9. pants

1Lauku attīstības plāna pasākumu apraksts

29.1. Pasākums: Agrovide

3Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes Regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļa (22.– 24.pants), Komisijas Regulas Nr. 817/2004 6.nodaļa (13.– 21.pants).

4Pamatojums

5Pamatojoties uz konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, katra valsts ir atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās daudzveidības līmeni. Latvijas teritorija ES valstu vidū izceļas ar īpašu vides ekoloģisko kvalitāti un lielu savvaļas sugu un dabisko biotopu daudzveidību, tādēļ ir politiski atzīts, ka viena no Latvijas lauku attīstības perspektīvām ir cieši saistīta ar šīs vides kvalitātes saglabāšanu un izkopšanu, un tā ir atkarīga no lauku ekonomiskās apdzīvotības, kas nodrošina šo kvalitāšu pieejamību jebkuram sabiedrības loceklim.

6Lauki nodrošina savvaļas sugu eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču, neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, kuri, pareizi izmantojot, spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.

7Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā, Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai, nodarbinātības veicināšanai laukos un lauksaimnieku ienākumu paaugstināšanai. Saimniecības izvēle pārorientēties uz bioloģisko lauksaimniecību ir atkarīga no bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus attīstības iespējām, patērētāju prasībām pēc ekoloģiski tīras produkcijas un iespējas ciest mazākus zaudējumus divu gadu periodā, kad saimniecība pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību.

8Pasākuma mērķi:

9- ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu;

10- veicināt augstas kvalitātes produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju;

11- saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas;

12- veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

13- veicināt augu barības vielu saglabāšanos augsnēs.

14Pasākums ietver piecus apakšpasākumus:

15- Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

16- Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

17- Buferjoslu ierīkošana;

18- Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana;

19- Erozijas ierobežošana.

20Apakšpasākumu “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” var apvienot ar apakš­pasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” vienā un tajā pašā platībā. Saimniecību līmenī iespējama apvienošana ar apakšpasākumu “Buferjoslu ierīkošana” jomās, kuras neaptver apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.

21Apakšpasākumu “Buferjoslu ierīkošana” var apvienot ar apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” vienā un tajā pašā platībā.

22Apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” var apvienot ar jebkuru citu apakšpasākumu pasākuma “Agrovide” ietvaros.

23Apvienojot apakšpasākumus, kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt Padomes regulas Nr. 1257/1999 pielikumā paredzētos ierobežojumus.

249.1.1. Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

25Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

26Pamatojums

271998.gadā bija sertificētas tikai 39 bioloģiskās saimniecības ar 1426 ha platību. Uz 2003.gada sākumu sertificēto saimniecību skaits jau sasniedzis 352 (to izvietojumu Latvijā skatīt 1.pielikuma 16.kartē). Tikai pēdējā gada laikā sertificētā platība pieaugusi no 0,2% līdz 0,7% no kopējām lauksaimniecības zemju platībām. Bioloģisko produktu ražošana galvenokārt notiek tādās lauksaimniecības nozarēs kā graudkopība un dārzeņkopība, piena lopkopība un biškopība. Tā kā nav attīstīta bioloģisko produktu pārstrāde, tad pārsvarā tiek realizēti nepārstrādāti produkti: galvenokārt dārzeņi, griķi, medus un biškopības produkti. Ražošanas attīstībai būtu nepieciešams veicināt klasteru reģionu izveidi, kuru darbība aptvertu visā valsts teritorijā esošās bioloģiskās saimniecības. Saimniecību– produktu ražotāju apvienošanās grupās produktu savākšanai, pirmapstrādei un pārstrādei, iepakošanai un realizācijai, produktu tirgus izpētei un reklamēšanai, kā arī sadarbības līgumu slēgšanai ar lielajiem pārstrādes uzņēmumiem par noteiktu produktu pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un realizāciju, īpaši ārējā tirgū. Iekšējā tirgus un eksporta potenciāls un paplašināšana ir saistāma ar bioloģisko dārzeņu un augļu ražošanu, t.sk. pārstrādi un realizāciju, kā arī citu lokālu produktu attīstību un realizāciju ES tirgū. Bioloģiskā ražošana ir saistīta ar noteiktiem ierobežojumiem minerālmēslu un pesticīdu lietošanā. Līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražība ir mazāka nekā intensīvas ražošanas saimniecībās. Augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte tiek uzturēta ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un atbilstošu augu seku, nezāļu un kaitēkļu ierobežošanai izmanto agrotehniskos pasākumus. Visas bioloģiskās produkcijas ražošanas stadijas pakļautas inspekcijai līdz pat tirdzniecībai, un visi, kas ražo, pārstrādā, tirgo vai importē produkciju ar norādi par bioloģiskās lauksaimniecības metodes lietošanu, ir inspekcijas sistēmas subjekti. Tas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu sadārdzina. Lai nodrošinātu bioloģisko zemnieku konkurētspēju un kompensētu neiegūtos ienākumus, nepieciešams atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

