8. pants
Reģistrējamie kuģi

(1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības un nodrošināt valsts kontroli pār kuģu atbilstību kuģošanas drošības prasībām, ja šā kodeksa 8.2 panta trešajā daļā nav noteikts citādi.

(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1) Kuģu reģistrā:

a) kravas kuģus, pasažieru kuģus, kuģošanas līdzekļus, kas pārvadā pasažierus komerciālā nolūkā, un speciāliem nolūkiem paredzētus kuģus (velkoņi, ledlauži, loču kuģi, glābšanas kuģi, mācību un pētnieciskie kuģi, kabeļu licēji, gruntssmēlēji, liellaivas, palīgkuģi, peldošie celtņi u. c.) neatkarīgi no garuma, kā arī kuģus, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība, avāriju novēršana u. c.) veikšanai un kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk,

b) būvniecības stadijā esošus kuģus,

c) buru atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, un motorizētus atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk,

d) zvejas kuģus, kā arī zvejas laivas, kuras tiek izmantotas rūpnieciskajā zvejā teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos;

2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā — šādus kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā:

a) valsts dienestu funkciju veikšanai paredzētus kuģošanas līdzekļus,

b) kuģošanas līdzekļus, kas paredzēti noteiktu darbu veikšanai uz ūdens (niedru pļāvēji u. tml.),

c) motorizētus atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, kā arī ūdens motociklus,

d) airu laivas. Airu laivas reģistrē brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos ir noteikts, ka konkrētajā ūdenstilpē vai ūdenstecē izmantojamām airu laivām jābūt reģistrētām.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

(5) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu)

(6) Šā panta otrās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētos kuģus reģistrē, ja reģistrācijas brīdī tie nav vecāki par 23 gadiem. Kuģus, kuri reģistrācijas brīdī ir vecāki par 23 gadiem, bet nav vecāki par 30 gadiem, reģistrē, ja:

1) pēdējo piecu gadu laikā kuģis nav bijis aizturēts 1982. gada 26. janvāra Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli tā jaunākajā redakcijā (turpmāk — Parīzes Saprašanās memorands) dalībvalstīs ostas valsts kontroles ietvaros;

2) pēdējo piecu gadu laikā kuģim ir fiksēti ne vairāk kā septiņi aizrādījumi jebkurā inspekcijā Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstīs ostas valsts kontroles ietvaros;

3) pēdējos divos gados kuģim ir veikta vismaz viena inspekcija Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstīs ostas valsts kontroles ietvaros.

(7) Šā panta sestajā daļā minētie kuģu reģistrācijas nosacījumi neattiecas uz kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai Latvijas ūdeņos un neveic starptautiskus reisus, uz pasažieru kuģiem, kuri tiek izmantoti reisos starp Baltijas jūras ostām, un uz kuģiem, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju veikšanai.

10

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 22.03.2007., 15.05.2008., 10.01.2013., 22.09.2016., 30.03.2017. un 28.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2020.)

8.1 pants. Peldošās konstrukcijas

(1) Peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi šā kodeksa izpratnē.

(2) Peldošās konstrukcijas (peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni) reģistrē Kuģu reģistrā, un uz tām attiecināmas normas, kas piemērojamas kuģiem saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.

(3) Tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras ir inženiertehniski konstruētas noteiktu specifisku darbu izpildei uz ūdens, bet nav šā panta otrajā daļā minētās konstrukcijas, nav obligāta. Šādas peldošās konstrukcijas, ja to ūdensizspaids bez kravas ir lielāks par 10 tonnām, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi izvietotas Latvijas teritorijā. Šādas reģistrācijas vienīgais mērķis ir aizsargāt ar peldošajām konstrukcijām saistītās tiesības. Reģistrācijas gadījumā šādām konstrukcijām piemēro šā kodeksa 9., 10. (izņemot 10.panta trešās daļas pirmajā teikumā minētos nosacījumus), 11., 12., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 41., 43., 45., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 56.1, 56.2 un 57.pantā minētos nosacījumus.

(4) Tādas peldošās konstrukcijas, kuras sākotnēji vai galvenokārt paredzētas sadzīves, atpūtas vai izklaides apstākļu nodrošināšanai uz ūdens, nav uzskatāmas par šā panta trešajā daļā minētām peldošajām konstrukcijām.

11

(10.01.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2020.)

8.2 pants. Buru jahtas bez īpašuma tiesību reģistrācijas

(1) Kuģu reģistrā bez īpašuma tiesību reģistrācijas var reģistrēt:

1) buru jahtas, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, bet mazāks par 12 metriem;

2) sporta buru jahtas, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem un kuru klases atbilst sporta buru jahtu klašu sarakstā minētajām klasēm. Latvijas Jūras administrācija publicē sarakstu savā mājaslapā internetā, pamatojoties uz atzītās burāšanas sporta federācijas iesniegtajiem priekšlikumiem. Šajā punktā minētās sporta buru jahtas var izmantot tikai sacensībās un treniņos diennakts gaišajā laikā, nepārsniedzot attiecīgās sporta buru jahtu klases noteikumos paredzēto cilvēku skaitu uz jahtas.

(2) Buru jahtas reģistrāciju bez īpašuma tiesību reģistrācijas var pieteikt buru jahtas valdītājs — Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai viena fiziskā persona, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās reģistrācijas vienīgais mērķis ir nodrošināt valsts kontroli pār kuģošanas drošību. Šāda reģistrācija Kuģu reģistrā nenodibina un neietekmē ar kuģi saistītās tiesības. Buru jahtai bez īpašuma tiesību reģistrācijas Kuģu reģistrā reģistrē nodrošinājumus un aizliegumus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu par prasības nodrošinājuma vai piespiedu izpildes līdzekļa piemērošanu vai normatīvajos aktos noteikto amatpersonu lēmumu.

(4) Šajā pantā minēto buru jahtu valdītājiem ir šā kodeksa 1.1, 6., 7., 10., 12., 17., 33., 37., 41., 43., 48., 50., 53., 55., 57., 268., 269., 270. un 333. pantā noteiktie kuģa īpašnieka pienākumi un tiesības.

(5) Kuģošana ar šajā pantā noteiktajā kārtībā reģistrētām buru jahtām ir atļauta Latvijas iekšējos ūdeņos, kas atrodas no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi, un 3000 metru platā joslā no krasta līnijas uz jūras pusi Rīgas jūras līča un Baltijas jūras Latvijas Republikas piekrastes daļā.

(6) Saskaņā ar šo pantu reģistrētai buru jahtai var reģistrēt īpašuma tiesības, pamatojoties uz šā kodeksa 16. panta otrajā daļā noteiktajiem dokumentiem.

(7) Šajā pantā noteikto kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12

(30.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.2017.)