Grozījumi Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam 3. pants

Radioaktīvo

atkritumu daudzuma novērtējums

3.1. Vispārīga informācija

Radioaktīvo vielu pielietojums Latvijā pēdējos gadus ir samērā

neliels. Vidēji gada laikā tiek nodoti apglabāšanai vai ilgstošai

glabāšanai ap 1 - 2 m3 radioaktīvo atkritumu

(iecementētā veidā). Papildus radioaktīvo atkritumu ražotājiem

(medicīna, rūpniecība un zinātne) ir tikai viens objekts, kas

būtiski palielinās radioaktīvo atkritumu daudzumu - Salaspils

kodolreaktors.

Latvijā nav tādu dabiskas izcelsmes starojuma avotu un darbību

ar šāda veida avotiem, lai būtu nepieciešams risināt jautājumu

par to radīto radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un

apglabāšanas problēmām.

3.2. Radioaktīvie atkritumi

glabātavā "Radons"

Glabātava "Radons" ir pievirsmas glabātava, kurā ir

izveidotas septiņas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes,

no kurām 1. - 6. tvertnē ir apglabāti radioaktīvie atkritumi un

7. tvertnē radioaktīvi atkritumi tiek vēl glābāti, ievērojot, ka

tvertne nav vēl aizpildīta. Tāpat glabātavas "Radons"

teritorijā ir pagaidu glabātava, kurā radioaktīvie atkritumi tiek

ilgtermiņā glabāti.

Kopējā radioaktīvo atkritumu radioaktivitāte glabātavā

"Radons", ievērojot radioaktivitātes sabrukšanu, 2015.

gada beigās ir 340,145 TBq un kopējais tilpums ~ 900

m3 (kopā ar konteineriem un betonu), no kuriem

apglabāto radioaktīvo atkritumu apjoms ir aptuveni 818

m3 (zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi) un

glabāšanā esošo radioaktīvo atkritumu kopējais apjoms ir aptuveni

73,10 m3 (zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi)

(skatīt 1. tabulu). Informācija par radioaktīvo atkritumu

radioaktivitāti un jonizējošā starojuma avotu skaitu atsevišķās

radioaktīvo atkritumu tvertnēs ir sniegta 2. tabulā un

informācija par galveno radionuklīdu kopējo radioaktivitāti

glabātavā "Radons" ir dota 3. tabulā (dati uz

01.01.2017.).

1. tabula

Pašreizējā

situācija radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" (uz

01.01.2017.)

Radioaktīvo atkritumu veids

Apglabātais apjoms (m3)

Glabāšanā esošais apjoms (m3)

Ļoti zemas radioaktivitātes atkritumi (Very

low level waste (VLLW))

Nav

Zemas radioaktivitātes atkritumi (Low level

waste (LLW))

Kopā apglabāti 818 m3

radioaktīvo atkritumu (LLW un ILW), no tiem ~ 26 000

jonizējošā starojuma avoti (ILW)

1) 53 m3 iecementēti radioaktīvie atkritumi

2) 2.2 m3 neiecementēti radioaktīvie

atkritumi

Vidējas radioaktivitātes atkritumi

(Intermediate level waste (ILW))

1) 5 m3 iecementēti radioaktīvie atkritumi

2) 12.9 m3 neiecementēti radioaktīvie

atkritumi

Augstas radioaktivitātes atkritumi

(High-level waste (HLW))

Nav

2. tabula

Radioaktīvo

atkritumu radioaktivitāte un jonizējošā starojuma avotu skaits

radioaktīvo atkritumu tvertnēs glabātavā "Radons"

Radioaktīvo atkritumu

tvertnes Nr.

Radioaktivitāte,

TBq (uz 01.01.2017.)

Jonizējošā starojuma avotu

skaits

Kopējais jonizējošā starojuma avotus

skaits

Zemas radioaktivitātes jonizējošā

starojuma avotus skaits

Vidējas radioaktivitātes jonizējošā

starojuma avotu skaits

6,09

2 823

1 315

1 508

0,008

264

72,6

9 401

3 266

6 135

2,50

1 361

338

1 023

0,002

113

110

20,3

19 072

2 050

17 022

209

58 662

8 255

50 407

Pagaidu glabātava

0,134

1 594

1 564

Kopā

310

93 290

15 253

78 037

3. tabula

Galveno

radionuklīdu kopējā radioaktivitāte glabātavā

"Radons"

Radionuklīds

Kopējā radioaktivitāte,

TBq (uz 01.01.2017.)