28Apakšpasākuma mērķi

29- Palielināt bioloģiskās lauksaimniecības apsaimniekotās platības vismaz par 50% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu);

30- Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju, lai palielinātu realizētās produkcijas apjomu par 60% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu).

31Atbalstāmās aktivitātes

32- Atbalstīt saimniecības, kuras ražo bioloģiskās lauksaimniecības produktus.

33- Atbalstīt saimniecības, kuras pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu.

34Mērķa teritorija

35Pasākuma mērķa teritorija ir visa Plāna mērķa teritorija.

36Atbalsta saņēmēji

37Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona:

38- kura ir saņēmusi saskaņā ar Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk– Padomes regula Nr. 2092/91) noteikumiem Latvijā akreditētas institūcijas izdotu bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu. Detalizētāku informāciju skatīt 5.1.2.7.nodaļā.

39- vai kura ir pārejas periodā uz bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

40Atbalsta saņēmēja saistības

41Atbalstu pretendents var saņemt, ja:

42- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

43- saimniecība atbilst Padomes regulā Nr. 2092/91 paredzētajiem nosacījumiem (ko apliecina valsts akreditēta kontroles institūcija Latvijā– korporācija (profesionāla biedrība) “Vides kvalitāte”, valsts SIA “sertifikācijas un testēšanas centrs”);

44- pretendents uzņemas agrovides saistības attiecīgajā platībā piecus gadus, tai skaitā, pirmajā maksājuma apstiprināšanas gadā;

45- pretendents bioloģiski apsaimnieko vismaz 1 ha LIZ platību, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0,3 ha.

46Saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, jābūt izsniegtam pārejas periodu apliecinošam dokumentam– izziņai vai sertifikātam.

47Saimniecībām, kuras lauksaimniecībā jau pielieto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, jābūt izsniegtam bioloģiskās lauksaimniecības metodes pielietošanu apliecinošam sertifikātam.

48Atbalsta apjoms

49Maksājums tiek veikts šādi:

50Saimniecības statuss

51Maksājums EUR/ha

521. pārejas gads

53139

542. pārejas gads

55139

56Saimniecībai ir izsniegts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts

5782

58Detalizētu maksājuma aprēķinu skatīt 13.pielikumā.

59Atbalsta saņēmējs var saņemt maksājumu attiecībā uz vienu un to pašu platību par katru pārejas perioda gadu tikai vienu reizi.

60Maksājuma apjoma aprēķins ir balstīts uz neiegūtās peļņas un papildus izmaksu daļu saistībā ar lauksaimniecības metožu ievērošanu ārpus Labas saimniekošanas prakses ietvariem.

61Ierobežojumi

62Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.

63Ieviešanas laiks

64Apakšpasākums tiek ieviests no 2004.gada.

65Administrēšana

66Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3.– 12.4.nodaļā.

67Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā vismaz 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad atbalstam tiek apstiprināts maksājums par bioloģiskās produkcijas ražošanai izmantoto LIZ vai pārejas periodā apsaimniekoto LIZ.

68Saistība ar citiem pasākumiem

69Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju grupas var saņemt atbalstu pasākuma “Atbalsts ražotāju grupām” ietvaros. Atbalsts no šī apakšpasākuma nepārklājas ar atbalstu citu šī Plāna pasākumu ietvaros par to pašu platību.

70Gaidāmie rezultāti

71Rezultāti

722004.

732005.

742006.

75Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits

76(1. gads)

77450

78300

79150

80Pārejas periodam sertificētā platība ha (1. gads )

8119 800

8213 200

836 600

84Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits

85(2. gads)

86200

87450

88300

89Pārejas periodam sertificētā platība ha (2. gads)

909500

9119 800

9213 200

93Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits

94350

95550

961000

97Atbalstīto sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību platība ha

9816900

9926400

10046 200

101Atbalstīto saimniecību skaits kopā

1021000

1031300

1041450

105Platības kopā, ha

10646 200

10759 400

10866 000

109Bioloģiskai lauksaimniecībai sertificēto platību ikgadējais pieaugums, %

11028,6

11111

112Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita ikgadējais pieaugums, %

11330

11411

115Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita pieaugums līdz 2007.g., %

11645

117Sertificēto platību pieaugums līdz 2007.g., %

11842,8

119Ietekme uz vidi

120Šī Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

121- bioloģiskās lauksaimniecības ietekme uz lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanos;

122- bioloģiskās daudzveidības palielināšanās lauksaimniecības zemēs.

1239.1.2. Apakšpasākums:Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

124Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta c) punkts.

125Pamatojums

126Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs zālāji ir sugām bagātākās ekosistēmas. Tradicionālās lauksaimniecības metodes vairāku gadsimtu laikā sekmēja augu un dzīvnieku sugu pielāgošanos regulārai pļaušanai un ganīšanai. Zālāju nozīmi raksturo fakts, ka trešdaļa Latvijas ziedaugu floras sugu sastopamas zālājos. 1940.gadā Latvijā dabisko zālāju platības aizņēma aptuveni 23% no valsts teritorijas. Vairākkārt mainoties politiskajai sistēmai, mainījās arī zemes izmantošanas struktūra. Daudzi dabiskie zālāji aizauga vai tika pārvērsti aramzemē, kā arī intensīvi apsaimniekotās kultivētās ganībās un sētos zālājos. Līdz ar to samazinājās daudzu augu sugu izplatība. Latvijas īpaši aizsargājamo augu sarakstā vienu trešdaļu veido augu sugas, kuru izplatība saistīta ar zālājiem. Pašlaik zālāju platības (pļavas un ganības) aizņem aptuveni 569tūkst. ha, kas ir 23% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 8,8% no kopējās valsts teritorijas. Pēc Latvijas Dabas fonda 2000.‑2002.gadā veiktās inventarizācijas rezultātiem dabiskie zālāji (ganības un pļavas) aizņem tikai 0,4% (aptuveni 25,6tūkst.ha) no visas valsts teritorijas, bet tikai aptuveni 18,6tūkst. ha ir uzskatāmi par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. (zālāju atrašanās vietas un platības skatīt 3.pielikuma 41.tabulā).

127Latvijā ir vērojama divu veidu dabīgo zālāju degradācija. Pirmkārt intensīvi apsaimniekotās platībās degradējas un izzūd savvaļas augu sugu daudzveidība. Savukārt vides saglabāšanai nepiemērotas mehāniskas darbības ietekmē samazinās slēptuvju, ligzdošanas un barošanās vietas putniem un citiem faunas pārstāvjiem.

128Otrs degradācijas process ir bioloģiski vērtīgo zālāju aizaugšana. Sakarā ar lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu vai sašaurināšanos mazāk produktīvās zālāju platības netiek apsaimniekotas, un tās aizaug ar krūmiem.

129Apakšpasākuma mērķis

130Uzturēt un aizsargāt sugām bagātākās zālāju ekosistēmas, veicinot videi draudzīgu metožu lietošanu lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības (saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem) prasībām atbilstošu ekstensīvu saimniecisko darbību dabisko zālāju platībās.

131Atbalstāmās aktivitātes

132Zālāju uzturēšana videi draudzīgā veidā, īstenojot šādas aktivitātes:

133- ekstensīva ganīšana;

134- zālāju vēlā pļaušana.

135Mērķa teritorijas

136Apakšpasākums attiecas uz Latvijas Dabas Fonda noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem (t.sk. upju palienēs) (skat. 3.pielikuma 41.tabulu Bioloģiski vērtīgie zālāji).

137Atbalsta saņēmēji

138Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību.

139Atbalsta saņēmēja saistības

140Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

141- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

142- atbalstam pieteikto saimniecības apsaimniekoto bioloģiski vērtīgo zālāju platība ir vismaz 1 ha, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0.3 ha;

143- pretendents apņemas platībā, par kuru tiek uzņemtas saistības, saimniekot atbilstoši pasākuma noteikumiem piecus gadus, sākot no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada;

144- ekstensīvās ganīšanas gadījumā– jāgana no 0,65 līdz 0,74 dzīvnieku vienībām uz saimniecībā noganīto bioloģiski vērtīgo zālāju ha23 (dzīvnieku sadalījumu atbilstoši dzīvnieku vienībām skat. 18.pielikumā);

145- vēlās pļaušanas gadījumā– pļaušana jāveic pēc 10.jūlija līdz 10.septembrim, un nopļautā zāle ir jānovāc24 vai jāaizved prom no lauka.

146Atbalsta apjoms

147Maksājums tiek veikts šādi:

148Veicamās aktivitātes:

149EUR/ha gadā

150Ekstensīva ganīšana zālāju platībās

151138

152Vēlā pļaušana

153138

154Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz negūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha LIZ zālāju platībā un 20% ieinteresētības likmi.

155Ierobežojumi

156Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumos “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Buferjoslu ierīkošana” un “Erozijas ierobežošana”.

157Ieviešanas laiks

158Apakšpasākums tiek ieviests sākot ar 2004.gadu ar noteikumu, ka ir izstrādātas bioloģiski vērtīgo zālāju digitalizēta formāta kartes.

159Administrēšana

160Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

161Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros LAP 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

162Saistība ar citiem pasākumiem

163Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES un valsts budžeta līdzfinansētiem lauku attīstības pasākumiem un apakšpasākumiem (ievērojot augšminēto ierobežojumu) saskaņā ar to nosacījumiem. Šis pasākums ir saistīts ar Vienotā programmdokumenta pasākumu “Lauku ainavas saglabāšana”.

164Gaidāmie rezultāti

165Rezultāti

1662004.

1672005.

1682006.

169Saimniecību skaits, kurās bioloģiski vērtīgos zālājus apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem

1701400

1712800

1724000

173Bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kas apsaimniekota saskaņā ar nosacījumiem, ha

17412000

17514000

17621000

177Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā bioloģiski vērtīgo zālāju platībā, %

17847

17955

18082

181Ietekme uz vidi

182Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

183- ainavas saglabāšana, nepieļaujot pļavu aizaugšanu ar krūmiem;

184- putnu ligzdošanai nepieciešamo biotopu saglabāšana;

185- nodrošināti apstākļi tādu aizsargāto augu sugu audzēšanai, kas ir atkarīgas no ekstensīvās ganīšanas un pļaušanas;

186- lielāka bioloģiskā daudzveidība.

1879.1.3. Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

188Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22panta.a) punkts.

189Pamatojums

1901997.gadā pieņemtais “Aizsargjoslu likums” nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu vispārējos aizsardzības noteikumus, ar mērķi saglabāt migrējošo sugu biotopus, migrācijas ceļu nepārtrauktības nodrošināšanu, kā arī ūdens kvalitātes uzturēšanu. Veģetācijas buferjoslas spēj aizturēt augsnes erozijas produktu lieko daļu, pasargājot ūdens avotus no piesārņojuma ar augu barības vielām un nogulsnēm. Īpaši svarīgi tas ir teritorijās ar lielu aramzemes īpatsvaru.

191Saskaņā ar Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvu Nr.91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk– Padomes direktīva Nr.91/676/EEK) 2001.gada 18.decembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.531 “Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Šie noteikumi nosaka īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā ūdens un augsnes piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību. Īpaši jutīgās teritorijās zemes īpašniekiem un lietotājiem, veicot lauksaimnieciskas darbības, ir jāievēro Labas saimniekošanas prakses nosacījumi (skat. 2.pielikumu). Latvijā par jutīgām vides teritorijām ir noteikts Dobeles rajons, Bauskas rajons, Jelgavas rajons un Rīgas rajons. Lielā daļā no šīs teritorijas ir visauglīgākās un augkopības produkcijas ražošanā visintensīvāk izmantotās lauksaimniecības zemes, kurās aramzemes īpatsvars LIZ sastāvā sasniedz pat 90%. Īpaši jutīgo teritoriju karti skatīt 5.2.3.3.nodaļā.

192Pie tam sakarā ar intensīvu zemes izmantošanas nepieciešamību šajos rajonos 70. un 80.gados meliorācijas rezultātā ir izveidoti lieli vienlaidus lauku masīvi, iznīcinot daudzu sugu dzīves un barošanās vietas. Intensīvi apsaimniekotās teritorijās praktiski izzuduši bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai svarīgi ainavas elementi– atsevišķi koki un krūmi vai to grupas, dīķi. Vietām aramzeme tiek izmantota tieši līdz autoceļam, jo autoceļu aizsargjoslu nosacījumi liek zemes īpašniekiem zemi apsaimniekot, aizliedzot stādīt kokaugus. Lai palielinātu bioloģisko daudzveidību, to uzturoši elementi jāsaglabā arī šajās intensīvi apsaimniekotās platībās, izveidojot un apsaimniekojot tīrumu buferjoslas.

