7. pantsJūras stratēģijas sagatavošana
Jūras stratēģijas sagatavošana
1(1) Jūras stratēģija ir vispusīgs sistemātisku pasākumu kopums, kuru izstrādā un īsteno, lai:
21) panāktu labu jūras vides stāvokli Baltijas jūras reģionā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
32) aizsargātu un saglabātu jūras vidi un novērstu jūras vides stāvokļa pasliktināšanos vai, ja iespējams, atjaunotu jūras ekosistēmu teritorijās, kur tā ir nelabvēlīgi ietekmēta;
43) novērstu vai samazinātu jūras piesārņošanu, nodrošinātu to, ka piesārņojums būtiski neietekmē vai neapdraud jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmu, cilvēku veselību vai likumīgu jūras izmantošanu.
5(2) Jūras stratēģiju izstrādā šādā secībā:
61) veic jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu, tajā iekļaujot cilvēka darbības un pārrobežu piesārņojuma ietekmes uz jūras vidi novērtējumu;
72) definē labu jūras vides stāvokli;
83) nosaka jūras vides mērķus un ar tiem saistītos rādītājus;
94) izstrādā jūras vides monitoringa programmu;
105) izstrādā Pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai.
11(3) Jūras stratēģijas izstrādāšanas un īstenošanas koordinēšanai izveido Jūras vides padomi (turpmāk Padome). Padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
129
13(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
Jūras vides stāvokļa novērtējums
1(1) Latvijas Hidroekoloģijas institūts veic jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu (turpmāk jūras novērtējums), pamatojoties uz tam pieejamiem datiem, informāciju un pētījumiem, tai skaitā pētījumiem par klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras ekosistēmu. Jūras novērtējumā raksturo jūras vides stāvokli un iekļauj jūras izmantošanas sociālekonomisko analīzi, kā arī ģeotelpisko informāciju un tematiskās kartes.
2(2) Veicot jūras novērtējumu, ņem vērā:
31) Ūdens apsaimniekošanas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz piekrastes, pārejas un teritoriālās jūras ūdeņiem;
42) jaunākās zinātniskās atziņas un novērtēšanas metodes, novērtējumus un pētījumus, kas ietverti upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu, Eiropas Savienības tiesību aktiem vides, zivsaimniecības, jūrlietu un citās ar jūras vides aizsardzību un jūras izmantošanu saistītajās jomās, kā arī ar starptautiskajiem nolīgumiem, tai skaitā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOMM) ietvaros kopīgi Baltijas jūras reģionam izstrādātos novērtējumus.
5(3) Jūras novērtējumā ietveramās informācijas saturu un veidu nosaka Ministru kabinets.
6(4) Jūras novērtējumu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
7(5) Jūras novērtējumu pārskata un, ja nepieciešams, atjauno ne retāk kā reizi sešos gados.
810
9(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.