Vienību skaits

Co-60

116

7199

Sr-90

26.5

14811

Cs-137

89.5

3215

Pu-239

5,66

66492

Ra-226

1,21

3331

3.3. Operatoru radītie radioaktīvie atkritumi un

jonizējošā starojuma avoti

3.3.1. Salaspils kodolreaktors

Lielākais radioaktīvo atkritumu radītājs būs Salaspils

kodolreaktors, kura likvidēšanu plānots uzsākt 2017. gadā

atbilstoši piešķirtajam finansējumam. Pašreiz novērtētais

radioaktīvo atkritumu tilpums, kas radīsies likvidēšanas procesā,

ir 1200 m3 (zemas un vidējas radioaktivitātes

atkritumi). Izstrādājot reaktora likvidēšanas plānu un

būvprojektu, tiks arī precīzāk novērtēts radīto atkritumu apjoms

un sastāvs.

3.3.2. Sagaidāmais radioaktīvo

atkritumu daudzums no darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem

medicīnā, rūpniecībā un zinātnē

Latvijā kopumā ir ~ 1011 operatori, kuri veic darbības ar

jonizējošā starojuma avotiem, un kurus uzrauga un kontrolē VVD

RDC. No šiem operatoriem tikai 48 ir tie operatori, kuri strādā

ar radioaktīvo vielu saturošajiem avotiem un kuru darbības

rezultātā rodas/radīsies radioaktīvie atkritumi (skat. 4.

tabulu).

Nepieciešams ņemt vērā, ka vairāki operatori, kuri lieto

slēgtos starojuma avotus, ir noslēguši līgumus par avotu (pēc to

lietošanas termiņa beigām) atpakaļizvešanu uz to valsti, no

kurienes tie ievesti (vairāk par 10 operatori). Tāpat ir arī

vairāki operatori, kuri lieto īsdzīvojošos radionuklīdus

saturošus starojuma avotus. Pēc šo avotu lietošanas rodas tādi

radioaktīvie atkritumi, kurus nav jāapglabā glabātavā

"Radons", jo tie tiek glabāti līdz sabrukšanai un pēc

tam tiek izkliedēti vidē. Šādus starojuma avotus pārsvarā lieto

medicīnā (piemēram, jods J-131). Savukārt tie operatori, kuri pēc

jonizējošā starojuma avotu lietošanas, plāno radioaktīvos

atritumus nodot LVĢMC, noslēdz ar LVĢMC garantijas līgumus par

operatora īpašumā esošo jonizējošā starojuma avotu nodošanu

apglabāšanai vai ilgstošai glabāšanai glabātavā

"Radons" pēc to lietošanas izbeigšanas.

4. tabula

Operatori, kuri

strādā ar radioaktīvo vielu saturošajiem avotiem un kuru darbības

rezultātā rodas/radīsies radioaktīvie atkritumi

Nozare

Operatoru, kuri lieto

radioaktīvo vielu saturošos starojuma avotus, skaits

Medicīna

Rūpniecība

Bagāžas kontroles iekārtas

Zinātne (t.sk.laboratorijas)

Apkalpotāji

Dūmu detektori

Kopā

Informācija par jonizējošā starojuma avotiem, kuri pēc to

lietošanas tiks nodoti glabātavā "Radons", ir norādīta

5. tabulā (uz 01.01.2017.). Detalizētāku jonizējošu starojuma

avotu uzskaiti nodrošina VVD RDC.

5. tabula

Jonizējošā

starojuma avoti, kurus pēc to lietošanas nodos glabātavā

"Radons"

Nr.p.k.

Jonizējošā starojuma avotu kategorija

Avotu skaits, kuri pēc lietošanas tiks

nodoti glabātavā "Radons"

Piezīmes

Augstas radioaktivitātes slēgti starojuma

avoti

Avoti pēc to nodošanas glabātavā

"Radons" tiks ilgtermiņā glabāti. Pašreiz avotus

lieto divi operatori. Ir vēl divi operatori, kuri lieto

augstas radioaktivitātes slēgtus starojuma avotus, bet par

šiem avotiem ir noslēgti līgumi par to (pēc lietošanas

termiņa beigām) atpakaļizvešanu uz to valsti, no kurienes tie

ievesti.