193Atbalsts netiek piešķirts par Ministru kabineta 2001.gada 18.decemba noteikumos Nr.531 “Par ūdens un augsnes no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kas izdoti pamatojoties uz Padomes direktīvu Nr.91.676/EEK un saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, obligāto prasību izpildi, jo šis apakšpasākums papildina Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK paredzētos mērķus. Aizsargjoslu likuma nosacījumi ierobežo augu ķīmisko aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu, taču neaizliedz lauksaimniecisko darbību. Šis apakšpasākums ievieš aktivitātes, kas ir papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajām, proti, prasība aizsargjoslā izveidot zālāju nodrošina augstāku vides aizsardzību.

194Apakšpasākuma mērķi:

195- veicināt videi draudzīgu metožu ievērošanu un vides aizsardzības prasībām atbilstošu saimniecisko darbību jutīgās vides teritorijas platībās, kur pastāv īpaši augsts risks augsnes un ūdens piesārņojumam;

196- palielināt platības savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu saglabāšanai un aizsargāšanai vietās ar augstu aramzemes izmantošanas intensitāti.

197Atbalstāmās aktivitātes

198Zālāju izveidošana un saglabāšana kā:

199- virszemes ūdensobjektu buferjoslas;

200- tīrumu buferjoslas.

201Mērķa teritorija

202Apakšpasākums aptver Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajonos Plāna mērķa teritorijā esošās (saskaņā ar Padomes direktīvu Nr.91/676/EEK noteiktās) jutīgās vides teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531 ”Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”.

203Atbalsta saņēmēji

204Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kuras apsaimniekotā platība atrodas šī apakšpasākuma mērķa teritorijā.

205Atbalsta saņēmēja saistības

206Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

207- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

208- nākamajos 5 gados tiek nodrošināta buferjoslas platības apsaimniekošana;

209- buferjoslā ir izveidots daudzgadīgs zālājs;

210- buferjoslas garums ir vismaz 100 m.

211Virszemes ūdensobjektu buferjoslām, ja:

212- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izveidota virszemes ūdensobjektu buferjosla laukiem, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

213- virszemes ūdensobjektu buferjoslu platums gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, ir 10 m no krasta līnijas, bet stāvam pamatkrastam– no tā augšējās malas; buferjoslu platums gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, ir

2144 m no grāvja malas;

215- apņemas veikt pļaušanu vismaz vienu reizi gadā ne ātrāk kā 10.jūlijā un ne vēlāk kā līdz 10.septembrim, nopļautā zāle tiek novākta;

216Tīrumu buferjoslām, ja:

217- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izveidota tīrumu buferjosla laukiem, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

218- apkārt laukam tiek izveidota 4 m tīrumu buferjosla;

219- apņemas veikt pļaušanu vismaz vienu reizi gadā ne ātrāk kā 10.jūlijā un ne vēlāk kā līdz 10.septembrim, nopļautā zāle tiek novākta;

220- buferjoslas izveidojamas laukos, kuru optimālais lielums ir vismaz 20 ha.

221Atbalsta maksājumu veids un apjoms

222Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu zaudējumu segšanai par neiegūtiem ienākumiem sakarā ar buferjoslu izveidošanu.

223Atbalstāmās aktivitātes

224EUR/metrs gadā

225Tīrumu buferjoslu izveidošana un uzturēšana

2260,180

227Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, kur buferjoslas platums ir 10 m

2280,256

229Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, kur buferjoslas platums ir 4 m no grāvja malas

2300,102

231Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz negūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha zālāju platībā un 20 % ieinteresētības likmi. Kompensācija neietver izdevumus, kas rodas saistībā ar Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK paredzēto pienākumu izpildi.

232Ierobežojumi

233Par konkrēto joslas platību var saņemt atbalsta maksājumu tikai vienā no aktivitātēm. Iespējamas pārklāšanās gadījumā maksājums tiek veikts atbilstoši veģetācijas buferjoslām noteiktajai kalkulācijai. Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumos “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Erozijas ierobežošana”.

234Ieviešanas laiks

235Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta ar 2004.gadu. Grāvju gadījumā buferjoslas tiek ierīkotas sākot ar 2005.gadu.

236Administrēšana

237Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

238Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

239Saistība ar citiem pasākumiem

240Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Šis apakšpasākums nepārklājas ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001 (turpmāk– Padomes regula Nr. 1782/2003), nosacījumiem.

241Gaidāmie rezultāti

242Rezultāti

2432004.

2442005.

2452006.

246Saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem

24770

248100

249200

250Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā jutīgo vides teritoriju aramzemes platībā, %

2515