5. pants
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu noteikšana sektoriem un to izpilde

(1) Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir 2030. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, par 17 procentiem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas šādos sektoros atbilstoši šā likuma pielikuma I sadaļā definētajiem avotiem:

1) enerģētikā (izņemot likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I sadaļā noteiktās darbības);

2) transportā;

3) rūpnieciskajos procesos un produktu ražošanā (izņemot likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I sadaļā noteiktās darbības);

4) lauksaimniecībā;

5) atkritumu apsaimniekošanā.

(2) Latvijas oglekļa dioksīda piesaistes mērķus 2021.—2025. gadam, 2026.—2029. gadam un 2030. gadam zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā nosaka un izpilda, pamatojoties uz šā likuma pielikuma II un III sadaļā definētajām uzskaites un ziņošanas kategorijām.

(3) Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu izpildei, šā panta pirmajā daļā minētajiem sektoriem mērķi 2030. gadam tiek izteikti procentos pret 2005. gada konkrētā sektora emisiju apjomu un kopā ar finansējuma avotiem sektorālo mērķu sasniegšanai tiek noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

(4) Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpildei, šā panta otrajā daļā minētajam sektoram piesaistes mērķi 2021.—2025. gadam, 2026.—2029. gadam un 2030. gadam tiek izteikti atbilstoši regulai Nr. 2018/841 un kopā ar finansējuma avotiem sektorālo mērķu sasniegšanai tiek noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

(5) Izstrādājot nozaru politiku, nozaru ministrijas izstrādā un īsteno rīcībpolitiku un pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildi šādās jomās:

1) enerģētikas jomā, kur koordinējošā ministrija ir Klimata un enerģētikas ministrija, bet sadarbības ministrijas — Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija;

2) transporta jomā, kur koordinējošā ministrija ir Satiksmes ministrija, bet sadarbības ministrijas — Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija;

3) rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas jomā, kur koordinējošā ministrija ir Ekonomikas ministrija, bet sadarbības ministrijas — Finanšu ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija;

4) lauksaimniecības jomā, kur koordinējošā ministrija ir Zemkopības ministrija, bet sadarbības ministrijas — Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;

5) zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jomā, kur koordinējošā ministrija ir Zemkopības ministrija, bet sadarbības ministrijas — Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;

6) atkritumu apsaimniekošanas jomā, kur koordinējošā ministrija ir Klimata un enerģētikas ministrija, bet sadarbības ministrijas — Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

(6) Koordinējošās ministrijas kopā ar sadarbības ministrijām atbilstoši šā panta piektajai daļai:

1) izstrādā priekšlikumus Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļaujamām rīcībpolitikām un pasākumiem;

2) atbilstoši kompetencei nosaka finansējumu pasākumu īstenošanai;

3) atbilstoši kompetencei nodrošina rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;

4) izvērtē īstenoto pasākumu efektivitāti.

6