Imigrācijas likums 23. pants — (1) Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:

1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei;

2) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants;

3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārzemju komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Attiecībā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību komercreģistrā reģistrētu amatpersonu šo nosacījumu piemēro, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir ne mazāks par 2800 euro;

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona;

5) (izslēgts ar 24.11.2005. likumu);

6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Eiropas Savienības zilo karti izsniedz uz laiku līdz diviem gadiem. Ja Eiropas Savienības zilo karti pieprasa uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, to izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem;

61) uz laiku līdz trim gadiem, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā;

62) uz laiku līdz vienam gadam, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks stažieris;

7) (izslēgts ar 06.04.2006. likumu);

8) uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis un ārvalsts komersants reģistrēts ārvalstī vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas, pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus euro un tam nav nodokļu maksājumu parādu. Pēc šajā punktā minētā termiņa beigām ārzemnieks turpmāko divu gadu laikā nav tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju šajā punktā norādītajam mērķim;

81) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir Latvijas Republikā reģistrētas ārvalsts aviosabiedrības pārstāvniecības pārstāvis;

9) uz laiku, kāds minēts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju noslēgtā zinātniskās sadarbības līgumā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;

10) uz mācību laiku, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar izglītības iegūšanu akreditētā izglītības iestādē pamatizglītības vai vidējās izglītības posmā, izglītības ieguvi uzsākot pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

101) uz laiku, kas par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku;

11) uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē;

12) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minēto laiku;

13) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss;

14) uz laiku, kāds nepieciešams tāda starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kurā piedalās Latvijas Republika, valsts tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona;

15) uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

17) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem;

18) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks ir iestājies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī;

19) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar audzēkņu vai studentu apmaiņu vai cita uzdevuma veikšanu;

191) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā stažieris, kurš augstāko izglītību ieguvis ne vairāk kā divus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas un kura iegūtā augstākā izglītība atbilst paredzamajai stažēšanās jomai;

20) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

21) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

22) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, izceļojot uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas;

23) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu;

24) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība;

25) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks nav izpildījis šā likuma 24.panta piektās daļas nosacījumu un viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar:

a) šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktu vai 25.panta otro daļu,

b) šā likuma 24.panta pirmās daļas 7.punktu (ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu),

c) šā likuma 28.panta otro daļu;

26) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu, viņam ir pietiekami iztikas līdzekļi un viņš ir sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu;

27) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kuram pirms bezvalstnieka statusa piešķiršanas Latvijas Republikā bijusi izsniegta uzturēšanās atļauja saskaņā ar citu ieceļošanas mērķi;

28) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro, kā arī veiktais ieguldījums ir vismaz:

a) 50 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro. Saistībā ar ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās atļauju izsniedz ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem ir veicis šajā punktā noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 euro,

b) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro,

c) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas komersantiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā, nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro;

29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā, Ikšķiles vai Saulkrastu pilsētā vai Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novadā, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 euro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām vai administratīvajā teritorijā ietilpstošajām teritoriālā iedalījuma vienībām — ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

a) viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,

b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,

c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,

d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ikšķiles vai Saulkrastu pilsētas vai Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novada, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagasta, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto vērtību, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 euro vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, — katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 euro,

e) pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības,

f) nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme;

30) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir pakārtotās saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi ne mazāk kā 280 000 euro apmērā un ar šo kredītiestādi slēgtā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā 25 000 euro;

31) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts vērtspapīru izlaišanu, iegādājas īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 euro un samaksā valsts budžetā 38 000 euro. Ministru kabinets ir tiesīgs lemt par īpašam mērķim paredzēto bezprocentu valsts vērtspapīru emisijas apturēšanu uz noteiktu laiku, ja atbilstoši finanšu ministra ziņojumam tas apdraud gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto maksimālo valsts parāda apmēru gada beigās;

32) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar studijām vai dalību pētniecības projektā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš;

33) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja viņš Latvijas Republikā plāno īstenot aktivitātes, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam, un pēc termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas saskaņā ar šo punktu tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ārzemnieks ir reģistrēts kā valdes loceklis ne ilgāk kā pirms gada komercreģistrā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kuras ietvaros viņš plāno īstenot minētās aktivitātes,

b) 12 mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas ārzemnieks ir iesniedzis informāciju par saņemto agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 4. panta 1. punktā noteiktajā apmērā vai ir iesniedzis progresa pārskatu par kapitālsabiedrības īstenotajām aktivitātēm šajā periodā, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība turpina inovatīvā produkta izstrādi, ražošanu vai attīstību;

34) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs).

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kas paredz kritērijus (ņemot vērā samaksātos nodokļus, apgrozījumu, nodarbināto skaitu, peļņu u.c.), lai konstatētu, ka komercsabiedrība, ārzemju komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona veic aktīvu saimniecisko darbību un dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai vai ārvalsts komersanta pārstāvniecība veic aktīvu darbību, kuras rezultātā tiek veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība, kā arī, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem.

(3) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem piešķir:

1) iekšlietu ministrs, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm;

2) Pārvaldes priekšnieks, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem;

3) attiecībā uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem — iekšlietu ministrs, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, ārzemnieka vai viņa laulātā nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām. Ja bērns uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas laikā bijis nepilngadīgs, pēc pilngadības sasniegšanas uz viņu attiecina šā likuma 29. panta nosacījumus.

(41) Šā panta pirmās daļas 13. un 24. punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka ģimenes loceklim Patvēruma likuma izpratnē.

(5) (Izslēgta ar 22.04.2010. likumu)

(6) Procesa virzītājam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem.

(7) Ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nelikumīgi nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, kā arī nepilngadīgam ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nelikumīgi nodarbināts, ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņš vērsies tiesā ar pieteikumu par neizmaksātās darba samaksas piedziņu no darba devēja. Termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt atkārtoti, ja tiesas process par darba samaksas piedziņu no darba devēja nav pabeigts vai neizmaksātā darba samaksa no darba devēja nav saņemta. Pirmreizējo un atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz vienu gadu. Īpaši ekspluatējoši darba apstākļi ir tādi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas rada ļoti nesamērīgas atšķirības starp likumīgi nodarbinātu darbinieku darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem un tāda ārzemnieka darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kurš Latvijas Republikā uzturas nelikumīgi, kā arī atšķirības dzimumu diskriminācijas vai cita veida diskriminācijas dēļ vai atšķirības, kas ietekmē ārzemnieka drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī aizskar viņa cieņu.

(71) Ārzemniekam saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28.punkta "a" apakšpunktu izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā kapitālsabiedrība, kurā šis ārzemnieks veicis ieguldījumu, katrā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksā valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 40 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī ir ne mazāka par 3300 euro.

(72) Ārzemniekam saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28.punkta "b" apakšpunktu izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā kapitālsabiedrība, kurā šis ārzemnieks veicis ieguldījumu, katrā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksā valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 100 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī ir ne mazāka par 8300 euro.

(73) Ārzemniekam, kuram saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28., 29. vai 30. punktu ir izsniegta vai bija izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, ir tiesības atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja joprojām pastāv tās izsniegšanai nepieciešamie nosacījumi un viņš, atkārtoti saņemot termiņuzturēšanās atļauju, samaksā valsts budžetā 5000 euro. Ja atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju pieprasa vēlāk nekā 90 dienu laikā pēc iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām vai mainās investīciju objekts, piemēro šā panta nosacījumus, kuri attiecas uz pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu.

(74) Ārzemniekam saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28. punkta "c" apakšpunktu izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma laikā kapitālsabiedrība, kurā šis ārzemnieks veicis ieguldījumu, katrā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksā valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 100 000 euro (šajā kopsummā neieskaitot to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī ir ne mazāka par 8300 euro. Nodokļu maksājumu kopsummā ieskaita arī Latvijas Republikā reģistrēto meitas komersantu veiktos nodokļu maksājumus.

(8) Ārzemnieka veikto maksājumu šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31.punktā noteiktajos gadījumos, kā arī 7.3 daļā noteiktajā gadījumā ieskaita valsts pamatbudžeta programmai "Ekonomikas attīstības programma" atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus. Maksājums ir vienreizējs un netiek atmaksāts, izņemot Ministru kabineta noteikumos minētos gadījumus. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā prioritāro izmantošanas mērķi norādot šīs budžeta programmas administrēšanas izdevumu segšanu, bet līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Attiecīgo valsts budžeta programmu administrē Ekonomikas ministrija.

(9) Ārzemniekiem — trešo valstu valstspiederīgajiem — uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem var tikt apturēta termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu izsniegšana. Ministru kabinets, izvērtējis ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo daudzumu valstī un koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, izdod noteikumus, kuros paredz, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek apturēta attiecīgo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana.

(10) Izskatot dokumentus, kas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu iesniegti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai līdz šā panta devītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro noteikumus, kuri bija spēkā līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai.

(11) Pēc tam kad beidzies saskaņā ar šā panta pirmās daļas 6.1 vai 6.2 punktu izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš, ārzemnieks ir tiesīgs atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, bet ne agrāk kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām.

(12) Šā panta pirmās daļas 33. punktā noteiktās termiņuzturēšanās atļaujas vienas un tās pašas aktivitātes īstenošanai izsniedz ne vairāk kā pieciem ārzemniekiem. Ja visi ārzemnieki pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai vienas un tās pašas aktivitātes īstenošanai neiesniedz vienlaikus, termiņuzturēšanās atļauju piešķir uz termiņu, kas nepārsniedz laiku, uz kādu tā piešķirta pirmajam ārzemniekam, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju minētās aktivitātes īstenošanai.

(13) Ārzemnieks, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 33. punktu, nedrīkst būt nodarbināts pie cita darba devēja vai komercreģistrā reģistrēta amatpersona citā kapitālsabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 06.04.2006., 25.01.2007., 20.12.2007., 22.04.2010., 20.01.2011., 26.05.2011., 05.12.2013., 08.05.2014., 29.05.2014., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.2018., 06.06.2019., 02.09.2021., 22.09.2022., 08.06.2023. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2024. Sk. pārejas noteikumu 63. punktu)

23.1 pants. (1) Krievijas Federācijas pilsoņiem un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju tikai šā likuma 23. panta trešajā, sestajā un septītajā daļā un šajā pantā minētajos gadījumos.

