Vairogs11. pants
Kuģu drošības prasības
(1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā:
1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;
2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;
3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols un 1997. gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);
4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);
5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);
6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);
7) Starptautiskās Darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem un tās 1996.gada protokols;
8) STCW konvencija;
9) 2005.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi;
10) 2001.gada Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli;
11) 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā (turpmāk — MLC konvencija);
12) 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (turpmāk — STCW-F konvencija);
13) 2004. gada Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību.
(2) Nosakot kuģu drošības prasību piemērošanu un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:
1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;
2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;
3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;
4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;
5) ostu un kuģu drošību;
6) zvejas kuģu reģistrāciju;
7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;
8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;
9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju;
10) kuģa konstrukciju un mehānismiem;
11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;
12) kuģa ugunsdrošību;
13) vides piesārņojuma novēršanu;
14) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;
15) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;
16) ISM kodeksa un 2004.gada Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk — ISPS kodekss) piemērošanu;
17) kuģa tilpību;
18) kuģa kravas zīmi;
19) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;
20) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;
21) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;
22) loču un kuģu satiksmes vadības (VTS)operatoru apmācību, sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm;
23) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;
24) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;
25) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām;
26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību;
27) jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu.
(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.
(4) Ministru kabinets var noteikt drošības un aizsardzības prasību piemērošanu kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.
(6) Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).
(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).
(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā mēra kuģa tilpību un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus.
(9) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka īpašas stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem.
(10) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka prasības kuģu radio un navigācijas aprīkojuma izmantošanai un apkalpošanai.
(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts vienotais ražotāja kods fiziskajai vai juridiskajai personai, kas Latvijā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus.
13
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.11.2005., 15.06.2006., 10.05.2007., 19.06.2008., 11.12.2008., 16.06.2011., 13.06.2013., 30.04.2015., 16.06.2016., 14.02.2019. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025.)