9. pants

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens

medības

(1) Fiziskā persona, ievērojot makšķerēšanu un vēžošanu

regulējošos noteikumus, ir tiesīga tai noteiktās makšķerēšanas

vai vēžošanas tiesības izmantot visos Latvijas Republikas ūdeņos,

ja tajos kāds no minētajiem zivju vai vēžu ieguves veidiem nav

aizliegts, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā un kuros

zvejas tiesības nepieder valstij.

(2) Fiziskā persona, ievērojot zemūdens medības regulējošos

noteikumus, ir tiesīga tai noteiktās zemūdens medību tiesības

izmantot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos,

privātajos ezeros, kur tas tiek atļauts atbilstoši šā panta

trešās daļas nosacījumiem, kā arī tādos ūdeņos, kuros saskaņā ar

šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto ir ieviestas

licencētās zemūdens medības. Ministru kabinets, izdodot šā

likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā minētos noteikumus, ir

tiesīgs noteikt arī citus, šajā panta daļā neminētus ūdeņus,

kuros ir atļautas zemūdens medības.

(3) Īpašnieks, kam pieder privāts ezers, kurā zvejas tiesības

nepieder valstij, izvieto pie ezera attiecīgu privātīpašuma

norādi, un makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības tajā

atbilstoši makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību

noteikumiem vai šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā

atbilstoši licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību

noteikumiem var notikt tikai ar īpašnieka atļauju.

(4) Ja makšķerēšanai, vēžošanai vai zemūdens medībām konkrētos

ūdeņos vai to daļā attiecībā uz vērtīgu zivju un vēžu sugām

pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts ieguves apjoma vai ieguves

rīku limits vai zivju un vēžu ieguves kārtība, kas atšķiras no

makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos paredzētās

kārtības, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības

tajos var izmantot tikai ar īpašām atļaujām (licencēm), ievērojot

konkrētajai ūdenstilpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

licencēto makšķerēšanu, licencēto vēžošanu un licencētajām

zemūdens medībām izstrādāto licencētās makšķerēšanas, vēžošanas

vai zemūdens medību nolikuma noteikumus.

(5) Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par licencēto

makšķerēšanu, licencēto vēžošanu vai licencētajām zemūdens

medībām tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja

saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu,

licencēto vēžošanu un licencētajām zemūdens medībām šajos ūdeņos

paredzēta makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību tiesību

izmantošana ar īpašām atļaujām (licencēm).

(6) Šā panta noteikumus nepiemēro zivju un vēžu ieguvei

ūdeņos, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un

mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju

pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas

tiesības nepieder valstij."

10. 11.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais

nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas

ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un

starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām

Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā,

noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo

nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas

teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai

aiz piekrastes ūdeņiem. Ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un

ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši normām, kas

noteiktas Ministru kabineta noteikumos par rūpniecisko zveju

teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. No Latvijas

Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai

piekrastē iedala šādu nozvejas apjomu:

1) brētliņu zvejai Baltijas jūrā - ne mazāk par 0,04

procentiem;

2) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī - ne mazāk par 0,6

procentiem;

3) lašu zvejai - ne mazāk par 6 procentiem;

4) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā - ne mazāk par

3 procentiem;

5) reņģu zvejai Baltijas jūrā - ne mazāk par 4 procentiem;

6) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī - ne mazāk par 15

procentiem.";

izteikt 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Kopējo nozvejas apjoma limitu, nozvejas

apjoma limitu atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku skaita limitu

sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un

to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.";

izteikt 4.3 un 4.4 daļu šādā

redakcijā:

"(43) Institūts nodrošina zinātniskā

pamatojuma sniegšanu kopējā nozvejas apjoma limita, nozvejas

apjoma limita atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku limita

noteikšanai šā panta 4.1 daļā paredzēto normatīvo

aktu projektu izstrādāšanā un zinātniskā pamatojuma sniegšanu

kopējā nozvejas apjoma limita un zvejas rīku limita noteikšanai

šā panta 4.2 daļā paredzēto normatīvo aktu

projektu izstrādāšanā.";

papildināt pantu ar 4.4 daļu šādā

redakcijā:

"(44) Institūts atbilstoši savai kompetencei

ik gadu sagatavo un līdz 15.oktobrim iesniedz Zemkopības

ministrijai novērtējuma ziņojumu par Baltijas jūras un Rīgas

jūras līča piekrastes ūdeņos noteiktā nozvejas apjoma

izmantošanas iespējām. Ja ziņojumā norādīts, ka Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteiktais nozvejas apjoms

līdz kārtējā gada beigām netiks pilnībā izmantots, Zemkopības

ministrija attiecīgajā gadā neizmantoto nozvejas apjomu iedala

zvejai aiz piekrastes ūdeņiem.";

izteikt 5.2 daļu šādā redakcijā:

"(52) Pašvaldība juridiskajām un fiziskajām

personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku

skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu Baltijas jūras un Rīgas

jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejas rīku skaita limitu, kā arī

nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām Latvijas Republikas

iekšējos ūdeņos.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Šā panta noteikumus nepiemēro zivju un vēžu ieguvei

ūdeņos, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un

mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju

pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas

tiesības nepieder valstij."