Vairogs5. pants
Konkurences padomes sastāvs un darbība
(1) Konkurences padomes lēmējinstitūcija ir padome, kas Konkurences padomes vārdā pieņem lēmumus un slēdz administratīvos līgumus konkurences lietās. Konkurences padomes sastāvā ir struktūrvienības, kas nodrošina tās darbību, pildot sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavojot lietas materiālus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai padomes sēdēs, pārstāvot Konkurences padomi tiesā un īstenojot Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.
(2) Konkurences padomes priekšsēdētāju, kas ir arī padomes priekšsēdētājs, un četrus padomes locekļus pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Viena un tā pati persona var būt par padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
(21) Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentus izraugās atklātā konkursā. Pretendentu atlasi veic pretendentu vērtēšanas komisija, kuras sastāvu nosaka Ministru kabinets. Pretendentu vērtēšanas komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.
(22) Ministru kabinets nosaka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu:
1) pieteikšanās nosacījumus un kārtību;
2) atlases kritērijus un novērtēšanas kārtību;
3) vērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.
(23) Šā panta 2.1 daļā minētā pretendentu vērtēšanas komisija ir tiesīga pieprasīt no kompetentajām institūcijām informāciju un dokumentus, kas pamato šā likuma 5.1 un 5.2 pantā paredzētās prasības un ierobežojumus, lai ieņemtu padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amatu.
(3) (Izslēgta ar 16.11.2021. likumu)
(4) (Izslēgta ar 09.06.2022. likumu)
(5) Konkurences padomes sēdes ir slēgtas, ja netiek pieņemts cits lēmums. Tās sasauc pēc padomes priekšsēdētāja vai visu padomes locekļu pieprasījuma. Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu vai slēgt administratīvo līgumu, ja par to nobalso ne mazāk kā trīs šīs padomes locekļi.
(6) Konkurences padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolu paraksta visi padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Padomes loceklis, parakstot protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatīto jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa pamatojuma pievienošanu protokolam rakstveidā.
(61) Padome apstiprina:
1) iestādes vidēja termiņa darbības stratēģiju;
2) iestādes nolikumu, kurā nosaka iestādes struktūru;
3) lietu prioritizācijas stratēģiju un prioritātes kārtējam gadam, nodrošinot to publisku pieejamību;
4) iekšējās darbības noteikumus;
5) iekšējās kontroles sistēmu un tās uzraudzību;
6) lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību;
7) iestādes ierēdņa dienesta apliecības saturu un formu.
(7) Konkurences padomes lēmumu un administratīvo līgumu paraksta padomes priekšsēdētājs.
(8) Padomes priekšsēdētājs:
1) pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas;
11) ieceļ amatā un atbrīvo no tā Konkurences padomes darbiniekus un ierēdņus, nosaka darbinieku un ierēdņu amatus;
2) ir Konkurences padomes finanšu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu;
3) vada un organizē Konkurences padomes sēdes;
4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;
5) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus jebkuram Konkurences padomes darbiniekam;
6) ir tiesīgs dot rīkojumus padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos;
7) ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs.
(81) Uz padomes priekšsēdētāju un padomes locekļiem neattiecas citu normatīvo aktu prasības par valsts civildienesta ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanu, ierēdņa atstādināšanu un disciplināro atbildību, kā arī citas padomes neatkarību ierobežojošas tiesību normas.
(9) Padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes loceklis, kuru pilnvarojis padomes priekšsēdētājs atbilstoši Konkurences padomes nolikumam.
(10) Iepriekšējais padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis pēc tā pilnvaru termiņa beigām turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad sāk pildīt amata pienākumus pēc atkārtotas iecelšanas vai kad amata pienākumus sāk pildīt jaunieceltais padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis.
6
(12.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2021. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022. 2.1 un 2.2 daļa stājas spēkā 01.08.2022. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)
5.1 pants. Prasības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentiem
(1) Par padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var iecelt personu, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām obligātajām ierēdņa amata prasībām un:
1) ir ar nevainojamu reputāciju;
2) ir ieguvusi vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu;
3) pārvalda vismaz vienu svešvalodu;
4) kuras profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā un citos normatīvajos aktos Konkurences padomei noteikto uzdevumu izpildi;
5) ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
(2) Par padomes priekšsēdētāju var iecelt personu, kurai ir atbilstoša pieredze organizācijas vadītāja vai citā vadošā amatā.
