Grozījumi Zvejniecības likumā

1Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

2"(2) Zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to

3pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām

4rekomendācijām."

1Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā:

2"(3) Ja zivis izaudzētas un iegūtas specializētās

3zivkopības un mākslīgās pavairošanas rezultātā, tai skaitā

4mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātajos ezeros, kuros

5zvejas tiesības nepieder valstij, tad šīs zivis pieder

6attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām."

75. 5.pantā:

8izteikt otro daļu šādā redakcijā:

9"(2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski

10pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc

11valsts, pašvaldības vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma

12veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības,

13dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts

14"BIOR"" (turpmāk - institūts) vai citas juridiskās

15personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un

16kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts. Prasības

17zinātniski pamatotu rekomendāciju saturam nosakāmas attiecīgos

18zvejas tiesību izmantošanu un zivju resursu pārvaldību

19regulējošos normatīvajos aktos.";

20papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

21"(5) Lai attīstītu zivju resursu pārvaldīšanā iesaistīto

22valsts institūciju, pašvaldību un ieinteresēto nevalstisko

23organizāciju sadarbību, nodrošinātu konsultēšanās iespējas un

24tādējādi dotu ieguldījumu un uzlabotu Latvijas Republikas iekšējo

25un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tiek

26izveidota Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu

27ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome. Šīs

28padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets."

1Izteikt 6.panta septīto daļu šādā redakcijā:

2"(7) Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības

3izmantojamas saskaņā ar šā likuma 10.pantu."

47. 7.pantā:

5izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

6"(4) Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā

7atrodas attiecīgā ūdenstilpe, izdod saistošos noteikumus, kuros

8paredz ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus, kas ir ūdenstilpes

9nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, atspoguļo visus ar zveju,

10makšķerēšanu, vēžošanu, zemūdens medībām un citu saimniecisko

11darbību, kā arī ar vides un zivju resursu aizsardzību un

12atjaunošanu saistītos jautājumus. Zvejas tiesības komerczvejai un

13pašpatēriņa zvejai ūdenstilpēs var iznomāt atsevišķi vai ietvert

14ūdenstilpes nomas līgumā, ja ūdenstilpes noma paredz attiecīgā

15veida zveju. Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos

16ezerus, paredz makšķerēšanas iespēju nodrošināšanu.";

17izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

18"Attiecīgā pašvaldība ir tiesīga daļu no zvejas tiesībām

19iznomāt pašpatēriņa zvejai fiziskajām personām, kuru deklarētā

20dzīvesvieta vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas šīs

21pašvaldības administratīvajā teritorijā, ievērojot nosacījumu, ka

22publiskajos ūdeņos, kas norādīti Civillikuma 1.pielikumā, šai

23zvejai var iedalīt tikai zivju murdu limitu."

248. 9.pantā:

25aizstāt pirmajā daļā vārdu "zveju" ar vārdiem

26"zvejas tiesību izmantošanu";

27papildināt astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

28"Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas

29joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī

30zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav

31pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas

32plānojumu.";

33aizstāt trīspadsmitajā daļā vārdu "zvejošanai" ar

34vārdiem "zvejas tiesību izmantošanai";

35aizstāt četrpadsmitajā daļā vārdu "zvejas" ar

36vārdiem "zvejas tiesību izmantošanas".

1Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

2"10.pants. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens

3medības

4(1) Fiziskā persona, ievērojot makšķerēšanu un vēžošanu

5regulējošos noteikumus, ir tiesīga tai noteiktās makšķerēšanas

6vai vēžošanas tiesības izmantot visos Latvijas Republikas ūdeņos,

7ja tajos kāds no minētajiem zivju vai vēžu ieguves veidiem nav

8aizliegts, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā un kuros

9zvejas tiesības nepieder valstij.

