1Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos un lokālajos ūdensapgādes avotos, īpašnieks/i reģistrē decentralizēto kanalizācijas sistēmu pašvaldībā un nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Nodrošina brīvu piekļuvi pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku.
1Paredzot decentralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas pie lokālplānojuma, detālplānojuma izstrādes veic vides risku izvērtējumu par iespējamām ietekmēm no piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām, no kapsētām (to sanitārajās aizsargjoslās), uz pazemes ūdens ņemšanas vietām un to bakterioloģiskajām un ķīmiskajām aizsargjoslām, uz virszemes ūdeņu kvalitāti un to jūtību no piesārņojuma (ņemot vērā upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus), uz pazemes ūdeņu kvalitāti un aizsargātību no piesārņojuma, uz meliorācijas sistēmām, paaugstinātu gruntsūdens līmeni un applūšanas risku un citu iespējamu vides risku izvērtējumu pēc nepieciešamības.
23.2.2. Alternatīvā energoapgāde
1Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība ir aizliegta šādās teritorijās:
251.1. pilsētu vai ciemu teritorijās;
351.2. teritorijās ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5);
451.3. ĪADT, mikroliegumos un to buferzonās, biotopos;
551.4. kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās, izņemot, ja saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (turpmāk – NKMP).
1Pilsētās un ciemos atļautas alternatīvās energoapgādes iekārtas un inženierbūves tikai individuālās lietošanas vajadzībām (ražo elektroenerģiju pašpatēriņam, bet ne komercvajadzībām).
1Pilsētās alternatīvo energoapgādes iekārtu un inženierbūvju izvietošana ielas pusē ir atļauta tikai pie nosacījuma, ja tiek arhitektoniski atrisināts tā novietojums, kas nepasliktina vides arhitektonisko kontekstu un nerada papildus troksni.
1Pilsētās un ciemos nav atļauts izbūvēt biogāzes koģenerācijas stacijas un citus līdzīga rakstura objektus, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas traucējošs smaku piesārņojums. Koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā nerodas traucējošs smaku piesārņojums, izvieto Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1) un Lauksaimniecības teritorijā (L1), atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
1Biogāzes koģenerācijas stacijas un citus līdzīga rakstura objektus, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojumus, atļauts izbūvēt tikai lauku teritorijā, nodrošinot, ka piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz piesārņojuma robežlielumus, kas noteikti normatīvajos aktos vides aizsardzības jomā. Minimālais attālums līdz pilsētas vai ciema teritorijas robežai vai lauku teritorijā esošai dzīvojamai vai publiskai ēkai – 500 m. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts pašvaldības un ietekmētās dzīvojamās vai publiskās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums un, ja ar tehniskiem paņēmieniem iespējams nodrošināt normatīvi pieļaujamā piesārņojuma robežlielumu nepārsniegšanu un iespējamās negatīvās ietekmes samazināšanu.
23.2.3. Mobilitātes infrastruktūra
1Pilsētvides ielu malu stāvvietās un stāvlaukumos blakus publiskām pašvaldības iestādēm, parkiem, tirdzniecības veikalu stāvlaukumos, blakus tūrismu objektiem, dzīvojamo māju pagalmos paredz vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes iekārtas.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