4. pants
Biroja priekšnieks

(1) Biroja priekšnieks vada Biroja darbu un ir atbildīgs par šajā likumā noteikto Biroja funkciju efektīvu izpildi. Biroja priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima. Biroja priekšnieku atbrīvo no amata Saeima šajā likumā noteiktajā kārtībā. Viena un tā pati persona par Biroja priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu. Ministru kabinets nosaka Biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

(3) Biroja priekšnieka amata pretendentu atlasi veic komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Valsts drošības dienesta priekšnieks. Biroja priekšnieka amata pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

(4) Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošina Valsts kanceleja.

(5) Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā;

4) nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;

5) (izslēgts ar 12.02.2026. likumu);

6) (izslēgts ar 12.02.2026. likumu);

7) nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) vai nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, vai pret personu uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, kad uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(6) Biroja priekšnieks pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju;

2) bez īpaša saskaņojuma ar Ministru prezidentu izdod Biroja iekšējos normatīvos aktus, izņemot Biroja reglamentu;

3) nosaka lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību Birojā;

4) ne retāk kā reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai ziņojumu par Biroja darbības rezultātiem šā likuma 7., 8., 9. un 9.1 pantā minēto funkciju izpildē, par Biroja personālpolitikas attīstību un budžeta līdzekļu izlietojumu. Uz ziņojuma izskatīšanu Ministru kabinetā un Saeimas atbildīgajā komisijā var uzaicināt ģenerālprokuroru. Ja nepieciešams, šā panta trešajā daļā minētā komisija sniedz Ministru kabinetam un Saeimai atzinumu par Biroja priekšnieka ziņojumu. Ziņojumā iekļaujamās informācijas detalizācijas pakāpi un apjomu nosaka Ministru kabinets.

(7) Biroja priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Biroja priekšnieka vietnieks.

(8) Biroja priekšnieka amata pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas:

1) mēneša laikā no dienas, kad Biroja priekšnieks Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata;

2) ja beidzas likumā noteiktais pilnvaru termiņš;

3) sasniedzot likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;

4) ja spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums;

5) ja iestājusies nāve.

(9) Biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu var atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka viņš:

1) pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai;

2) neatbilst šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajām prasībām;

3) piedalās politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību darbībā;

4) nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā rezultātā radīts kaitējums valstij vai personai;

5) pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai sešus mēnešus viena gada periodā.

(10) Šā panta devītās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, kas norādīti, balstoties uz ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, izvērtē komisija, kuru vada ģenerālprokurors. Komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Valsts drošības dienesta priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām tās darbā piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji. Ja komisija nekonstatē šā panta devītās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, viņa atbrīvošanas procedūru pārtrauc. Komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets

(11) Ja šā panta desmitajā daļā minētā komisija konstatē šā panta devītās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, tā sagatavo attiecīgu lēmumu. Biroja priekšnieks šo lēmumu 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievērots šajā daļā noteiktais lietas izskatīšanas un nolēmuma pieņemšanas termiņš, tiesnesis (tiesa) pats nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildes termiņu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums nav pārsūdzams.

(12) Ja šā panta vienpadsmitajā daļā minētais komisijas lēmums nav pārsūdzēts vai ir pārsūdzēts un tiesa atzinusi, ka tas ir tiesisks, tad komisija lēmumu nosūta Ministru prezidentam. Ministru prezidents sagatavo un iesniedz Saeimai attiecīgu lēmuma projektu par Biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata. Saeimas lēmums par Biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams.

5

(10.03.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017., 07.12.2017., 29.10.2020. un 12.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2026.)