10(2) Fiziskā persona, ievērojot zemūdens medības regulējošos

11noteikumus, ir tiesīga tai noteiktās zemūdens medību tiesības

12izmantot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos,

13privātajos ezeros, kur tas tiek atļauts atbilstoši šā panta

14trešās daļas nosacījumiem, kā arī tādos ūdeņos, kuros saskaņā ar

15šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto ir ieviestas

16licencētās zemūdens medības. Ministru kabinets, izdodot šā

17likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā minētos noteikumus, ir

18tiesīgs noteikt arī citus, šajā panta daļā neminētus ūdeņus,

19kuros ir atļautas zemūdens medības.

20(3) Īpašnieks, kam pieder privāts ezers, kurā zvejas tiesības

21nepieder valstij, izvieto pie ezera attiecīgu privātīpašuma

22norādi, un makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības tajā

23atbilstoši makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību

24noteikumiem vai šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā

25atbilstoši licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību

26noteikumiem var notikt tikai ar īpašnieka atļauju.

27(4) Ja makšķerēšanai, vēžošanai vai zemūdens medībām konkrētos

28ūdeņos vai to daļā attiecībā uz vērtīgu zivju un vēžu sugām

29pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts ieguves apjoma vai ieguves

30rīku limits vai zivju un vēžu ieguves kārtība, kas atšķiras no

31makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos paredzētās

32kārtības, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības

33tajos var izmantot tikai ar īpašām atļaujām (licencēm), ievērojot

34konkrētajai ūdenstilpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

35licencēto makšķerēšanu, licencēto vēžošanu un licencētajām

36zemūdens medībām izstrādāto licencētās makšķerēšanas, vēžošanas

37vai zemūdens medību nolikuma noteikumus.

38(5) Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par licencēto

39makšķerēšanu, licencēto vēžošanu vai licencētajām zemūdens

40medībām tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja

41saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu,

42licencēto vēžošanu un licencētajām zemūdens medībām šajos ūdeņos

43paredzēta makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību tiesību

44izmantošana ar īpašām atļaujām (licencēm).

45(6) Šā panta noteikumus nepiemēro zivju un vēžu ieguvei

46ūdeņos, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un

47mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju

48pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas

49tiesības nepieder valstij."

5010. 11.pantā:

51izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

52"(4) Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais

53nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas

54ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un

55starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām

56Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā,

57noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo

58nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas

59teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai

60Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai

61aiz piekrastes ūdeņiem. Ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un

62ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši normām, kas

63noteiktas Ministru kabineta noteikumos par rūpniecisko zveju

64teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. No Latvijas

65Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai

66piekrastē iedala šādu nozvejas apjomu:

671) brētliņu zvejai Baltijas jūrā - ne mazāk par 0,04

68procentiem;

692) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī - ne mazāk par 0,6

70procentiem;

713) lašu zvejai - ne mazāk par 6 procentiem;

724) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā - ne mazāk par

733 procentiem;

745) reņģu zvejai Baltijas jūrā - ne mazāk par 4 procentiem;

756) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī - ne mazāk par 15

76procentiem.";

77izteikt 4.1 daļu šādā redakcijā:

78"(41) Kopējo nozvejas apjoma limitu, nozvejas

79apjoma limitu atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku skaita limitu

80sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un

81to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.";

82izteikt 4.3 un 4.4 daļu šādā

83redakcijā:

84"(43) Institūts nodrošina zinātniskā

85pamatojuma sniegšanu kopējā nozvejas apjoma limita, nozvejas

86apjoma limita atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku limita

87noteikšanai šā panta 4.1 daļā paredzēto normatīvo

88aktu projektu izstrādāšanā un zinātniskā pamatojuma sniegšanu

89kopējā nozvejas apjoma limita un zvejas rīku limita noteikšanai

90šā panta 4.2 daļā paredzēto normatīvo aktu

91projektu izstrādāšanā.";

92papildināt pantu ar 4.4 daļu šādā

93redakcijā:

94"(44) Institūts atbilstoši savai kompetencei

95ik gadu sagatavo un līdz 15.oktobrim iesniedz Zemkopības

96ministrijai novērtējuma ziņojumu par Baltijas jūras un Rīgas

97jūras līča piekrastes ūdeņos noteiktā nozvejas apjoma

98izmantošanas iespējām. Ja ziņojumā norādīts, ka Baltijas jūras un

99Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteiktais nozvejas apjoms

100līdz kārtējā gada beigām netiks pilnībā izmantots, Zemkopības

101ministrija attiecīgajā gadā neizmantoto nozvejas apjomu iedala

102zvejai aiz piekrastes ūdeņiem.";

103izteikt 5.2 daļu šādā redakcijā:

104"(52) Pašvaldība juridiskajām un fiziskajām

105personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku

106skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu Baltijas jūras un Rīgas

107jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejas rīku skaita limitu, kā arī

108nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām Latvijas Republikas

109iekšējos ūdeņos.";

110izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

111"(9) Šā panta noteikumus nepiemēro zivju un vēžu ieguvei

112ūdeņos, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un

113mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju

114pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas

115tiesības nepieder valstij."

1Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

2"(2) Publiskajos ūdeņos un ūdeņos, kuros zvejas tiesības

3pieder valstij, zveja īpašos nolūkos un zinātniskās pētniecības

4nolūkos veicama pēc pieteikšanas Valsts vides dienestam un

5pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar pašvaldību, kuras

6administratīvajā teritorijā atrodas un kurai piekļaujas

7attiecīgie ūdeņi, bet privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības

8nepieder valstij, - pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots

9ar ūdeņu īpašnieku."

1012. 13.pantā:

11izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

12"3) makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību

13noteikumus;";

14izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

15"4) noteikumus par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un

16zemūdens medību kārtību."

1713. 14.pantā:

18izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

19"(1) Juridiskajām un fiziskajām personām, kas

20nodarbojas ar rūpniecisko zveju, ir pienākums sniegt ziņas par

21nozveju tādā kārtībā un tādos termiņos, kādi noteikti zvejas

22tiesību nomas līgumā un rūpnieciskās zvejas noteikumos. Ja

23juridiskās vai fiziskās personas īpašumā ir trešajā valstī

24reģistrēts kuģis un šī persona nodarbojas ar zveju vai tās

25īpašumā ir tādas komercsabiedrības daļas (akcijas), kurai pieder

26trešajā valstī reģistrēts kuģis, un šī komercsabiedrība

27nodarbojas ar zveju, minētā persona, kā arī nodarbinātais, kas ar

28zvejniecību saistītas darbības veic uz trešajā valstī reģistrēta

29kuģa, mēneša laikā pēc kuģa zvejas darbības vai darba attiecību

30uzsākšanas par to informē Valsts vides dienestu.";

31izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

32"(4) Zemkopības ministrija nodrošina, lai šā panta otrajā

33daļā noteiktā un informācijas sistēmā apkopotā informācija, kā

34arī Valsts vides dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un

35institūta apkopotā informācija par zivju resursu izmantošanu, tai

36skaitā par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām,

37iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām un

38publisko ūdenstilpju nomu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par

39informācijas atklātību ir publiski pieejama Zemkopības

40ministrijas un tās padotībā esošas iestādes tīmekļa

41vietnē."

4214. 15.pantā:

43izteikt otro daļu šādā redakcijā:

44"(2) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā

45minētie noteikumi reglamentē kārtību, kādā fiziskā persona

46izmanto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības, kā

47arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkus, to

48lietošanas nosacījumus, vietu un laiku, kur un kad zivju un vēžu

49ieguve ir aizliegta, pieļaujamo loma lielumu, zivju un vēžu

50garumu, makšķernieka, vēžotāja un zemūdens mednieka pienākumus un

51atbildību, kā arī nosaka, kādos gadījumos un kādās atšķirības

52robežās pašvaldība tās administratīvajā teritorijā esošajos

53ūdeņos var noteikt papildu nosacījumus zivju un vēžu ieguves

54kārtībai. Īpašās prasības vēžošanas un zemūdens medību rīku

55lietošanai norāda atsevišķās minēto noteikumu nodaļās.";

56papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

57"(3) Šā likuma 13.panta otrās daļas 4.punktā minētie

58noteikumi reglamentē licencētās makšķerēšanas, licencētās

59vēžošanas un licencēto zemūdens medību ieviešanu, to organizētāja

60pienākumus, kontroles prasības, kārtību, kādā nosakāma maksa par

61licencēm, un no licenču pārdošanas iegūto līdzekļu sadalījumu, kā

62arī prasības licencētās makšķerēšanas, licencētās vēžošanas vai

63licencēto zemūdens medību nolikumu izstrādei un šo nolikumu

64saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību."

6515. 16.pantā:

66izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

67"16.pants. Zvejas tiesību izmantošanas

68ierobežojumi

69(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību,

70Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību

71aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības

72pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības

73un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas,

74makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu

75regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi

76apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un

77ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda

78darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo

79ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada

80citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt

81zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos

82vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts

83iepirkuma vajadzībām.";

84izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

85"(4) Visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā

86zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju

87īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā

88likuma 12.pantu, kā arī zveju ar zivju murdiem Daugavā (arī tās

89ūdenskrātuvēs) un Buļļupē, kur to var veikt, ievērojot Ministru

90kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos un

91Ministru kabineta noteikumus par rūpnieciskās zvejas limitiem un

92to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos."

1Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

2"(3) Rūpnieciskajā zvejā īpaši aizsargājamās dabas

3teritorijās esošās ūdenstilpēs aizliegts izmantot zivju vadu, ja

4vien saskaņā ar šā likuma 12.pantu nav nepieciešama zveja īpašos

5nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos. Citās ūdenstilpēs zveja

6ar zivju vadu notiek pēc to pašvaldību ierosinājuma, kuru

7administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe, ievērojot

8normatīvos aktus par rūpnieciskās zvejas limitiem un to

9izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos. Limits zvejai ar zivju vadu

10nosakāms kā proporcionāla daļa no kopējā ūdenstilpei paredzētā

11zvejas rīku limita."

1217. 19.pantā:

13izteikt otro daļu šādā redakcijā:

14"(2) Valsts vides dienests ir tiesīgs savas kompetences

15ietvaros veikt šādas darbības:

161) izsniegt zvejas atļaujas (licences);

172) sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt

18administratīvos sodus, tai skaitā apturēt zvejas atļaujas

19(licences) izmantošanu vai to anulēt;

203) izņemt un konfiscēt zivis, kas iegūtas, pārkāpjot to

21ieguves noteikumus;

224) pārkāpumu gadījumos piemērot Eiropas Savienības tiesību

23aktos par kopējo zivsaimniecības politiku noteikto soda punktu

24sistēmu;

255) pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie

26zaudējumi;

276) ar Zvejas pārraudzības centra starpniecību uzraudzīt

28Latvijas zvejas kuģu zvejas darbību;

297) veikt citas darbības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību

30aktiem, makšķerēšanas un rūpnieciskās zvejas

31noteikumiem.";

32izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

33"(5) Valsts vides dienesta inspektori ir tiesīgi

34iznīcināt nelikumīgi izmantotos aizliegtos zvejas rīkus un

35līdzekļus un nelikumīgi izmantotos nemarķētos zvejas tīklus, bet

36pašvaldības pilnvarotas personas, ja tās nav sabiedriskie vides

37inspektori, ir tiesīgas to darīt attiecīgas pašvaldības

38administratīvajā teritorijā.";

39izslēgt septīto daļu;

40papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

41"(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvejas

42licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem tiek piemērota

43Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējās zivsaimniecības

44politiku noteiktā soda punktu sistēma."

