JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumsKlimata finanšu instrumenti

19. pantsKlimata finansējuma izsekojamība

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-07-31

Likuma teksts

19. pants - 25. pantsViss likums

Klimata finansējuma izsekojamība

1Finanšu ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju veic valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijus. Novērtējumu kārtējā gadā veic par iepriekšējo gadu un iekļauj Klimata deklarācijā, kas tiek pievienota nākamā gada likumam par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Ministru kabinets apstiprina novērtējuma metodoloģiju.

Klimatdrošināšanas principa piemērošana

1(1) Klimatdrošināšana ir process, kurā infrastruktūras investīciju projekta izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, kuri ļauj pieņemt informētu lēmumu par projektu, kas saderīgs ar Parīzes nolīguma mērķi.

2(2) Klimatdrošināšanas principu piemēro lēmuma pieņemšanā par tādu infrastruktūras investīciju projektu, kurā plānotais infrastruktūras izmantošanas laiks ir vismaz pieci gadi.

3(3) Piemērojot klimatdrošināšanas principu, izvērtē, vai noteikto infrastruktūras projekta mērķi var sasniegt ar plānotajiem risinājumiem, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi. Tas tiek darīts, pamatojoties uz infrastruktūras investīciju projekta īstenotāja sniegto skaidrojumu vai novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, ievainojamību pret klimata pārmaiņām un klimata riskiem.

Plānošanas reģionu un pašvaldību klimata politikas plānošana un īstenošana

1(1) Plānošanas reģioniem un pašvaldībām atbilstoši kompetencei ir saistoši nacionālie klimata mērķi.

2(2) Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju atbilstoši nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem sagatavo plānošanas reģioniem un pašvaldībām paredzētas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām vadlīnijas.

Plānošanas reģiona klimata politikas plānošana

1Plānošanas reģions ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā iekļauj siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus, to sasniegšanai plānotās prioritātes un nosacījumus, kā arī paredz rīcību un pasākumus šo mērķu sasniegšanai, izvērtējot šā likuma 21. panta otrajā daļā minētās vadlīnijas.

Pašvaldības klimata politikas plānošana

1Pašvaldība tās ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, attīstības programmā un, ja nepieciešams, arī citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos iekļauj klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus, prioritātes, darbības un investīciju projektus, izvērtējot attiecīgā plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentus un šā likuma 21. panta otrajā daļā minētās vadlīnijas.

Plānošanas reģionu un pašvaldību kompetence klimata politikas finansēšanā

1Plānošanas reģionu un pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteikto klimata politikas darbību un investīciju projektu īstenošana papildus plānošanas reģionu un pašvaldību rīcībā esošajiem finansējuma avotiem tiek finansēta no visu veidu publiskajiem finansējuma avotiem, tostarp no valsts budžeta līdzekļiem, ja to paredz ārējie normatīvie akti.

Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome

1(1) Lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti, Klimata un enerģētikas ministrija izveido Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvo padomi.

2(2) Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome nodrošina sabiedrības iesaistīšanu ar klimatu, vidi un enerģētiku saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu klimata, vides un enerģētikas jomā starp sabiedrību kopumā, valsts pārvaldi un pašvaldībām, kā arī sekmē priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar klimata, vides un enerģētikas politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu.

3(3) Klimata un enerģētikas ministrs apstiprina Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvās padomes nolikumu un sastāvu.

Praktiska atsauce

Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas

Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.

TermiņšIestādeLikumi
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.