33. pants
Prasības, ko nodrošina jūras privilēģija

(1) Jūras privilēģija attiecībā uz kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai kuģu operatoru nodrošina prasības:

1) kas saistītas ar kuģa kapteiņa, virsnieku un citu kuģa apkalpes locekļu darbu uz kuģa, ieskaitot repatriācijas izdevumus un par viņiem izdarāmos sociālās apdrošināšanas maksājumus;

2) sakarā ar cilvēka dzīvības zaudēšanu vai viņa veselībai nodarīto kaitējumu (ieskaitot prasības uzturlīdzekļu piedziņai), kas radies uz ūdens vai sauszemes saistībā ar kuģa ekspluatāciju;

3) kas saistītas ar atlīdzību par kuģa glābšanu;

4) kas saistītas ar maksājumiem par ostu, kanālu un citu ūdensceļu izmantošanu un loču pakalpojumiem;

5) kas radušās kuģa darbības rezultātā un ir saistītas ar zaudējumu nodarīšanu īpašumam vai tā bojāeju, izņemot ar kuģi pārvadātās kravas, konteineru un pasažieriem piederošo mantu zaudējumu vai tām nodarītos bojājumus.

(2) Jūras privilēģija nenodrošina šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā minētās prasības, ja tās izriet:

1) no zaudējumiem, kas saistīti ar naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, ja normatīvie akti paredz atbildību neatkarīgi no vainas un atbildības obligāto apdrošināšanu vai citu nodrošinājumu;

2) no vielu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo vielu savienojumiem ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām kodoldegvielām vai no bīstamiem radioaktīviem produktiem vai atkritumiem.

37