3. pants
Latvijas kontinentālais šelfs un ekskluzīvā ekonomiskā zona

(1) Latvijas kontinentālais šelfs (turpmāk kontinentālais šelfs) ir jūras dibena virsma un dzīles zemūdens rajonos, kas ir Latvijas sauszemes teritorijas dabiskais turpinājums, atrodas tūlīt aiz Latvijas teritoriālās jūras robežām un sniedzas līdz šā panta trešajā daļā noteiktajām robežām.

(2) Latvijas ekskluzīvā ekonomiskā zona (turpmāk ekskluzīvā ekonomiskā zona) ir Baltijas jūras teritorija, kas atrodas tūlīt aiz Latvijas teritoriālās jūras robežām un sniedzas līdz šā panta trešajā daļā noteiktajām robežām.

(3) Latvijas kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežas ar Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti atbilst starptautiskajiem līgumiem, ko Latvija noslēgusi ar Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti.

(4) Latvijai ir suverēnas tiesības pētīt kontinentālo šelfu un izmantot tā dabas resursus atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Kontinentālā šelfa dabas resursi ir Latvijas īpašums.

(5) Latvijai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir:

1) suverēnas tiesības pētīt, aizsargāt, izmantot un pārvaldīt ekskluzīvās ekonomiskās zonas dabas resursus, kas atrodas jūras dibenā, tā dzīlēs un ūdeņos, un pārvaldīt šo resursu izmantošanu, kā arī veikt citas darbības, kas nepieciešamas ekskluzīvās ekonomiskās zonas izpētei un izmantošanai, tai skaitā ražot viļņu, straumju un vēja enerģiju;

2) ekskluzīvas tiesības būvēt un ierīkot mākslīgās salas, būves un iekārtas, kas nepieciešamas dabas resursu izpētei, ieguvei un citām darbībām, kā arī pārraudzīt šādu mākslīgo salu, būvju un iekārtu būvniecību, ierīkošanu un izmantošanu;

3) ekskluzīva jurisdikcija attiecībā uz jūras vides aizsardzību un saglabāšanu, jūras zinātnisko izpēti, mākslīgo salu, kā arī būvju un iekārtu būvniecību, ierīkošanu un izmantošanu;

4) citas tiesības, kas paredzētas šajā likumā un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencijā.

(6) Kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā uzbūvētās un ierīkotās mākslīgās salas, būves un iekārtas, izliktie kabeļi, cauruļvadi un to ekspluatācija, kā arī muitas, fiskālie, veselības aizsardzības, ārējās un iekšējās drošības un imigrācijas noteikumi ir Latvijas jurisdikcijā.

(7) Latvija, izmantojot savas tiesības un pildot savus pienākumus ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ievēro citu valstu tiesības un pienākumus, kas paredzēti Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencijā, kā arī citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu prasības.

(8) Latvija var atļaut publiskai personai vai privātpersonai veikt darbības kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā atbilstoši šim likumam vai speciālajiem likumiem, kas regulē dabas resursu ieguvi un citu darbību veikšanu Latvijas jūras ūdeņos, izsniedzot attiecīgajam darbības veidam atbilstošu atļauju vai licenci.

4

3.1 pants. Jūras krasta līnija, jūras piekrastes joslas robeža un buferjosla

(1) Ja starp aktualizācijas periodiem jūras vai citu dabas procesu iedarbības rezultātā jūras piekrastes joslas robeža ir kļuvusi neaktuāla, to nosaka pa buferjoslu.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā nosaka, aktualizē un apstiprina jūras krasta līniju, jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu un nodod datus reģistrēšanai valsts informācijas sistēmās, kā arī minēto datu aktualizācijas biežumu.

5

(31.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2022.)