1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ekosistēmas pieeja visaptveroša, zinātniski pamatota, integrēta pieeja cilvēka darbības pārvaldībai, lai identificētu jūras ekosistēmai nelabvēlīgas ietekmes un veiktu efektīvus pasākumus šādu ietekmju mazināšanai, saglabājot ekosistēmas integritāti un ilgtspēju;

2) jūras ekosistēma jūras augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to dzīves vides dinamisks komplekss jūrā, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība;

3) Latvijas jūras ūdeņi, kā arī jūras dabas resursi, jūras dibena virsma un dzīles (turpmāk arī jūra) Baltijas jūras ūdeņi, jūras dabas resursi, jūras dibena virsma un dzīles teritorijā, kura saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem ir Latvijas jurisdikcijā, tas ir, Latvijas iekšējie jūras ūdeņi, teritoriālā jūra un ekskluzīvā ekonomiskā zona;

4) jūras telpiskā plānošana ilgtermiņa attīstības plānošanas process, kas vērsts uz jūras vides aizsardzību, jūras racionālu izmantošanu un integrētu pārvaldību, kā arī sabiedrības labklājības un ekonomikas attīstības līdzsvarošanu ar vides aizsardzības prasībām;

5) jūras izmantošana jūras izmantošana publisku personu un privātpersonu vajadzībām, arī saimnieciskajā darbībā, tai skaitā veicot piesārņojošas darbības, kas var ietekmēt jūras vides stāvokli;

6) jūras vides stāvoklis vispārējs jūras vides stāvoklis, ko nosaka, ņemot vērā jūras ekosistēmas struktūru, funkcijas un jūrā vai ārpus tās notiekošos procesus, dabiskos fizioģeogrāfiskos, bioloģiskos, ģeoloģiskos un klimata faktorus, kā arī fizikālos, akustiskos un ķīmiskos apstākļus, tai skaitā apstākļus, kas radušies cilvēka darbības rezultātā;

7) jūras piesārņojums cilvēka darbības rezultātā radies tāds tiešs vai netiešs piesārņojums ar vielām vai enerģiju, arī cilvēka radīts zemūdens troksnis jūrā, kas nonāk jūras vidē un kam ir vai var būt kaitīga ietekme uz dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, kura rezultātā var tikt zaudēta bioloģiskā daudzveidība, apdraudēta cilvēku veselība, traucēta jūras nozaru darbība, tostarp zvejniecība un tūrisms, atpūta un citi likumīgi jūras izmantošanas veidi, kā arī mazināta jūras ūdeņu izmantošanas kvalitāte un rekreatīvā vērtība vai kavēta jūras ilgtspējīga izmantošana;

8) niršana fiziskās personas iegremdēšanās ūdenī ar jebkāda veida tehniskajiem līdzekļiem vai citām palīgierīcēm, kas nodrošina autonomu elpošanas iespēju;

9) jūras augstākās bangas robeža noteikta līnija, līdz kurai var notikt viļņu iedarbība uz jūras krasta reljefu. Šī līnija ir uzskatāma arī par jūras piekrastes joslas robežu;

10) buferjosla 20 metru plata josla no jūras augstākās bangas robežas uz sauszemes pusi. Tā ir potenciālu reljefa izmaiņu zona, kas var tikt ietekmēta starp jūras augstākās bangas robežas aktualizācijas periodiem.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014., 05.11.2015. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 05.03.2022.)