21. pants
Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Persona, kura cietusi zaudējumus konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt un saņemt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību, tai skaitā atrauto peļņu un procentus no dienas, kad zaudējumi radušies, līdz dienai, kad samaksāta zaudējumu atlīdzība, lai nodrošinātu tādu stāvokli, kāds personai būtu bijis, ja konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpums nebūtu izdarīts. Ja konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpuma radīto zaudējumu apmēru praktiski nav iespējams noteikt vai ir pārmērīgi grūti precīzi noteikt, tiesa nosaka zaudējumu apmēru, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

(2) Konkurences tiesību pārkāpums šīs nodaļas izpratnē, ceļot zaudējumu atlīdzināšanas prasības, ir Konkurences likuma pārkāpums vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. panta, vai attiecīgās dalībvalsts konkurences tiesību aktu pārkāpums. Dalībvalsts konkurences tiesību akti ir akti, kuru galvenais mērķis ir tāds pats kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantam un kurus piemēro vienā un tajā pašā lietā paralēli Eiropas Savienības konkurences tiesību aktiem saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ) 3. panta 1. punktu, neietverot tiesību aktus, ar ko nosaka kriminālsodus fiziskajām personām, izņemot gadījumus, kad šādi kriminālsodi ir līdzekļi, ar kuriem tiek izpildīti konkurences noteikumi, kas attiecas uz tirgus dalībnieku.

(3) Ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem, ja vien netiek pierādīts pretēji.

(4) Pārkāpēji ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kopīgi izdarīta konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, izņemot šā panta piektajā un septītajā daļā minētos gadījumus.

(5) Mazs vai vidējs uzņēmums ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem tikai attiecībā pret saviem tiešajiem un netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tā tirgus daļa konkrētajā tirgū visā konkurences tiesību pārkāpuma laikā bija mazāka par pieciem procentiem;

2) šā panta ceturtajā daļā minētās solidārās atbildības piemērošana neatgriezeniski apdraudētu tā ekonomisko dzīvotspēju un izraisītu šāda uzņēmuma aktīvu pilnīgu vērtības zudumu.

(6) Šā panta piektajā daļā minētais izņēmums neattiecas uz pārkāpēju, kurš iepriekš ir izdarījis konkurences tiesību pārkāpumu vai kurš organizējis vai vadījis konkurences tiesību pārkāpumu vai piespiedis citus tirgus dalībniekus izdarīt konkurences tiesību pārkāpumu.

(7) Pārkāpējs, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, ir solidāri atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem:

1) tikai saviem tiešajiem vai netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem;

2) citām personām, kuras nav tā tiešie vai netiešie pircēji vai piegādātāji, tikai tad, ja pilnu zaudējumu atlīdzību nav iespējams iegūt no pārējiem tirgus dalībniekiem, kas piedalījās konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanā.

(8) Pārkāpējs, kurš solidārās atbildības ietvaros ir atlīdzinājis nodarītos zaudējumus personai, kura cietusi zaudējumus, ir tiesīgs no jebkura cita pārkāpēja prasīt atbilstošu atlīdzību. Minēto atlīdzību nosaka, ņemot vērā konkrētā pārkāpēja atbildības pakāpi par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

(9) Atbilstošās atlīdzības apmērs, ko pārkāpējs, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, sniedz citiem pārkāpējiem, nedrīkst pārsniegt to zaudējumu apmēru, kādu viņš nodarījis saviem tiešajiem vai netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem. Ja atbilstošās atlīdzības apmērs, ko minētais pārkāpējs sniedz citiem pārkāpējiem, attiecas uz zaudējumu atlīdzību citām personām, kuras nav pārkāpēja tiešie vai netiešie pircēji vai piegādātāji, sniedzamās atbilstošās atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā minētā pārkāpēja atbildības pakāpi par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

45

(13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016., 05.10.2017. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)

21.1 pants. Pārmaksas pārnešana

(1) Šā likuma 21. panta pirmajā daļā minētās tiesības attiecas arī uz tiesībām saņemt atlīdzību par negūto peļņu sakarā ar pilnīgu vai daļēju pārmaksas pārnešanu. Pārmaksas pārnesto daļu tiesa ir tiesīga noteikt aplēses veidā. Tiesības uz zaudējumu atlīdzību pārmaksas pārnešanas rezultātā attiecas arī uz pārkāpējam veiktajām piegādēm.

(2) Ja atbildētājs, atbildot uz prasību, norāda, ka prasītājs visu konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpuma rezultātā radušos pārmaksu vai tās daļu ir pārnesis uz citām personām, viņam ir pienākums to pierādīt.

(3) Ja zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma pastāvēšana vai piespriežamās atlīdzības summa ir atkarīga no tā, vai un kādā mērā pārmaksa ir pārnesta uz prasītāju, prasītājs no lejupējā piegādes ķēdes posma pierāda pārmaksas pārnešanas faktu un apmēru. Prasītājam ir tiesības lūgt tiesu izprasīt pierādījumus no atbildētāja vai trešās personas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Uzskatāms, ka netiešais pircējs ir pierādījis, ka uz viņu tika pārnesta pārmaksa, ja netiešais pircējs pierāda, ka:

1) atbildētājs ir izdarījis konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu;

2) konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpums atbildētāja tiešajam pircējam ir radījis pārmaksu un

3) netiešais pircējs ir iegādājies preces, uz kurām attiecas konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpums, vai preces, kas ir iegūtas vai kas sastāv no šādām precēm.

