Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam" 6. pants

Pielikums. ZM darbības stratēģijas ietekmes vērtējums LAP pasākumu īstenošanā

46. tabula. ZM rīcības stratēģijas galvenie pasākumi 2003.-2005. gadam Lauku attīstības plāna pasākumu īstenošanai

Prioritātes/pasākumi, Regula

Nr. 1257/1999

1. prioritāte: Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība

2. prioritāte: Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana

Pasākumi / aktivitātes

Zemkopības ministrijas darbības virzieni

Invest-īcijas lauksaim-niecības uzņēm-umos

Lauksaim-niecības produktu pārstrādes un mārke-tinga uzlabo-šana

Apmāc-ības

Atbalsts ražotāju grupām

Mežsaim-niecības attīstība

Zemes uzlab-ošana

Lauku teritoriju pārveid-ošanās un attīstības veicināšana

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstruktu-rizācijai

Standartu sasnieg-šana

'LEADER+" veida pasākums

Atbalsts jaunajiem zem-niekiem

Priekš-laicīgā pensio-nēšanās

Agro-vide

Lauksaim-niecībai mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobež-ojumiem vides aizsar-dzības nolūkā

Lauku ainavas saglabāš-ana

Meža ieaudz-ēšana lauksaim-niecībā neizmant-otajās zemēs

1. darbības virziens: Droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika

Budžeta programma 'Valsts pārtikas aprites uzraudzība"

PVD laboratoriju tīkla pakāpeniska optimizācija un modernizācija

xxx

Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošana atbilstoši ES prasībām

Pārtikas valsts uzraudzības un kontroles laboratoriskās testēšanas nodrošinājuma paaugstināšana

2. darbības virziens: Lauku ekonomiskās izaugsmes veicināšana

Budžeta programma 'Konkurētspējas un ienākumu paaugstināšana lauksaimniecības, pārtikas apstrādes, zivsaimniecība mežsaimniecības un lauku attīstības sektoros"

Integrētā administratīvā kontroles sistēma (IAKS)

xxx

Lauksaimniecības tirgus stabilizācija, ieviešot ES kopējās lauksaimniecības politikas mehānismus

Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) attīstība

xxx

Pārtikas produktu konkurētspējas palielināšana vietējā tirgū

xxx

Budžeta programma 'Efektīvas un kvalitatīvas profesionālās, augstākās, mūžizglītības iespēju nodrošināšana laukos"

Izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācija

xxx

Augstākās izglītības studiju procesa materiālā nodrošinājuma un kvalitātes paaugstināšana

xxx

Budžeta programma 'Lauku uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, lauku uzņēmēju profesionālo un ekonomisko zināšanu paaugstināšana, lauksaimnieku sagatavošanās paātrināšanai Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu apgūšanai un integrācijai ES"

Konsultantu apmācības un sertifikācijas programmas ieviešana

Apmācību pasākumi lauksaimnieku sagatavošanai integrācijai ES

xxx

3. darbības virziens: Latvijas dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana

Budžeta programma 'Latvijas mežu apsaimniekošanas uzlabošana"

Nacionālā meža klastera programma.

xxx

Meža nozares informācijas sistēmas izveidošana un uzturēšana.

xxx

Meža monitorings

xxx

Meža attīstības fonda izveide

xxx

Budžeta programma 'Zemes potenciāla saglabāšana un racionāla izmantošana, auglības un ekonomiskās vērtības palielināšana, lauku saimniecību produkcijas pašizmaksas samazināšana un konkurētspējas palielināšana '

Budžeta programma 'Kultūraugu un mājdzīvnieku aprites uzraudzība un resursu saglabāšana un aizsardzība"

46. tabula. ZM rīcības stratēģijas galvenie pasākumi 2003.-2005.gadam Lauku attīstības plāna pasākumu īstenošanai

7. pielikums. LAP mērķi, indikatori un sasniedzamie rezultāti LAP īstenošanas laikā

LAP aktivitātes Pasākuma darbības mērķis

LAP darbības mērķi Pasākuma vispārējā mērķa sasniegšana

LAP vispārējie mērķi

Bāzes gads

Izejas indikatori

Rezultātus raksturojošie indikatori

Vispārējo ietekmi raksturojošie indikatori

Agrovide

Atbalstīt lauku saimniecības, kuras zemes apsaimniekošanas procesā saglabā un uzlabo Latvijas laukiem raksturīgo ainavu un bioloģiski daudzveidīgu vidi, un tādējādi tieši un netieši arī ietekmē lauku ekonomisko un sociālo attīstību.

Ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu.

Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju.

Saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Veicināt videi draudzīgu saimniecisko darbību, nodrošinot Latvijai raksturīgās ainavu un vidē dzīvojošās savvaļas populācijas saglabāšanu.

Agrovide: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība (balstoties uz tendencēm prognoze uz 2004.gadu)

Atbalstīt lauku saimniecības, kuras augkopības produkcijas ražošanā ievieš un izmanto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, tādējādi nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un kvalitatīvas produkcijas ražošanu.

Ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ir apsaimniekoti vismaz 2,3% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā.

Iekšējā tirgū realizētas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apjoma īpatsvara palielinājums.

Sertificētās bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits 350.

Atbalstītā bioloģiskās lauksaimniecības platība 16 900 ha LIZ.

Saražotās un realizētās produkcijas apjoms datu nav.

Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits 650.

Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību platība 37 400 ha LIZ.

Saražotās un realizētās produkcijas apjoms dati tiks apkopoti.

Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita pieaugums līdz 2007.g. 86%.

Sertificēto platību pieaugums līdz 2007.g. 121%.

Saražotās bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apjoma pieaugums līdz 2007.g. dati tiks apkopoti.

Agrovide: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos (2002.gada inventarizācijas dati)

Atbalstīt lauku saimniecības, kuru apsaimniekotajās platībās atrodas bioloģiski vērtīgie zālāji, (t.sk., upju palienēs) un potenciālās NATURA 2000 teritoriju dabiskās pļavas un ganības, tajos tiek uzturēta vai paaugstināta bioloģiskā daudzveidība, un tie tiek apsaimniekoti atbilstoši savvaļas sugu saglabāšanas vajadzībām.

Uzturētas un aizsargātas sugām bagātākās zālāju ekosistēmas 3,6% Latvijā esošajās pļavās un ganībās.

569tūkst. ha ir pļavas un ganības.

Dabisko zālāju platības 25,6tūkst. ha.

Vidēji saimniecībās atrodas 5 ha šādu zālāju.

Atbalstīto saimniecību skaits, kurās zālāju apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem 4000.

Bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kas apsaimniekota saskaņā ar nosacījumiem 21000ha.

Apsaimniekoto platību īpatsvars kopējā dabisko zālāju platībā ir 82 %.

Agrovide: Buferjoslu ierīkošana (2003.g. dati)

Atbalstīt lauku saimniecības, kuras aramzemes platībās ierīko zālāju buferjoslu un ievēro videi draudzīgas metodes saimnieciskajā darbībā.

2,5% no kopējās aramzemes valstī tiek apsaimniekotas ar videi draudzīgām metodēm.

Savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu aizsargāšanas nolūkam un vides aizsardzības prasībām atbilstoša saimnieciska darbība tiek veikta 13% no jutīgās vides teritorijas atrodošās LIZ platībās.

Jutīgajās vides teritorijās atrodas 364 tūkst. ha LIZ, kurā 87 % ir aramzeme;

Nav pieejami dati par esošām zālāju buferjoslām un saimniecību skaitu.

Atbalstīto saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem 200.

Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā jutīgo vides teritoriju intensīvi izmantotajā aramzemes platībā 15%.

Agrovide: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana (2003.gada dati)

Atbalstīt vietējo nozīmīgo lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govju, Latvijas baltās šķirnes cūku, Latvijas tumšgalves šķirnes aitu, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu, Latvijas vietējās pasugas bišu audzētājus, kuri nodarbojas ar šo dzīvnieku audzēšanu un pavairošanu apdraudētas populācijas ģenētisko resursu saglabāšanai

Latvijas brūnās šķirnes govis 5000.

Latvijas zilās šķirnes govis 250.

Latvijas baltās šķirnes cūkas 400.

Latvijas tumšgalves šķirnes aitas 400.

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi 500.

Latvijas vietējās šķirnes

kazas n/a

Atbalsts izmaksāts par attiecīgo šķirņu dzīvniekiem:

Latvijas brūnās govis 5500;

Latvijas zilās šķirnes govis 350;

Latvijas baltās šķirnes cūkas 550;

Latvijas tumšgalves šķirnes aitas 500;

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi 600;

Latvijas vietējās šķirnes kaza 4400

Populācijas pieaugums:

Latvijas brūnās govis 10%;

Latvijas zilās šķirnes govis 40%;

Latvijas baltās šķirnes cūkas 36%;

Latvijas tumšgalves šķirnes aitas 20%;

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi 20%;

Latvijas vietējās šķirnes kazas n/a

Lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā (prognoze balstīta uz 2002.g. datiem ievērojot pieaugošās tendences platību izmantošanas samazinājumā).

Atbalstīt lauksaimniecisko darbību teritorijās, kurās agro klimatisko apstākļu dēļ saimniecību ienākumi no lauksaimnieciskās darbības ir zemi, bet tās pārtraukšana nav ieteicama sociāli ekonomisko apsvērumu dēļ lauksaimniecība ir galvenais ienākumu avots no saimnieciskās darbības, teritorija ir mazapdzīvota un lauksaimnieciskā ražošana uztur lauku ainavu un vides kvalitātes.

Atbalstīt lauksaimniecisko darbību platībās, kurās sastopamās sugas un biotopus aizsargā ES direktīvas un to uzturēšanai un saglabāšanai ir nepieciešams turpināt lauksaimniecisko darbību.

Sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgas metodes.

Nodrošināt ienākumu paaugstināšanos saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.

Uzturēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgās teritorijās, saglabājot apdzīvotību un lauku vides kvalitātes.

MLA teritorijā esošais LIZ 1,87milj. ha.

1.MLA kategorijā 253 252;

2.MLA kategorijā 812 304;

3.MLA kategorijā 743 847.

MLA teritorijā neizmantotā LIZ īpat svars 24,7%.

Visu lauku saimniecību skaits MLA teritorijā 107 555.

Saimniecību skaits virs 1ha LIZ:

1.MLA kategorijā 11905;

2.MLA kategorijā 45 552;

3.MLA kategorijā 47 414.

LIZ platība potenciālajās Natura 2000 teritorijās 87700 ha.

Atbalstīto saimniecību skaits:

1.MLA kategorijā 14 589;

2.MLA kategorijā 45 552;

3.MLA kategorijā 47 414.

Atbalstīta lauksaimnieciskās darbības platība:

1.MLA kategorijā 297 275;

2.MLA kategorijā 708 400;

3.MLA kategorijā 581 900.

Atbalstīta lauksaimnieciskā darbība potenciālajās Natura 2000 teritorijās 17000ha.

78 % no visām lauku saimniecībām MLA teritorijā ienākumu līmenis ir paaugstinājies.

Neizmantotās LIZ samazinājums līdz 15 %

Lauku saimniecību ienākumu līmeņa starpības samazināšanās par 30% starp MLA teritorijas saimniecībām un ne MLA.

Lauku iedzīvotāju migrācijas samazinājums par 5 %.

Priekšlaicīgā pensionēšanās (2002.gada dati)

Nodrošināt ienākumus gados vecākiem zemniekiem, kuri pārtrauc lauksaimniecisko darbību un atdod (pārdod) savas lauku saimniecības citām personām, kas vēlas attīstīt saimniecisko darbību pārņemtajā saimniecībā vai tās daļā.

Veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu un iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus.

Paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt to ienākumu pieaugumu.

11% no visiem lauku saimniecību īpašniekiem ir vecumā no 55 gadiem līdz nacionālās pensijas saņemšanas vecumam.

Lauku saimniecībās vidēji apsaimniekotais LIZ ha skaits ir 33ha.

Piešķirto pensiju skaits saimniecību atdevējiem 1000.

Pensionēto saimniecību darbinieku skaits 300.

Saimniecību platība, par kuras pārņemšanu noslēgti jauni līgumi 28 000ha.

Atbalstu jaunajiem zemniekiem izmantojušo saimniecības pārņēmēju īpatsvars kopējā pārņēmēju skaitā 90%.

Saimniecības īpašnieku vecumā līdz 50 gadiem skaits ir pieaudzis par 1%.

Ražošanas produktivitāte un efektivitāte ir pieaugusi uz 1 ha LIZ/dzīvnieku vienību.

Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības uz 1 ha LIZ ir pieauguši par 20%.

Uzlabojusies lauku saimniecību vadītāju demogrāfiskā struktūra.

Atbalsts ražotāju grupām (2003.gada dati)

Atbalstīt atzītās ražotāju grupas, kuru izveidošanas mērķis ir palielināt lauku uzņēmēju ienākumus, koncentrējot saražotās produkcijas pārdošanu un virzīšanu tirgū, un samazināt izmaksas, veicot kopīgu lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi un izejvielu iepirkšanu.

Veicināt ražotāju grupu veidošanos un to efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanai (t.sk. jaunu noieta tirgu apgūšanā), saražotās produkcijas nodrošināšanai pietiekošā apjomā tirgū pēc vienota kvalitātes standarta.

Uzlabot lauksaimniecības produktu pirmapstrādes kvalitāti un produktu mārketingu.

Subsīdijas piešķirtas 30 kooperatīvām sabiedrībām ražotāju grupām.

Vidējais biedru skaits 112.

Vidējais sabiedrības neto apgrozījums 200tūkst. Ls.

Atbalstīto ražotāju grupu skaits 50.

Ražotāju grupu skaita pieaugums par 56%.

Sadarbībai apvienojušos komerciālo lauku saimniecību ražotāju grupu skaita pieaugums par 50%.

Ražotāju grupu realizētās produkcijas apjomi ir pieauguši.

Ražotāju grupu vidējais apgrozījums ir pieaudzis par 25%.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Atbalstīt daļēji naturālās lauku saimniecības, kas vēlas attīstīt un paplašināt saimniecisko darbību.

Veicināt daļēji naturālās saimniecības restrukturizēt darbību un attīstīt komerciālu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību.

Paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt saimniecību ienākumu avotu dažādošanu.

Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējuši savu darbību ~ 9 000 lauku saimniecības, kuru ieņēmumi ir no 1000 līdz 10 000EUR gadā (2001.gada VID dati).

Daļēji naturālo saimniecību skaits

51120 (2002.g. Lauksaimniecības

skaitīšanas dati).

Atbalstīto uzņēmumu skaits 15 000.

Radītas pilnas slodzes darba vietas 600 (no tām 300 sieviešu).

Investīciju projektus citos pasākumos izmantojušas saimniecības 2 900.

Ieņēmumu pieaugums no saimnieciskās darbības uzņēmumos 20 %.

Nodarbinātības līmeņa uzturēšana.

Lauku iedzīvotāju mājsaimniecības ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir palielinājušies par 30%.

Standartu sasniegšana

Atbalstīt lauku saimniecības, kurās ES standartu sasniegšana vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un higiēnas jomās rada papildus izdevumus vai zaudētus ienākumus.

