1. pants
Likumā lietotie termini

(1) Šā likuma termini un jēdzieni lietoti Padomes 2015. gada 13. jūlija regulas (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija) (turpmāk — Padomes regula Nr. 2015/1589), un Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu izpratnē.

(2) Likumā ir lietoti arī šādi termini:

1) ad-hoc atbalsts — komercdarbības atbalsts, kuru piešķir ārpus atbalsta programmas;

2) atbalsta piešķiršanas diena — diena, kurā komercdarbības atbalsta saņēmējam saskaņā ar tiesību aktos noteikto rodas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu;

3) atbalsta programma — tiesību akts vai akti, uz kuru pamata var piešķirt individuālu atbalstu komercsabiedrībām saskaņā ar tajos ietvertajiem nosacījumiem;

4) atbalsta sniedzējs — valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona, kura pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu vai kura ir atbildīga par atbalsta programmas izstrādi vai atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta projekta piemērošanu;

5) de minimis atbalsts — komercsabiedrībai piešķirts komercdarbības atbalsts, kurš noteiktā laikposmā nepārsniedz summu, kas noteikta:

a) Eiropas Savienības tieši piemērojamā tiesību aktā de minimis atbalstam vispārējai tautsaimniecībai,

b) Eiropas Savienības tieši piemērojamā tiesību aktā de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi,

c) Eiropas Savienības tieši piemērojamā tiesību aktā de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē,

d) Eiropas Savienības tieši piemērojamā tiesību aktā de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē;

6) ekskluzīvas tiesības — tiesības, kuras valsts vai pašvaldības institūcija ar tiesību aktu vai līgumu vai tās pilnvarota juridiskā persona ar līgumu ir piešķīrusi komercsabiedrībai, pilnvarojot komercsabiedrību sniegt pakalpojumus vai veikt darbības noteiktā administratīvajā teritorijā;

7) individuālais atbalsts — komercdarbības atbalsts, kuru piešķir atbalsta programmā;

8) īpašas tiesības — tiesības, kuras valsts vai pašvaldības institūcija ar tiesību aktu vai līgumu vai tās pilnvarota juridiskā persona ar līgumu ir piešķīrusi noteiktām komercsabiedrībām un kuras konkrētā administratīvajā teritorijā, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vismaz vienā no šādiem veidiem:

a) ierobežo komercsabiedrību skaitu līdz divām vai vairāk komercsabiedrībām, kurām ir atļauts sniegt kādus noteiktus pakalpojumus vai veikt darbības,

b) izraugās vairākas konkurējošas komercsabiedrības, kurām ir atļauts sniegt kādus noteiktus pakalpojumus vai veikt darbības,

c) piešķir vienai vai vairākām komercsabiedrībām priekšrocības, kas ievērojami ietekmē kādas citas komercsabiedrības iespējas sniegt to pašu pakalpojumu vai veikt to pašu darbību tajā pašā administratīvajā teritorijā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem;

9) komercdarbība — saimnieciskā darbība, kas saistīta ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Ja darbībai nav peļņas gūšanas rakstura, tas neizslēdz šādas darbības kvalificēšanu kā komercdarbību;

10) komercsabiedrība — fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida;

11) nelikumīgs komercdarbības atbalsts — komercdarbības atbalsts, kuru piešķir, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Par nelikumīgu komercdarbības atbalstu uzskata arī nepamatoti izlietotu komercdarbības atbalstu, tas ir, tādu komercdarbības atbalstu, kuru tā saņēmējs izmanto, pārkāpjot tā Eiropas Savienības tiesību akta nosacījumus, ar kuru komercdarbības atbalsta saņēmējam saskaņā ar tiesību aktos noteikto tika piešķirtas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu, vai pārkāpjot tāda Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumus, kurš pieņemts atbilstoši Padomes regulas Nr. 2015/1589 4. panta 2. un 3. punktam vai 9. panta 2., 3. vai 4. punktam;

12) valsts vai pašvaldības institūcija — tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona;

13) valsts vai pašvaldības kontrolē esoša kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā valstij vai pašvaldībai tieši vai netieši, katrai atsevišķi vai kopā pieder vairāk nekā 50 procenti no kapitālsabiedrības pamatkapitāla, ir balsstiesību vairākums vai ir tiesības iecelt vai atcelt kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu.

2

(13.05.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 05.03.2025.)