171. pantsJūrasspēja
Reisa fraktētāja tiesības izvēlēties iekraušanas un izkraušanas ostu
1(1) Ja fraktēšanas līgums reisa fraktētājam dod tiesības izvēlēties iekraušanas un izkraušanas ostu, reisa fraktētājs norīko kuģi uz brīvi pieejamu ostu, kurā kuģis var droši atrasties peldošā stāvoklī, droši ieiet iekraušanas ostā un droši doties ar kravu reisā. Fraktētājs paziņo izkraušanas ostu pirms iekraušanas pabeigšanas.
2(2) Ja reisa fraktētājs norīkojis kuģi uz nedrošu ostu, viņš ir atbildīgs par jebkuriem šā iemesla dēļ kuģim nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumu, kad zaudējumi nav radušies reisa fraktētāja vai to personu vainas dēļ, par kurām viņš ir atbildīgs.
3(3) Ja reisi ir secīgi, jebkuras tiesības izvēlēties kuģa reisu izmanto tā, lai kopējais reisu garums kuģim ar kravu un balasta pārgājieni būtiski neatšķirtos. Pretējā gadījumā reisa fraktētājs nesaņem frakti un ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar nesaņemto frakti.
4(4) Reisa fraktētājs nedrīkst mainīt izraudzīto ostu vai reisu, ja puses nav vienojušās par pretējo.
5178
Iekraušanas vieta
1(1) Ja fraktēšanas līgumā nav noteikta iekraušanas vieta, kuģis dodas uz reisa fraktētāja norādītu brīvi pieejamu piestātni, kurā kuģis var droši atrasties peldošā stāvoklī un no kuras var droši doties ar kravu reisā.
2(2) Ja iekraušanas piestātne nav laikus noteikta, kuģis var pietauvoties jebkurā ierastā iekraušanas vietā. Ja tas nav iespējams, pārvadātājs izvēlas tādu iekraušanas piestātni, kur var iekraut kravu.
3(3) Neatkarīgi no tā, vai iekraušanas vieta ir vai nav noteikta, reisa fraktētājam ir tiesības uz sava rēķina pieprasīt kuģa pārtauvošanu no vienas iekraušanas piestātnes uz citu.
4179
Guļlaika ilgums
1(1) Guļlaiks ir līguma noslēgšanas dienā saprātīgi paredzamais laika periods, kas nepieciešams kravas iekraušanai. Aprēķinot guļlaiku, ņem vērā kuģa un kravas veidu un izmēru, iekraušanas iekārtas uz kuģa un ostā, kā arī citus līdzīgus apstākļus.
2(2) Ja puses vienojušās par kopējo iekraušanas un izkraušanas laiku, guļlaiks nebeidzas pirms kopējā laika perioda izbeigšanās.
3(3) Guļlaiku aprēķina darba dienās un darba stundās. Par darba dienu uzskata nedēļas dienu, kurā darba stundu skaits ir tāds, kāds pieņemts konkrētajā ostā; darba stunda ir katra stunda, kuru nedēļas dienā var izmantot iekraušanai. Par dienām, kurās strādā mazāku stundu skaitu nekā darba dienās, aprēķina to stundu skaitu, kuras parasti izmanto iekraušanai.
4181
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.