5. pants
Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas nozarē

(1) Pašvaldība veic darbu ar jaunatni tā, lai aptvertu dažādas jauniešu mērķgrupas un sasniegtu pēc iespējas vairāk pašvaldības jauniešu. Pašvaldība ievēro jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī izstrādā pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus.

(2) Pašvaldība nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju, kā arī nodrošina institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni. Pašvaldībai ir tiesības:

1) iecelt jaunatnes lietu speciālistu — personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni — un jaunatnes darbinieku — personu, kas veic darbu ar jaunatni;

2) izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai citu koleģiālu institūciju, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

3) izveidot jauniešu domi, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas;

4) izveidot jauniešu centru vai citu institūciju, kuras mērķis ir īstenot šā likuma 2.1 panta trešajā daļā minētos pamatuzdevumus un veicināt pašvaldības jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;

5) ļaut jaunatnes organizācijām nekomerciālos nolūkos izmantot pašvaldības jauniešu centra telpas vai citas pašvaldības rīcībā esošās telpas šā likuma 2.1 panta trešajā daļā minēto pamatuzdevumu īstenošanai;

6) noteikt citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.

(3) Pašvaldība nodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām (neformālas un nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu pašvaldības lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

(4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists, viņš ir apmācāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni. Pašvaldības jaunatnes lietu konsultatīvajā komisijā, ja nepieciešams, iesaista jauniešu domes, jaunatnes organizāciju, jauniešu iniciatīvu grupu vai citu tādu biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, kas veic darbu ar jaunatni. Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas pamatuzdevumi ir šādi:

1) veicināt pašvaldības iestāžu un struktūrvienību sadarbību jautājumos, kas attiecas uz jauniešiem;

2) apkopot un analizēt informāciju par pašvaldības jauniešu problēmām, vajadzībām un interesēm;

3) izstrādāt un iesniegt pašvaldībai priekšlikumus par to, kā veicams pašvaldības darbs ar jaunatni un kā pilnveidojama valsts jaunatnes politika;

4) izstrādāt priekšlikumus jauniešu iesaistīšanai politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves, kā arī vides aizsardzības aktivitātēs;

5) izstrādāt priekšlikumus jauniešu līdzdalības un iniciatīvu īstenošanas atbalstam;

6) sniegt pašvaldības vadībai ieteikumus par finanšu plānošanu darbam ar jaunatni.

(6) Ja pašvaldība izveido jauniešu domi, tās sastāvā iekļauj izglītojamo pašpārvalžu, jauniešu iniciatīvu grupu un jaunatnes organizāciju pārstāvjus. Pašvaldības jauniešu domes pamatuzdevumi ir šādi:

1) piedalīties jauniešu interešu un vajadzību izpētē un analizēšanā, izstrādāt priekšlikumus pašvaldības jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai;

2) veicināt pašvaldības jauniešu sadarbību un pieredzes apmaiņu;

3) veicināt jauniešu sadarbību ar pašvaldību, citām jauniešu domēm, institūcijām un organizācijām;

4) līdzdarboties pašvaldības lēmumu pieņemšanā un tās organizētajos pasākumos;

5) izplatīt informāciju par jauniešiem piedāvātajām iespējām;

6) iesaistīties pašvaldības darbā ar jaunatni un tā ietvaros organizētajos pasākumos, projektos un programmās.

(7) Ja pašvaldība izveido jauniešu centru vai šā panta otrās daļas 4. punktā minēto citu institūciju, tā nodrošina:

1) neformālās izglītības pasākumu, projektu un programmu īstenošanu;

2) jauniešu iesaistīšanu jaunatnes organizācijās vai jauniešu iniciatīvu grupās un brīvprātīgajā darbā;

3) sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iekļaušanu vienaudžu vidē;

4) starpkultūru dialogu jauniešu mērķauditorijā;

5) konsultācijas jauniešiem par viņiem aktuālām tēmām;

6) jauniešu iesaistīšanos pašvaldības darbā ar jaunatni un tā ietvaros organizētajos pasākumos, projektos un programmās;

7) citu uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldības kompetencei jaunatnes politikas nozarē.

7

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. Ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

5.1 pants. Plānošanas reģionu kompetence jaunatnes politikas nozarē

Plānošanas reģioni veicina reģionālu jaunatnes politikas pasākumu plānošanu un īstenošanu.

8

(19.02.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2026.)