Kompensēt zaudējumus, kas saistīti ar atteikšanos no piešķirtajām piena kvotām.

Veicināt ES standartu sasniegšanu vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un higiēnas jomās lauku saimniecībās.

Uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas procesa kvalitāti un atbilstību standartiem.

Nav datu

Saimniecību skaits, kas atbalstītas noteiktas jomas ES standartu sasniegšanai 7 500.

Dzīvnieku skaits atbalstītajās saimniecībās, kurās ir ieviesti ES standarti saistībā ar dzīvnieku turēšanu dati tiks apkopoti pēc veicamajām aktivitātēm.

ES standarti daļēji ieviesti saimniecībās dati tiks apkopoti.

ES standarti pilnībā ieviesti saimniecībās dati tiks apkopoti.

Atbalstīto saimniecību aizņemtā platība 90 825 ha.

ES standartiem atbilstošu lauksaimniecības uzņēmumu pieaugums dati tiks apkopoti.

Pieaudzis dzīvnieku skaits, kas tiek turēti ES standartiem atbilstošā fermās tiks apkopoti.

Ir pieaudzis ES standartiem atbilstošos apstākļos saražotās lauksaimniecības produkcijas apjoms uz 1 ha LIZ

8. pielikums. Sociālekonomiskie partneri

Ekonomikas ministrija

Vides ministrija

Finanšu ministrija

Izglītības un zinātnes ministrija

Labklājības ministrija

Satiksmes ministrija

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Ārlietu ministrija

Iekšlietu ministrija

Kultūras ministrija

Tieslietu ministrija

Eiropas integrācijas birojs

Latvijas Attīstības aģentūra

Pārtikas un veterinārais dienests

Valsts mežu dienests

Valsts zivsaimniecības pārvalde

Latvijas Vides investīciju fonds

Latvijas Vides aizsardzības fonds

Vides konsultāciju un monitoringa centrs

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

Latvijas Pašvaldību savienība

Reģionu attīstības aģentūras

Rajonu un vietējās pašvaldības

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte

Valsts Zinātnes un pētniecības institūti un pētniecības saimniecības

Profesionāli tehniskās lauksaimniecības, mežsaimniecības un apstrādes skolas

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts

Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs

Latvijas Pieaugušo izglītības centrs

Pasaules dabas fonds

Lauksaimniecības uzņēmumi, saimniecības/lauksaimnieki

Vietējie nelauksaimniecības uzņēmumi

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome

Dažāda veida gaļas pārstrādes uzņēmumi

Piena produktu un piena pārstrādes uzņēmumi

Graudkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumi

Zvejniecības un zivju apstrādes uzņēmumi

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi

Kokapstrādes uzņēmumi

u.c.

9. pielikums. Latvijas vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu

lauksaimniecības dzīvnieku raksturojums un priekšrocības

Govju šķirne Latvijas brūnā

Šķirne izveidota Latvijā pēdējo triju gadsimtu laikā. Sākuma fāzē tā veidojusies kā 'tautas selekcijas" šķirne, kas sevī asimilējusi vietējo govju gēnus un sporādiski introducēto Rietumeiropas govju šķirņu genofondu. Konkurencē ar citām govju šķirnēm tā 20.gadsimta 30 tajos gados Latvijā kļuva par monošķirni, taču pašlaik šīs šķirnes ģenētiski augstvērtīgo govju skaits ir samazinājies līdz aptuveni 4500 mātītēm un 40 tēviņiem, jo Latvijas lauksaimnieki izvēlas pārsvarā melnraibās govis, kurām ir augstāks izslaukums.

Latvijas brūnās šķirnes govs priekšrocības:

- laba kāju izturība, laba spēja adaptēties mainīgā vidē;

- labs pienīguma koeficients (izslaukuma un dzīvmasas attiecība);

- salīdzinot ar melnraibām govīm, ir lielāka izturība pret dažām infekcijas slimībām, piemēram, tuberkulozi;

- brūno govju pienam ir labas garšas īpašības, augsts proteīna saturs.

Gēnu rezerve būs noderīga, izkopjot kolektīvi veidojamo sarkano šķirņu piena govju populāciju.

Govju šķirne Latvijas zilā

Šķirnei ir unikāla raksturīga pazīme zilgana apmatojuma krāsa, kas būtiski atšķiras no citām Latvijā esošām govju šķirnēm. Zilo govju populācija ir ļoti sarukusi līdz aptuveni 100 mātītēm un 3 tēviņiem Tomēr joprojām tā vēl ir saglabājusies, pateicoties tās vairākām pozitīvām īpašībām. Priekšrocības:

- savdabīga, gaiši zila apmatojuma krāsa, kas dominē pār sarkano un arī melno apmatojuma krāsu un tādējādi var kļūt par ģenētisko marķieri tālākam selekcijas darbam;

- laba kāju izturība;

- laba spēja adaptēties mainīgā vidē un producēt labas kvalitātes pienu nabadzīgu piejūras smilšainu augšņu apstākļos;

- izturība pret govju leikozi apstākļos, kad Latvijas brūnās un melnraibo šķirņu govis no šīs slimības ievērojami cieš.

Cūku šķirne Latvijas baltā

Šķirne cēlusies no Latvijas vietējām cūkām, populācijas uzlabošanai lietotas Lielās baltās (Jorkšīras), Bērkšīras un Linkolnas šķirnes cūkas. Šķirnes aktīvās populācijas lielums ir zem kritiskās 300 mātīšu un tēviņu produktīvā vecuma dzīvnieku robežas, tādēļ tās saglabāšana ir ļoti aktuāla Latvijā. Priekšrocības:

- laba kāju izturība, laba spēja adaptēties mainīgā vidē;

- teicama auglība un labas mātes īpašības;

- piemērota vietējiem apstākļiem, stipra konstitūcija, maza stresa jutība;

- Latvijas baltā cūku šķirne ir gēnu rezerve, ko izmanto jaunu līniju izveidei, lai uzlabotu liesās gaļas kvalitāti un auglību mātes līnijām;

- pieticīgas sliktākos turēšanas un ēdināšanas apstākļos.

Aitu šķirne Latvijas tumšgalve

Šķirne izveidota, vietējās aitas uzlabojot ar angļu ātraudzīgajām (Sautdaunas, Leisteras, Oksfordšīras, Šropšīras un Hempšīras) gaļas vilnas aitām. Ķermeņa apmatojums balts, galva tumša. Abu dzimumu dzīvnieki ir toli. Ģenētiski aktīvās populācijas lielums ir aptuveni 350 mātīšu un 50 tēviņu produktīvā vecumā, un sociālu apstākļu dēļ ļoti maza ir kļuvusi šķirnes populācijas aktīvi audzētā daļa (pārraudzītie ganāmpulki). Šīs šķirnes priekšrocības ir laba kāju izturība un laba spēja adaptēties mainīgā vidē (nabadzīgās ganībās).

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgs

Šķirne cēlusies no Latvijas vietējo zirgu populācijas, uzlabojot to ar Žemaišu un Igaunijas zirgiem (18. 19.gs.); vēlāk (20.gs.) izmantotas Oldenburgas, Groningenas šķirnes. Vieglāka tipa veidošanai lietoti Hanoveras, Mēklenburgas, Brandenburgas, Pomerānijas, Traķēnes, arī pilnasiņu Angļu, Arābu ērzeļi. Šķirnes populācija ir skaitliskā ziņā neliela, un problemātiska ir daudzu audzētāju aizraušanās ar importa vaislinieku izmantošanu. Atbilstoši aprēķiniem produktīvā vecumā ir aptuveni 460 mātīšu un 20 tēviņu. Nepieciešams saglabāt vietējiem apstākļiem labāk adaptēto vietējo vērtīgāko ērzeļu līniju pārstāvjus. Priekšrocības:

- labi adaptējas mitrajā piejūras klimatā;

- zirgi ir labsirdīgi un mierīgi, piemēroti tūrismam, iejādei un konkūram.

Visas šīs šķirnes ir iekļautas Nacionālajos gēnu rezerves ganāmpulkos un ir nepieciešama to ģenētisko resursu saglabāšana.

Latvijas vietējās šķirnes kaza

Šķirne izveidota pēdējo divu gadsimtu laikā. Tā cēlusies vietējās kazas uzlabojot ar Megrinas, Krievijas, Togenburgas, Tīringas, Vācu baltā dižciltīgās, Zānes kazu šķirnēm. Ģenētiski aktīvās populācijas lielums atbilstoši aprēķiniem ir zem kritiskās 4393 kazu (Valsta aģentūras 'Lauksaimniecības datu centrs" dati. 18.10.2005.) produktīvā vecuma dzīvnieku robežas un sociālu apstākļu dēļ ļoti maza ir kļuvusi šķirnes populācijas aktīvi audzētā daļa (pārraudzītie ganāmpulki). Latvijas vietējās šķirnes kazu skaits ir zem Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai. I pielikumā minētā robežlieluma, kad uzskata, ka vietējai šķirnei draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā 10000 (vaislas mātīšu skaits).

Latvijas vietējās kazu šķirnes priekšrocības:

ir laba izturība pret dažādām infekcijas slimībām,

laba spēja adaptēties mainīgā vidē,

spēja producēt labas kvalitātes pienu nabadzīgās ganībās.

Latvijā vietējā kazu šķirne ir būtiska tradicionālās lauku ainavas sastāvdaļa. Taču tās nav tikai ainavas elements, kazas ir piemērotas skarbajiem ganīšanās apstākļiem aizaugušās teritorijās, tādejādi kļūstot par nozīmīgu līdzekli, uzturot kārtību maza izmēra pļavās un saglabājot lauku ainavu.

Atzīšanas kritēriji dzīvnieka atbilstībai šķirnei

a) Latvijas brūnās govju šķirnes vaislas dzīvnieki, kuru asinība ir vismaz 80 %;

b) Latvijas zilās govju šķirnes visi vaislas dzīvnieki, kas atbilst šķirnes tipiskumam saskaņā ar izstrādātu un apstiprinātu ciltsdarba programmu;

c)Latvijas baltās cūku šķirnes vaislas dzīvnieki, kuru asinība ir vismaz 75% un produktivitātes rādītāji atbilstoši Latvijas baltās šķirnes prasībām:

- auglība 11;

- saglabāto sivēnu skaits 9,5;

- pupu skaits 14;

- svars mēneša vecumā 8 kg;

- tukšās dienas 26;

- speķa biezums pie 95 kg 15,5 mm;

- 100 kg sasniedz 184 dienas;

d)Latvijas tumšgalves aitu šķirnes vaislas dzīvnieki, kuru asinība ir virs 75 % un produktivitātes rādītāji atbilstoši Latvijas tumšgalves šķirnes prasībām:

- dzīvmasa: aitām 60 kg/teķiem 90 kg;

- nocirpums: aitām 3,5 kg/teķiem 5,2 kg;

- vilnas garums 8 cm;

- vilnas smalkums 48 56 (pēc Bredforda klasifikācijas);

- auglība 150 %;

e) Latvijas zirgu šķirnes dzīvnieki, kuri ir ierakstīti Valsts ciltsgrāmatā un kuri pieder pie Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa ģenealoģiskām līnijām.

f) Latvijas vietējās kazu šķirnes visi vaislas dzīvnieki, kuri ierakstīti Valsts ciltsgrāmatā un atbilst šķirnes prasībām saskaņā ar izstrādāto ciltsdarba programmu.

10. pielikums. Iesniedzamie dokumenti LAD

'Agrovides" pasākuma administrēšana

a)Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikāts vai pārejas perioda sertifikāts/izziņa (kopija) par pieteikšanos saimniecības darbības uzsākšanai atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu prasībām;

lauku bloku karte ar norādi par sertifikācijas procesam pakļautām platībām un attiecīgajiem kultūraugiem.

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

sertifikāts vai izziņa par sertificējamo platību un kultūraugiem kārtējā gadā;

lauku bloku karte kārtējam gadam.

b)Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

lauku bloku karte ar atzīmētu zālāju platību, kurā attiecīgā aktivitāte tiks veikta

rakstveida līgums starp atbalsta saņēmēju un lopu īpašnieku, ja lopi nepieder atbalsta saņēmējam (ekstensīvās noganīšanas gadījumā).

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

kārtējā gada iesniegums un lauku bloku karte kārtējam gadam.

c)Buferjoslu ierīkošana

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

lauka bloku karte ar atzīmētu vietu un platību apakšpasākuma īstenošanai.

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

aizpildīta lauku bloku karte.

d)Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas izsniegts vērtējums par dzīvnieka atbilstību šķirnes aprakstam un ciltsdokumentiem.

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

izziņa no šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas par subsidējamā dzīvnieka kvalitātes rādītāju uzturēšanu.

e)Erozijas ierobežošana

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

lauka bloku karte ar atzīmētu vietu un platību apakšpasākuma īstenošanai.

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

lauka bloku karte ar atzīmētu vietu un platību apakšpasākuma īstenošanai.

Lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

lauku bloku karte;

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

iesniegums un lauku bloku karte kārtējam gadam.

Priekšlaicīgā pensionēšanās

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

a) saimniecības atdevējam:

iesniegums, pases kopija vai komercdarbības reģistrācijas apliecība;

pārņemšanai paredzētās zemes un cita lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotā īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti;

esošie zemes nomas līgumi;

gada ienākumu deklarācijas D3 pielikums vai komersanta gada pārskats (kopija) par pēdējiem 4 noslēgtiem gadiem ar VID atzīmi;

dokumenti, kas apliecina, ka pēdējos 10 gadus pretendents ir nodarbojies ar lauksaimniecisko darbību;

iesniegums, kas apliecina 4 pēdējo noslēgto gadu vidējo lauksaimnieciskās darbības ieņēmumu apjomu un to daļu kopējo ieņēmumu struktūrā, ja šāda informācija nav atspoguļota komersanta gada pārskatos;

apliecinājums (brīvā formā) par paraksttiesībām.

Pēc atbalsta piešķiršanas akceptēšanas:

īpašuma pirkuma/dāvinājuma līguma kopija.

b) saimniecības strādniekam:

iesniegums, pases kopija;

darba līgums, kas apliecina, ka viņš pēdējo četru gadu laikā nododamajā saim niecībā ir nostrādājis divus pilna darba laika gadus;

dokumenti, kas apliecina, ka pēdējo 5 gadu laikā vismaz pusi no sava darba laika ir nostrādājis kā lauku saimniecības palīgs vai strādnieks;

apliecinājums (brīvā formā) par paraksttiesībām.

c) saimniecības pārņēmējam:

iesniegums, pases kopija vai komercdarbības reģistrācijas apliecība;

saimniecības pārņēmēja un nodevēja savstarpēja vienošanās priekšlīgums par saimniecības pārņemšanu;

komercdarbības plāns, kurā pārņēmējs atspoguļo iegūtās saimniecības daļas vai tikai zemes izmantošanu savā saimnieciskajā darbībā un savas saimniecības dzīvotspējas nodrošināšanu pēc 3 gadiem;

komercdarbības plāna īstenošanai atbilstošu izglītību un profesionālās iemaņas apliecinoši dokumenti (sertifikāti, diplomi);

apliecinājums (brīvā formā) par paraksttiesībām.

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti saimniecības saņēmējam:

iepriekšējā noslēgtā gada pārskats vai gada ienākumu deklarācijas pielikums D3 'Ieņēmumi no saimnieciskās darbības" (kopija) ar VID atzīmi par saņemšanu;

ikgadējais ziņojums par saimniecisko darbību pārskata gadā.

Atbalsts ražotāju grupām

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

biedru reģistrs;

iepriekšējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu 'Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija);

atzīšanas komisijas atzinums (kopija) par ražotāju grupas atzīšanu;

apliecinājums par paraksttiesībām.

Katru gadu iesniedzamie dokumenti:

iepriekšējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu 'Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija);

atzīšanas komisijas atzinums (kopija) par ražotāju grupas atzīšanu kārtējā gadā.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

iesniegums,

lauku saimniecības/saimniecības attīstības plāns, kurā ir ietverts:

saimnieciskās darbības apraksts;

sasniedzamie mērķi;

īstenojamie starpposmi;

paredzamie tīrie ienākumi;

paredzamie izdevumi turpmākajos 5 gados;

veicamās aktivitātes katram no turpmākajiem 5 gadiem (t.sk., apmācības);

sagaidāmā finanšu plūsma turpmākas ekonomiskās dzīvotspējas apliecināšanai;

reģistrācijas apliecība vai nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;

pēdējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu 'Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija) vai pēdējā noslēgtā gada 'Gada ienākumu deklarācija" (kopija, ar visiem pielikumiem) saskaņā ar LR likumu 'Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija);

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

ikgadējā atskaite;

pārskata gada pārskats saskaņā ar LR likumu 'Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija) vai pārskata gada 'Gada ienākumu deklarācija" (kopija ar visiem pielikumiem) saskaņā ar LR likumu 'Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija).

Standartu sasniegšana

Pretendēšanai uz atbalstu iesniedzamie dokumenti:

iesniegums;

nacionāli atzītas kompetentas institūcijas izziņa par neatbilstību ES standartiem kādā no jomām (atbilstoši atbalstāmām aktivitātēm) saimniecībā;

standartu sasniegšanas plāns, kuru apstiprinājusi attiecīgajā jomā nacionāli atzīta kompetenta institūcija par to, ka veicamie darbi nodrošinās ES standartu sasniegšanu;

plānošanas un arhitektūras uzdevums vai Apliecinājuma karte, vai būvniecības atļauja (kopija) (aktivitātes: 'Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā", 'Kūtsmēslu krātuvju būvniecība");

mazēkas (lauku apvidū) apjoma un būvvietas saskaņojums būvvaldē (kopija) (aktivitāte: 'Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā");

atļauja A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai (kopija) (aktivitāte: 'Kūtsmēslu krātuvju būvniecība", ja saimniecība neatrodas vides īpaši jutīgajā teritorijā);

mākslīgās ventilācijas sistēmas ierīkošanas apliecinoši dokumenti (kopija) (aktivitāte: 'Mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošana ar trauksmes ierīci un nodrošināšana ar rezerves ventilāciju");

reģistrācijas apliecība vai nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;

apliecinājums, ka iesniegumu parakstījumi atbildīgā persona, kurai ir paraksttiesības (oriģināls).

Investīciju saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

ikgadējā atskaite par veiktajiem darbiem saskaņā ar līgumu.

Iesniedzamie dokumenti pēc kompensācijas izmaksas pēdējā gada:

pēc standarta sasniegšanas nacionāli atzītas kompetentas iestādes atzinums par attiecīgā ES standarta sasniegšanu saimniecībā;

akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, gadījumos, ja veikta būvniecība vai rekonstrukcija;

urbuma pase (kopija) (aktivitāte: 'Ūdensapgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs).

11. pielikums. Sankcijas un sodi Lauku attīstības plāna ietvaros

Vispārēji pārkāpumi un sodi attiecībā uz visiem vai atsevišķiem pasākumiem

Nr.

Pārkāpums

Sods

Atbalsta pretendents neievēro atbalsta saņemšanai nepieciešamos noteikumus.

Iesniegums vai attiecīgā platība tiek noraidīta. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

Pretendents ir iesniedzis iesniegumu/ikgadējo iesniegumu, bet viņš/viņa neatbild uz turpmākiem LAD pieprasījumiem.

Iesniegums vai tā neatbilstošais elements tiek noraidīts. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

Neskaidrību gadījumā pēc vizuālas/administratīvas kontroles pieteicējs ir iesniedzis labojumus ar tām pašām kļūdām un neatbilstībām.

Iesniegums vai tā neatbilstošais elements tiek noraidīts. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

Pretendents ir sniedzis nepatiesas ziņas rupjas neuzmanības dēļ.

Pretendents tiek izslēgts no attiecīgajiem lauku atbalsta pasākumiem, kas ietilpst Regulas Nr. 1257/1999 attiecīgajā nodaļā, uz kalendāro gadu. Ja nepatiesa informācija ir sniegta tīši, pretendents tiek izslēgts no šiem lauku atbalsta pasākumiem arī nākamajā gadā.

Pretendents nav iesniedzis visus vai daļu no papildus dokumentiem.

Iesniegums tiek noraidīts. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

Atbalstam pieteiktā teritorija atrodas ārpus atbalstāmās teritorijas.

Attiecīgā neatbilstošā platība tiek noraidīta. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

Pārdeklarētā platība ir robežās no 0 % līdz 3 % (ieskaitot) vai līdz 2 ha (ieskaitot).

Platības pārdeklarācijas sankcijas netiek piemērotas un atbalsts tiek aprēķināts, par pamatu ņemot konstatēto platību.

Pārdeklarētā platība ir robežās no 3 % vai virs 2 ha (neieskaitot) līdz 20 % (ieskaitot).

Atbalsts tiek aprēķināts, par pamatu ņemot konstatēto platību, ko samazina par pārdeklarētās platības (ha) divkāršu apjomu.

Pārdeklarētā platība ir lielāka par 20 %.

Atbalsts konkrētajā gadā netiek piešķirts.

10.

Saistības ir pārtrauktas.

Viss saņemtais atbalsts, t.sk., saskaņā ar Civillikumu aprēķinātie procenti 6 % gadā (izņemot, ja plānā tiek paredzēts citādi) , tiek atmaksāts LAD.

Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Nr.

Pārkāpums

Sods

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

Atbalsta pretendents nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/22/EK noteikumiem.

Atbalsts tekošajā gadā netiek izmaksāts.

Atbalsta pretendents ir iesniedzis iesniegumu pēc Lauku atbalsta dienesta noteiktā pēdējā datuma atbalsta iesniegumu iesniegšanai.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 1 % apmērā par katru nokavēto darba dienu. Ja nokavētas vairāk kā 25 kalendārās dienas, iesniegums tiek uzskatīts par neiesniegtu. Force majeur gadījumā atbalsta samazinājums netiek piemērots.

Pretendents nav iesniedzis iesniegumu.

Atbalsta maksājums pretendentam tekošajā gadā netiek atļauts. Aiznākamajā gadā pretendents ir tiesīgs pieteikties.

Pasākums: Agrovide

Nr.

Pārkāpums

Sods

Pretendents nav iesniedzis iesniegumu.

Atbalsta maksājums pretendentam tekošajā gadā netiek atļauts. Aiznākamajā gadā pretendents ir tiesīgs pieteikties. Iesnieguma iesniegšanas aizlieguma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Nr.

Pārkāpums

Sods

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

Atbalsta saņēmējs nav iesniedzis dokumentu, kas apliecina lauksaimnieciskās darbības veikšanu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo platību netiek izmaksāts par tekošo gadu. Atkārtota pārkāpuma gadījumā saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts par attiecīgo platību.

Atbalsta saņēmējs ir nodevis (pārdevis, iznomājis, uzdāvinājis u.tml.) citai personai visu vai daļu saimniecības, kurai ir uzliktas saistības, attiecīgo saistību periodā, kas ir bijušas priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai.

Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam vai saimniecības saņēmējs nepārņem šīs saistības, atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu.

Apakšpasākums: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Nr.

Pārkāpums

Sods

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

Atbalsta saņēmējs savā saimniecībā ir noganījis mazāk nekā 0,65 vai vairāk nekā 0,74 dzīvnieku vienības uz bioloģiski vērtīgā zālāja ha.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums netiek izmaksāts par tekošo gadu.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

Pieteiktā platībā saimniecībā nav bioloģiski vērtīgā zālāja.

Visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts par attiecīgo lauku tiek atmaksāts.

Atbalsta saņēmējs ir nopļāvis pieteikto platību pirms 10.jūlija un/vai pēc 10.septembra.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums attiecīgajam laukam netiek izmaksāts par tekošo gadu.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts par attiecīgo lauku tiek atmaksāts.

Atbalsta saņēmējs nav novācis zāli pēc pļaušanas.

Atbalsts tekošajā gadā par attiecīgo platību netiek izmaksāts.

Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam, tad atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu.

Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

Nr.

Pārkāpums

Sods

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

Atbalsta saņēmējs ir nopļāvis pieteikto platību pirms 10.jūlija un/vai pēc 10.septembra.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums attiecīgajai joslai netiek izmaksāts par tekošo gadu.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts par attiecīgo joslu tiek atmaksāts.

Atbalsta saņēmējs nav novācis zāli pēc pļaušanas.

Atbalsts tekošajā gadā par attiecīgo platību netiek izmaksāts.

Ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm (stāvu krastu gadījumā no tā augšējās malas) buferjoslas platums ir mazāks nekā 10 m no krasta līnijas.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

Grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, buferjoslas platums ir mazāks nekā 4 m no grāvja malas.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

Tīrumu buferjoslas platums ir mazāks nekā 4 m.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

Buferjoslā nav ierīkots ilggadīgs zālājs.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam, tad atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu.

Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Nr.

Pārkāpums

Sods

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

Atbalstam pieteiktās šķirnes dzīvnieks tiek nodots, pārdots, uzdāvināts vai likvidēts un šāda darbība netiek attaisnota ar īpašiem apstākļiem.

Atbalsta pretendents atmaksā saņemto atbalstu par nodoto, pārdoto, uzdāvināto vai likvidēto dzīvnieku.

Apakšpasākums: Erozijas ierobežošana

Nr.

Pārkāpums

Sods

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10% apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

Atbalsta saņēmējs nav nodrošinājis kārtējā gadā zaļās platības vismaz 70 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums netiek izmaksāts par kārtējo gadu.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un viss iepriekš saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam, tad atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu.

Pasākums: Priekšlaicīga pensionēšanās

Nr.

Pārkāpums

Sods

Saimniecības atdevējs veic komerciālu lauksaimniecisko darbību.

Pirmā pārkāpuma gadījumā tiek piemērots gada pensijas samazinājums 20 % apmērā.

Otrā pārkāpuma gadījumā saimniecības atdevējs tiek izslēgts no atbalsta un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

Saimniecības pārņēmējs 5 gadu periodā pēc saimniecības pārņemšanas pārtrauc saimniecisko darbību (lauksaimniecisku vai nelauksaimniecisku) iegūtajā saimniecībā.

Saimniecības pārņēmējam attiecīgajā kalendārajā gadā, kā arī nākamajā gadā tiek liegta iespēja pieteikties un/ vai saņemt atbalstu Latvijas Lauku attīstības plāna pasākumu ietvaros.

Saimniecības pārņēmējs neturpina saimnieciskās (lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās) darbības attīstību iegūtajā saimniecībā, t.i., nesasniedz saimniecības ekonomisko dzīvotspēju.

Atdotās saimniecības strādnieks, kurš ir saņēmis pensijas piešķiršanas apstiprinājumu, turpina veikt jebkādu lauksaimniecisku darbu atdotajā vai citā saimniecībā.

Iesniegums tiek noraidīts un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām

Nr.

Pārkāpums

Sods

Ražotāju grupa netiek atzīta, veicot ikgadējo atzīšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.328 'Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atzīšanas kārtība".

Līgumsaistības starp Lauku atbalsta dienestu un pretendentu tiek turpinātas un atbalsts par pēdējo gadu saskaņā ar pasākuma noteikumiem netiek izmaksāts.

Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Nr.

Pārkāpums

Sods

Saimnieciskās darbības neto apgrozījuma pieaugums pirmajos trijos gados ir mazāks par 30 %.

Turpmāk atbalsts netiek izmaksāts.

Saimniecībā netiek sasniegts plānotais mērķis vai mērķi pirmo trīs gadu periodā.

Turpmāk atbalsts netiek izmaksāts.

Atbalsta saņēmējs nav iesniedzis ikgadējo atskaiti.

Atbalsts tekošajā gadā un turpmākajos gados netiek izmaksāts.

Pasākums: Standartu sasniegšana

Nr.

Pārkāpums

Sods

Atbalsta saņēmējs nav sasniedzis standartu noteiktajā laika periodā.

Samaksātais atbalsts tiek atmaksāts.

Atbalsta saņēmējs nav iesniedzis ikgadējo atskaiti.

Samaksātais atbalsts tiek atmaksāts LAD un atlikušais atbalsts netiek izmaksāts

12. pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

MLA maksājumu noteikšana

Platība

Vidējā svērtā auglība (ballēs)

Starpība salīdzinājumā ar platībām, kas nav MLA

Kompensācija LVL/ha

Maksājuma samazinājums

LVL/ha

EUR/ ha

Papildus piezīmes

Nav MLA

45,5

Kompensācija ir balstīta uz MLA un teritorijas, kas nav MLA, auglības ballu starpību. Katra auglības balle saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumiem nr. 341 ir vienāda ar 70 kg/ha jeb 3,71 LVL/ha rudzu, kas var tikt iegūti lauksaimnieciskajā darbībā citos vienlīdzīgos apstākļos.

MLA 1. kategorija

39,7

5,8

MLA 2. kategorija

37,1

8,4

10%

MLA 3. kategorija

31,4

14,1

25%

Aprēķini Natura 2000 teritorijām Vienības

Papildus piezīmes

Vidējie tīrie ienākumi saimniecībā, LVL

1733,00

Vidējie lauku saimniecības tīrie ienākumi ir iegūti no SUDAT 2002. gada datiem. Aprēķini par teritorijām, kas nav MLA, ir balstīti uz Zemgales reģionu. Sakarā ar ierobežojumiem lauksaimnieciskās darbības veikšanai, tīrie ienākumi samazinās par 30%.

Vidējais saimniecības lielums, ha

22,40

Vidējie tīrie ienākumi uz ha, LVL

77,37

Neiegūtie tīrie ienākumi 30%, LVL/ha

23,21

Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām platībās, kas nav MLA, EUR

38,0

Vidējā svērtā auglība (ballēs) platībās, kas nav MLA

46,6

Kompensācija, EUR/balles

0,816

Vidējā svērtā auglība (ballēs) 1. kategorijas MLA

40,3

Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām 1. kategorijas MLA, EUR

32,9

Vidējā svērtā auglība (ballēs) 2. kategorijas MLA

37,1

Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām 2. kategorijas MLA, EUR

30,3

Vidējā svērtā auglība (ballēs) 3. kategorijas MLA

31,4

Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām 2. kategorijas MLA, EUR

25,6

13. pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Agrovide

Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību

Augseka

Starpība starp tradicionālo un pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību (EUR/ha)

Papildus piezīmes

Zālājs

Maksājuma aprēķinā ir iekļauti sertifikācijas izdevumi. Informāciju par vidējiem izdevumiem uz ha ir iesniegusi Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība. Aprēķins ir balstīts uz 6 gadu augseku, kas ir visbiežāk izmantotā sistēma Latvijā.

Zālājs

Kvieši

Auzas

Mieži

Kartupeļi

449

Vidēji

131

Sertifikācijas izdevumi

Kopā

139

Zālāji (pāreja uz bioloģisko ražošanu)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Zālāju audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 28 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

25,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

20,00

5,00

Ienākumi

Ražība t/ha

17,80

Ražība t/ha

12,82

4,98

Cena LVL/t

6,00

Cena LVL/t

6,00

0,00

Zālāja vērtība uz 1 ha

106,80

Zālāja vērtība uz 1 ha

76,90

29,90

Tīrie ienākumi

81,80

Tīrie ienākumi

56,90

24,90

EUR

Kvieši (pāreja uz bioloģisko ražošanu)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Kviešu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 35 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

40,50

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

40,00

0,50

Ienākumi

Ražība t/ha

2,59

Ražība t/ha

1,68

0,91

Cena LVL/t

65,00

Cena LVL/t

65,00

0,00

Kviešu vērtība uz 1 ha

168,35

Kviešu vērtība uz 1 ha

109,43

58,92

Tīrie ienākumi

127,85

Tīrie ienākumi

69,43

58,42

EUR

Auzas (pāreja uz bioloģisko ražošanu)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Auzu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 40 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

32,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

35,00

- 3,00

Ienākumi

Ražība t/ha

1,86

Ražība t/ha

1,12

0,74

Cena LVL/t

53,00

Cena LVL/t

53,00

0,00

Auzu vērtība uz 1 ha

98,58

Auzu vērtība uz 1 ha

59,15

39,43

Tīrie ienākumi

66,58

Tīrie ienākumi

24,15

42,43

EUR

Mieži (pāreja uz bioloģisko ražošanu)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Miežu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 40 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

32,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

35,00

- 3,00

Ienākumi

Ražība t/ha

1,93

Ražība t/ha

1,16

0,77

Cena LVL/t

65,00

Cena LVL/t

65,00

0,00

Miežu vērtība uz 1 ha

125,45

Miežu vērtība uz 1 ha

75,27

50,18

Tīrie ienākumi

93,45

Tīrie ienākumi

40,27

53,18

EUR

Kartupeļi (pāreja uz bioloģisko ražošanu)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Kartupeļu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 45 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

160,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

140,00

20,00

Ienākumi

Ražība t/ha

13,07

Ražība t/ha

7,19

5,88

Cena LVL/t

50,00

Cena LVL/t

50,00

0,00

Kartupeļu vērtība uz 1 ha

653,50

Kartupeļu vērtība uz 1 ha

359,43

294,08

Tīrie ienākumi

493,50

Tīrie ienākumi

219,43

274,08

EUR

449

Bioloģiskā lauksaimniecība

Augseka

Starpība starp tradicionālo un bioloģisko lauksaimniecību (EUR/ha)

Papildus piezīmes

Zālājs

Kvieši

Auzas

Mieži

Kartupeļi

235

Vidēji

Sertifikācijas izdevumi

Kopā

Zālāji (bioloģiskā ražošana)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Zālāju audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 20 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

25,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

20,00

5,00

Ienākumi

Zālāju ražība t/ha

17,80

Zālāju ražība t/ha

14,24

3,56

Cena LVL/t

6,00

Cena LVL/t

6,00

0,00

Zālāju vērtība uz 1 ha

106,80

Zālāju vērtība uz 1 ha

85,44

21,36

Tīrie ienākumi

81,80

Tīrie ienākumi

65,44

16,36

EUR

Kvieši (bioloģiskā ražošana)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Kviešu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 20 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

40,50

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

40,00

0,50

Ienākumi

Ražība t/ha

2,59

Ražība t/ha

2,07

0,52

Cena LVL/t

65,00

Cena LVL/t

65,00

0,00

Kviešu vērtība uz 1 ha

168,35

Kviešu vērtība uz 1 ha

134,68

33,67

Tīrie ienākumi

127,85

Tīrie ienākumi

94,68

33,17

EUR

Auzas (bioloģiskā ražošana)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Auzu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 25 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

32,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

35,00

- 3,00

Ienākumi

Ražība t/ha

1,86

Ražība t/ha

1,40

0,47

Cena LVL/t

53,00

Cena LVL/t

53,00

0,00

Auzu vērtība uz 1 ha

98,58

Auzu vērtība uz 1 ha

73,94

24,65

Tīrie ienākumi

66,58

Tīrie ienākumi

38,94

27,65

EUR

Mieži (bioloģiskā ražošana)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Miežu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 25 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

32,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

35,00

- 3,00

Ienākumi

Ražība t/ha

1,93

Ražība t/ha

1,45

0,48

Cena LVL/t

65,00

Cena LVL/t

65,00

0,00

Miežu vērtība uz 1 ha

125,45

Miežu vērtība uz 1 ha

94,09

31,36

Tīrie ienākumi

93,45

Tīrie ienākumi

59,09

34,36

EUR

Kartupeļi (bioloģiskā ražošana)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Kartupeļu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 25 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

160,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

140,00

20,00

Ienākumi

Ražība t/ha

13,07

Ražība t/ha

9,80

3,27

Cena LVL/t

50,00

Cena LVL/t

50,00

0,00

Kartupeļu vērtība uz 1 ha

653,50

Kartupeļu vērtība uz 1 ha

490,13

163,38

Tīrie ienākumi

493,50

Tīrie ienākumi

350,13

143,38

EUR

235

Pašreizējos apstākļos bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus ir samērā ierobežots un lielākā daļa produktu tirgū tiek pārdoti par tradicionālās lauksaimniecības produktiem līdzvērtīgām cenām. Viens no tā iemesliem ir ierobežotais bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus. Paredzams bioloģiskās lauksaimniecības produktu cenu paaugstinājums, jo palielināsies iedzīvotāju ienākumi, tomēr, pašreiz nav veikti nekādi aprēķini. Tāda pati neskaidrība ir attiecībā uz eksporta iespējām. Lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, nepieciešams laiks, lai piemērotu ražošanas apjomus eksportēšanai. Ņemot vērā šīs grūti novērtējamās prognozes, nekādi papildus maksājumi netiek veikti.

Apakšpasākums: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Ekstensīvā ganīšana

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Pielietojot agrovides metodes, pļaušanas izdevumi palielinās sakarā ar ekstensīvās ganīšanas radītiem sarežģītākiem apstākļiem, kā rezultātā pļavas tiek mazāk noganītas un tajās paliek vairāk zāles atlikumu.

Mēslošana

72,00

Mēslošana

0,00

- 72,00

Pļaušana

13,50

Pļaušana

23,00

9,50

Papildus nožogojums

18,50

Kopā

85,50

Kopā

41,50

- 44,00

Ienākumi

Piena izslaukums samazinās sakarā ar to, ka dzīvnieku blīvums tiek samazināts no 1 govs/ha uz 0,7 govs/ha.

Piena izslaukums, t

3,80

Piena izslaukums, t

2,66

- 1,14

Piena cena, LVL/t

100,00

Piena cena, LVL/ t

100,00

Piena vērtība, LVL

380,00

Piena vērtība, LVL

266,00

114,00

Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Tīrie ienākumi

294,50

Tīrie ienākumi

224,50

70,00

EUR

114,75

20 % ieinteresētības likme

138

Vēlā pļaušana

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

1. pļaušana (pabeigta jūnija sākumā)

Pļaušana (pabeigta pēc 10.jūlija)

Izdevumi

Pielietojot agrovides metodes, siena vērtība ir ievērojami zemāka par 30 % sakarā ar siena zemo kvalitāti. Pielietojot agrovides metodes, pļaušanas izdevumi palielinās sakarā ar daudz sarežģītākiem apstākļiem, jo zāle ir cietāka.

Mēslošana

48,19

Mēslošana

0,00

Pļaušana, presēšana smalcināšana), transports, sastatņu sagatavošana

129,93

Pļaušana

23,00

Ārdīšana un kraušana zārdos

16,00

Savākšana

25,00

Transports

5,00

Kopā

178,12

Kopā

69,00

- 109,12

Ienākumi

Skābbarība, t/ha

8,00

Siens, t/ha

3,00

Skābbarības cena, LVL/t

25,00

Siena cena, LVL/t

10,00

Skābbarības vērtība, LVL

200,00

Siena vērtība, LVL

30,00

170,00

Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

2. pļaušana (pabeigta augustā)

Izdevumi

Pļaušana

13,50

Pļaušana tiek veikta tikai vienreiz

Ārdīšana un kraušana zārdos

7,70

Savākšana

9,80

Transports

5,00

Kopā

36,00

Ienākumi

Siens, t/ha

3,00

Siena cena, LVL/t

15,00

Siena vērtība, LVL

45,00

Tīrie ienākumi

31,00

Tīrie ienākumi

- 39,00

70,00

EUR

114,75

20 % ieinteresētības likme

138

Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

Virszemes ūdensobjektu buferjoslas

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Siena vērtība ir 10 LVL/t sakarā ar tās zemo kvalitāti un zemo lopbarības vērtību.

Zemes apstrāde

36,20

Pļaušana

23,00

Sēja

10,30

Ārdīšana un kraušana zārdos

16,00

Ražas novākšana, transports

31,50

Savākšana

25,00

Transports

5,00

- 73,00

Kopā

78,00

Kopā

69,00

Ienākumi

Labības raža, t

2,60

Siena raža, t/ha

3,00

Labības cena, LVL/t

65,00

Siena cena, LVL/t

10,00

Labības vērtība, LVL

169,00

Siena vērtība, LVL

30,00

139,00

Tīrie ienākumi

91,00

Tīrie ienākumi

- 39,00

130,00

EUR

213,11

20 % ieinteresētības likme

256

Ūdenstilpju un ūdensteču gadījumā buferjoslas platums ir 10 m, EUR/m

0,256

Grāvju gadījumā buferjoslas platums ir 4 m no grāvja malas, EUR/m

0,102

Tīrumu buferjoslas

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Siena vērtība ir 10 LVL/t sakarā ar tās zemo kvalitāti un zemo lopbarības vērtību.

Zemes apstrāde

36,20

Pļaušana

23,00

Sēja

10,30

Ārdīšana un kraušana zārdos

16,00

Mēslošana un augu aizsardzība

59,00

Savākšana

25,00

Ražas novākšana, transports

31,50

Transports

5,00

Kopā

137,00

Kopā

64,00

- 73,00

Ienākumi

Sakarā ar tīrumu buferjoslu ierīkošanu negūtie ienākumi ir augstāki sakarā ar to, ka pirms buferjoslu ierīkošanas nebija ierobežojumu attiecībā uz mēslojuma un augu pesticīdu lietošanu. Tas nodrošina ievērojami lielāku ražu.

Labības raža, t

5,50

Siena raža, t

3,00

Labības cena, LVL/t

65,00

Siena cena, LVL/t

10,00

Labības vērtība, LVL

357,50

Piena vērtība, LVL

30,00

327,50

Tīrie ienākumi

220,50

Tīrie ienākumi

-34,00

254,50

EUR

417,21

7,5 % ieinteresētības likme

449

EUR/m buferjoslas platums ir 4 m

0,180

Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Govju šķirne 'Latvijas brūnā"

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Parastā prakse ir balstīta uz melnbalto govju šķirni.

Lopbarība

624,00

Lopbarība

588,00

- 36,00

Veterinārie izdevumi

77,00

Veterinārie izdevumi

65,00

- 12,00

Piena cena agrovides gadījumā ir zemāka sakarā ar zemāku piena kvalitāti, tā kā lielākā daļa lauku saimniecību, kas audzē Latvijas brūnās govis, ir mazākas par vidējo, tādēļ tām ir grūtāk nodrošināt augstāko piena kvalitāti.

Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai

52,00

Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai

43,00

- 9,00

Šķirnes reproducēšana

77,00

Šķirnes reproducēšana

65,00

- 12,00

Izdevumi agrovides gadījumā ir zemāki sakarā ar zemāku produktivitāti.

Pakaiši un aprīkojums

83,00

Pakaiši un aprīkojums

79,00

- 4,00

Kopā

913,00

Kopā

840,00

- 73,00

Ienākumi

Piena izslaukums, kg

6000

Piena izslaukums, kg

5000

- 1000,00

Piena cena, EUR/kg

0,157

Piena cena, EUR/kg

0,150

- 0,01

Piena vērtība, EUR

942,00

Piena vērtība, EUR

750,00

192,00

Tīrie ienākumi

29,00

Tīrie ienākumi

- 90,00

119,00

10 % ieinteresētības likme

131

Govju šķirne 'Latvijas zilā"

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Parastā prakse ir balstīta uz melnbalto govju šķirni.

Lopbarība

624,00

Lopbarība

572,00

- 52,00

Veterinārie izdevumi

77,00

Veterinārie izdevumi

63,00

- 14,00

Piena cena agrovides gadījumā ir zemāka sakarā ar zemāku piena kvalitāti, tā kā lielākā daļa lauku saimniecību, kas audzē Latvijas zilās govis, ir mazākas par vidējo, tādēļ tām ir grūtāk nodrošināt augstāko piena kvalitāti.

Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai

52,00

Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai

42,00

- 10,00

Šķirnes reproducēšana

77,00

Šķirnes reproducēšana

63,00

- 14,00

Pakaiši un aprīkojums

83,00

Pakaiši un aprīkojums

79,00

- 4,00

Kopā

913,00

Kopā

819,00

- 94,00

Ienākumi

Tie paši izdevumi agrovides gadījumā ir zemāki sakarā ar zemāku produktivitāti.

Piena izslaukums, kg

6000

Piena izslaukums, kg

4500

- 1500,00

Piena cena, EUR/kg

0,157

Piena cena, EUR/kg

0,150

- 0,01

Piena vērtība, EUR

942,00

Piena vērtība, EUR

675,00

267,00

Tīrie ienākumi

29,00

Tīrie ienākumi

- 144,00

173,00

15 % ieinteresētības likme

199

Cūku šķirne 'Latvijas baltā"

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi par abām šķirnēm ir aptuveni vienādi.

0,00

Gaļas ieguve ir aprēķināta par 1 sivēnmātes 18 nobarojamām cūkām

Kopā

0,00

Kopā

0,00

Ienākumi

Gaļas cena ir zemāka sakarā ar Baltās cūkas šķirnes lielāku tauku saturu.

