8. pants
Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze

(1) Personas funkcionēšanas ierobežojumu izvērtē Valsts komisijas ārsti. Valsts komisijas ārsti funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanā ir neatkarīgi.

(2) Pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, Valsts komisijas amatpersona izdod administratīvo aktu, ar kuru nosaka:

1) invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — uz noteiktu termiņu (no viena līdz pieciem gadiem, bet personai, kura līdz invaliditātes ekspertīzes veikšanas dienai nav sasniegusi 18 gadu vecumu, arī līdz dienai, kad tā sasniedz 18 gadu vecumu) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu);

2) prognozējamu invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un paredzams, ka bez ārstniecības, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu saņemšanas tā palielināsies un atbildīs invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam);

3) darbspēju zaudējumu procentos uz noteiktu termiņu (no viena līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

4) invaliditātes cēloni;

5) darbspēju zaudējuma cēloni personām, kurām nav noteikta invaliditāte, normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(3) Prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu ir iesniegusi dokumentus Valsts komisijai, izņemot šā panta 3.1 un 3.2 daļā minētos gadījumus. Ja ekspertīzi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai saskaņā ar starpvalstu līgumiem sociālās drošības jomā, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā ir iesniegusi iesniegumu ārvalsts kompetentajai iestādei.

(31) Ja atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā laikposms no dokumentu saņemšanas dienas līdz iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigām ir mazāks par diviem mēnešiem un Valsts komisijai ir pamats personai noteikt vieglākas vai tādas pašas pakāpes invaliditātes grupu vai izsniegt atzinumu par nepieciešamajiem pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai, invaliditāti nosaka un atzinumu izsniedz ar nākamo dienu, kas seko iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigu datumam.

(32) Ja atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā laikposms no dokumentu saņemšanas dienas līdz iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigām ir lielāks par diviem mēnešiem un personai:

1) ir pamats noteikt vieglākas pakāpes invaliditātes grupu, Valsts komisija to nosaka ar administratīvā akta izdošanas dienu;

2) nav pamata atkārtoti noteikt invaliditāti vai izsniegt atzinumu par nepieciešamajiem pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai, lēmumu, ar kuru iepriekš bija noteikta invaliditāte vai izsniegts atzinums, atceļ ar jauna administratīvā akta izdošanas dienu.

(4) Sarežģītos prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes gadījumos pirms administratīvā akta izdošanas, kā arī tad, ja administratīvais akts tiek apstrīdēts, Valsts komisijai ir tiesības pieaicināt konsultantus un nosūtīt personu uz ārstniecības iestādi papildu izmeklēšanai, diagnozes precizēšanai un funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Valsts komisijas amatpersona izvērtē personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti nepieciešamo pasākumu kopumu un:

1) personai ar prognozējamu invaliditāti apstiprina ārstējošā ārsta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu;

2) ja personai ar invaliditāti funkcionēšanas ierobežojuma mazināšanai vai novēršanai ir nepieciešami medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sniedz attiecīgās personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajam dienestam ieteikumus attiecībā uz individuālo rehabilitācijas plānu, kurā iekļaujami arī ārstējošā ārsta noteiktie turpmākās ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi;

3) apstiprina atzinumu par personas ar prognozējamu invaliditāti vai personas ar invaliditāti individuālās rehabilitācijas plānā noteikto pasākumu izpildi, ja prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīze tiek veikta atkārtoti;

4) sniedz personām ar prognozējamu invaliditāti, personām ar invaliditāti un personām ar darbspēju zaudējumu atzinumus par nepieciešamo pakalpojumu, pabalstu un citu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto pasākumu īstenošanu.

(6) Personai ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Pirms minētā termiņa persona var lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi, ja veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, ko apliecina medicīniskie dokumenti.

(7) Valsts komisijas amatpersonai atkārtotas invaliditātes un darbspēju ekspertīzes gadījumā ir tiesības izdot administratīvo aktu triju mēnešu laikā no iesnieguma invaliditātes ekspertīzes veikšanai saņemšanas dienas, ja iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš ir spēkā vismaz četrus mēnešus.

10

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016., 01.11.2018. un 07.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.12.2024. Trešās daļas jaunā redakcija, 3.1, 3.2, sestā un septītā daļa stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 16. un 17. punktu)