196. pants

Ja kultūrvēsturiski vērtīga ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās atjaunošana un restaurācija un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība īpašnieka apzinātas patvaļīgas darbības vai bezdarbības dēļ (piemēram, ēka ir nodegusi vai sabrukusi, jo nav pienācīgu uzturēta), tās vietā atļauta tikai tāda paša apjoma ēka, saglabājot oriģinālās ēkas proporcijas un fasāžu apdari un iespēju robežās saglabājot autentiskās kultūrvēsturiskās ēkas vērtības.