(3) Padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis stājas amatā un sāk pildīt amata pienākumus ar dienu, kad ir iecelts amatā.
7
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu)
5.2 pants. Padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem noteiktie ierobežojumi
Par padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona:
1) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu;
2) kurai ir noteikts parādnieka statuss saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu;
3) kurai ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process vai no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;
4) kura ir Saeimas vai pašvaldības domes deputāts vai ieņem vēlētus amatus politisko organizāciju vai partiju vadībā.
8
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
5.3 pants. Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošana no amata
(1) Ministru kabinets pirms noteiktā termiņa atbrīvo no amata padomes priekšsēdētāju un padomes locekli šādos gadījumos:
1) ir saņemts padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata;
2) padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;
3) pildot amata pienākumus, padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību un tādējādi radījis būtisku kaitējumu valstij vai personai;
4) padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus un tādējādi radījis kaitējumu valstij vai personai;
5) ir atklājusies padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa neatbilstība šā likuma 5.1 panta prasībām vai iestājies kāds no šā likuma 5.2 panta 2., 3. vai 4. punktā vai Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem.
(2) Jautājumu par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata pēc ekonomikas ministra ierosinājuma izvērtē Ministru kabineta izveidota komisija (turpmāk šajā pantā — Komisija), izņemot šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto gadījumu. Komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.
(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt no kompetentajām institūcijām informāciju un dokumentus, kas pamato šā panta pirmajā daļā minētos iemeslus atbrīvošanai no amata, kā arī pieaicināt ekspertus un uzklausīt padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli.
(4) Lai Komisija pārliecinātos par Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto ierobežojumu iestāšanos, Valsts kanceleja pieprasa informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs".
(5) Komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumu par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata;
2) informēt ekonomikas ministru, ka nav pamata atbrīvot padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata.
(6) Ja Komisija konstatē, ka pastāv kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata un pieņem šā panta piektās daļas 1. punktā minēto lēmumu, tā sagatavo attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu un:
1) nosūta to ekonomikas ministram iesniegšanai Ministru kabinetam;
2) piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par to rakstveidā informē padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli.
(7) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā ekonomikas ministrs sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam lēmumu (Ministru kabineta rīkojuma projektu) par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata.
9
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
5.4 pants. Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pilnvaru apturēšana
(1) Ja padomes priekšsēdētājam vai padomes loceklim ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ekonomikas ministrs aptur viņa pilnvaras līdz brīdim, kad stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata.
(2) Padomes priekšsēdētājam vai padomes loceklim pilnvaru apturēšanas periodā izmaksā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Ja amatpersona pilnvaru apturēšanas periodā savieno valsts amatpersonas amatu ar likumā atļautu amatu un gūst ienākumus, minimālo mēneša darba algu par turpmāko periodu no pilnvaru apturēšanas dienas neizmaksā.
(3) Ja padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis likumā noteiktajā kārtībā tiek atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, viņu uzskata par atbrīvotu no amata ar pilnvaru apturēšanas dienu un viņam neizmaksā darba samaksu par pilnvaru apturēšanas periodu, bet, ja pilnvaru apturēšanas periodā ir maksāta minimālā mēneša darba alga, neizmaksā starpību starp pilnu darba samaksu un minimālo mēneša darba algu. Ja padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis tiek attaisnots vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts, viņam izmaksā darba samaksu par pilnvaru apturēšanas periodu, bet, ja pilnvaru apturēšanas periodā ir maksāta minimālā mēneša darba alga, izmaksā starpību starp pilnu darba samaksu un minimālo mēneša darba algu, ja vien nav cita šajā likumā noteikta pamata atbrīvošanai no amata.
(4) Ja kriminālprocess pret padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli tiek izbeigts uz nereabilitējoša pamata, jautājumu par viņa atbrīvošanu no amata izvērtē šā likuma 5.3 panta otrajā daļā minētā komisija.
(5) Lai pārliecinātos par šā panta pirmajā daļā minētā gadījuma iestāšanos, Ekonomikas ministrija pieprasa informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs".
10
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)