14. pants
Ministru kabineta kompetence izglītībā
Ministru kabinets:
1) nosaka valsts atzītu izglītības dokumentu formas, izglītības dokumentu izsniegšanas kritērijus un kārtību;
11) nosaka Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem atbilstošus zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstus;
2) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);
3) nosaka kārtību, kādā valsts finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes;
4) nosaka kredīta saņemšanas, atmaksāšanas un dzēšanas kārtību augstākās izglītības programmās;
5) nosaka obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtību;
6) apstiprina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un privātpersonu dibināto augstskolu satversmes;
7) dibina, reorganizē un likvidē valsts izglītības iestādes un valsts izglītības atbalsta iestādes pēc izglītības un zinātnes ministra vai citu ministru priekšlikuma;
71) (izslēgts no 01.10.2021. ar 08.04.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 93. punktu);
8) nosaka izglītības iestāžu reģistrācijas un akreditācijas, tajā skaitā ārkārtas akreditācijas un akreditācijas anulēšanas, kārtību;
81) nosaka prasības sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai, kā arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestādes pārskata par izglītības kvalitāti attiecīgajā pašvaldībā struktūru un iesniegšanas kārtību;
82) apstiprina ikgadēju izglītības kvalitātes novērtējuma ziņojumu;
9) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);
10) reglamentē augstskolu akreditācijas noteikumus un kārtību;
11) nosaka izglītības programmu licencēšanas un licencēšanas anulēšanas kārtību;
111) nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmu īstenošanai;
12) apstiprina pedagogu profesiju un amatu sarakstu;
121) nosaka kārtību un kritērijus izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai, tajā skaitā ārkārtas novērtēšanai un novērtēšanas anulēšanai;
122) nosaka kārtību un vērtēšanas nosacījumus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlasei;
13) atbilstoši pedagogu profesijām apstiprina prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai;
131) nosaka kārtību, kādā izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā termiņu vai anulē to;
14) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);
15) nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm;
151) nosaka kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartam;
16) nosaka pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, tai skaitā zemāko pedagoga mēnešalgas likmi;
17) nosaka finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs un grupās;
18) apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem;
181) nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kurās ietverti šo vadlīniju prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi;
19) nosaka valsts izglītības standartus, kuros ietverti šo standartu prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi, izņemot profesionālās izglītības programmu paraugus un akadēmiskās izglītības programmu paraugus;
20) nosaka izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo;
201) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde (izņemot augstskolas un koledžas) nodrošina bibliotekāros un informācijas pakalpojumus;
21) nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība, kā arī izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos;
211) nosaka izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku pirmsskolas izglītības iestādēm;
212) nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieprasa uzrādīt un pārbauda izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežo izglītojamā pārvietošanos;
213) nosaka kārtību, kādā izglītības iestādē iesniedzama informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, un iesniedzamās informācijas apjomu, kā arī nosacījumus atbilstošas atzīmes par saņemto informāciju izdarīšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā un atcelšanai;
22) nosaka pedagogu darba slodzes lielumu;
23) nosaka stipendiju veidus, stipendiju saņemšanas kritērijus un kārtību, kā arī stipendiju minimālo un maksimālo apmēru augstākās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, un profesionālās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam;
24) nosaka interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtību;
241) nosaka kritērijus un kārtību, kādā interešu izglītības iestādēm tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss;
25) reglamentē bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumus, nosaka prasības bērnu nometņu vadītājiem un darbiniekiem, prasības bērnu nometņu vadītāju profesionālās kompetences pilnveidei, kā arī kārtību, kādā izsniedz, reģistrē, aptur vai anulē bērnu nometnes vadītāja apliecību;
26) nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas;
27) nosaka institūciju, kas kārto pedagogu un izglītības programmu reģistrus, kā arī kārtību, kādā tie tiek vesti un uzturēti;
28) nosaka institūciju, kas licencē izglītības programmas, izņemot interešu izglītības programmas;
29) (izslēgts ar 08.04.2021. likumu);
30) nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas un aktualizācijas kārtību;
31) nosaka kārtību, kādā valsts finansē neformālās izglītības programmas, tālākizglītības programmas un profesionālās kompetences pilnveidi pieaugušo izglītībā, kā arī kritērijus attiecīga finansējuma saņemšanai;
32) nosaka pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību;
33) nosaka kārtību, kādā notiek valsts pārbaudījumi akreditēto izglītības iestāžu īstenotajās izglītības programmās;
34) nosaka atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai skaitā kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību;
35) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi;
36) nosaka metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamajam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei;
361) nosaka kārtību, kādā ved un uztur reģistru to izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē;
37) nosaka pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas virzienus, pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju aprakstu un kārtību, kādā organizē pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu;
38) nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, tajā skaitā reglamentē Latvijas valsts simbolu — valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa — lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos neatkarīgi no izglītības iestādes juridiskā statusa, ņemot vērā normatīvo aktu prasības. Izglītības iestāde drīkst lietot lielo valsts ģerboni valstiskās audzināšanas ietvaros. Ministru kabinets nosaka pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas;
39) nosaka kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība šā likuma mērķī ietvertās izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus;
40) (zaudējis spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 62. punktu);
41) nosaka izglītības pieejamības nodrošināšanas kritērijus, klašu grupu sadalījumu pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, kā arī kvantitatīvos rādītājus — izglītojamo skaitu klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei (turpmāk — kvantitatīvie rādītāji);
42) nosaka kritērijus un kārtību (ņemot vērā arī izglītības pieejamības nodrošināšanas kritērijus), kādā valsts piedalās to pedagogu darba samaksas finansēšanā, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, ja izglītojamo skaits attiecīgajās klašu grupās neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem;
43) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas nepilna laika klātienē;
431) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās izglītības programmas tālmācībā, ietverot prasības attiecībā uz tehnisko vidi, mācību materiālu sagatavošanu, izglītojamo regulāru ikdienas darbību un atbalstu izglītojamiem (tai skaitā sociālā, psiholoģiskā un karjeras atbalsta, kā arī attiecīgā atbalsta personāla pieejamību) un paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības, kā arī nosaka kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) un kritērijus un kārtību to vispārējās izglītības programmu kvalitātes novērtēšanai, kuras tiek īstenotas tālmācībā;
432) nosaka kritērijus un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm, un pagarina termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums;
44) nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus to izglītojamo ēdināšanai, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, un šo valsts budžeta līdzekļu apmēru vienam izglītojamam dienā;
45) nosaka kritērijus un kārtību kombinētu mācību organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā izglītības programmā pieļaujamo kombinētu mācību īpatsvaru;
46) (izslēgts ar 05.02.2026. likumu);
47) nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas;
48) nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas un mācību līdzekļu iegādes finansēšanā;
49) nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai to izglītības iestāžu dibinātājiem, kuras īsteno klātienes pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus;
50) nosaka kārtību un apmēru, kādā valsts izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus, kā arī nosacījumus šo kompensāciju piešķiršanai;
51) nosaka prasības un kārtību, kādā sniedz pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzības, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcas vai speciālās izglītības iestādes internāta pakalpojumus, kā arī izglītojamo uzņemšanas kritērijus;
52) nosaka prasības, kā attālināti tiek īstenotas interešu izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei ārpus Latvijas dzīvojošām personām, tai skaitā nosaka izglītības programmas saturu, plānotos sasniedzamos rezultātus un mācību sasniegumu vērtēšanas principus, kā arī izglītības programmas apguves apliecinājuma paraugu;
53) nosaka kritērijus un kārtību izglītības ieguvei ģimenē, tai skaitā prasības izglītojamā, viņa vecāku (personu, kas realizē aizgādību) un izglītības iestādes sadarbībai.
23
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 20.09.2001., 16.06.2009., 01.12.2009., 04.03.2010., 15.03.2012., 09.07.2013., 18.06.2015., 03.12.2015., 05.05.2016., 23.11.2016., 27.07.2017., 22.11.2017., 20.09.2018., 14.11.2019., 14.05.2020., 03.09.2020., 12.11.2020., 08.04.2021., 14.07.2022., 15.09.2022., 29.09.2022., 20.10.2022., 28.09.2023., 20.06.2024., 26.09.2024., 10.10.2024., 03.12.2025., 05.02.2026. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. 11.1 punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.04.2027. Sk. pārejas noteikumu 131. punktu)