1. pantsLikumā lietotie termini

Likuma mērķis

1Likuma mērķis ir veicināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomas attīstību, stiprināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu tirgus stabilitāti un uzticamību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju klientu interešu aizsardzību, kā arī noteikt prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā.

Likuma darbības joma

1Likums nosaka:

21) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību, darbību un atbildību atbilstoši Regulai Nr. 2020/1503;

32) kompetentās uzraudzības iestādes tiesības, pienākumus, kā arī pilnvarojumu izdot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saistošus normatīvos noteikumus.

Kompetentā uzraudzības iestāde

1(1) Latvijā kompetentā uzraudzības iestāde, kas noteikta saskaņā ar Regulas Nr. 2020/1503 29. panta 1. punktu, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija).

2(2) Komisija ir tiesīga izdot normatīvos noteikumus:

31) par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju informācijas tehnoloģiju un drošības risku pārvaldību;

42) par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības pārskatu, citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību.

5(3) Komisijai ir tiesības noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību regulējošas prasības, kas izriet no Eiropas Banku iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā.

6(4) Komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šā likuma, Regulas Nr. 2020/1503 un citu Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā, vai Komisijas faktisko rīcību, kas veikta saskaņā ar šā likuma, Regulas Nr. 2020/1503 un citu Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzsākšana

1(1) Lai saņemtu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju un reģistrētos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz Komisijai pieteikumu, tam pievienojot Regulā Nr. 2020/1503 un citos Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos minētos dokumentus un informāciju.

2(2) Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam nav tiesību papildus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai veikt cita veida komercdarbību, ja tā vājina vai var vājināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja finansiālo stabilitāti vai Komisijas spēju uzraudzīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atbilstību Regulas Nr. 2020/1503 prasībām. Komisija var pieprasīt, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai tiek dibināta atsevišķa juridiskā persona.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļaujas izsniegšanas un atteikuma kārtība

1(1) Komisija ar lēmumu piešķir vai atsakās piešķirt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju Regulā Nr. 2020/1503 noteiktajā kārtībā un termiņā.

2(2) Komisijai, izskatot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļaujas saņemšanai iesniegtos dokumentus un informāciju, ir tiesības pieprasīt, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs izdara tajos labojumus vai iesniedz papildu dokumentus un informāciju, kas Komisijai nepieciešama, lai tā varētu pārliecināties par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja pārdomātu un piesardzīgu darbību, kā arī šajā likumā, Regulā Nr. 2020/1503 un citos Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā noteikto prasību izpildi.

3(3) Ja Komisija pieņem šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.