Vidējas radioaktivitātes jonizējošā

starojuma avoti

1 293

Pēc avotu nodošanas glabātavā

"Radons" tie tiks ilgtermiņā glabāti

Zemas radioaktivitātes jonizējošā starojuma

avoti

370

Avotus paredzēts apglabāt glabātavā

"Radons"

Papildus jāņem vērā arī iespējamība, ka radioaktīvo atkritumu

apjoma palielināšanos var radīt radioaktīvi piesārņotie

metāllūžņi. Lai arī pēdējo gadu laikā nav tendences palielināties

šādu atkritumu apjomam, izslēgt šādu avotu rašanos nevar. Līdz

2013. gadam glabātavā "Radons" radioaktīvi piesārņoti

metāllūžņi (piemēram, caurules, detaļas, u.c., kas piesārņotas ar

radionuklīdiem Ra-226, Cs-137, Th-232) tika pieņemti aptuveni 1 -

5 m3 gadā. Galvenokārt šie metāllūžni tika saņemti no

Liepājas metalurga. 2014. un 2015. gadā glabātavā

"Radons" radioaktīvi piesārņoti metāllūžņi nav

nodoti.

3.3.3. Novērtētais plānoto radioaktīvo atkritumu

apjoms glabātavā "Radons" (papildus esošajiem

radioaktīvajiem atkritumiem)

Ievērojot pašreizējo situāciju valstī, novērtētie radioaktīvo

atkritumu apjomi, kas rodas katru gadu, ir nelieli. Lielākais

apjoms tuvākajā nākotnē radīsies no Salaspils kodolreaktora

likvidēšanas. Plānotais kopējais indikatīvais atkritumu daudzums

ilgtermiņā, kas tiks apsaimniekots papildus jau esošajiem

atkritumiem glabātavā "Radons", ir norādīts 6.

tabulā.

6. tabula

Indikatīvais

radioaktīvo atkritumu daudzums glabātavā "Radons"

ilgtermiņā

Radioaktīvo atkritumu veids

2020. gads

2030. gads

2040. gads

Apglabāts

Glabāšanā

Apglabāts

Glabāšanā

Apglabāts

Glabāšanā

Ļoti zemas radioaktivitātes atkritumi (Very

low level waste (VLLW))

Nav plānoti šāda veida

atkritumi

Nav plānoti šāda veida

atkritumi

Nav plānoti šāda veida

atkritumi

Nav plānoti šāda veida

atkritumi

Nav plānoti šāda veida

atkritumi

Nav plānoti šāda veida

atkritumi

Zemas radioaktivitātes atkritumi (Low level

waste (LLW))

Netiek plānota šāda veida

atkritumu apglabāšana

~ 600 m3

(uz 2021. gadu glabāšanā papildus vēl 400

m3)

(Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radītie

atkritumi)

1 000 m3

(Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radītie

atkritumi)

20 m3

(no

darbībām ar avotiem radītie atkritumi)

1 000 m3

(Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radītie

atkritumi)

40 m3

(no

darbībām ar avotiem radītie atkritumi)

Vidējas radioaktivitātes atkritumi

(Intermediate level waste (ILW))

Nav plānota šāda veida

atkritumu apglabāšana

10 m3

(Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radītie

atkritumi)

Nav plānota šāda veida

atkritumu apglabāšana

15 m3

(Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā un no

darbībām ar avotiem radītie atkritumi)

Nav plānota šāda veida

atkritumu apglabāšana

20 m3

(Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā un no

darbībām ar avotiem radītie atkritumi)

Augstas radioaktivitātes atkritumi

(High-level waste (HLW))

Latvijā nav šāda veida

atkritumu

Latvijā nav šāda veida

atkritumu

Latvijā nav šāda veida

atkritumu

Latvijā nav šāda veida

atkritumu

Latvijā nav šāda veida

atkritumu

Latvijā nav šāda veida

atkritumu