9. pantsLatvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu integrācija sektoros un to izpilde
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu integrācija sektoros un to izpilde
1(1) Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, pašvaldības, plānošanas reģioni, kā arī Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā un Ministru kabineta noteikumos par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmām minētās personas un institūcijas integrē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas mērķus un pasākumus nozaru politikās.
2(2) Klimata un enerģētikas ministrija koordinē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu īstenošanu saskaņā ar šā likuma 8. pantā minēto attīstības plānošanas dokumentu.
Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitorings, prognozes un ziņošana
1(1) Klimata un enerģētikas ministrija koordinē Latvijas Republikas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu un prognozēšanu atbilstoši regulas Nr. 2018/1999 19. panta 1. punktā un VIII pielikuma 1. daļā noteiktajam.
2(2) Klimata un enerģētikas ministrija ik pēc 10 gadiem vai pēc nepieciešamības izstrādā un atjauno klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu, kas nepieciešams attīstības plānošanas dokumenta izstrādē vai atjaunināšanā.
3(3) Ministru kabinets nosaka:
41) atbildīgo institūciju, kas pārstāv Latviju Pasaules Meteoroloģijas organizācijā un nodrošina Latvijas klimata analīzi, aktuālās klimatiskās standarta normas un references perioda aprēķinu, klimata pārmaiņu tendenču nozīmīguma novērtējumu, vēsturisko un ikdienas hidrometeoroloģisko ekstrēmu monitoringu, analīzi un modelēšanu, klimata pārmaiņu nākotnes scenāriju sagatavošanu un nacionālā klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu Latvijā;
52) kārtību, kādā izveido un uztur pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa, prognožu un ziņošanas sistēmu;
63) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ministru kabineta noteiktajām institūcijām sagatavo, saskaņo un iesniedz Eiropas Komisijai un Klimata konvencijas sekretariātam ziņojumus par pielāgošanos klimata pārmaiņām;
74) kārtību, kādā nozaru ministrijas, citas iesaistītās personas un institūcijas, kā arī pašvaldības un plānošanas reģioni ziņo Klimata un enerģētikas ministrijai par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Klimata pārmaiņu finanšu instruments
1(1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos tām.
2(2) Klimata un enerģētikas ministrija ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta budžeta programmas izpildītāja.
3(3) Līdzekļu atlikumu, kas gūts no Latvijas Republikai saskaņā ar Komisijas 2013. gada 2. maija regulas (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 280/2004/EK un lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas regulu Nr. 920/2010 un regulu Nr. 1193/2011 3. panta 6. punktu piešķirto noteiktā daudzuma vienību pārdošanas starptautiskajā emisijas vienību tirdzniecībā, izmanto Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbībā atbilstoši šā likuma 15. pantam. Šajā daļā minēto līdzekļu atlikumu apstiprina ar Ministru kabineta lēmumu vienlaikus ar šā likuma 15. panta ceturtajā daļā minēto informatīvo ziņojumu.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.