4518. 21.pantā:

46aizstāt otrajā daļā vārdus "apstiprinātu zivju resursu

47atražošanas valsts programmu" ar vārdiem "apstiprinātām

48zivju resursu mākslīgas atražošanas pamatnostādnēm";

49izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

50"(3) Šā likuma 4.panta trešās daļas nosacījumi

51neattiecas uz gadījumiem, kad, īstenojot zivju resursu

52palielināšanas pasākumus, zivis ir ielaistas dabiskās

53ūdenstilpēs, izņemot mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos

54privātos ezerus, kuros zvejas tiesības nepieder valstij un kuri

55tiek izmantoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā

56uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu

57atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi, kā arī

58prasībām attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu

59privāto ezeru izmantošanu."

1Izteikt 22.panta trešo daļu šādā redakcijā:

2"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā

3uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu

4atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi, kā arī

5prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu

6privāto ezeru izmantošanu."

1Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

2"23.pants. Atļauja zivju audzēšanai un ūdensaugu

3kultivēšanai

4Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai

5Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida)

6nepieciešama attiecīgās pašvaldības atļauja, kas saskaņota ar

7institūtu un Dabas aizsardzības pārvaldi, bet ūdeņos, kas

8iekļauti normatīvajā aktā par riska ūdensobjektiem, arī ar Valsts

9vides dienestu. Saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi nav

10nepieciešams, ja zivju audzēšana un ūdensaugu kultivēšana

11paredzēta īpaši šim nolūkam izveidotās mākslīgās

12ūdenstilpēs."

1Izteikt 25.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

2"(2) Šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumi reglamentē

3maksu par zvejas tiesībām un tās atvieglojumus, zvejas tiesību

4nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoles kārtību, kā arī

5kārtību, kādā iznomātājs iemaksā valsts budžetā līdzekļus no

6kopējās summas, kas iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu

7vai izsoli vai rūpnieciskās zvejas tiesību un makšķerēšanas

8tiesību izmantošanu, un kārtību, kādā pašvaldības sniedz pārskatu

9par veiktajiem naudas līdzekļu atskaitījumiem.

10(3) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja attiecīgie ūdeņi tiek

11izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju

12pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotiem

13privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder

14valstij."

1Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

2"(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas

3šā likuma vai makšķerēšanas, vēžošanas, zemūdens medību vai

4rūpniecisko zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus,

5nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, ir

6atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem

7aktiem."

1Grozījums šā likuma 7.panta sestās daļas otrajā teikumā

2(ar kuru noteikts, ka zvejas tiesību iznomāšanai pašpatēriņa

3zvejai publiskajos ūdeņos, kas norādīti Civillikuma 1.pielikumā,

4attiecīgā pašvaldība ir tiesīga iedalīt tikai murdu limitu)

5piemērojams, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

1Ievērojot ledus apstākļus ūdenstilpēs 2015.gadā, bet ne

2vēlāk kā līdz 2015.gada 15.aprīlim pašpatēriņa zvejai Civillikuma

31.pielikumā norādītajos publiskajos ūdeņos pašvaldības noteikto

4zivju murdu limitu 2015.gadam var aizstāt ar tīklu izmantošanas

5limitu Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumos Nr.1374

6"Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to

7izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" norādītajā proporcijā.

8Šādā gadījumā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā

92015.gadam un izsniegtajā zvejas licencē veic ierakstu par

10atļauju aizstāt zvejas rīkus.

1Šā likuma 11.panta 4.1, 4.3 un

25.2 daļas jaunā redakcija (par nozvejas apjoma

3limita noteikšanu atsevišķām zivju sugām iekšējos ūdeņos) stājas

4spēkā 2015.gada 1.janvārī.

1Ministru kabinets noteikumos par rūpnieciskās zvejas

2limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos paredz, ka no

32015.gada 16.aprīļa Buļļupē zveja ar zivju murdiem ir atļauta,

4izmantojot ne vairāk kā sešus murdus, to skaitā četri murdi ar

5sētas garumu līdz 30 metriem un divi murdi ar sētas garumu virs

630 metriem."

7Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 29.maijā.

8Valsts prezidenta vietā

9Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

10Rīgā 2014.gada 12.jūnijā