1Noteikumi nosaka kārtību, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu (turpmāk atlīdzība), kā arī kārtību, kādā gadījumos, kad par labu valstij nodibināts servitūts uz citai personai piederošo nekustamo īpašumu nacionālo interešu objekta būvdarbu uzsākšanai, veikšanai un šā servitūta ietvaros uzbūvēto būvju uzturēšanai, aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un izmaksā atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam.
1Zaudējumus, kas atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam radušies nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā un nav iekļauti atlīdzībā vai radušies pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, kuras kompetencē ir attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšana (turpmāk institūcija), atlīdzina, nepiemērojot šajos noteikumos paredzēto kārtību. Minētos zaudējumus atlīdzina, pamatojoties uz atsavinātā nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu apmēru. Ja institūcija neatlīdzina šajā punktā minētos zaudējumus vai atlīdzina tos daļēji, atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
1Atlīdzības noteikšanai institūcija izveido atlīdzības noteikšanas komisiju (turpmāk komisija) ne mazāk kā piecu locekļu sastāvā.
1Ja institūcija nekustamos īpašumus sabiedrības vajadzībām atsavina regulāri, institūcijai ir tiesības izveidot pastāvīgu komisiju.
1Komisijas sastāvā iekļauj institūcijas, tās padotībā esošo iestāžu, valsts vai attiecīgās pašvaldības aģentūru pārstāvjus, to kapitālsabiedrību pārstāvjus, kurās institūcija ir kapitāla daļu turētāja, vai to personu pārstāvjus, kurām institūcija ir deleģējusi savu uzdevumu izpildi.
1Komisijas sastāvā iekļauj vismaz vienu komisijas locekli, kuram ir augstākā juridiskā izglītība (apguvis akadēmisko studiju programmu tiesību zinātnēs vai otrā līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu tiesību zinātnēs, iegūstot juriskonsulta vai jurista kvalifikāciju), un vismaz vienu locekli, kuram ir otrā līmeņa augstākā izglītība finanšu vai grāmatvedības jomā.
1Komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ institūcija no komisijas locekļu vidus.
1Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu, tai skaitā šo noteikumu 6.punktā minētie komisijas locekļi. Komisija visus lēmumus pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso komisijas locekļu vairākums. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss vai komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā komisijas priekšsēdētāja vietnieka balss.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