30. pants
Izglītības iestādes vadītājs
(1) Izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina izglītības iestādes darbību pašvaldības izglītības ekosistēmā.
(2) Izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto darba samaksu.
(3) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes padomes izveidošanu un darbību. Izglītības iestādes vadītājs vienu reizi mācību gadā sniedz padomei atskaiti par izglītības procesu un tā rezultātiem, kā arī par izglītības iestādes darba organizācijas apstākļiem. Šie noteikumi neattiecas uz augstskolu.
(31) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes piekļuvi bibliotekārajiem, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem.
(32) Izglītības iestādes vadītāja pienākums ir organizēt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu.
(33) Izglītības iestādes vadītājs Ministru kabineta noteiktā kārtībā pārliecinās par to, vai uz personu nav attiecināmi šā likuma 50. panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi strādāt par pedagogu.
(34) Izglītības iestādes vadītājs katram bērnam, kas uzsāk obligāto izglītību pirmsskolas izglītības programmā, nodrošina speciālo vajadzību izvērtēšanu, ievērojot Ministru kabineta noteikto izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku.
(35) Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm un dibinātāja noteiktajiem mērķiem izglītības iestādes vadītājs veido un attīsta izglītības iestādes kvalitātes sistēmu un nodrošina ikgadēju izglītības iestādes pašvērtēšanu, tai skaitā analizējot datus par izglītības procesu, saturu, vidi un pārvaldību.
(36) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē.
(37) Izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības savas, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai izglītojamais uzrāda, un pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežot izglītojamā pārvietošanos.
(38) Izglītības iestādes vadītājs, uzņemot izglītojamo, tostarp no citas izglītības iestādes, pārbauda, vai Valsts izglītības informācijas sistēmā ir atzīme par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām. Ja šāda atzīme ir, uzņemošās izglītības iestādes vadītājs pieprasa un iepriekšējā izglītības iestāde nodod pieprasītājam attiecīgo tās rīcībā esošo aktuālo informāciju par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, kā arī informāciju par izglītības iestādes īstenotajiem atbalsta pasākumiem.
(39) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izglītības procesa nodrošināšanā ņemt vērā tā rīcībā esošo informāciju par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, kā arī nodrošināt attiecīgas atzīmes izdarīšanu un atcelšanu Valsts izglītības informācijas sistēmā.
(310) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums pārliecināties par pedagoga atbilstību šā likuma 48. panta 5.1 daļā noteiktajam un nodrošināt, ka pedagogi amata pienākumu izpildē, tai skaitā savstarpējā saziņā un saziņā ar izglītojamiem, lieto valsts valodu, ja vien normatīvie akti neparedz citādi.
(4) Par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, tostarp nepārkāpj diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība, kā arī persona ar augstāko izglītību, kura apgūst pedagoģisko izglītību.
(41) Izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālo darbību novērtē Izglītības kvalitātes valsts dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi septiņos gados. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamam amatam pieņem, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. Ja izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta kā neapmierinoša, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu.
(42) Par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kura prot un lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, izņemot citā likumā noteiktajā gadījumā.
(5) Izglītības iestāžu vadītāju amatu nosaukumi ir šādi:
1) vadītājs — pirmsskolas izglītības iestādēs;
2) direktors — pamatizglītības, vidējās izglītības iestādēs, koledžās, profesionālās ievirzes, interešu izglītības iestādēs;
3) rektors — augstskolās.
(6) Ja Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā panta ceturtajā daļā vai šā likuma 51.panta pirmās daļas 2.1 punktā noteiktajām prasībām, personai ir aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu.
(7) Ja Valsts valodas centrs konstatē, ka izglītības iestādes vadītāja valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nekavējoties tiek izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā. Izglītības iestādes vadītāja darba devējs nodrošina, ka attiecīgais izglītības iestādes vadītājs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Ja izglītības iestādes vadītājs triju mēnešu laikā nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ar viņu tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Valsts valodas centra konstatējuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(8) Šā panta septītajā daļā minētais ieraksts Pedagogu reģistrā nekavējoties tiek dzēsts, ja tiek atcelts Valsts valodas centra konstatētais par nepietiekamu valsts valodas prasmes līmeni vai Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā tiek aktualizēta informācija par attiecīgā izglītības iestādes vadītāja valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
45
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 05.07.2001., 20.09.2001., 05.02.2004., 16.06.2009., 04.03.2010., 09.07.2013., 18.06.2015., 23.11.2016., 27.07.2017., 22.03.2018., 30.05.2019., 14.05.2020., 08.04.2021., 29.09.2022., 20.10.2022., 10.10.2024. un 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)