13. pantsKaratiesu darbības izbeigšana
Prokuroru sagatavošana un norīkošana darbam karatiesās
1(1) Ģenerālprokuratūra sadarbībā ar Aizsardzības ministriju no prokuratūras struktūrvienību prokuroru vidus sagatavo kvalificētus prokurorus darbam ar karatiesām piekritīgām lietām. Prokuroru apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehnisko bāzi.
2(2) Ģenerālprokuratūra izveido un uztur to prokuroru reģistru, kuriem pēc tam, kad paziņots tieslietu ministra rīkojums par karatiesu darbības uzsākšanu, jāveic prokuroru funkcijas karatiesām piekritīgās lietās. Karatiesu prokuroru reģistru aktualizē Ģenerālprokuratūra ne retāk kā reizi divos gados.
3(21) Karatiesu prokuroru reģistrā iekļauj prokuroru, kurš ir sagatavots darbam karatiesās atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš ir rakstveidā piekritis pildīt karatiesas prokurora pienākumus karatiesu darbības uzsākšanas gadījumā.
4(3) Ģenerālprokurors nosaka kārtību, kādā nodrošināma šā panta otrajā daļā minēto prokuroru darbība, kā arī šo prokuroru darbības teritoriju atbilstoši karatiesu darbības teritorijai.
Advokātu sagatavošana un norīkošana darbam karatiesās
1(1) Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar Aizsardzības ministriju no advokātu vidus sagatavo kvalificētus advokātus darbam ar karatiesām piekritīgām lietām. Advokātu apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehnisko bāzi.
2(2) Latvijas Zvērinātu advokātu padome izveido un uztur to advokātu reģistru, kuri pēc tam, kad paziņots tieslietu ministra rīkojums par karatiesu darbības uzsākšanu, veic advokātu funkcijas karatiesām piekritīgās lietās. Karatiesu advokātu reģistru aktualizē Latvijas Zvērinātu advokātu padome ne retāk kā reizi divos gados.
3(3) Karatiesu advokātu reģistrā iekļauj zvērinātu advokātu, kurš ir sagatavots darbam karatiesās atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš ir rakstveidā piekritis pildīt karatiesas advokāta pienākumus karatiesu darbības uzsākšanas gadījumā.
Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības
1(1) Karatiesām piekritīgās lietās pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir Militārā policija un Valsts drošības dienests attiecībā uz Krimināllikuma IX, IX1 un X nodaļā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem
2(2) Karatiesām piekritīgajās lietās kriminālprocess virzāms, izvēloties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko kriminālprocesa veidu, kā arī izvēloties un veicot tādas procesuālās darbības, kas nodrošina kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.
Krimināllietu iztiesāšanas īpatnības pirmās instances karatiesā
1(1) Pirmās instances karatiesā tiesnesis krimināllietas izskata vienpersoniski.
2(2) Krimināllietas izskatīšanu tiesa uzsāk pēc iespējas drīzāk, tomēr ne agrāk kā vienu dienu pēc tam, kad apsūdzētais saņēmis lēmuma kopiju par pirmstiesas procesa pabeigšanu.
3(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt vienas dienas laikā no nolēmuma saņemšanas dienas.
Krimināllietu iztiesāšanas īpatnības otrās instances karatiesā
1(1) Otrās instances karatiesa ir apelācijas instance lietām, kuras izskatījusi pirmās instances karatiesa.
2(2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētos pirmās instances karatiesas nolēmumus izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.
3(3) Otrās instances karatiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Karatiesu darbības izbeigšana
1(1) Valstī atceļot izņēmuma stāvokli vai izbeidzot karu, tieslietu ministrs nekavējoties izdod rīkojumu par karatiesu darbības izbeigšanu. Rīkojumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
2(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā rīkojuma paziņošanas karatiesas nodod vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesām pēc piekritības tās lietas, kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta.
3(3) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā rīkojuma paziņošanas karatiesas nodod vispārējās jurisdikcijas otrās instances tiesām pēc piekritības tās lietas, kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.