1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) interešu pārstāvība jebkāda privātpersonas tieša vai netieša saziņa savās vai citu privātpersonu interesēs ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, izstrādi, pieņemšanu vai piemērošanu. Par interešu pārstāvību nav uzskatāma:

a) politiskās partijas vai politisko partiju apvienības pārstāvja saziņa (arī tiekoties) ar publiskās varas pārstāvi publisku politisko diskusiju laikā vai tādās politiskajās diskusijās, kurās nepiedalās interešu pārstāvis,

b) citas valsts diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieka saziņa ar publiskās varas pārstāvi sev noteikto funkciju ietvaros,

c) saziņa saistībā ar administratīvo procesu iestādē (izņemot gadījumus, kad administratīvo aktu izdod politiskas amatpersonas), administratīvo pārkāpumu procesu iestādē, pirmstiesas kriminālprocesu, tiesvedību vai strīda izšķiršanu citā veidā (piemēram, samierināšanu vai mediāciju),

d) saziņa, kas notiek publiski, izmantojot elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, preses izdevumus vai sociālos tīklus,

e) piedalīšanās gājienos, sapulcēs vai piketos publiski vai iesnieguma iesniegšana pati par sevi;

2) interešu pārstāvis privātpersona, kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas;

3) publiskās varas pārstāvis publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks);

4) publisks lēmums normatīvais akts, politikas plānošanas dokuments, politisks lēmums un administratīvais akts, kuru izdod politiskas amatpersonas.

2