(5) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad atbildētājs var pierādīt, ka pārmaksa uz netiešo pircēju netika pārnesta vai netika pārnesta pilnā apmērā.

46

(05.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)

21.2 pants. Dažādos piegādes ķēdes posmos esošu prasītāju zaudējumu atlīdzināšanas prasības

Lai izvairītos no tā, ka dažādos piegādes ķēdes posmos esošu prasītāju zaudējumu atlīdzināšanas prasības rada vairākkārtīgu atbildību vai pārkāpēja atbildības neesību, tiesas, kurās celtas zaudējumu atlīdzināšanas prasības, novērtējot, vai ir izpildīts pierādīšanas pienākums, kas izriet no šā likuma 21.1 panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas piemērošanas, ņem vērā:

1) zaudējumu atlīdzināšanas prasības, kuras attiecas uz vienu un to pašu konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu, bet kuras ir cēluši citos piegādes ķēdes posmos esoši prasītāji;

2) nolēmumus, kas pasludināti attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajām zaudējumu atlīdzināšanas prasībām;

3) publiski pieejamu informāciju par konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu.

47

(05.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)

21.3 pants. Strīdu izšķiršana ar izlīgumu un izlīguma ietekme uz turpmākām zaudējumu atlīdzināšanas prasībām

(1) Kamēr notiek konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpuma izraisīta strīda izšķiršana vienošanās ceļā, lai noslēgtu izlīgumu, noilguma termiņš zaudējumu atlīdzināšanas prasības celšanai tiek apturēts. Noilguma termiņa apturēšana attiecas vienīgi uz pusēm, kuras ir vai bija iesaistītas vai pārstāvētas strīda izšķiršanā, lai noslēgtu izlīgumu.

(2) Ja konkurences tiesību pārkāpuma izraisīts strīds tiek izšķirts, noslēdzot izlīgumu, attiecīgās zaudējumu atlīdzināšanas prasības apmērs tiek samazināts par izlīgumu noslēgušā pārkāpēja daļu.

(3) Izlīgumu noslēgusī persona, kas cietusi konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, jebkuru atlikušo zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma daļu var vērst tikai pret izlīgumu nenoslēgušajiem pārkāpējiem. Izlīgumu nenoslēgušie pārkāpēji nav tiesīgi prasīt iemaksu par atlikušo daļu no izlīgumu noslēgušā pārkāpēja.

(4) Ja vien izlīgumā nav skaidri noteikts pretējais, izlīgumu noslēgusī persona, kura cietusi konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, var prasījuma atlikušo daļu vērst pret izlīgumu noslēgušo pārkāpēju, ja no izlīgumu nenoslēgušajiem pārkāpējiem zaudējumu piedziņa nav iespējama.

(5) Nosakot iemaksas summu, ko viens no pārkāpējiem var atgūt no jebkura cita pārkāpēja atbilstoši viņu atbildības pakāpei par konkurences tiesību pārkāpuma radītajiem zaudējumiem, tiek ņemti vērā jebkādi zaudējumi, kas ir atlīdzināti, ievērojot iepriekšēju izlīgumu, kuru noslēdza attiecīgais pārkāpējs.

48

(05.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)

21.4 pants. Noilguma iesākums un noilguma tecējuma apturēšana

(1) Noilguma termiņu zaudējumu atlīdzināšanas prasības celšanai sāk skaitīt ar to dienu, kad konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpums ir beidzies un prasītājs zina vai bija pamats uzskatīt, ka viņš zina:

1) par pārkāpēja rīcību un to, ka pārkāpums ir konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpums;

2) ka konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpuma dēļ viņam ir nodarīti zaudējumi;

3) pārkāpēja identitāti.

(2) Noilguma tecējums tiek apturēts uz laiku, kamēr konkurences iestāde izvērtē konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu, uz kuru attiecas zaudējumu atlīdzināšanas prasība. Noilguma tecējuma apturēšana beidzas gadu pēc tam, kad lēmums par pārkāpumu ir stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams vai minētās darbības izbeigtas citādi.

49

(05.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)

21.5 pants. Pierādījumu izprasīšana zaudējumu atlīdzināšanas lietās par konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumiem

(1) Konkurences iestāde tiesai, kas izskata lietu par zaudējumu atlīdzināšanas prasību par konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, iesniedz turpmāk norādītos pierādījumus tikai pēc tam, kad konkurences iestāde ir izbeigusi lietas izpēti:

1) ziņas, kuras persona sagatavojusi speciāli konkurences iestādes vajadzībām;

2) ziņas, kuras konkurences iestāde ir sagatavojusi un nosūtījusi pusēm;

3) atsauktos izlīguma iesniegumus.

(2) Ja tiesa zaudējumu atlīdzināšanas lietās par konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumiem izprasa pierādījumus no Konkurences padomes lietas materiāliem, Konkurences padome pēc savas vai tiesas iniciatīvas ir tiesīga sniegt atzinumu par prasījuma samērīgumu un ietekmi uz konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta efektīvu piemērošanu.

50

(05.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)