(2) Krievijas Federācijas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju:

1) ja tā tiek pieprasīta saskaņā ar šā likuma 25., 26., 30. un 31. pantā noteikto;

2) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar nodarbinātību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

3) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar dalību zinātniskās sadarbības projektā, kas tiek īstenots kopīgi ar Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju, vai studijām akreditētā studiju programmā Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā, vai praksi studiju programmas ietvaros un ja šādas uzturēšanās tiesības noteiktas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

4) uz laiku, uz kādu viņam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss;

5) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība;

6) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem;

7) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk kā uz gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

8) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

9) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, iepriekš izceļojot no Latvijas Republikas uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un ja viņš uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas no Latvijas;

10) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja;

11) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar dalību pētniecības projektā vai studijām izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš;

12) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bija nodarbināts Latvijas Republikā, par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un viņš, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību;

13) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs).

(3) Baltkrievijas Republikas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju:

2) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants;

3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārvalsts komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Attiecībā uz komercreģistrā reģistrētu sabiedrības ar ierobežotu atbildību amatpersonu šo nosacījumu piemēro, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls nav mazāks par 2800 euro;

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona;

5) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Ja Eiropas Savienības zilā karte tiek pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, to attiecīgi izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu;

6) uz laiku līdz trim gadiem, ja viņš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā;

7) uz laiku līdz vienam gadam, ja viņš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks stažieris;

8) uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, ja viņš ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis un ārvalsts komersants reģistrēts ārvalstī vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienas, pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus euro un tam nav nodokļu maksājumu parādu. Pēc šajā punktā minētā termiņa beigām persona turpmāko divu gadu laikā nav tiesīga pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju šajā punktā norādītajam mērķim;

9) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja viņš ir Latvijas Republikā reģistrētas ārvalsts aviosabiedrības pārstāvniecības pārstāvis;

10) uz laiku, kāds minēts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju noslēgtā zinātniskās sadarbības līgumā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;

11) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa mācību laiku, izņemot šā likuma 23. panta pirmās daļas 10.1 punktā minētos gadījumus;

12) uz laiku, kas par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku;

13) uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē;

14) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31. pantā minēto laiku;

15) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss;

16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

18) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja viņš termiņuzturēšanās atļauju pieprasa kā stažieris, kurš augstāko izglītību ieguvis ne vairāk kā divus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienas un kura iegūtā augstākā izglītība atbilst paredzamajai stažēšanās jomai;

19) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk kā uz gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

20) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

21) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, iepriekš izceļojot no Latvijas Republikas uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un ja viņš uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas no Latvijas;

22) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu;

23) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība;

24) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš nav izpildījis šā likuma 24. panta piektās daļas nosacījumu, bet viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar:

a) šā likuma 24. panta pirmās daļas 2., 3. un 6. punktu vai 25. panta otro daļu,

b) šā likuma 24. panta pirmās daļas 7. punktu (ja viņš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 23. panta trešo daļu),

c) šā likuma 28. panta otro daļu;

25) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kurai pirms bezvalstnieka statusa piešķiršanas Latvijas Republikā bijusi izsniegta uzturēšanās atļauja saskaņā ar citu ieceļošanas mērķi;

26) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar studijām vai dalību pētniecības projektā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš;

27) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja viņš Latvijas Republikā plāno īstenot aktivitātes, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam, un pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas saskaņā ar šo punktu tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, viņš ir reģistrēts kā valdes loceklis ne agrāk kā pirms gada komercreģistrā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kuras ietvaros viņš plāno īstenot minētās aktivitātes,

b) 12 mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas viņš ir iesniedzis informāciju par saņemto agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 4. panta 1. punktā noteiktajā apmērā vai ir iesniedzis progresa pārskatu par kapitālsabiedrības īstenotajām aktivitātēm šajā periodā, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība turpina inovatīvā produkta izstrādi, ražošanu vai attīstīšanu;

28) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, bet viņš nav apguvis valsts valodu;

29) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bija nodarbināts Latvijas Republikā, par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un viņš, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību;

30) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs).

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz Krievijas Federācijas pilsonim vai Baltkrievijas Republikas pilsonim izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa laulātajam, Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa vai viņa laulātā nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām. Ja bērns uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas laikā bijis nepilngadīgs, pēc pilngadības sasniegšanas uz viņu attiecina šā likuma 29. panta nosacījumus.

(5) Šā panta otrās daļas 4. un 5. punktā un trešās daļas 15. un 23. punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz Krievijas Federācijas pilsonim vai Baltkrievijas Republikas pilsonim izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa ģimenes loceklim Patvēruma likuma izpratnē.

(22.09.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023)

23. pants(1) Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:

23. pants
(1) Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt: