Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam" 9. pants

Lauku attīstības plāna pasākumu apraksts

9.1. Pasākums: Agrovide

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes Regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļa (22. 24.pants), Komisijas Regulas Nr. 817/2004 6.nodaļa (13. 21.pants).

Pamatojums

Pamatojoties uz konvenciju 'Par bioloģisko daudzveidību", katra valsts ir atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās daudzveidības līmeni. Latvijas teritorija ES valstu vidū izceļas ar īpašu vides ekoloģisko kvalitāti un lielu savvaļas sugu un dabisko biotopu daudzveidību, tādēļ ir politiski atzīts, ka viena no Latvijas lauku attīstības perspektīvām ir cieši saistīta ar šīs vides kvalitātes saglabāšanu un izkopšanu, un tā ir atkarīga no lauku ekonomiskās apdzīvotības, kas nodrošina šo kvalitāšu pieejamību jebkuram sabiedrības loceklim.

Lauki nodrošina savvaļas sugu eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču, neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, kuri, pareizi izmantojot, spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.

Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā, Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai, nodarbinātības veicināšanai laukos un lauksaimnieku ienākumu paaugstināšanai. Saimniecības izvēle pārorientēties uz bioloģisko lauksaimniecību ir atkarīga no bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus attīstības iespējām, patērētāju prasībām pēc ekoloģiski tīras produkcijas un iespējas ciest mazākus zaudējumus divu gadu periodā, kad saimniecība pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību.

Pasākuma mērķi:

- ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu;

- veicināt augstas kvalitātes produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju;

- saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas;

- veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

- veicināt augu barības vielu saglabāšanos augsnēs.

Pasākums ietver piecus apakšpasākumus:

- Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

- Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

- Buferjoslu ierīkošana;

- Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana;

- Erozijas ierobežošana.

Apakšpasākumu 'Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība" var apvienot ar apakš pasākumu 'Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana" vienā un tajā pašā platībā. Saimniecību līmenī iespējama apvienošana ar apakšpasākumu 'Buferjoslu ierīkošana" jomās, kuras neaptver apakšpasākums 'Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos".

Apakšpasākumu 'Buferjoslu ierīkošana" var apvienot ar apakšpasākumu 'Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana" vienā un tajā pašā platībā.

Apakšpasākumu 'Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana" var apvienot ar jebkuru citu apakšpasākumu pasākuma 'Agrovide" ietvaros.

Apvienojot apakšpasākumus, kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt Padomes regulas Nr. 1257/1999 pielikumā paredzētos ierobežojumus.

9.1.1. Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

Pamatojums

1998.gadā bija sertificētas tikai 39 bioloģiskās saimniecības ar 1426 ha platību. Uz 2003.gada sākumu sertificēto saimniecību skaits jau sasniedzis 352 (to izvietojumu Latvijā skatīt 1.pielikuma 16.kartē). Tikai pēdējā gada laikā sertificētā platība pieaugusi no 0,2% līdz 0,7% no kopējām lauksaimniecības zemju platībām. Bioloģisko produktu ražošana galvenokārt notiek tādās lauksaimniecības nozarēs kā graudkopība un dārzeņkopība, piena lopkopība un biškopība. Tā kā nav attīstīta bioloģisko produktu pārstrāde, tad pārsvarā tiek realizēti nepārstrādāti produkti: galvenokārt dārzeņi, griķi, medus un biškopības produkti. Ražošanas attīstībai būtu nepieciešams veicināt klasteru reģionu izveidi, kuru darbība aptvertu visā valsts teritorijā esošās bioloģiskās saimniecības. Saimniecību produktu ražotāju apvienošanās grupās produktu savākšanai, pirmapstrādei un pārstrādei, iepakošanai un realizācijai, produktu tirgus izpētei un reklamēšanai, kā arī sadarbības līgumu slēgšanai ar lielajiem pārstrādes uzņēmumiem par noteiktu produktu pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un realizāciju, īpaši ārējā tirgū. Iekšējā tirgus un eksporta potenciāls un paplašināšana ir saistāma ar bioloģisko dārzeņu un augļu ražošanu, t.sk. pārstrādi un realizāciju, kā arī citu lokālu produktu attīstību un realizāciju ES tirgū. Bioloģiskā ražošana ir saistīta ar noteiktiem ierobežojumiem minerālmēslu un pesticīdu lietošanā. Līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražība ir mazāka nekā intensīvas ražošanas saimniecībās. Augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte tiek uzturēta ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un atbilstošu augu seku, nezāļu un kaitēkļu ierobežošanai izmanto agrotehniskos pasākumus. Visas bioloģiskās produkcijas ražošanas stadijas pakļautas inspekcijai līdz pat tirdzniecībai, un visi, kas ražo, pārstrādā, tirgo vai importē produkciju ar norādi par bioloģiskās lauksaimniecības metodes lietošanu, ir inspekcijas sistēmas subjekti. Tas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu sadārdzina. Lai nodrošinātu bioloģisko zemnieku konkurētspēju un kompensētu neiegūtos ienākumus, nepieciešams atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Apakšpasākuma mērķi

- Palielināt bioloģiskās lauksaimniecības apsaimniekotās platības vismaz par 50% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu);

- Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju, lai palielinātu realizētās produkcijas apjomu par 60% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu).

Atbalstāmās aktivitātes

- Atbalstīt saimniecības, kuras ražo bioloģiskās lauksaimniecības produktus.

- Atbalstīt saimniecības, kuras pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu.

Mērķa teritorija

Pasākuma mērķa teritorija ir visa Plāna mērķa teritorija.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona:

- kura ir saņēmusi saskaņā ar Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk Padomes regula Nr. 2092/91) noteikumiem Latvijā akreditētas institūcijas izdotu bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu. Detalizētāku informāciju skatīt 5.1.2.7.nodaļā.

- vai kura ir pārejas periodā uz bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

Atbalsta saņēmēja saistības

Atbalstu pretendents var saņemt, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- saimniecība atbilst Padomes regulā Nr. 2092/91 paredzētajiem nosacījumiem (ko apliecina valsts akreditēta kontroles institūcija Latvijā korporācija (profesionāla biedrība) 'Vides kvalitāte", valsts SIA 'sertifikācijas un testēšanas centrs");

- pretendents uzņemas agrovides saistības attiecīgajā platībā piecus gadus, tai skaitā, pirmajā maksājuma apstiprināšanas gadā;

- pretendents bioloģiski apsaimnieko vismaz 1 ha LIZ platību, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0,3 ha.

Saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, jābūt izsniegtam pārejas periodu apliecinošam dokumentam izziņai vai sertifikātam.

Saimniecībām, kuras lauksaimniecībā jau pielieto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, jābūt izsniegtam bioloģiskās lauksaimniecības metodes pielietošanu apliecinošam sertifikātam.

Atbalsta apjoms

Maksājums tiek veikts šādi:

Saimniecības statuss

Maksājums EUR/ha

1. pārejas gads

139

2. pārejas gads

139

Saimniecībai ir izsniegts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts

Detalizētu maksājuma aprēķinu skatīt 13.pielikumā.

Atbalsta saņēmējs var saņemt maksājumu attiecībā uz vienu un to pašu platību par katru pārejas perioda gadu tikai vienu reizi.

Maksājuma apjoma aprēķins ir balstīts uz neiegūtās peļņas un papildus izmaksu daļu saistībā ar lauksaimniecības metožu ievērošanu ārpus Labas saimniekošanas prakses ietvariem.

Ierobežojumi

Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma 'Agrovide" apakšpasākumā 'Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos".

Ieviešanas laiks

Apakšpasākums tiek ieviests no 2004.gada.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3. 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004. 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā vismaz 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad atbalstam tiek apstiprināts maksājums par bioloģiskās produkcijas ražošanai izmantoto LIZ vai pārejas periodā apsaimniekoto LIZ.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju grupas var saņemt atbalstu pasākuma 'Atbalsts ražotāju grupām" ietvaros. Atbalsts no šī apakšpasākuma nepārklājas ar atbalstu citu šī Plāna pasākumu ietvaros par to pašu platību.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits

(1. gads)

450

300

150

Pārejas periodam sertificētā platība ha (1. gads )

19 800

13 200

6 600

Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits

(2. gads)

200

450

300

Pārejas periodam sertificētā platība ha (2. gads)

9500

19 800

13 200

Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits

350

550

1000

Atbalstīto sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību platība ha

16900

26400

46 200

Atbalstīto saimniecību skaits kopā

1000

1300

1450

Platības kopā, ha

46 200

59 400

66 000

Bioloģiskai lauksaimniecībai sertificēto platību ikgadējais pieaugums, %

28,6

Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita ikgadējais pieaugums, %

Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita pieaugums līdz 2007.g., %

Sertificēto platību pieaugums līdz 2007.g., %

42,8

Ietekme uz vidi

Šī Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- bioloģiskās lauksaimniecības ietekme uz lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanos;

- bioloģiskās daudzveidības palielināšanās lauksaimniecības zemēs.

9.1.2. Apakšpasākums:Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta c) punkts.

Pamatojums

Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs zālāji ir sugām bagātākās ekosistēmas. Tradicionālās lauksaimniecības metodes vairāku gadsimtu laikā sekmēja augu un dzīvnieku sugu pielāgošanos regulārai pļaušanai un ganīšanai. Zālāju nozīmi raksturo fakts, ka trešdaļa Latvijas ziedaugu floras sugu sastopamas zālājos. 1940.gadā Latvijā dabisko zālāju platības aizņēma aptuveni 23% no valsts teritorijas. Vairākkārt mainoties politiskajai sistēmai, mainījās arī zemes izmantošanas struktūra. Daudzi dabiskie zālāji aizauga vai tika pārvērsti aramzemē, kā arī intensīvi apsaimniekotās kultivētās ganībās un sētos zālājos. Līdz ar to samazinājās daudzu augu sugu izplatība. Latvijas īpaši aizsargājamo augu sarakstā vienu trešdaļu veido augu sugas, kuru izplatība saistīta ar zālājiem. Pašlaik zālāju platības (pļavas un ganības) aizņem aptuveni 569tūkst. ha, kas ir 23% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 8,8% no kopējās valsts teritorijas. Pēc Latvijas Dabas fonda 2000.‑2002.gadā veiktās inventarizācijas rezultātiem dabiskie zālāji (ganības un pļavas) aizņem tikai 0,4% (aptuveni 25,6tūkst.ha) no visas valsts teritorijas, bet tikai aptuveni 18,6tūkst. ha ir uzskatāmi par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. (zālāju atrašanās vietas un platības skatīt 3.pielikuma 41.tabulā).

Latvijā ir vērojama divu veidu dabīgo zālāju degradācija. Pirmkārt intensīvi apsaimniekotās platībās degradējas un izzūd savvaļas augu sugu daudzveidība. Savukārt vides saglabāšanai nepiemērotas mehāniskas darbības ietekmē samazinās slēptuvju, ligzdošanas un barošanās vietas putniem un citiem faunas pārstāvjiem.

Otrs degradācijas process ir bioloģiski vērtīgo zālāju aizaugšana. Sakarā ar lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu vai sašaurināšanos mazāk produktīvās zālāju platības netiek apsaimniekotas, un tās aizaug ar krūmiem.

Apakšpasākuma mērķis

Uzturēt un aizsargāt sugām bagātākās zālāju ekosistēmas, veicinot videi draudzīgu metožu lietošanu lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības (saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem) prasībām atbilstošu ekstensīvu saimniecisko darbību dabisko zālāju platībās.

Atbalstāmās aktivitātes

Zālāju uzturēšana videi draudzīgā veidā, īstenojot šādas aktivitātes:

- ekstensīva ganīšana;

- zālāju vēlā pļaušana.

Mērķa teritorijas

Apakšpasākums attiecas uz Latvijas Dabas Fonda noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem (t.sk. upju palienēs) (skat. 3.pielikuma 41.tabulu Bioloģiski vērtīgie zālāji).

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- atbalstam pieteikto saimniecības apsaimniekoto bioloģiski vērtīgo zālāju platība ir vismaz 1 ha, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0.3 ha;

- pretendents apņemas platībā, par kuru tiek uzņemtas saistības, saimniekot atbilstoši pasākuma noteikumiem piecus gadus, sākot no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada;

- ekstensīvās ganīšanas gadījumā jāgana no 0,65 līdz 0,74 dzīvnieku vienībām uz saimniecībā noganīto bioloģiski vērtīgo zālāju ha23 (dzīvnieku sadalījumu atbilstoši dzīvnieku vienībām skat. 18.pielikumā);

- vēlās pļaušanas gadījumā pļaušana jāveic pēc 10.jūlija līdz 10.septembrim, un nopļautā zāle ir jānovāc24 vai jāaizved prom no lauka.

Atbalsta apjoms

Maksājums tiek veikts šādi:

Veicamās aktivitātes:

EUR/ha gadā

Ekstensīva ganīšana zālāju platībās

138

Vēlā pļaušana

138

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz negūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha LIZ zālāju platībā un 20% ieinteresētības likmi.

Ierobežojumi

Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma 'Agrovide" apakšpasākumos 'Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība", 'Buferjoslu ierīkošana" un 'Erozijas ierobežošana".

Ieviešanas laiks

Apakšpasākums tiek ieviests sākot ar 2004.gadu ar noteikumu, ka ir izstrādātas bioloģiski vērtīgo zālāju digitalizēta formāta kartes.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros LAP 2004. 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES un valsts budžeta līdzfinansētiem lauku attīstības pasākumiem un apakšpasākumiem (ievērojot augšminēto ierobežojumu) saskaņā ar to nosacījumiem. Šis pasākums ir saistīts ar Vienotā programmdokumenta pasākumu 'Lauku ainavas saglabāšana".

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Saimniecību skaits, kurās bioloģiski vērtīgos zālājus apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem

1400

2800

4000

Bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kas apsaimniekota saskaņā ar nosacījumiem, ha

12000

14000

21000

Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā bioloģiski vērtīgo zālāju platībā, %

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- ainavas saglabāšana, nepieļaujot pļavu aizaugšanu ar krūmiem;

- putnu ligzdošanai nepieciešamo biotopu saglabāšana;

- nodrošināti apstākļi tādu aizsargāto augu sugu audzēšanai, kas ir atkarīgas no ekstensīvās ganīšanas un pļaušanas;

- lielāka bioloģiskā daudzveidība.

9.1.3. Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22panta.a) punkts.

Pamatojums

1997.gadā pieņemtais 'Aizsargjoslu likums" nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu vispārējos aizsardzības noteikumus, ar mērķi saglabāt migrējošo sugu biotopus, migrācijas ceļu nepārtrauktības nodrošināšanu, kā arī ūdens kvalitātes uzturēšanu. Veģetācijas buferjoslas spēj aizturēt augsnes erozijas produktu lieko daļu, pasargājot ūdens avotus no piesārņojuma ar augu barības vielām un nogulsnēm. Īpaši svarīgi tas ir teritorijās ar lielu aramzemes īpatsvaru.

Saskaņā ar Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvu Nr.91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk Padomes direktīva Nr.91/676/EEK) 2001.gada 18.decembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.531 'Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem". Šie noteikumi nosaka īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā ūdens un augsnes piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību. Īpaši jutīgās teritorijās zemes īpašniekiem un lietotājiem, veicot lauksaimnieciskas darbības, ir jāievēro Labas saimniekošanas prakses nosacījumi (skat. 2.pielikumu). Latvijā par jutīgām vides teritorijām ir noteikts Dobeles rajons, Bauskas rajons, Jelgavas rajons un Rīgas rajons. Lielā daļā no šīs teritorijas ir visauglīgākās un augkopības produkcijas ražošanā visintensīvāk izmantotās lauksaimniecības zemes, kurās aramzemes īpatsvars LIZ sastāvā sasniedz pat 90%. Īpaši jutīgo teritoriju karti skatīt 5.2.3.3.nodaļā.

Pie tam sakarā ar intensīvu zemes izmantošanas nepieciešamību šajos rajonos 70. un 80.gados meliorācijas rezultātā ir izveidoti lieli vienlaidus lauku masīvi, iznīcinot daudzu sugu dzīves un barošanās vietas. Intensīvi apsaimniekotās teritorijās praktiski izzuduši bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai svarīgi ainavas elementi atsevišķi koki un krūmi vai to grupas, dīķi. Vietām aramzeme tiek izmantota tieši līdz autoceļam, jo autoceļu aizsargjoslu nosacījumi liek zemes īpašniekiem zemi apsaimniekot, aizliedzot stādīt kokaugus. Lai palielinātu bioloģisko daudzveidību, to uzturoši elementi jāsaglabā arī šajās intensīvi apsaimniekotās platībās, izveidojot un apsaimniekojot tīrumu buferjoslas.

Atbalsts netiek piešķirts par Ministru kabineta 2001.gada 18.decemba noteikumos Nr.531 'Par ūdens un augsnes no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem", kas izdoti pamatojoties uz Padomes direktīvu Nr.91.676/EEK un saskaņā ar likumu 'Par piesārņojumu", obligāto prasību izpildi, jo šis apakšpasākums papildina Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK paredzētos mērķus. Aizsargjoslu likuma nosacījumi ierobežo augu ķīmisko aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu, taču neaizliedz lauksaimniecisko darbību. Šis apakšpasākums ievieš aktivitātes, kas ir papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajām, proti, prasība aizsargjoslā izveidot zālāju nodrošina augstāku vides aizsardzību.

Apakšpasākuma mērķi:

- veicināt videi draudzīgu metožu ievērošanu un vides aizsardzības prasībām atbilstošu saimniecisko darbību jutīgās vides teritorijas platībās, kur pastāv īpaši augsts risks augsnes un ūdens piesārņojumam;

- palielināt platības savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu saglabāšanai un aizsargāšanai vietās ar augstu aramzemes izmantošanas intensitāti.

Atbalstāmās aktivitātes

Zālāju izveidošana un saglabāšana kā:

- virszemes ūdensobjektu buferjoslas;

- tīrumu buferjoslas.

Mērķa teritorija

Apakšpasākums aptver Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajonos Plāna mērķa teritorijā esošās (saskaņā ar Padomes direktīvu Nr.91/676/EEK noteiktās) jutīgās vides teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem".

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kuras apsaimniekotā platība atrodas šī apakšpasākuma mērķa teritorijā.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- nākamajos 5 gados tiek nodrošināta buferjoslas platības apsaimniekošana;

- buferjoslā ir izveidots daudzgadīgs zālājs;

- buferjoslas garums ir vismaz 100 m.

Virszemes ūdensobjektu buferjoslām, ja:

- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izveidota virszemes ūdensobjektu buferjosla laukiem, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

- virszemes ūdensobjektu buferjoslu platums gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, ir 10 m no krasta līnijas, bet stāvam pamatkrastam no tā augšējās malas; buferjoslu platums gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, ir

4 m no grāvja malas;

- apņemas veikt pļaušanu vismaz vienu reizi gadā ne ātrāk kā 10.jūlijā un ne vēlāk kā līdz 10.septembrim, nopļautā zāle tiek novākta;

Tīrumu buferjoslām, ja:

- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izveidota tīrumu buferjosla laukiem, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

- apkārt laukam tiek izveidota 4 m tīrumu buferjosla;

- apņemas veikt pļaušanu vismaz vienu reizi gadā ne ātrāk kā 10.jūlijā un ne vēlāk kā līdz 10.septembrim, nopļautā zāle tiek novākta;

- buferjoslas izveidojamas laukos, kuru optimālais lielums ir vismaz 20 ha.

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu zaudējumu segšanai par neiegūtiem ienākumiem sakarā ar buferjoslu izveidošanu.

Atbalstāmās aktivitātes

EUR/metrs gadā

Tīrumu buferjoslu izveidošana un uzturēšana

0,180

Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, kur buferjoslas platums ir 10 m

0,256

Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, kur buferjoslas platums ir 4 m no grāvja malas

0,102

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz negūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha zālāju platībā un 20 % ieinteresētības likmi. Kompensācija neietver izdevumus, kas rodas saistībā ar Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK paredzēto pienākumu izpildi.

Ierobežojumi

Par konkrēto joslas platību var saņemt atbalsta maksājumu tikai vienā no aktivitātēm. Iespējamas pārklāšanās gadījumā maksājums tiek veikts atbilstoši veģetācijas buferjoslām noteiktajai kalkulācijai. Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma 'Agrovide" apakšpasākumos 'Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība", 'Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" un 'Erozijas ierobežošana".

Ieviešanas laiks

Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta ar 2004.gadu. Grāvju gadījumā buferjoslas tiek ierīkotas sākot ar 2005.gadu.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004. 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Šis apakšpasākums nepārklājas ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001 (turpmāk Padomes regula Nr. 1782/2003), nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem

100

200

Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā jutīgo vides teritoriju aramzemes platībā, %

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- lauksaimniecības noteces samazināšana;

- zaļo koridoru ietekme uz bioloģiskās daudzveidības palielināšanos.

9.1.4. Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

Pamatojums

Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskās mainības saglabāšanas pienākumu Latvija ir uzņēmusies, akceptējot 1995.gadā Riodežaneiro parakstīto konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 817/2004 14.pantu un regulas 1.pielikumu šķirne tiek uzskatīta par apdraudētu, ja tajā ir ne vairāk kā 7500 liellopi, 10000 aitas un kazas, 15000 cūkas. Latvijā pašreiz šādā statusā ir govju šķirne Latvija zilā un cūku šķirne Latvijas baltā. Šķirņu raksturojums un priekšrocības ir 9.pielikumā. Kritiskā stāvoklī ir arī Latvijas braucamo zirgu šķirnes, jo pašreiz Latvijā lielāks pieprasījums ir pēc sporta zirgiem. Latvijā ir svarīgi uzlabot esošo ganāmpulka produktivitāti un ieviest jaunas modernas šķirnes, bet vienlīdz svarīgi ir arī saglabāt vietējos lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskos resursus ar to raksturīgākajām iezīmēm. Ir izstrādāta un tiek īstenota lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas programma, kura ir par pamatu noteiktu pasākumu veikšanai vietējo nozīmīgo lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu saglabāšanai un īpaši skaita ziņā apdraudēto šķirņu dzīvnieku pavairošanai.

Apakšpasākuma mērķis

Saglabāt, aizsargāt un pavairot vietējās cilmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Mērķa teritorija

Šis apakšpasākums tiek ieviests visā Latvijas teritorijā.

Atbalsta saņēmēji

Fiziska vai juridiska persona ganāmpulka īpašnieks, kas veic lauksaimniecisko ražošanu.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- attiecīgā šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija ir izsniegusi atzinumu par dzīvnieka atbilstību lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas kritērijiem saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu ciltsdarba programmu; saskaņā ar ES tiesību aktiem visi dzīvnieki tiek identificēti un ietverti centrālajā datubāzē. Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija kārto ganāmpulka reģistru, kurā jāreģistrē dzīvnieki;

- pieteicējs turpmākos 5 gadus pēc līguma noslēgšanas brīža par atbalsta saņemšanu apņemas subsidējamo dzīvnieku nepārdot vai nedāvināt, vai nelikvidēt, izņemot īpašus apstākļus (izbeidzies dzīvnieka produktīvais vecums, slimības, nelaimes gadījumi, kuros dzīvnieks daļēji cietis un nav ārstējams u.c.).

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu par attiecīgās šķirnes dzīvnieka audzēšanu. Atbalsta maksājums par attiecīgo dzīvnieku gadā ir šāds:

Dzīvnieks

Maksājuma apmērs EUR/ dzīvnieks gadā

Latvijas brūnās govju šķirnes dzīvnieks

131

Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieks

199

Latvijas baltās cūku šķirnes dzīvnieks

148

Latvijas tumšgalves aitu šķirnes dzīvnieks

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa dzīvnieks

198

Latvijas vietējās kazu šķirnes dzīvnieks

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķinu skatīt 13.pielikumā. Apakšpasākumu apvienošanas gadījumā kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt Padomes regulas Nr. 1257/1999 pielikumā paredzētos ierobežojumus.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta 2004.gadā.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004. 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par attiecīgo dzīvnieku.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Latvijas brūnās govju šķirnes dzīvnieki

5000

5200

5500

Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieki

250

300

350

Latvijas baltās cūku šķirnes dzīvnieki

400

450

500

Latvijas tumšgalves aitu šķirnes dzīvnieki

400

450

500

Latvijas zirgu šķirnes dzīvnieki

500

550

600

Latvijas vietējās kazu šķirnes dzīvnieki

4400

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- vietējo šķirņu saglabāšana;

- ģenētisko resursu izzušanas riska novēršana.

9.1.5. Apakšpasākums: Erozijas ierobežošana

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

Pamatojums

Juridiskā bāze:

likums 'Par piesārņojumu" (18.panta otrās daļas 2.punkts un trešās daļas 1.punkts);

Ministru Kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.531 'Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem".

Augsne ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem, kas nodrošina lauksaimniecības produkcijas ražošanu, un kā ekosistēmas komponents ietekmē biomasas producēšanu. Tā kalpo kā filtrs, kas aizsargā pazemes ūdeņus, ūdensteces un ūdenstilpes no ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma. Augsne ir teritorijas bioloģiskās daudzveidības noteicēja un saglabātāja. Augšņu degradācija ir galvenā lauksaimniecības radītā vides problēma. Latvijā pastāv divi erozijas veidi: ūdens erozija un vēja erozija. Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecības intensitāte Latvijā ir krietni samazinājusies, taču sākoties ES strukturālajai palīdzībai tā pakāpeniski sāk pieaugt. Nepareiza agrotehnika, reljefa īpatnības, augu maiņas neievērošana un zaļo platību trūkums veicina eroziju lauksaimniecības zemēs. Lielu, vienlaidus lauku izveidošana, it īpaši Zemgales līdzenumā, Piejūras zemienē, Vidzemes augstienē ir veicinājušas augsnēs vēja un ūdens eroziju, kā arī augu barības vielu samazināšanos. Augsnes organiskā viela ir ne tikai augu barības vielu avots, bet tai ir liela ietekme uz augsnes fizikālajiem rādītājiem un adsorbcijas spēju. Vidējais organiskās vielas saturs augsnēs ir 1,83 %. Pēdējo gadu novērojumu periodā minerālaugšņu organiskās vielas saturs ir samazinājies 25 % platību. Vēja erozijas ietekmē notiek augsnes daļiņu pārnešana vēja iedarbības rezultātā. Tādejādi vējš nones augsnes virsējo auglīgo slāni vai arī auglīgais slānis tiek aprakts. Pārnestās augsnes daļiņas veicina ūdens piesārņojumu ar augu barības elementiem. Ūdens erozijas rezultātā tiek bojāta augsnes virskārta, kā arī dziļākie slāņi, augsnes minerālvielas pārvietotas virszemes ūdeņos. Ūdens kvalitāti sevišķi nelabvēlīgi ietekmē biogēno elementu (slāpekļa, fosfora u.c.) iekļūšana tajā.

Informācija par vēja un ūdens erozijas pakļautajām teritorijām skat. 5.1.4.6.nodaļā 'Augsnes degradācija".

Apakšpasākuma mērķi

- veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

- veicināt augsnēs augu barības vielu saglabāšanos.

Atbalstāmās aktivitātes

Ziemāju un daudzgadīgo kultūraugu īpatsvara augsekā palielināšana.

Mērķa teritorija

Apakšpasākums aptver visu Latvijas teritoriju.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kuras apsaimniekotā platība atrodas šī apakšpasākuma mērķa teritorijā.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse;

- atbalstam pieteiktā saimniecības apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 1 ha, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

- pretendents uzņemas saistības, par pirmajā saistību gada iesniegumā visu atbalstam deklarēto platību. Pretendents apņemas nesamazināt atbalstam deklarēto platību turpmākajos saistību gados, kā arī deklarēt šajās platībās atbalsttiesīgās kultūras;

- pretendents apņemas platībā, par kuru pirmajā pieteikšanas gadā tiek uzņemtas saistības, saimniekot atbilstoši pasākuma noteikumiem piecus gadus, sākot ar pirmā pieteikšanās gada 15.novembri. Jaunas saistības jāuzņemas gadījumā, ja pretendents palielina atbalstam deklarēto platību vairāk nekā par 20 % vai 2 ha, salīdzinot ar pirmo gadu;

- ziemas periodā no 15.novembra līdz nākamā gada 1.martam vismaz 70 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes jābūt aizņemtām ar zaļajām platībām, tai skaitā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, zālāji sēklu iegūšanai, ziemāju graudaugi (ziemas kvieši, ziemas mieži, tritikāle, rudzi), ziemas rapsis, neiestrādātas kultūraugu pēcpļaujas atliekas rugāji, zaļmēslojuma augu zelmenis (piemēram, ziemas ripsis, ziemas rapsis).

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu zaudējumu segšanai lauksaimniecībā izmantojamā zemē par ražošanas struktūras maiņu un neiegūtiem ienākumiem.

Atbalsta apjoms par 1 ha zaļo platību (izņemot pastāvīgās pļavas un ganības)

EUR/ha

Nitrātu vides jutīgajās teritorijās

Pārējā Latvijas teritorijā

Nitrātu vides jutīgajās teritorijās zaļajām platībām saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumu Nr.531 'Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" 12.36.apakšpunktu jānoklāj vismaz 30 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tāpēc atbalsta maksājuma apjoms nitrātu vides jutīgajās teritorijās ir proporcionāli samazināts.

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz neiegūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha augsekas lauka un 20 % ieinteresētības likmi. Maksājums tiek veikts nākamajā gadā pēc iesniegšanas.

Ierobežojumi

Lai izvairītos no pārklāšanās, par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma 'Agrovide" apakšpasākumā 'Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" un 'Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība", 'Buferjoslu ierīkošana".

Ieviešanas laiks

Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta ar 2006.gadu.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

Saistība ar citiem pasākumiem

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2006.

Saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem

5000

'Zaļo platību" kopējā, ha

110000

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- augsnes resursu saglabāšana erozijai pakļautajās teritorijās;

- bioloģiskās daudzveidības palielināšanās;

- augsnes bioloģiskās aktivitātes palielināšana

9.2. Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 V sadaļa (13. 21.pants), Komisijas regulas Nr. 817/2004 5.nodaļa (11.pants).

Pamatojums

Latvijā mazāk labvēlīgie apvidi ir noteikti saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 19.pantā definētiem kritērijiem par Latvijas mazāk labvēlīgiem apvidiem ir noteikti 74,4 % no valsts kopējās platības, kurā atrodas 1,81 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ietver aramzemi, pļavas, ganības, ilggadīgos stādījumus (skat. 5.nodaļu). Mazāk labvēlīgo apvidu lieluma noteikšanā kopumā ir ņemti vērā Latvijas agroklimatiskie apstākļi, īpaši augsnes auglība, skābums un mitrums, paugurainais reljefs un īsais veģetācijas periods, ietekmē augstas izmaksas augkopības kultūru audzēšanā un salīdzinoši zemu produktivitāti. Savukārt Latvijā raksturīgie klimatiskie apstākļi un nepieciešamība lopus turēt kūtīs rudens, ziemas un pavasara periodā sadārdzina ražošanas izmaksas lopkopībā, jo īpaša nepieciešamība ir pēc izmaksās dārgāku ražošanas ēku un lopu mītņu, noliktavu, mēslu krātuvju celtniecības un uzturēšanas, kā arī pēc speciālās tehnikas. Īsais veģetācijas periods ierobežo laikā un sadārdzina izmaksās lopbarības sagatavošanu un uzglabāšanu noliktavās un krātuvēs periodam, kad lopi tiek turēti kūtīs.

Sakarā ar zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā, kurus ietekmē agroklimatiskie apstākļi, pašu finansu līdzekļi investīcijām ražošanas produktivitātes un efektivitātes uzlabošanai vai nelauksaimnieciskās darbības uzsākšanai ir nepietiekami jeb neeksistē, bet iespējas izmantot banku kredītus ir ierobežotas. Tas ir iemesls komerciāla rakstura lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanai un naturālās saimniekošanas turpināšanai vai teritoriju depopulācijai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizbraukšanai uz valsts centrālo daļu vai rajonu centriem. Līdz ar to sadārdzinās sociālās un ekonomiskās infrastruktūras uzturēšanu atlikušo lauku iedzīvotāju, īpaši komersantu vajadzībām, pieaug neapsaimniekotās LIZ platības, degradējas kopējā lauku ainava. Šo tendenču attīstība novedīs pie tā, ka ne tikai tūrisma, bet arī citu nelauksaimniecisko aktivitāšu attīstības iespējas samazināsies.

Pasākuma īstenošanas uzdevums ir sniegt papildus atbalstu lauku saimniecību ienākumiem, lai nodrošinātu pietiekamu līmeni investīciju veikšanai saimniecību attīstībai.

Atkarībā no augsnes auglības Latvijas MLA tiek grupētas šādi:

1. kategorijas MLA, kurās atrodas 253 252 ha LIZ;

2. kategorijas MLA, kurās atrodas 812 304 ha LIZ;

3. kategorijas MLA, kurās atrodas 743 847 ha LIZ.

Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 16.pantu par teritorijām, kurās ir īpaši aprobežojumi saimnieciskajai darbībai lauku vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkam, Latvijā tiek klasificētas visas teritorijas, kurās lauksaimniecisko darbību ierobežo nacionālie tiesību akti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un atrodas Natura 2000 vietu sarakstā iesniegšanai Komisijā un ir potenciālās Natura 2000 statusa ieguvējas.

Saskaņā ar 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem 42 % saimniecību pieder 1 5 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 1/3 no tām pieder 1 2 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā kā mazās saimniecības laukos ieņem nozīmīgu lomu ilgstošā attīstībā, ir noteikts, ka atbalsta saņēmējs ik gadu veic lauksaimniecisko darbību vismaz uz 1 ha lauksaimniecības zemes.

Pasākuma mērķi

sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgas metodes;

palielināt ienākumus saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.

Mērķa teritorija

Pasākuma mērķa teritorija ir Plāna šādas lauku teritoriju grupas:

1.mērķa grupa mazāk labvēlīgi apvidi atbilstoši Padomes regulas Nr. 1257/1999 19. pantam (teritoriju sarakstu skatīt 15.pielikumā);

2.mērķa grupa saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 16.pantu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuras ir iekļautas potenciālo Natura 2000 vietu sarakstā iesniegšanai Komisijā izvērtēšanai. Piedāvāto teritoriju sarakstu skatīt 16.pielikumā.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskajai darbībai ir noteikti ierobežojumi, var tikt iekļautas kādā no 1.mērķa grupas teritorijām.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu, ja:

atbalsta saņēmējs ik gadu veic lauksaimniecisko darbību LIZ vismaz 1 ha platībā, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0.3 ha;

zeme tiek uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī25.

Turklāt atbalsta saņēmējiem, kas pretendē uz atbalstu mazāk labvēlīgajiem apvidiem, jāatbilst šādām prasībām:

visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat 2.pielikumu);

1.mērķa grupas atbalsta pretendents turpmākos 5 gadus no kompensācijas maksājuma veikšanas apņemas veikt lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgajos apvidos.

Šī noteikuma izpildei pastāvīgās pļavās un ganībās, aramzemē sētos ilggadīgos zālājos, kuru platība pārsniedz 30 ha, jānodrošina minimālais lopu blīvums, kas ir vismaz 0,2 dzīvnieku vienības uz 1 ha vidēji saimniecībā, saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem uz kārtējā gada 1.jūliju.

Lopu blīvuma nosacījums netiek piemērots patstāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto ilggadīgo zālāju platībām, kuras izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai lopbarības ražošanai. Platību izmantošanu lopbarības ražošanai pretendents apliecina ar savu parakstu un par nepatiesu ziņu sniegšanu atbalsts pasākuma 'Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā" ietvaros netiek piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 72.panta 2.punkta nosacījumiem.

Dzīvnieki, ganāmpulki un novietnes ir reģistrētas un dzīvnieki apzīmēti saskaņā ar normatīviem aktiem par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu. Dzīvnieku vienības nosaka saskaņā ar plāna 18.pielikumu. Ja šis nosacījums netiek ievērots, tad atbalsts netiek izmaksāts par platību, kurā netiek nodrošināts lopu blīvums vai netiek izmantotas biškopībā nektāra vākšanai. Pretendents nav tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 72.panta 2.punktu par nepatiesu ziņu sniegšanu un gadījumos, ja 2005.gadā deklarēto pastāvīgo pļavu un ganību platības tiek pārveidotas par papuvi (kultūras kods 610), atmatu (kultūras kods 620), nektāraugu platībām (kultūras kods 930) un pārējām kultūrām uz aramzemes (kultūras kods 989).

Lopu blīvuma nosacījumi attiecas uz pretendentu iesniegumiem, kas iesniegti 2006.gadā un turpmākajos gados;

- tiek ievērotas Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīva Nr.96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu un Padomes 1996. gada 29.aprīļa Direktīva Nr.96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK.

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Šī pasākuma ietvaros maksājumi var tikt piešķirti aramzemei, ilggadīgajiem zālājiem, ilggadīgajiem labības sējumiem un sakņu dārziem saskaņā ar Komisijas noteikto (EUROSTAT) statistikas mērķiem.

Maksājumi ir šādi:

Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 19.pantu noteiktās teritorijas EUR/ha

MLA kategorija

MLA 1.kategorija

MLA 2.kategorija

MLA 3.kategorija

Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 16.pantu noteiktās teritorijas EUR/ha

Nepārklājas ar citiem MLA

Pārklājas ar MLA 1.kategoriju

Pārklājas ar MLA 2.kategoriju

Pārklājas ar MLA 3.kategoriju

Detalizētu aprēķinu skatīt 12. pielikumā.

Ierobežojumi

Atbalsta maksājumus var saņemt par platībām, par kurām ir tiesības saņemt vienoto platības maksājumu.

Ieviešanas laiks

Pasākuma ieviešana tiek uzsākta 2004.gadā. Apakšpasākuma 'Apvidi ar vides ierobežojumiem" ieviešana tiek uzsākta pēc potenciālo Natura 2000 teritoriju apstiprināšanas un teritoriju robežu digitalizētā formāta karšu izveides.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3-12.4.nodaļā.

Ja atbalstam ik gadus pieteiktās platības kopējais aprēķinātais atbalsta maksājumu apjoms pārsniedz šī pasākuma ietvaros paredzētā ikgadējā finansējuma apjomu, tad atbalsta maksājuma apjoms par ha katrā no mērķa grupām (t.sk. kategorijām) attiecīgajā gadā var tikt proporcionāli samazināts (līdz pat 50 % par ha).

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.-2006.gada īstenošanas periodā.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.

