Vairogs19. pants
Publisku personu un privātpersonu tiesības izmantot jūru
(1) Publiska persona un privātpersona (turpmāk jūras izmantotājs) jūru izmanto atbilstoši attiecīgo darbības veidu regulējošiem normatīvajiem aktiem un šim likumam, ievērojot tā mērķus, vides aizsardzības principus, sabiedrības intereses, kā arī jūras telpisko plānojumu.
(2) Ministru kabineta atļauja vai licence ir nepieciešama šādām darbībām jūrā:
1) dabas resursu, izņemot zemes dzīles, izpēte, tai skaitā zinātniskās pētniecības nolūkā, kā arī zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma, kuģu vraku un citas nogrimušas mantas izpēte atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejniecību un Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;
2) zemes dzīļu izmantošana atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm;
3) zveja atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejniecību;
4) mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu (turpmāk būves), būvniecība, ierīkošana, arī ar to saistītā izpēte, un būvju ekspluatācija, izņemot ostu darbībai nepieciešamo būvju būvniecību, navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidi un uzturēšanu, saskaņā ar šā likuma un būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām, kā arī šā panta 2.1 un 3.4 daļā noteiktajos gadījumos;
5) virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšana un padziļināšana un tīrīšanas un padziļināšanas darbu gaitā izņemtās grunts novietošana grunts novietnēs jūrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu;
6) ostu darbībai nepieciešamo hidrotehnisko būvju būvniecība atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību;
7) elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektrisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu, ierīkošana.
(21) Pašvaldība, kas ir attiecīgo jūras piekrastes ūdeņu tiesiskais valdītājs, izsniedz atļauju tūrisma un rekreācijas vajadzībām paredzētu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos saskaņā ar būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām, kā arī tādu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu.
(3) Pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka konkrētu jūras teritoriju (turpmāk atļaujas vai licences laukums jūrā) šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto darbību veikšanai, ņemot vērā arī šā likuma 14.panta nosacījumus. Tiesības izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā iegūst persona, kura uzvarējusi konkursā par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā.
(31) Pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka atļaujas vai licences laukumu jūrā šā panta otrās daļas 7.punktā noteikto darbību veikšanai, ņemot vērā arī šā likuma 14.panta nosacījumus. Minēto rīkojumu, pamatojoties uz personas iesniegumu, sagatavo atbildīgā ministrija, iepriekš pieprasot atzinumu no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" par rīkojuma projektu no kuģošanas drošības viedokļa.
(32) Pirms šā panta 2.1 daļā minētās atļaujas izsniegšanas attiecīgā pašvaldība pieprasa atzinumu no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", kā arī citos normatīvajos aktos noteikto institūciju atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas pašvaldība rīko konkursu par tiesībām izmantot piekrastes ūdeņus saskaņā ar publisko ūdeņu nomu regulējošu normatīvo aktu prasībām.
(33) Ministru kabinets ar rīkojumu var pilnvarot pašvaldību, kas ir jūras piekrastes ūdeņu tiesiskais valdītājs, izsniegt atļauju tūrismam un rekreācijai paredzētu būvju, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu, būvniecībai, iekļaujot rīkojumā nosacījumus atļaujas izsniegšanai un darbībām jūrā.
(34) Ministru kabineta noteikta tiešās pārvaldes iestāde drīkst veikt šā panta otrās daļas 4. punktā minēto izpēti pēc tam, kad Ministru kabinets ar rīkojumu ir noteicis konkrētu jūras teritoriju šo darbību veikšanai, ņemot vērā arī šā likuma 14. panta nosacījumus, un šādā gadījumā netiek piemērota likumā noteiktā kārtība konkursa rīkošanai.
(4) Ministru kabinets reglamentē:
1) kārtību, kādā nosakāms šā panta trešajā un 3.1 daļā minētais atļaujas vai licences laukums jūrā;
2) kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā;
3) kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama atļauja vai licence atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai šā panta otrās daļas 4. un 7.punktā minētajām darbībām;
4) prasības attiecībā uz būvju ierīkošanu, būvniecību jūrā un to ekspluatāciju, kā arī prasības attiecībā uz to nojaukšanu vai demontāžu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas;
5) kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama atļauja vai licence atļaujas laukuma jūrā izmantošanai šā panta 2.1 daļā minētajos gadījumos.
(5) Par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu šā panta otrās daļas 4.punktā un 2.1 daļā minēto darbību veikšanai jūras izmantotājs maksā valsts pamatbudžetā ikgadēju valsts nodevu, izņemot šā panta 3.4 daļā minētajā gadījumā. Ministru kabinets nosaka nodevas maksāšanas kārtību un apmēru, kā arī atbrīvojumus no nodevas maksāšanas.