Gaļas ieguve, kg

1800

Gaļas ieguve, kg

1800

0,00

Gaļas cena, EUR/kg

0,985

Gaļas cena, EUR/kg

0,907

Gaļas vērtība, EUR

1773,18

Gaļas vērtība, EUR

1632,60

140,58

Tīrie ienākumi

1773,18

Tīrie ienākumi

1632,60

140,58

5 % ieinteresētības likme

148

Aitu šķirne 'Latvijas tumšgalve"

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Latvijas tumšgalves šķirne ir salīdzināta ar Vācijas tumšgalves šķirni. Latvijas tumšgalves aitām ir mazāks svars, un gaļas cena ir zemāka sakarā ar lielāku tauku saturu. Vilna ir rupjāka, tādēļ tai ir zemāka kvalitāte un zemāka cena.

Lopbarība

125,00

Lopbarība

114,00

- 11,00

Veterinārie izdevumi

13,00

Veterinārie izdevumi

11,00

- 2,00

Šķirnes reproducēšana

13,00

Šķirnes reproducēšana

11,00

- 2,00

Pakaiši un aprīkojums

17,00

Pakaiši un aprīkojums

15,00

- 2,00

Kopā

168,00

Kopā

151,00

- 17,00

Ienākumi

Gaļas ieguve, kg

- 10,00

Gaļas cena, EUR/kg

2,46

Gaļas cena, EUR/kg

1,64

- 0,82

Gaļas vērtība, EUR

172,13

Gaļas vērtība, EUR

98,36

73,77

Vilnas ieguve, kg

4,5

Vilnas ieguve, kg

3,5

1,00

Vilnas cena, EUR/kg

1,31

Vilnas cena, EUR/kg

1,31

0,00

Vilnas vērtība, EUR

5,90

Vilnas vērtība, EUR

4,59

1,31

Kopā

178,03

Kopā

102,95

- 75,08

Tīrie ienākumi

10,03

Tīrie ienākumi

- 52,64

62,67

20 % ieinteresētības likme

Latvijas zirgu šķirne

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Latvijas zirgu šķirnes dzīvnieki nav produktīvi sakarā ar to, ka tos nevar izmantot lauku saimniecības darbā vai sportā. To var izmantot vienīgi lauku tūrismā. Tādējādi tas saimniecībai rada tikai zaudējumus. Šo šķirni nevar salīdzināt ar citām atšķirīgās dzīvnieku vērtības, izdevumu un ienākumu dēļ.

Lopbarība

676,00

Veterinārie izdevumi

68,00

Šķirnes reproducēšana

68,00

Pakaiši un aprīkojums

90,00

Kopā

0,00

Kopā

902,00

Ienākumi

0,00

Tīrie ienākumi

0,00

Tīrie ienākumi

- 902,00

902,00

20 % negūto ienākumu kompensācija

198

Kazu šķirne 'Latvijas vietējā kaza"

Parastā prakse

Agro vide

Starpība

Piezīmes

Izdevumi

Daudzums

Cena Ls/kg

Kopā

Izdevumi

Daudzums

Cena Ls/kg

Kopā

Lopbarība:

Spēkbarība

Ganību zāle

Zaļbarība

Siens

Salmi

Skābsiens

Kartupeļi

Lopbarības bietes

Mikroelementi

Lopb. sāls

290 kg

1300 kg

350 kg

520 kg

150 kg

380 kg

120 kg

240 kg

0,11

0,01

0,02

0,06

0,01

0,02

0,05

0,03

31,90

13,00

7,00

31,20

1,50

7,60

6,00

7,20

4,70

0,60

Lopbarība:

Spēkbarība

Ganību zāle

Zaļbarība

Siens

Salmi

Skābsiens

Kartupeļi

Lopbarības bietes

Mikroelementi

Lopb. sāls

260 kg

1170 kg

300 kg

510 kg

150 kg

340 kg

110 kg

220 kg

0,11

0,01

0,02

0,06

0,01

0,02

0,05

0,03

28,60

11,70

6,00

30,60

1,50

6,80

5,50

6,60

3,00

0,40

- 3,30

- 1,30

- 1,00

- 0,60

0,00

- 0,80

- 0,50

- -0,60

- 1,70

- 0,20

Kazai dzīvības uzturēšanai nepieciešams dienā uzņemt 1,4 kg sausnas un 0,09 kg izmantojamā

Prot. 1 kg piena ražošanai papildus 0,4 kg sausnas un 0,09 kg izm. prot. starpība starp ZK un LVK vidēji ir 250 kg piena. 250 kg piena saražošanai nepieciešams uzņemt 100 kg sausnas jeb 290 kg barības. 1 kg barība izmaksā 0,0375 Ls.

110,70

100,70

- 10,00

Veterinārie izdevumi:

Epizootoloģija

parazitoloģija

attārpošana

prof. Pasākumi

ārstēšana

1 x gadā

2 x gadā

4 x gadā

5,00

1,50

0,50

5,00

3,00

2,00

3,00

Epizootoloģija

Parazitoloģija

Attārpošana

Prof. pasākumi

ārstēšana

1 x gadā

2 x gadā

4 x gadā

5,00

1,00

0,50

5,00

2,00

1,00

0,00

- 1,00

0,00

- 2,00

Parastā saimniekošanā dzīvnieku ārstēšana ir dārgāka nekā agro vidē, jo ZK šķirnes kazas ir jūtīgākas pret slimībām nekā LVK un prasa vairāk ārstēšanu un aprūpi jūtīgākas pret kazu artrītu - encefalītu (CEA).

18,00

15,00

- 3,00

Šķirnes reproducēšana

20,00

15,00

- 5,00

Agro vides pasākumā izmaksas ir mazākas, jo LVK kazu mātes auglība ir 300 400 %, bet ZK kazu šķirnes kazu mātes auglība ir 180 220 %.

Pakaiši un Aprīkojums

ZK šķirnes kazu mātes dzīvmasa ir 60 kg, LVK kazu šķirnes kazu mātes dzīvsvars ir 45 kg.

Salmi

Aprīkojums kūtī 1m2 izmaksas

600 kg

3 Ls/m2

0,01

2,5 m2

6,00

3,50

7,50

Salmi

Aprīkojums

Kūtī 1 m2 izmaksas

500 kg

3 Ls/m2

0,01

2,1 m2

5,00

3,50

6,50

- 1,00

0,00

- 1,00

Agro vides pasākumā izmaksas ir mazākas, jo izmaksas tiek aprēķinātas pēc dzīvnieka dzīvmasas.

17,00

15,00

- 2

Izdevumi piena kvalitātes noteikšanai Dezinfekcijas līdzekļi

Piena filtri

SŠS noteikšana

pārraudzība

Piena dzesēšanas izmaksas

Dzīvnieku aprūpe kvalitatīva piena ieguvei

600 gab.

0,30

1,00

750 kg

0,01 Ls

10 x

12 x

0,0045 Ls/kg

5,00

6,00

3,00

12,00

(3,37)

2,30

Dezinfekcijas līdzekļi

Piena filtri

SŠS noteikšana

Pārraudzība

Piena dzesēšanas izmaksas

Dzīvnieku aprūpe kvalitatīva piena ieguvei

600 gab.

0,30

1,00

500 kg

0,01 Ls

12 x

0,0067 Ls/kg

5,00

6,00

4,50

12,00

(3,35)

5,50

0,00

1,50

0,00

0,30

3,20

Agro vides pasākumā kvalitatīva piena nodrošināšanai izmaksas ir dārgākas, jo LVK kazām apmatojums ir garāks nekā ZK un prasa vairāk līdzekļus to kopšanai, LVK kazām SŠS vidējais ir lielāks nekā ZK un prasa papildus dzīvnieku aprūpes pasākumus kvalitātes nodrošināšanai. Piena dzesēšanas izmaksas ir atkarīgas no iegūtā piena daudzumu, jo elektrības patēriņa izmaksas ir rēķinātas uz 1 kg piena (kopējās izmaksās ir pārrēķins uz 10 kazu iegūto vidējo pienu daudzumu, t.i. ZK = 750 x 10 = 7500 kg, bet LVK = 500 x 10 = 5000 kg). piena dzesētāja nominālā diennakts elektroenerģijas patēriņš 2,5 kw, gadā 2,5 x 300 dienas (65 cietstāvošās un zīdīšanas dienas) = 750 kw. 750 kw = 33,80 LsKopā 31.67 36.354.68 Kopā izdevumi 197,37 182,05- 15,32

Parastā prakse

Agro vide

Starpība

Piezīmes

Ienākumi

Daudzums

Cena Ls/kg

Kopā

Ienākumi

Daudzums

Cena Ls/kg

Kopā

ZK kazām kazlēni dzimst ar izlīdzinātu dzīvmasu 3,1 3,5 kg, diennakts dzīvmasas pieaugums 150 170 gr. LVK dzimst ar neizlīdzinātu dzīvmasu 1,80 3,5 kg, diennakts pieaugums 120- 150 kg. kazlēnu gaļu pārdod 2,5 - 3 mēnešu vecumā. ZK kazlēni sver 16 20 kg, LVK 10 kg, izkaujot tīrā gaļas iznākums ir 50 % no dzīvnieka, ZK = 8 kg gaļas, LVK = 5 kg gaļas. Eiropā kazlēnu gaļa tiek iedalīta tirdzniecības klasēs U (1 klase), R (2 klase), O (3 klase).

U klase = 5,40 8,05 eiro (jeb 5,00 Ls),

R klase = 4,80 5,40 eiro (jeb 3,00 Ls)

LVK kazlēnu kautķermenis atbilst R klasei, jo tiem ir mazāks gaļas iznākums, viena no vērtīgākām kautķermeņa daļām ir pakaļējo ciska daļa, LVK šī daļa ir ar nolaidenu krustu daļu, kas samazina cisku daļas gaļas iznākumu.

Piena ieguve

750 kg

0,22

165,00

Piena ieguve

500 kg

0,22

110,00

55,00

Gaļas ieguve

8 kg

5,00

40,00

Gaļas ieguve

5 kg

3,00

15,00

25,00

kopā

205,00

125,00

80,00

Tīrie ienākumi

7,63

57,05

64,68

Ieinteresētības likme 20 %

12,94

Atbalsta apjoms, EUR

77,62

Apakšpasākums „Erozijas ierobežošana"

Tradicionālā saimniekošana

Saimniekošana erozijas mazināšanai

Kultūras

Bruto segums, LVL/ha

% no aramzemes*

Bruto segums, LVL/ha pret % no aramzemes

Ieņēmumi

Ražas zudums -15 %

Bruto segums - ražas zudums

Bruto segums - ražas zudums pret % no aramzemes

Piezīmes

vasaras kvieši

46,57

5,76

2,68

407,00

61,05

- 14,48

- 0,83

Aprēķins veikts kultūrām, kuru platība aizņem vairāk kā 1 % no aramzemes. Ieinteresētības likme tiek maksāta, lai ieinteresētu zemniekus veikt pasākumus, kas ierobežotu eroziju.

ziemas kvieši

8,38

13,89

1,16

444,00

8,38

1,16

rudzi

- 17,38

3,91

- 0,68

300,00

- 17,38

- 0,68

vasaras mieži

- 34,33

15,21

- 5,22

310,00

46,50

- 80,83

- 12,29

auzas

- 59,16

6,31

- 3,73

220,00

33,00

- 92,16

- 5,82

tritikāle

- 34,20

1,33

- 0,45

348,00

- 34,20

- 0,45

griķi

36,02

1,09

0,39

186,00

27,90

8,12

0,09

vasaras rapsis

8,35

5,01

0,42

299,00

44,85

- 36,50

- 1,83

ziemas rapsis

47,00

2,31

1,09

390,00

47,00

1,09

zālāji **

0,00

41,46

0,00

96,61

74,60

0,00

kartupeļi

686,72

2,26

15,52

1800,00

270,00

416,72

9,42

cukurbietes

331,94

1,46

4,85

926,50

138,98

192,97

2,82

100,00

16,02

-7,33

Starpība

23,35

20 % ieinteresētība

4,67

Kopā LVL

28,02

EUR

39,88

* Dati no LAD tiešo maksājumu iesniegumiem 2005.gadā.

** Aprēķinā izmantotas siena ražošanas izmaksas. Tiek pieņemts, ka siena vērtība ir vienāda ar tā ražošanas izmaksām. Šis pieņēmums neietekmē aprēķina rezultāt

14.pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Standartu sasniegšana

Aprēķini šim pasākumam ir veikti, pamatojoties uz tirgus zemākajām cenām, tāpēc ir paredzēta 100% kompensācija.

Kūtsmēslu krātuvju izveidošana īpaši jutīgajās teritorijās

Cieto kūtsmēslu krātuve līdz 300 m3

Vienības

Papildus piezīmes

Būvniecības izmaksas, EUR/m3

49,00

Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām.

Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3

9,80

Vircas tvertnes izmaksas, EUR/m3

53,30

Vircas tvertnes tilpums, m3

0,10

Kopējās izmaksas, EUR/m3

Aprēķinu avots: LVAEI

Cieto kūtsmēslu krātuve 301 un vairāk m3

Vienības

Papildus piezīmes

Būvniecības izmaksas, EUR/m3

41,00

Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām.

Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3

6,20

Vircas tvertnes izmaksas, EUR/m3

53,30

Vircas tvertnes tilpums, m3

0,10

Kopējās izmaksas, EUR/m3

Aprēķinu avots: LVAEI

Šķidro kūtsmēslu krātuve līdz 1500 m3

Vienības

Papildus piezīmes

Būvniecības izmaksas, EUR/m3

41,00

Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām.

Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3

12,30

Kopējās izmaksas, EUR/m3

Aprēķinu avots: LVAEI

Šķidro kūtsmēslu krātuve 1501 un vairāk m3

Vienības

Papildus piezīmes

Būvniecības izmaksas, EUR/m3

36,00

Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām.

Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3

10,80

Kopējās izmaksas, EUR/m3

Aprēķinu avots: LVAEI

Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā)

Piena dzesēšanas tvertnes iegāde

Ganāmpulki, kuros ir līdz 10 govīm

Vienības

Papildus piezīmes

Vidējais piena daudzums (l/dienā)

200,00

Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 10 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 10 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 3 Ls/l.

Piena slaukšanas periods (dienas)

2,00

Piena daudzums slaukšanas periodā

400,00

20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l)

480,00

Piena dzesētāja cena (Ls/l)

3,00

Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls)

1440,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

144,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

236

Aprēķinu avots: LVAEI

11 līdz 25 govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

Vidējais piena daudzums (l/dienā)

500,00

Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 25 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 25 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 2,8 Ls/l.

Piena slaukšanas periods (dienas)

2,00

Piena daudzums slaukšanas periodā

1000,00

20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l)

1200,00

Piena dzesētāja cena (Ls/l)

2,80

Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls)

3360,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

134,40

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

220

Aprēķinu avots: LVAEI

26 līdz 50 govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

Vidējais piena daudzums (l/dienā)

1000,00

Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 25 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 50 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 2,5 Ls/l.

Piena slaukšanas periods (dienas)

2,00

Piena daudzums slaukšanas periodā

2000,00

20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l)

2400,00

Piena dzesētāja cena (Ls/l)

2,50

Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls)

6000,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

120,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

197

Aprēķinu avots: LVAEI

51 līdz 100 un vairāk govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

Vidējais piena daudzums (l/dienā)

2000,00

Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 100 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 100 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 2,3 Ls/l.

Piena slaukšanas periods (dienas)

2,00

Piena daudzums slaukšanas periodā

4000,00

20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l)

4800,00

Piena dzesētāja cena (Ls/l)

2,30

Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls)

11040,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

110,40

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

181

Aprēķinu avots: LVAEI

Piena slaukšanas aprīkojuma iegāde

Ganāmpulki, kuros ir līdz 10 govīm

Vienības

Papildus piezīmes

Piena slaukšanas aprīkojuma cena, Ls

1200,00

Aprēķini ir balstīti uz 10 govīm ar pārnēsājamu piena slaukšanas aprīkojumu. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 10 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 1200 Ls.

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

120,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

197

Aprēķinu avots: LVAEI

11 līdz 25 govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

Piena slaukšanas aprīkojuma cena, Ls

3625,00

Aprēķini ir balstīti uz 25 govīm ar piena slaukšanas aprīkojumu ar vakuuma caurulēm. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 25 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 3625 Ls.

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

145,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

238

Aprēķinu avots: LVAEI

26 līdz 50 govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

Piena slaukšanas aprīkojuma cena, Ls

7000,00

Aprēķini ir balstīti uz 50 govīm ar piena slaukšanas aprīkojumu ar piena caurulēm. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 50 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 7000 Ls.

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

140,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

230

Aprēķinu avots: LVAEI

51 līdz 100 un vairāk govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

Piena slaukšanas aprīkojuma cena, LVL

13000,00

Aprēķini ir balstīti uz 100 govīm ar piena slaukšanas aprīkojumu ar piena telpu. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 100 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 13000 LVL.

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (LVL)

130,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

213

Aprēķinu avots: LVAEI

Standartu attiecībā uz govju kūtīm ievērošana, lai nodrošinātu piena higiēnu (cūku pārvietošana)

Standartu attiecībā uz govju kūtīm ievērošana

Vienības

Papildus piezīmes

Govju stāvvietu ierīkošana, EUR

500,00

Aprēķini ir veikti, pamatojoties uz papildus izdevumiem saistībā ar govju stāvvietas ierīkošanu nobarojamās cūkas sivēnmātes vai kuiļa vietā. Aprēķini ir veikti, arī pamatojoties uz nepieciešamajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz konkrēto dzīvnieku.

Govs stāvvietas platība, m2

2,01

Nobarojamās cūkas aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

0,65

Izmaksas par 1 nobarojamo cūku, EUR

161

Sivēnmātes aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

3,00

Izmaksas par 1 sivēnmāti, EUR

745

Kuiļa aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

6,00

Izmaksas par 1 kuili, EUR

1491

Cūku stāvvietu ierīkošana, EUR

270,50

Papildus piezīmes

Nobarojamās cūkas aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

0,65

Ierīkošanas izmaksas par 1 nobarojamo cūku, EUR

176

Sivēnmātes aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

3,00

Ierīkošanas izmaksas par 1 sivēnmāti, EUR

812

Kuiļa aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

6,00

Ierīkošanas izmaksas par 1 kuili, EUR

1623

Sprostu pārbūve dējējvistu labturības nodrošināšanai

Dējējvistu labturības nodrošināšana

Vienības

Papildus piezīmes

Jauna dējējvistu sprosta cena, EUR/dzīvnieks

7,50

Patreiz sprostu augstums ir 39cm, no 1. maija augstums jāpalielina līdz 45 cm. Turklāt sprosti jāaprīko ar laktu, ligzdu, pakaišiem un aprīkojumu nagu deldēšanai.

Sprosta papildu aprīkojums, EUR/dzīvnieks

1,50

Kopējās izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

Aprēķinu avots: Latvijas Olu ražotāju asociācija

Ūdens apgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs

a) Ūdens apgādes nodrošināšana liellopiem (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms

(EUR/dzīvnieku vienība)

Komentāri

Līdz 20 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

200

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 15 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zamākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

20 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

Dzirdnes (Ls)

300

Kopējās izmaksas, Ls

825

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

No 21 līdz 50 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

300

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 35 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

50 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

165

Dzirdnes (Ls)

700

Kopējās izmaksas, Ls

1415

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

No 51 līdz 100 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

400

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 75 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

100 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

345

Dzirdnes (Ls)

2400

Kopējās izmaksas, Ls

3395

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

Vairāk par 100 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

500

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 120 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

150 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

540

Dzirdnes (Ls)

3000

Kopējās izmaksas, Ls

4290

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

b) Ūdens apgādes nodrošināšana aitām un kazām (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Komentāri

Līdz 2,0 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

200

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 1,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

20 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

1 dzirdne (Ls)

300

Kopējās izmaksas, Ls

810

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

540

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

768

No 2,1 līdz 5,0 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

300

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 3,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

20 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

2 dzirdnes (Ls)

600

Kopējās izmaksas, Ls

1210

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

346

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

492

No 5,1 līdz 10,0 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

300

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 7,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

50 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

150

3 dzirdnes (Ls)

900

Kopējās izmaksas, Ls

1600

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

213

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

303

Vairāk par 10,0 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

400

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 12,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

100 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

300

5 dzirdnes (Ls)

1500

Kopējās izmaksas, Ls

2450

Kopējās izmaksas uz 1D.V (sL)

196

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

279

c) Ūdens apgādes nodrošināšana cūkām (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Komentāri

sivēnmātēm

atšķirtiem sivēniem

nobarojamām cūkām

Līdz 5 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

200

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 3,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

Sekundārais ūdensvads (Ls)

60 (20 m)

300 (100 m)

150 (50 m)

Dzirdnes (Ls)

250

Kopējās izmaksas, Ls

580

1000

660

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

166

286

189

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

236

407

269

No 5,1 līdz 15 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

300

400

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 10 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

Sekundārais ūdensvads (Ls)

300 (100 m)

1500 (500 m)

300 (100 m)

Dzirdnes (Ls)

200

715

170

Kopējās izmaksas, Ls

1050

2865

1120

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

105

287

112

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

149

408

159

No 15,1 līdz 30 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

300

500

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 20 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu izmaksām.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

Sekundārais ūdensvads (Ls)

450 (150 m)

3000 (1000 m)

600 (200 m)

Dzirdnes (Ls)

400

1430

335

Kopējās izmaksas, Ls

1400

5180

1685

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

259

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

100

369

120

Vairāk par 30 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

400

500

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 35 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

Sekundārais ūdensvads (Ls)

750 (250 m)

6000 (2000 m)

1500 (500 m)

Dzirdnes (Ls)

700

2500

585

Kopējās izmaksas, Ls

2100

9250

2835

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

264

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

376

115

Aprēķinu avots: LLKC

15. pielikums. Teritoriju saraksts, kuras saskaņā ar

Regulas 1257/1999 19.pantu ir noteiktas kā Latvijas mazāk labvēlīgie apvidi

MLA 1. kategorija

Kods

Pašvaldība

Rajons

329000

Valles pagasts

Aizkraukles rajons

404400

Bārbeles pagasts

Bauskas rajons

408400

Stelpes pagasts

Bauskas rajons

427600

Raunas pagasts

Cēsu rajons

620100

Kuldīga

Kuldīgas rajons

626000

Kurmāles pagasts

Kuldīgas rajons

626400

Laidu pagasts

Kuldīgas rajons

627200

Padures pagasts

Kuldīgas rajons

627400

Pelču pagasts

Kuldīgas rajons

627800

Raņķu pagasts

Kuldīgas rajons

628400

Rumbas pagasts

Kuldīgas rajons

629000

Snēpeles pagasts

Kuldīgas rajons

629200

Turlavas pagasts

Kuldīgas rajons

640500

Aizpute

Liepājas rajons

644400

Bārtas pagasts

Liepājas rajons

644600

Bunkas pagasts

Liepājas rajons

644800

Cīravas pagasts

Liepājas rajons

645000

Dunalkas pagasts

Liepājas rajons

645600

Gaviezes pagasts

Liepājas rajons

646800

Kazdangas pagasts

Liepājas rajons

660700

Aloja ar lauku teritoriju

Limbažu rajons

664800

Brīvzemnieku pagasts

Limbažu rajons

665200

Katvaru pagasts

Limbažu rajons

748800

Suntažu pagasts

Ogres rajons

840500

Brocēnu novads

Saldus rajons

845200

Gaiķu pagasts

Saldus rajons

848800

Šķēdes pagasts

Saldus rajons

880100

Talsi

Talsu rajons

881700

Valdemārpils ar lauku teritoriju

Talsu rajons

885400

Ģibuļu pagasts

Talsu rajons

886800

Laidzes pagasts

Talsu rajons

887200

Lībagu pagasts

Talsu rajons

887400

Lubes pagasts

Talsu rajons

888600

Strazdes pagasts

Talsu rajons

889400

Vandzenes pagasts

Talsu rajons

907400

Pūres pagasts

Tukuma rajons

908800

Vānes pagasts

Tukuma rajons

909000

Viesatu pagasts

Tukuma rajons

941300

Seda ar lauku teritoriju

Valkas rajons

941500

Smiltene

Valkas rajons

941700

Strenči

Valkas rajons

947600

Plāņu pagasts

Valkas rajons

948000

Smiltenes pagasts

Valkas rajons

948400

Trikātas pagasts

Valkas rajons

949200

Vijciema pagasts

Valkas rajons

961100

Mazsalaca ar lauku teritoriju

Valmieras rajons

961500

Rūjiena

Valmieras rajons

964400

Bērzaines pagasts

Valmieras rajons

964600

Brenguļu pagasts

Valmieras rajons

965200

Dikļu pagasts

Valmieras rajons

965800

Jeru pagasts

Valmieras rajons

966400

Kocēnu pagasts

Valmieras rajons

966600

Ķoņu pagasts

Valmieras rajons

966800

Lodes pagasts

Valmieras rajons

967200

Naukšēnu pagasts

Valmieras rajons

969200

Vecates pagasts

Valmieras rajons

969600

Zilākalna pagasts

Valmieras rajons

986000

Puzes pagasts

Ventspils rajons

987000

Ugāles pagasts

Ventspils rajons

989000

Ziru pagasts

Ventspils rajons

MLA 2. kategorija

Kods

Pašvaldība

Rajons

210000

Rēzekne

324600

Bebru pagasts

Aizkraukles rajons

326200

Kurmenes pagasts

Aizkraukles rajons

328000

Sērenes pagasts

Aizkraukles rajons

329600

Zalves pagasts

Aizkraukles rajons

360500

Ape ar lauku teritoriju

Alūksnes rajons

364400

Annas pagasts

Alūksnes rajons

364800

Gaujienas pagasts

Alūksnes rajons

365200

Ilzenes pagasts

Alūksnes rajons

365800

Jaunannas pagasts

Alūksnes rajons

367200

Malienas pagasts

Alūksnes rajons

368400

Trapenes pagasts

Alūksnes rajons

369000

Virešu pagasts

Alūksnes rajons

384400

Baltinavas pagasts

Balvu rajons

385200

Briežuciema pagasts

Balvu rajons

386600

Lazdulejas pagasts

Balvu rajons

388200

Šķilbēnu pagasts

Balvu rajons

388600

Tilžas pagasts

Balvu rajons

409400

Vecumnieku pagasts

Bauskas rajons

427400

Raiskuma pagasts

Cēsu rajons

428200

Straupes pagasts

Cēsu rajons

445200

Dubnas pagasts

Daugavpils rajons

445400

Dvietes pagasts

Daugavpils rajons

446000

Kalkūnes pagasts

Daugavpils rajons

446200

Kalupes pagasts

Daugavpils rajons

446400

Laucesas pagasts

Daugavpils rajons

446800

Līksnas pagasts

Daugavpils rajons

447000

Maļinovas pagasts

Daugavpils rajons

447600

Nīcgales pagasts

Daugavpils rajons

449200

Tabores pagasts

Daugavpils rajons

449400

Vaboles pagasts

Daugavpils rajons

449800

Višķu pagasts

Daugavpils rajons

466400

Īles pagasts

Dobeles rajons

467600

Lielauces pagasts

Dobeles rajons

468000

Naudītes pagasts

Dobeles rajons

469800

Zebrenes pagasts

Dobeles rajons

500100

Gulbene

Gulbenes rajons

504800

Daukstu pagasts

Gulbenes rajons

505600

Galgauskas pagasts

Gulbenes rajons

506000

Jaungulbenes pagasts

Gulbenes rajons

506400

Lejasciema pagasts

Gulbenes rajons

507200

Lizuma pagasts

Gulbenes rajons

507600

Līgo pagasts

Gulbenes rajons

508800

Stāmerienas pagasts

Gulbenes rajons

509000

Stradu pagasts

Gulbenes rajons

509400

Tirzas pagasts

Gulbenes rajons

560100

Jēkabpils

Jēkabpils rajons

560500

Aknīste ar lauku teritoriju

Jēkabpils rajons

564400

Asares pagasts

Jēkabpils rajons

565200

Dignājas pagasts

Jēkabpils rajons

565400

Dunavas pagasts

Jēkabpils rajons

566200

Gārsenes pagasts

Jēkabpils rajons

566600

Kalna pagasts

Jēkabpils rajons

566800

Krustpils pagasts

Jēkabpils rajons

567000

Kūku pagasts

Jēkabpils rajons

567400

Leimaņu pagasts

Jēkabpils rajons

567600

Mežāres pagasts

Jēkabpils rajons

568200

Rubenes pagasts

Jēkabpils rajons

568600

Salas pagasts

Jēkabpils rajons

568800

Saukas pagasts

Jēkabpils rajons

569400

Variešu pagasts

Jēkabpils rajons

569600

Vīpes pagasts

Jēkabpils rajons

569800

Zasas pagasts

Jēkabpils rajons

604600

Asūnes pagasts

Krāslavas rajons

604800

Aulejas pagasts

Krāslavas rajons

606200

Indras pagasts

Krāslavas rajons

608400

Piedrujas pagasts

Krāslavas rajons

608600

Robežnieku pagasts

Krāslavas rajons

625000

Gudenieku pagasts

Kuldīgas rajons

625400

Īvandes pagasts

Kuldīgas rajons

625800

Kabiles pagasts

Kuldīgas rajons

626800

Nīkrāces pagasts

Kuldīgas rajons

628000

Rendas pagasts

Kuldīgas rajons

628200

Rudbāržu pagasts

Kuldīgas rajons

629600

Vārmes pagasts

Kuldīgas rajons

641500

Priekule

Liepājas rajons

644200

Aizputes pagasts

Liepājas rajons

645200

Dunikas pagasts

Liepājas rajons

645400

Embūtes pagasts

Liepājas rajons

645800

Gramzdas pagasts

Liepājas rajons

646400

Kalētu pagasts

Liepājas rajons

646600

Kalvenes pagasts

Liepājas rajons

647200

Lažas pagasts

Liepājas rajons

647600

Medzes pagasts

Liepājas rajons

648000

Otaņķu pagasts

Liepājas rajons

648200

Priekules pagasts

Liepājas rajons

649200

Vaiņodes pagasts

Liepājas rajons

649400

Vecpils pagasts

Liepājas rajons

649600

Vērgales pagasts

Liepājas rajons

649800

Virgas pagasts

Liepājas rajons

661700

Staicele ar lauku teritoriju

Limbažu rajons

666800

Pāles pagasts

Limbažu rajons

668000

Umurgas pagasts

Limbažu rajons

680900

Kārsava

Ludzas rajons

685400

Goliševas pagasts

Ludzas rajons

686800

Malnavas pagasts

Ludzas rajons

688800

Pureņu pagasts

Ludzas rajons

689400

Salnavas pagasts

Ludzas rajons

700700

Cesvaine ar lauku teritoriju

Madonas rajons

701300

Lubāna

Madonas rajons

701700

Varakļāni

Madonas rajons

704400

Barkavas pagasts

Madonas rajons

705000

Dzelzavas pagasts

Madonas rajons

705800

Indrānu pagasts

Madonas rajons

707000

Ļaudonas pagasts

Madonas rajons

707600

Mētrienas pagasts

Madonas rajons

707800

Murmastienes pagasts

Madonas rajons

708200

Ošupes pagasts

Madonas rajons

709400

Varakļānu pagasts

Madonas rajons

744400

Birzgales pagasts

Ogres rajons

745200

Krapes pagasts

Ogres rajons

745600

Ķeipenes pagasts

Ogres rajons

746000

Lauberes pagasts

Ogres rajons

746800

Madlienas pagasts

Ogres rajons

747600

Meņģeles pagasts

Ogres rajons

749200

Taurupes pagasts

Ogres rajons

761100

Līvānu novads

Preiļu rajons

764800

Galēnu pagasts

Preiļu rajons

765200

Jersikas pagasts

Preiļu rajons

766200

Riebiņu pagasts

Preiļu rajons

766800

Rudzātu pagasts

Preiļu rajons

767400

Saunas pagasts

Preiļu rajons

767600

Silajāņu pagasts

Preiļu rajons

767800

Sīļukalna pagasts

Preiļu rajons

768000

Stabulnieku pagasts

Preiļu rajons

768200

Sutru pagasts

Preiļu rajons

769200

Vārkavas novads

Preiļu rajons

769400

Vārkavas pagasts

Preiļu rajons

781700

Viļāni

Rēzeknes rajons

784800

Dekšāres pagasts

Rēzeknes rajons

785400

Gaigalavas pagasts

Rēzeknes rajons

785600

Griškānu pagasts

Rēzeknes rajons

787500

Nautrēnu pagasts

Rēzeknes rajons

787800

Ozolmuižas pagasts

Rēzeknes rajons

788200

Rikavas pagasts

Rēzeknes rajons

788600

Sakstagala pagasts

Rēzeknes rajons

788800

Silmalas pagasts

Rēzeknes rajons

789000

Sokolku pagasts

Rēzeknes rajons

789800

Viļānu pagasts

Rēzeknes rajons

885800

Īves pagasts

Talsu rajons

886400

Ķūļciema pagasts

Talsu rajons

887000

Laucienes pagasts

Talsu rajons

889200

Valdgales pagasts

Talsu rajons

908200

Smārdes pagasts

Tukuma rajons

909200

Zantes pagasts

Tukuma rajons

909600

Zentenes pagasts

Tukuma rajons

940100

Valka

Valkas rajons

944400

Bilskas pagasts

Valkas rajons

944600

Blomes pagasts

Valkas rajons

945200

Ērģemes pagasts

Valkas rajons

945400

Ēveles pagasts

Valkas rajons

946200

Jērcēnu pagasts

Valkas rajons

946600

Kārķu pagasts

Valkas rajons

947400

Palsmanes pagasts

Valkas rajons

948800

Valkas pagasts

Valkas rajons

949000

Variņu pagasts

Valkas rajons

949600

Zvārtavas pagasts

Valkas rajons

965600

Ipiķu pagasts

Valmieras rajons

966200

Kauguru pagasts

Valmieras rajons

967600

Ramatas pagasts

Valmieras rajons

967800

Rencēnu pagasts

Valmieras rajons

968200

Sēļu pagasts

Valmieras rajons

968400

Skaņkalnes pagasts

Valmieras rajons

969400

Vilpulkas pagasts

Valmieras rajons

985000

Jūrkalnes pagasts

Ventspils rajons

985600

Popes pagasts

Ventspils rajons

987800

Užavas pagasts

Ventspils rajons

989400

Zlēku pagasts

Ventspils rajons

MLA 3. kategorija

Kods

Pašvaldība

Rajons

50000

Daugavpils

321300

Pļaviņas

Aizkraukles rajons

324200

Aiviekstes pagasts

Aizkraukles rajons

325000

Daudzeses pagasts

Aizkraukles rajons

325400

Iršu pagasts

Aizkraukles rajons

325800

Klintaines pagasts

Aizkraukles rajons

326600

Mazzalves pagasts

Aizkraukles rajons

327000

Neretas pagasts

Aizkraukles rajons

327400

Pilskalnes pagasts

Aizkraukles rajons

327800

Seces pagasts

Aizkraukles rajons

328400

Staburaga pagasts

Aizkraukles rajons

328600

Sunākstes pagasts

Aizkraukles rajons

329200

Vietalvas pagasts

Aizkraukles rajons

360100

Alūksne

Alūksnes rajons

364200

Alsviķu pagasts

Alūksnes rajons

365600

Jaunalūksnes pagasts

Alūksnes rajons

366000

Jaunlaicenes pagasts

Alūksnes rajons

366400

Kalncempju pagasts

Alūksnes rajons

366800

Liepnas pagasts

Alūksnes rajons

367400

Mālupes pagasts

Alūksnes rajons

367600

Mārkalnes pagasts

Alūksnes rajons

368000

Pededzes pagasts

Alūksnes rajons

368800

Veclaicenes pagasts

Alūksnes rajons

369400

Zeltiņu pagasts

Alūksnes rajons

369600

Ziemera pagasts

Alūksnes rajons

380100

Balvi

Balvu rajons

381500

Viļaka

Balvu rajons

384600

Balvu pagasts

Balvu rajons

384800

Bērzkalnes pagasts

Balvu rajons

385000

Bērzpils pagasts

Balvu rajons

385600

Krišjāņu pagasts

Balvu rajons

385800

Kubuļu pagasts

Balvu rajons

386000

Kupravas pagasts

Balvu rajons

386400

Lazdukalna pagasts

Balvu rajons

387000

Medņevas pagasts

Balvu rajons

387400

Rugāju pagasts

Balvu rajons

387800

Susāju pagasts

Balvu rajons

389000

Vectilžas pagasts

Balvu rajons

389200

Vecumu pagasts

Balvu rajons

389400

Vīksnas pagasts

Balvu rajons

389800

Žīguru pagasts

Balvu rajons

424200

Amatas novads

Cēsu rajons

424800

Drustu pagasts

Cēsu rajons

425000

Dzērbenes pagasts

Cēsu rajons

425400

Inešu pagasts

Cēsu rajons

425600

Jaunpiebalgas pagasts

Cēsu rajons

425800

Kaives pagasts

Cēsu rajons

426800

Nītaures pagasts

Cēsu rajons

427800

Skujenes pagasts

Cēsu rajons

428000

Stalbes pagasts

Cēsu rajons

428600

Taurenes pagasts

Cēsu rajons

429000

Vaives pagasts

Cēsu rajons

429200

Vecpiebalgas pagasts

Cēsu rajons

429400

Veselavas pagasts

Cēsu rajons

429600

Zaubes pagasts

Cēsu rajons

429800

Zosēnu pagasts

Cēsu rajons

440700

Ilūkste

Daugavpils rajons

441500

Subate ar lauku teritoriju

Daugavpils rajons

444200

Ambeļu pagasts

Daugavpils rajons

444400

Bebrenes pagasts

Daugavpils rajons

444600

Biķernieku pagasts

Daugavpils rajons

445000

Demenes pagasts

Daugavpils rajons

445600

Eglaines pagasts

Daugavpils rajons

447200

Medumu pagasts

Daugavpils rajons

447400

Naujenes pagasts

Daugavpils rajons

448000

Pilskalnes pagasts

Daugavpils rajons

448400

Salienas pagasts

Daugavpils rajons

448600

Skrudalienas pagasts

Daugavpils rajons

448800

Sventes pagasts

Daugavpils rajons

449000

Šēderes pagasts

Daugavpils rajons

449600

Vecsalienas pagasts

Daugavpils rajons

504400

Beļavas pagasts

Gulbenes rajons

505200

Druvienas pagasts

Gulbenes rajons

506800

Litenes pagasts

Gulbenes rajons

508400

Rankas pagasts

Gulbenes rajons

561500

Viesīte ar lauku teritoriju

Jēkabpils rajons

564600

Atašienes pagasts

Jēkabpils rajons

564800

Ābeļu pagasts

Jēkabpils rajons

565800

Elkšņu pagasts

Jēkabpils rajons

568000

Rites pagasts

Jēkabpils rajons

569000

Sēlpils pagasts

Jēkabpils rajons

600100

Krāslavas novads

Krāslavas rajons

600900

Dagda

Krāslavas rajons

604200

Andrupenes pagasts

Krāslavas rajons

604400

Andzeļu pagasts

Krāslavas rajons

605000

Bērziņu pagasts

Krāslavas rajons

605400

Dagdas pagasts

Krāslavas rajons

605600

Ezernieku pagasts

Krāslavas rajons

605800

Grāveru pagasts

Krāslavas rajons

606400

Izvaltas pagasts

Krāslavas rajons

606800

Kalniešu pagasts

Krāslavas rajons

607000

Kaplavas pagasts

Krāslavas rajons

607200

Kastuļinas pagasts

Krāslavas rajons

607400

Kombuļu pagasts

Krāslavas rajons

607600

Konstantinovas pagasts

Krāslavas rajons

608000

Ķepovas pagasts

Krāslavas rajons

608800

Skaistas pagasts

Krāslavas rajons

609000

Svariņu pagasts

Krāslavas rajons

609200

Šķaunes pagasts

Krāslavas rajons

609400

Šķeltovas pagasts

Krāslavas rajons

609600

Ūdrīšu pagasts

Krāslavas rajons

624200

Alsungas pagasts

Kuldīgas rajons

624600

Ēdoles pagasts

Kuldīgas rajons

641300

Pāvilosta

Liepājas rajons

647800

Nīcas pagasts

Liepājas rajons

648400

Rucavas pagasts

Liepājas rajons

648600

Sakas pagasts

Liepājas rajons

680100

Ludza

Ludzas rajons

681800

Zilupes novads

Ludzas rajons

684400

Blontu pagasts

Ludzas rajons

684600

Briģu pagasts

Ludzas rajons

684800

Ciblas novads

Ludzas rajons

685000

Cirmas pagasts

Ludzas rajons

685800

Isnaudas pagasts

Ludzas rajons

686000

Istras pagasts

Ludzas rajons

686400

Lauderu pagasts

Ludzas rajons

687000

Mežvidu pagasts

Ludzas rajons

687200

Mērdzenes pagasts

Ludzas rajons

687800

Nirzas pagasts

Ludzas rajons

688000

Ņukšas pagasts

Ludzas rajons

688400

Pasienes pagasts

Ludzas rajons

688600

Pildas pagasts

Ludzas rajons

689000

Pušmucovas pagasts

Ludzas rajons

689200

Rundēnu pagasts

Ludzas rajons

689800

Zvirgzdenes pagasts

Ludzas rajons

700100

Madona

Madonas rajons

704200

Aronas pagasts

Madonas rajons

704600

Bērzaunes pagasts

Madonas rajons

705400

Ērgļu pagasts

Madonas rajons

706000

Jumurdas pagasts

Madonas rajons

706200

Kalsnavas pagasts

Madonas rajons

706600

Lazdonas pagasts

Madonas rajons

706800

Liezēres pagasts

Madonas rajons

707400

Mārcienas pagasts

Madonas rajons

708600

Praulienas pagasts

Madonas rajons

709000

Sarkaņu pagasts

Madonas rajons

709200

Sausnējas pagasts

Madonas rajons

709600

Vestienas pagasts

Madonas rajons

747200

Mazozolu pagasts

Ogres rajons

760100

Preiļu novads

Preiļu rajons

764200

Aglonas pagasts

Preiļu rajons

765600

Pelēču pagasts

Preiļu rajons

767000

Rušonas pagasts

Preiļu rajons

784200

Audriņu pagasts

Rēzeknes rajons

784400

Bērzgales pagasts

Rēzeknes rajons

784600

Čornajas pagasts

Rēzeknes rajons

785000

Dricānu pagasts

Rēzeknes rajons

785200

Feimaņu pagasts

Rēzeknes rajons

785800

Ilzeskalna pagasts

Rēzeknes rajons

786000

Kantinieku pagasts

Rēzeknes rajons

786200

Kaunatas pagasts

Rēzeknes rajons

786600

Lendžu pagasts

Rēzeknes rajons

786800

Lūznavas pagasts

Rēzeknes rajons

787000

Maltas pagasts

Rēzeknes rajons

787200

Mākoņkalna pagasts

Rēzeknes rajons

787400

Nagļu pagasts

Rēzeknes rajons

787600

Ozolaines pagasts

Rēzeknes rajons

788000

Pušas pagasts

Rēzeknes rajons

789200

Stoļerovas pagasts

Rēzeknes rajons

789400

Stružānu pagasts

Rēzeknes rajons

789600

Vērēmu pagasts

Rēzeknes rajons

801666

Mores pagasts

Cēsu rajons

849800

Zvārdes pagasts

Saldus rajons

885000

Dundagas pagasts

Talsu rajons

907800

Sēmes pagasts

Tukuma rajons

944800

Brantu pagasts

Valkas rajons

945800

Grundzāles pagasts

Valkas rajons

947000

Launkalnes pagasts

Valkas rajons

984400

Ances pagasts

Ventspils rajons

987400

Usmas pagasts

Ventspils rajons

16. pielikums. Piedāvātās NATURA 2000 teritorijas

Nr.

Veids

Vietas kods

Vietas nosaukums

Platība (ha)

LV0302100

Abavas senleja

14933

LV0520000

Ābeļi

3275

LV0301600

Adamovas ezers

779

LV0600800

Ādaži

6126

LV0512300

Ašinieku purvs

1577

LV0532300

Ašu purvs

LV0305100

Aiviekstes paliene

1155

LV0505400

Aizdumbles purvs

392

LV0522600

Aizkraukles purvi un meži

1532

LV0519000

Aklais purvs

2003

LV0532200

Alsungas meži

LV0523400

Ances purvi un meži

8772

LV0531400

Apšuciema zāļu purvs

LV0532400

Asūnes ezers

LV0532500

Audīles mežs

LV0600400

Augšdaugava

52325

LV0600300

Augšzeme

20828

LV0000110

Augstroze

3687

LV0513100

Babītes ezers

2988

LV0502100

Baltais purvs

139

LV0531100

Baltezera purvs

228

LV0504300

Baltmuižas purvs

874

LV0831300

Bānūžu Zelta avots

LV0511100

Barkavas ozolu audze

LV0304100

Bauska

1079

LV0830600

Bērzoles riests

103

LV0519500

Bērzpils purvs

3319

LV0830700

Bērzu purvs

LV0301800

Beberbeķi

275

LV0515800

Bednes purvs

LV0501300

Bejas mežs

LV0303600

Bernāti

2278

LV0525100

Blažģa ezers

424

LV0507400

Brienamais purvs

585

LV0532800

Būšnieku ezera krasts

LV0830800

Bulvāra riests

LV0532600

Burgas pļavas

183

LV0532700

Burtnieku ezera pļavas

432

LV0303100

Cārmaņa ezers

529

LV0519800

Cenas tīrelis

2133

LV0513600

Cieceres ezera sala

LV0301500

Cirīša ezers

1260

LV0513800

Daiķu īvju audze

LV0527200

Daugava pie Kaibalas

579

LV0300100

Daugavas ieleja

1091

LV0521300

Diļļu pļavas

179

LV0532900

Dimantu mežs

183

LV0514100

Dižkalni un Kaļķupes ieleja

740

LV0301900

Dolessala

1055

LV0529400

Draugolis

LV0831400

Dravenieku avoti

LV0300900

Dridža ezers

2627

LV0303700

Driksnas sils

676

LV0533000

Druviņu tīrelis

293

LV0830400

Dubļukrogs

LV0533100

Dubnas paliene

377

LV0513700

Dulbju acs purvs

LV0508300

Dunika

1802

LV0500500

Dūņezera purvs

LV0508500

Dūņezers

163

LV0533200

Durbes ezera pļavas

596

LV0533300

Dūres mežs

LV0522900

Dvietes dumbrāji

125

LV0302900

Dvietes paliene

4989

LV0509500

Dzērves purvs

488

LV0804600

Dzelmes

LV0523300

Dzelves Kroņa purvs

1150

LV0508700

Dziļezers un Riebezers

375

LV0533400

Dzilnas dumbrāji

215

LV0831600

Dzirnieku pļava

0,87

LV0528100

Šepka

357

LV0831000

Šepkas riests

LV0500100

Šķibu purvs

536

LV0506300

Švēriņu purvs

643

LV0507000

Čertoka ezers (Valnezers)

LV0530100

Eglone

159

LV0526500

Eiduku purvs

588

LV0831500

Elles purvs

LV0500300

Ellītes purvs

LV0301200

Embūte

481

LV0302800

Engures ezers

19992

LV0413300

Ezernieku karsta kritenes

LV0512700

Gaiļukalns

LV0525400

Gaiņu purvs

1132

LV0506400

Gargrodes purvs

683

LV0527400

Garkalnes meži

1819

LV0500200

Gasparsona purvs

LV0200100

Gaujas nacionālais parks

91745

LV0501000

Gaujienas priedes

LV0826300

Gaujienas purvainie meži

LV0507300

Gaviezes āmuļi

107

LV0830900

Graviņas

LV0510700

Grebļukalns

237

LV0100300

Grīņu dabas rezervāts

1491

LV0526100

Gruzdovas meži

272

LV0520200

Gudenieki

106

LV0510800

Gulbinkas purvs

114

LV0510400

Gulbju un Platpirovas purvs

1612

LV0519300

Īdeņas un Kvāpānu dīķi

1116

100

LV0527100

Īdiņu purvs

818

101

LV0200200

Ķemeru nacionālais parks

38165

102

LV0528300

Ģipka

161

103

LV0528400

Ģipkas lankas

111

104

LV0521800

Ķirbas purvs

1095

105

LV0500900

Indzera ezera salas

106

LV0502900

Īslīce

107

LV0510200

Istras ezers

316

108

LV0301300

Istras pauguraine

861

109

LV0534300

Ļubasts

110

LV0536400

Jaša

111

LV0530900

Jašas-Bicānu ezers

311

112

LV0525900

Jaunanna

1325

113

LV0524600

Jaunciems

332

114

LV0530400

Ječu purvs

282

115

LV0511300

Jumurdas ezers

364

116

LV0527700

Kadājs

328

117

LV0513900

Kadiķu nora

118

LV0528500

Kaigu purvs

583

119

LV0533600

Kaļķu gārša

120

LV0831100

Kaļņa riests

121

LV0401000

Kalamecu Markūzu gravas

122

LV0533500

Kalatu purvs

152

123

LV0503000

Kalēju tīrelis

124

LV0533700

Kalna purvs

352

125

LV0528600

Kalnciema pļavas

170

126

LV0530700

Kapu ezers

127

LV0515300

Kārķu purvs

303

128

LV0522100

Katlešu meži

151

129

LV0505900

Kaušņu purvs

221

130

LV0600900

Kaučers

2762

131

LV0533800

Kinkausku meži

231

132

LV0517000

Klāņu purvs

1615

133

LV0505700

Klaucānu un Priekulānu ezeri

200

134

LV0510300

Klešniku purvs

1987

135

LV0529300

Klintaine

136

LV0400400

Korkuļu sausgultne un pazemes upe

137

LV0533900

Krapas gārša

207

138

LV0519100

Kreiču purvs

2273

139

LV0534000

Krojas meži

140

LV0100400

Krustkalnu dabas rezervāts

2915

141

LV0304200

Kuja

10788

142

LV0402300

Kulšēnu avots

143

LV0501500

Kupravas liepu audze

144

LV0304400

Kurjanovas ezers

263

145

LV0505200

Lāču purvs

206

146

LV0518400

Lagažu Šņitkas purvs

3386

147

LV0531500

Lapiņu ezers

148

LV0518700

Laugas purvs

755

149

LV0304000

Laukezers

327

150

LV0528200

Launkalne

172

151

LV0501100

Lepuru purvs

325

152

LV0513000

Lielā Baltezera salas

153

LV0518600

Lielais Mārku purvs

929

154

LV0512200

Lielais Pelečāres purvs

5331

155

LV0504800

Lielais purvs

150

156

LV0518500

Lielais un Pemmes purvs

2625

157

LV0513400

Lielie Kangari

1972

158

LV0509700

Lielpurvs

1047

159

LV0511600

Lielsalas purvs

191

160

LV0530800

Lielupes grīvas pļavas

277

161

LV0523100

Lielupes palienes pļavas

352

162

LV0507800

Liepājas ezers

4544

163

LV0534100

Liepnas niedrāji

159

164

LV0509300

Limšānu purvs

447

165

LV0525200

Linezers

166

LV0523000

Līvbērzes liekņa

144

167

LV0519700

Lubānas ieplakas

2522

168

LV0526600

Lubānas un Sūļagala purvs

2899

169

LV0831700

Maitiķu avoti

0,78

170

LV0510000

Maizezers

171

LV0525000

Manģenes meži

1657

172

LV0534400

Matkules meži

173

LV0520500

Mazie Kangari

348

174

LV0500800

Mazzalvītes purvs

267

175

LV0522000

Mērnieku dumbrāji

176

LV0534600

Mētru mežs

177

LV0507600

Medze

178

LV0826800

Melderupītes meži

281

179

LV0528700

Melnā ezera purvs

317

180

LV0506600

Melnais purvs

151

181

LV0527000

Melnsalas purvs

618

182

LV0534500

Melnupes meži

183

LV0527800

Melturu sils

288

184

LV0831800

Mežamatveju kadiķu pļavas

185

LV0831900

Mežamatveju pļavas

186

LV0512800

Mežmuižas avoti

187

LV0524100

Mežole

2832

188

LV0100200

Moricsalas dabas rezervāts

802

189

LV0530600

Motrines ezers

190

LV0528800

Mugurves pļavas

317

191

LV0517300

Nagļu un Ansiņu purvs

284

192

LV0511000

Nesaules kalns

193

LV0507700

Nīcas īvju audze

108

194

LV0601000

Nīcgales meži

915

195

LV0509800

Niedrāju-Pilkas purvs

1041

196

LV0531000

Nīgrandes meži

197

LV0505600

Nomavas purvs

1285

198

LV0303000

Numernes valnis

981

199

LV0412900

Ogres dolomītu krauja

200

LV0304500

Ogres ieleja

7516

201

LV0305200

Ogres Zilie kalni

312

202

LV0521100

Ojatu ezers

121

203

LV0516000

Oleru purvs

105

204

LV0502200

Orlovas (Ērgļu) purvs

2791

205

LV0521500

Ovīši

5078

206

LV0830100

Ozoldārzs

207

LV0531300

Pāces pļavas

208

LV0535000

Pašulienes mežs

106

209

LV0526200

Palšu purvs

633

210

LV0534900

Paltupes meži

157

211

LV0528900

Paņemūnes meži

800

212

LV0303500

Pape

51778

213

LV0526000

Pārabaine

9850

214

LV0415700

Pavāru atsegumi

215

LV0519600

Pededzes lejtece

4663

216

LV0526700

Pelēču ezera purvs

217

LV0531800

Pelcīšu purvs

218

LV0517500

Piešdanga

219

LV0301700

Piejūra

4315

220

LV0510600

Pildas ezers

611

221

LV0524900

Pilskalnes Siguldiņa

222

LV0303800

Pinku ezers

161

223

LV0509600

Pirtsmeža purvs

571

224

LV0531700

Platenes purvs

455

225

LV0514800

Plieņciema kāpa

226

LV0517100

Pluču tīrelis

740

227

LV0535100

Plunču ezera meži

228

LV0502300

Pokratas ezers

229

LV0531900

Popes zāļu purvs

230

LV0535200

Posolnīca

6630

231

LV0830500

Priedes

232

LV0508400

Purgaiļu purvs

340

233

LV0303300

Ragakāpa

150

234

LV0514200

Raķupes ieleja

2204

235

LV0509100

Randu pļavas

280

236

LV0529700

Raudas meži

211

237

LV0503300

Raunas Staburags

238

LV0528000

Rauza

812

239

LV0303400

Rāzna

59615

240

LV0515100

Riesta Džūkstenes purvs

347

241

LV0301100

Riežupe

452

242

LV0506500

Rožu purvs

991

243

LV0508000

Rucavas īvju audze

206

244

LV0512100

Rušonu ezera salas

245

LV0535400

Rūjas paliene

444

246

LV0531200

Rukšu purvs

216

247

LV0524500

Ruņupes ieleja

607

248

LV0535500

Sakas grīņi

170

249

LV0302200

Salacas ieleja

6307

250

LV0512500

Salas purvs

3862

251

LV0506000

Saltais purvs

102

252

LV0517200

Sārnates purvs

1423

253

LV0504400

Sasaļu mežs

204

254

LV0525500

Sātiņu dīķi

3780

255

LV0300800

Sauka

5635

256

LV0526800

Sedas purvs

7300

257

LV0511500

Seldžu ozolu audze

258

LV0500600

Seržu tīrelis

151

259

LV0527500

Silabebru ezers

114

260

LV0300400

Silene

3825

261

LV0830300

Silzemnieki

1,6

262

LV0532000

Sitas un Pededzes paliene

870

263

LV0402200

Skaistkalnes karsta kritenes

114

264

LV0535600

Skrundas zivju dīķi

496

265

LV0530000

Skujaines un Svētaines ieleja

130

266

LV0506200

Slapjo salu purvs

1052

267

LV0200300

Slīteres nacionālais parks

16145

268

LV0501200

Sloku purvs

528

269

LV0535700

Sofikalna meži

270

LV0529500

Spinduļu meži

132

271

LV0505800

Spuļģu purvs

307

272

LV0530300

Starinas mežs

157

273

LV0401900

Stiglavas atsegumi

274

LV0518900

Stiklu purvi

6636

275

LV0502600

Stompaku purvi

2978

276

LV0505500

Supes purvs

712

277

LV0529900

Svētes ieleja

278

LV0303200

Svētes paliene

931

279

LV0526400

Sventājas upes ieleja

447

280

LV0527300

Tāšu ezers

271

281

LV0302000

Talsu pauguraine

3671

282

LV0531600

Taurīšu ezers

283

LV0300700

Tērvete

1374

284

LV0535800

Tebras ozolu meži

285

LV0100500

Teiču dabas rezervāts

19337

286

LV0501600

Tetersalas purvs

348

287

LV0517400

Tīšezers

288

LV0530200

Timsmales ezers

101

289

LV0504000

Tīrās sūnas purvs

290

LV0506100

Tīreļu purvs

1203

291

LV0512400

Tīrumnieku purvs

267

292

LV0520900

Tosmare

972

293

LV0535900

Tumes meži

294

LV0523200

Ukru gārša

1135

295

LV0522300

Ungurpils meži

296

LV0520300

Užava

3012

297

LV0536000

Užavas augštece

688

298

LV0304300

Užavas lejtece

1434

299

LV0515900

Vadaiņu purvs

238

300

LV0500700

Vāveres ezers

225

301

LV0525300

Vērenes purvi

1248

302

LV0518300

Vecdaugava

233

303

LV0600200

Veclaicene

20892

304

LV0600100

Vecpiebalga

8945

305

LV0830200

Vecsēlpils

306

LV0304800

Vecumu meži

7842

307

LV0507100

Ventas ieleja

2513

308

LV0507200

Ventas un Šķerveļa ieleja

1381

309

LV0524800

Vesetas palienes purvs

424

310

LV0600500

Vestiena

27150

311

LV0826100

Vidagas meži

130

312

LV0000120

Vidusburtnieks

1742

313

LV0508600

Vidzemes akmeņainā jūrmala

3737

314

LV0504700

Vīķu purvs

875

315

LV0516200

Vīķvēnu purvs

316

LV0304900

Vilce

144

317

LV0529200

Virguļicas meži

745

318

LV0824700

Visikums

319

LV0529100

Viskūžu sala

304

320

LV0530500

Vitrupes ieleja

126

321

LV0527600

Vjadas meži

208

322

LV0536100

Zāgadu kalni

323

LV0502800

Zaļezera purvs

324

LV0536200

Zaķu riests

142

325

LV0415600

Zaņas lejtece

326

LV0525800

Zebrus un Svētes ezers

935

327

LV0514500

Zemgaļu purvs

462

328

LV0534200

Zepu mežs

329

LV0600700

Ziemeļgauja

21749

330

LV0000130

Ziemeļu purvi

5319

331

LV0508100

Ziemupe

2458

332

LV0536300

Zilaiskalns

118

333

LV0502400

Zodānu purvs

334

LV0525600

Zvārde

3072

335

LV0305000

Zvārdes meži

8173

336

LV0510900

Zvirgzdenes ezera salas

A saskaņā ar Savvaļas putnu direktīvu noteiktās vietas

B saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu noteiktās vietas

C saskaņā ar Savvaļas putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu noteiktās vietas

17. pielikums. Jaunieviestie ES standarti, kas ir atbalstāmi saskaņā ar pasākumu: Standartu sasniegšana

Joma

Ieviešamais standarts

Latvijas tiesību akts

Tiesību normas prasība

ES tiesību akts

Datums, ar kuru tas kļūst obligāts Latvijā

Kompetentā iestāde

Vide

Kūtsmēslu krātuves būs visās saimniecībās, kas atrodas vides īpaši jutīgajā teritorijā vai kuras saņēmušas atļauju A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai

2001.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.531 'Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimniecības darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" un Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 'Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"

12.11. kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina savāktā mēslojuma apjoma uzkrāšanu pakaišu kūtsmēslu krātuvēs vismaz sešus mēnešus, bet šķidro mēslu un vircas krātuvēs septiņus mēnešus;