Papildus priekšrocības šī apakšpasākuma atbalsta saņēmējiem tiek dotas VPD 4.prioritātes lauku attīstības pasākumā 'Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos".

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004

2005

2006

Atbalstīto saimniecību skaits

MLA 1.kategorijas teritorijā

14 589

MLA 2.kategorijas teritorijā

45 552

MLA 3.kategorijas teritorijā

47 414

Platība, par kuru tiek saņemts atbalsts, ha

MLA 1.kategorijas teritorijā

225 000

235000

240000

MLA 2.kategorijas teritorijā

560 000

644 000

708400

MLA 3.kategorijas teritorijā

460 000

529 000

581900

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās- Natura 2000 teritorijas

15000

17000

Atbalstāmo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000 teritorijas) platības īpatsvars, %

Ienākuma līmeņa starpības samazināšanās starp MLA teritorijas saimniecībām un vidējo līmeni valstī, %

9.3. Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 IV sadaļa (10. 12.pants), Komisijas regulas Nr. 817/2004 4.nodaļa (7. 10.pants).

Pamatojums

Lauksaimnieku demogrāfiskajai struktūrai ir raksturīgs augsts gados vecs cilvēku īpatsvars kopējā lauksaimnieku skaitā. Pēc 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskiem rezultātiem vecumā no 50 līdz 54 gadiem ir 9,8% lauku saimniecību īpašnieki, 10,7% ir vecumā no 55 līdz 59, bet 37,8% ir vecāki par 60gadiem. Neskatoties uz pieejamajām apmācību iespējām un finansiālo atbalstu saimniecību attīstībai, lielākā daļa gados vecu lauksaimnieku neizrāda interesi par jaunu ražošanas tehnoloģiju apgūšanu, par saimnieciskās darbības dažādošanu, nav pietiekami aktīvi, lai sekotu tirgus tendencēm un meklētu jaunus produkcijas noieta tirgus. Tāpēc laukos esošie ražošanas resursi netiek pilnībā izmantoti, pasīva saimniekošana negatīvi ietekmē arī teritorijas kopējo ekonomisko un sociālo attīstību. Lauku attīstības veicināšanai ir svarīgi divi atbalsta pasākumi.

Pasākums 'Priekšlaicīgā pensionēšanās" rada iespēju gados veciem saimniecību īpašniekiem, kuri nevēlas vai dažādu iemeslu dēļ nespēj turpināt un attīstīt saimniecisko darbību, atdot, pārdot, dāvināt savu saimniecību vai tās daļu citam, saņemot priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu un paturot zināmus resursus pārtikas ražošanai savam un ģimenes pašpatēriņam. Priekšlaicīgās pensionēšanas atbalsta grupā ieskaitāmi arī tie algotie darbinieki, kas nodarbojās un ienākumus saņēma no darba saimniecībā, kuras īpašnieks pārtrauc komerciālo darbību.

Savukārt pasākums 'Atbalsts jaunajiem zemniekiem" (VPD 4.prioritātes lauku attīstības pasākums) rada iespēju gados jauniem, izglītotiem un perspektīviem zemniekiem, kuri vēlas izveidot jaunas, paplašināt esošās vai pārņemt jau ražojošas lauku saimniecības no gados vecākiem saimniecību īpašniekiem, saņemt atbalstu saskaņā ar pasākuma nosacījumiem un atbalsta apjomu.

Pasākuma mērķis

Veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu un iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus.

Mērķa teritorija

Šis pasākums attiecas uz Plāna mērķa teritoriju.

Atbalsta saņēmēji

Tiek noteikts, ka šī pasākuma ietvaros priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu var saņemt:

1) fiziska persona saimniecības atdevējs;

2) fiziska persona strādnieks saimniecības atdevēja saimniecībā.

Šis pasākums netiek attiecināts uz kādu noteiktu nozari.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Saimniecības atdevējam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

viņš/viņa ir vismaz 55 gadus vecs un nav vēl sasniedzis valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu saimniecības atdošanas brīdī;

vidējie ieņēmumi no saimnieciskās darbības 4 iepriekšējo noslēgto gadu periodā nav mazāki par Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (turpmāk SUDAT) ekonomiskā lieluma mērvienību, kas ir ne mazāks par divām Eiropas Lieluma vienībām, tas ir 2 400 EUR, un saimnieciskās darbības ieņēmumu lielākā daļa ir gūta no lauksaimnieciskās darbības;

par savu saimniecisko darbību pēdējos 4 gados ir atskaitījies Valsts ieņēmumu dienestam (VID), par atskaites brīdi ņemot iesnieguma iesniegšanas laiku;

pilnībā pārtrauc komerciālo lauksaimniecisko darbību;

viņš/viņa drīkst turpināt nekomerciālu lauksaimniecisko darbību un izmantot ēkas;

ir nodarbojies ar lauksaimniecisko darbību 10 gadus pirms saimniecības atdošanas;

lauksaimnieks, kas nomā saimniecību, drīkst atbrīvot zemi īpašniekam ar noteikumu, ka nomas laiks tiek pārtraukts un ir izpildītas Padomes regulas Nr. 1257/1999 11.panta 2.punktā saimniecības pārņēmējam noteiktās prasības.

Saimniecības pārņēmējs cita fiziska vai juridiska persona, kura nopērk vai saņem dāvinājumā saimniecības atdevēja saimniecību vai visu vai daļu no zemes:

pārņem saimniecības atdevēja saimniecību vai zemi savā īpašumā;

izstrādā komercdarbības plānu, kurā ir paredzēta nodotās saimniecības ekonomiskā dzīvotspēja nākamo trīs gadu laikā pēc iesnieguma apstiprināšanas;

saimniecības pārņēmējam ir atbilstoša izglītība un profesionālās iemaņas, kas iegūtas formālas lauksaimnieciskās izglītības veidā vai ar apliecību, kas apliecina profesionālo kvalifikāciju lauksaimniecībā saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprinātu programmu;

saimniecības pārņēmējs ir tiesīgs turpināt attīstīt lauksaimniecisko darbību saimniecībā jau pastāvošā nozarē, kā arī to mainīt, vai arī uzsākt nelauksaimniecisko darbību, kas ir savienojama ar lauku vides kvalitātes uzlabošanu vai aizsardzību, ja ar lauksaimniecisko darbību nevar sasniegt ekonomisko dzīvotspēju;

apņemas veikt saimniecisko darbību atdotajā saimniecībā vismaz 5 gadus.

Ekonomiskās dzīvotspējas kritērijs ir saimniecības pozitīvas naudas plūsmas nodrošināšana un pārņemtās saimniecības (saimniecības daļas) neto apgrozījuma (saimnieciskās darbības ieņēmumu) pieaugums trīs gadu laikā pēc iesnieguma apstiprināšanas vismaz par 10 %, ja iepriekšējā noslēgtā gada neto apgrozījums (ieņēmumi no saimnieciskās darbības) ir līdz 10000 latiem, 7 %, ja no 10000 līdz 50000 latiem, un 5 % virs 50000 latiem.

Atdotās saimniecības strādnieks var pretendēt uz priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, ja:

pilnībā pārtrauc lauksaimniecisko darbību; ir ne mazāk kā 55 gadu vecs, tomēr vēl nav sasniedzis valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu;

pēdējos piecus gadus vismaz pusi no sava darbalaika nostrādājis par zemnieku saimniecības palīgu vai strādnieku;

saimniecības atdevēja saimniecībā ir nostrādājis ne mazāk kā divu gadu pilnu darba laiku četru gadu periodā pirms saimniecības atdevēja priekšlaicīgās pensionēšanās;

ir sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieks.

Atbalsta veids un apjoms

Atbalsta saņēmējs saimniecības atdevējs var saņemt ikmēneša pensiju 15 gadus no lēmuma apstiprinājuma brīža, bet ne ilgāk kā līdz 75gadu vecuma sasniegšanai.

Gada pensijas apmērs tiek aprēķināts pēc formulas:

Ja I >=0, tad P = I + (Is I) / Es, bet ne mazāks par Is, kur

P aprēķinātais gada pensijas apmērs, kas tiek koriģēts latos;

I atbalsta saņēmēja saimniecības 4 iepriekšējo noslēgto gadu perioda gada vidējā peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu atskaitījumiem (latos);

Is SUDAT saimniecību vidējie neto ienākumi iepriekšējo trīs gadu periodā, neieskaitot gadu pirms pieteikšanās;

Es SUDAT saimniecību vidējais ekonomiskais lielums aizpagājušajā gadā (ELV).

Ja I < 0, tad P=Is+0,6-I, bet ne mazāks par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu gadā.

Ja P ir lielāks par 15 000 EUR, tad pensijas apmērs ir 15 000EUR gadā.

Gadījumā, ja saimniecības atdevējs, priekšlaicīgās pensijas saņēmējs, pēc apstiprināšanas atbalstam sāk saņemt valsts vecuma pensiju, tad priekšlaicīgās pensijas apmērs tiek samazināts par valsts vecuma pensijas apmēru.

Atbalsta saņēmējs saimniecības strādnieks var saņemt ikmēneša pensiju no lēmuma apstiprinājuma brīža līdz valsts vecuma pensijas vecuma sasniegšanas brīdim, bet ne ilgāk kā 10 gadus.

Saimniecības strādnieka gada pensija tiek noteikta latos, ievērojot limitu 3 500 EUR gadā un kopējo limitu līdz 35 000 EUR.

Ierobežojumi

Nekomerciālajai lauksaimnieciskajai darbībai, kuru saimniecības atdevējs turpina veikt saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 11.panta 1.punkta pēdējo daļu, nevar piešķirt atbalstu saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku.

Ieviešanas laiks

Pasākuma ieviešana tiek uzsākta 2005.gadā. Pasākumu paredzēts uzsākt 2005.gadā, jo atbilstoši novērtējumam tas ir agrākais laiks, kad zemnieki kā potenciālie atbalsta saņēmēji varētu izdarīt šādu atbildīgu lēmumu, pamatojoties uz iestāšanās ES iegūto pieredzi.

Administrēšana

Atbalsta pretendents kopā ar saimniecības pārņēmēju piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3 12.4.nodaļā.

Pretendents var pieteikties uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004. 2006.gada īstenošanas periodā, un noslēgtās saistības paliek spēkā uz norādīto laiku, bet piešķirtās pensijas apmērs no 2007.gada 1.janvāra var tikt pārskatīts atbilstoši jaunajam programmas periodam.

Saistība ar citiem pasākumiem

Šis pasākums ir saistīts ar VPD paredzēto pasākumu 'Atbalsts jaunajiem zemniekiem". Saimniecības pārņēmējs var saņemt atbalstu pasākuma 'Atbalsts jaunajiem zemniekiem" ietvaros saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 8.pantā paredzētajiem noteikumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Piešķirto pensiju skaits saimniecību atdevējiem

500

1000

t.sk. atbalsta saņēmējām sievietēm

250

500

Pensionēto saimniecību darbinieku skaits

150

300

t.sk. atbalsta saņēmējas sievietes

150

Saimniecību platība, par kuras pārņemšanu noslēgti jauni līgumi

14000

28000

9.4. Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Regulas Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Pievienošanās līguma 2. pielikuma 6. sadaļu 'Lauksaimniecība", 33.d pants.

Pamatojums

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību jeb ES izpratnē ražotāju grupu darbības mērķi ir iespējas tās biedriem uz sadarbības principiem realizēt savā saimniecībā saražoto produkciju, atbalstīt savus biedrus efektīva ražošanas procesa nodrošināšanā, produkcijas realizācijas sagatavošanā (pirmapstrāde, fasēšana, pārstrāde u.c.) un realizācijas procesā, tādējādi samazinot izmaksas gan preces ražošanas procesā, gan tās nogādāšanā līdz patērētājam. Savukārt ražotāju grupu biedriem ir nepieciešams nodrošināt produkcijas piegādi tirgus prasībām atbilstošā kvalitātē un apjomos.

Aktivizējoties ekonomiski stiprāku komersantu grupām, nacionālie tiesību akti tiek pilnveidoti, lai nodrošinātu plašākas sadarbības iespējas un finansiālā atbalsta pieejamību jau aktīvajām grupām. Neskatoties uz pieaugošo komersantu interesi par sadarbību savas produkcijas noieta iespēju vairošanā un realizācijas izdevumu samazināšanā, par bremzējošu faktoru tiek uzskatītas administratīvās izmaksas, kas nepieciešamas sākotnējās sadarbības uzsākšanai un aktīvas un mērķtiecīgas vadības darba nodrošināšanai turpmākos gados. 2002. gadā veiktajā apsekošanā tika konstatēts, ka Latvijā reāli darbojas 57426 kooperatīvās sabiedrības, kuru profils ir lauksaimniecība.

Pēdējie grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā paredz jaunu kooperatīvās sabiedrības veidu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet pati nenodarbojas ar lauksaimniecisko produktu ražošanu.

Lai atzītu sabiedrību, tā tiek vērtēta pēc iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rādītājiem saskaņā ar šādiem kritērijiem: