8. pants
Izglītības ieguves formas

(1) Ir šādas izglītības ieguves formas:

1) klātiene;

2) nepilna laika klātiene;

3) tālmācība;

4) pašizglītība;

5) izglītība ģimenē.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā. Pirmsskolas izglītības programmu īsteno klātienē. Vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno klātienē, kā arī šā panta 2.2 un 2.3 daļā minētajos izņēmuma gadījumos — ģimenē vai tālmācībā. Vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu un vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā.

(21) Izglītības programmas klātienē un nepilna laika klātienē var apgūt, organizējot un īstenojot arī kombinētas mācības atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.

(22) Vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu var īstenot tālmācībā vai ģimenē tiem izglītojamiem, kuri ir saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, ka vienu mācību gadu, pastāvot īpašiem apstākļiem (sociāliem, veselības, izglītības pieejamības vai citiem būtiskiem apstākļiem), izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm.

(23) Vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu var īstenot tālmācībā arī tiem izglītojamiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) pastāvīgi dzīvo ārzemēs un kuriem tādēļ nav pieejamas citas izglītības ieguves formas Latvijā;

2) ir sasnieguši 18 gadu vecumu un līdz tam nav apguvuši vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu.

(3) Izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenus izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu.

(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz augstākās izglītības programmām.

11

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004., 20.09.2018., 08.04.2021. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. Sk. pārejas noteikumu 140. un 141. punktu)

8.1 pants. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra

(1) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir astoņu līmeņu sistēma, kas aptver izglītības pakāpes (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un visus izglītības veidus (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, akadēmiskā izglītība), kā arī ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kvalifikāciju. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai.

(2) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņus raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti. Katrā nākamajā līmenī ir ietvertas iepriekšējam līmenim noteiktās zināšanas, prasmes un kompetence.

(3) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņi ir šādi:

1) pirmais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt elementāras zināšanas un izmantot tās elementāru praktisku uzdevumu veikšanai speciālista uzraudzībā;

2) otrais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt pamatzināšanas un izmantot tās vienkāršu praktisku uzdevumu veikšanai konkrētā jomā daļēji patstāvīgi speciālista uzraudzībā;

3) trešais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispārējas zināšanas un izmantot tās dažādu uzdevumu veikšanai nemainīgā un stabilā vidē, uzņemoties atbildību par darba rezultātu;

4) ceturtais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispusīgas zināšanas un patstāvīgi plānot un organizēt darbu attiecīgajā jomā, uzņemoties atbildību, strādājot individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu;

5) piektais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispusīgas un specializētas attiecīgajai jomai atbilstošas zināšanas; spēja izmantot analītisku pieeju praktisku problēmu risināšanai attiecīgajā profesijā mainīgā vidē; spēja izprast savas darbības jomu plašākā sociālajā kontekstā, piedalīties attiecīgās nozares attīstīšanā, izvērtēt savu un citu cilvēku darbību;

6) sestais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt pamata un specializētas zināšanas nozarē un izmantot tās profesionālas, mākslinieciskas, inovatīvas vai pētnieciskas darbības veikšanai; spēja izmantot zinātnisku pieeju problēmu risināšanai, uzņemties atbildību un iniciatīvu; spēja pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos apstākļos;

7) septītais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt padziļinātas un plašas zināšanas attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā; spēja patstāvīgi izmantot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes pētnieciskas, mākslinieciskas vai augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai mainīgos apstākļos; spēja patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā;

8) astotais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt plašas pētnieciskas zināšanas un prasmes; spēja parādīt, ka pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pētniecības metodoloģiju un mūsdienu pētniecības metodes attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā un dažādu jomu saskarē; spēja patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju un īstenot apjomīgus zinātniskus projektus; spēja, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus.

12

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.)