Vairogs2. pants
Krājaizdevu sabiedrības jēdziens, uzdevumi un tiesības
(1) Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un saskaņā ar šo likumu un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem šādus finanšu pakalpojumus:
1) piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;
2) kreditē biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem;
3) izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;
4) veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā;
5) izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;
6) glabā biedru vērtības;
7) konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos;
8) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);
9) sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;
10) ar Latvijas Bankas atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi šajā daļā minētajiem finanšu pakalpojumiem.
(2) Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir veicināt savu biedru saimniecisko kopdarbību atbilstoši krājaizdevu sabiedrības mērķim, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principu pamata, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību.
(3) Krājaizdevu sabiedrībai ir komersanta statuss.
(4) Krājaizdevu sabiedrība ir juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesības statūtos noteiktajā kārtībā iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus, kā arī uzņemties saistības un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.
(5) Krājaizdevu sabiedrības tiesībspēja rodas ar brīdi, kad šī sabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
(6) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu)
(7) Krājaizdevu sabiedrībām un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tai visu pieprasīto normatīvajos aktos noteikto informāciju, kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.
(8) Krājaizdevu sabiedrību amatpersonām ir pienākums rakstveidā informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, tai skaitā par aizdomīgiem darījumiem, kuri var būtiski ietekmēt stabilu un normatīvajiem aktiem atbilstošu krājaizdevu sabiedrības turpmāko vadību un darbību vai kuri var būtiski apdraudēt krājaizdevu sabiedrības reputāciju.
3
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 21.06.2007., 29.05.2014., 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.)
2.1 pants. Neizpaužamās ziņas
(1) Ziņas par krājaizdevu sabiedrības biedriem un citām personām, kuras saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus, kā arī ziņas par darījumiem, kuras krājaizdevu sabiedrība iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus, ir neizpaužamās ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu.
(2) Krājaizdevu sabiedrības rīcībā esošās neizpaužamās ziņas tiek sniegtas Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
4
( 29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.)
2.2 pants. Ierobežotas pieejamības informācija
(1) Informācija par krājaizdevu sabiedrību un tās biedriem vai citām personām, kas saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus, par krājaizdevu sabiedrības darbību un tās biedru vai citu personu, kas saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus, darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai par kuras izpaušanu Latvijas Banka nav pieņēmusi lēmumu, kā arī Latvijas Bankas rīcībā esošā ar krājaizdevu sabiedrību un tās darbību saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu krājaizdevu sabiedrību un tās biedru vai citu personu, kas saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus. Šādai informācijai par krājaizdevu sabiedrību un tās biedriem vai citām personām, kas saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus, kā arī krājaizdevu sabiedrības darbību un tās biedru vai citu personu, kas saņem krājaizdevu sabiedrības sniegtos pakalpojumus, darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja krājaizdevu sabiedrībai vai tās biedram ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija (juridiskajai personai) vai krājaizdevu sabiedrība ir likvidēta vai tās biedrs (juridiskā persona) ir likvidēts.
(2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju:
1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts krājaizdevu sabiedrības maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās krājaizdevu sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanai;
2) kuru Latvijas Banka sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;
3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu krājaizdevu sabiedrības darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes;
4) ko izpauž personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai,
b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības,
c) ja Latvijas Banka nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana.
(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, un Eiropas Banku iestādi, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
(4) Latvijas Banka saskaņā ar šā panta trešo, septīto un astoto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai:
1) lai pārliecinātos par krājaizdevu sabiedrības dibināšanu un darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, pārvaldību un grāmatvedības organizāciju, un iekšējās kontroles mehānismiem;
2) lai piemērotu likumā noteiktos uzraudzības pasākumus un sankcijas;
3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.
(5) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no krājaizdevu sabiedrības informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Latvijas Bankas sniegto informāciju minētajām institūcijām tās ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.
(6) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai.
(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:
1) citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām;
2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus;
3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka vai īsteno makrouzraudzības politiku;
4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;
5) dalībvalstu līgumiskajām vai institucionālajām klientu aizsardzības sistēmām;
6) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas krājaizdevu sabiedrību maksātnespējas procesā vai likvidācijā;
7) dalībvalsts institūcijām, kas pārvalda noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai;
8) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām.
(8) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalsts institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
5
(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.)