(6) Atļauju vai licenci noteiktā atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 30 gadiem.
(7) Nekāda šā panta otrajā daļā minētā darbība, arī izpēte, jūrā nav pieļaujama, ja jūras izmantotājs vai tā pilnvarota persona to veic bez Latvijas kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas vai licences, un šī darbība nekavējoties pārtraucama, ja jūras izmantotājs vai tā pilnvarota persona neievēro atļaujas vai licences nosacījumus vai neziņo par izmaiņām plānotajā darbībā vai izpētes programmā.
(8) Valsts vides dienests vai atļaujas vai licences izsniedzējs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts robežsardzi kontrolē jūras izmantošanu un jūras vides aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību, zvejniecību, jūrlietu pārvaldi un jūras drošību, kā arī par robežsardzi. Šā panta otrās daļas 4. un 6.punktā minēto būvju būvniecības kontroli veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību.
21
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2013., 05.11.2015., 31.03.2022. un 16.01.2025. likumu, kas stājas spēkā 14.02.2025.)
19.1 pants. Niršanai jūrā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi
(1) Tajās vietās, kur jūrā atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu jūras videi vai kultūrvēsturiskām vērtībām, nosaka niršanai ierobežotas teritorijas (turpmāk ierobežotā teritorija). Ierobežoto teritoriju nosaka atkarībā no vraka vai nogrimušā priekšmeta rakstura, iespējamā riska un īstenojamās kontroles nepieciešamības. Ierobežotā teritorija nav lielāka par vienu jūras jūdzi no kuģa vraka vai nogrimušā priekšmeta ārējās malas. Ja vairāki kuģu vraki vai nogrimušie priekšmeti atrodas cits citam tuvāk par vienu jūras jūdzi, veido vienu ierobežoto teritoriju.
(2) Lai nirtu ierobežotajā teritorijā, fiziskajai personai ir nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta (turpmāk Krasta apsardze) atļauja. Atļauju izsniedz uz 30 dienām, un tajā norāda konkrētu ierobežoto teritoriju, niršanas laiku un nosacījumus. Ja, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi, ir nepieciešams nirt ierobežotajā teritorijā, valsts institūcijām atļauja nav vajadzīga, bet par plānoto niršanu tās ne vēlāk kā 10 darbdienas iepriekš informē Krasta apsardzi.
(3) Tajās vietās, kur jūrā atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai, nosaka niršanai aizliegtas teritorijas (turpmāk aizliegtā teritorija). Aizliegtā teritorija nav lielāka par trim jūras jūdzēm no kuģa vraka vai nogrimušā priekšmeta ārējās malas. Ja vairāki kuģu vraki vai nogrimušie priekšmeti atrodas cits citam tuvāk par vienu jūras jūdzi, veido vienu aizliegto teritoriju.
(4) Aizliegtajā teritorijā fiziskajai personai nirt ir aizliegts. Ja, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi, ir nepieciešams nirt aizliegtajā teritorijā, valsts institūcijas plānoto niršanu ne vēlāk kā 10 darbdienas iepriekš saskaņo ar Krasta apsardzi.
(5) Niršanai jūrā noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu uzrauga un kontrolē Krasta apsardze sadarbībā ar Valsts robežsardzi. Krasta apsardzei vai Valsts robežsardzes amatpersonām, veicot attiecībā uz niršanu jūrā noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanas uzraudzību un kontroli, ir tiesības pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, kā arī pieprasīt, lai persona nekavējoties pārtrauc niršanu un kuģošanas līdzeklis atstāj ierobežoto vai aizliegto teritoriju, ja tās konstatē niršanai jūrā noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumu.
(6) Ministru kabinets nosaka:
1) niršanai ierobežotās teritorijas un niršanai aizliegtās teritorijas;
2) nosacījumus niršanas atļaujas izsniegšanai, kārtību, kādā izsniedz, atsaka izsniegt un anulē atļauju niršanai ierobežotā teritorijā, kā arī izsniegto niršanas atļauju reģistra uzturēšanas kārtību;
3) niršanai ierobežotajās teritorijās izsniegto atļauju izmantošanas nosacījumus;
4) valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atļaujas izsniegšanu niršanai jūrā ierobežotajās teritorijās.
22
(05.11.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2019. Grozījums piektajā daļā par vārda "lietvedības" aizstāšanu ar vārdu "procesa" stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu)