24. pants
Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzības organizācija

(1) Lai nodrošinātu krājaizdevu sabiedrību drošu darbību, stabilitāti un attīstību, krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic Latvijas Banka saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(11) Latvijas Banka nosaka krājaizdevu sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas, ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus.

(2) Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

29

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 29.05.2014., 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.)

24.1 pants. Jauna finanšu pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas kārtība

(1) Ja krājaizdevu sabiedrība ir plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, tā ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Latvijas Bankai pamatotu iesniegumu, kuram pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politikas un procedūru aprakstu.

(2) Latvijas Banka pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas ne vēlāk kā 30 dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas risku pārvaldīšanas politiku un šā pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības un visa krājaizdevu sabiedrību sektora darbību.

(21) Ja krājaizdevu sabiedrība ir plānojusi uzsākt jauna, līdz šim neveikta finanšu pakalpojuma sniegšanu — sniegt kreditēšanas pakalpojumus šā likuma 5. panta piektās daļas 2. un 3. punktā minētajām personām —, tā ne vēlāk kā 90 dienas iepriekš iesniedz Latvijas Bankai pamatotu iesniegumu, kuram pievieno nepieciešamos dokumentus. Latvijas Banka pēc šajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības un visa krājaizdevu sabiedrību sektora darbību ne vēlāk kā 90 dienu laikā.

(22) Latvijas Banka nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiskus grozījumus finanšu pakalpojumu sniegšanā.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par plānoto finanšu pakalpojumu vai tā sniegšanas kārtību, lai novērtētu attiecīgā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības un visa krājaizdevu sabiedrību sektora darbību un risku pārvaldīšanas kvalitāti.

(4) Latvijas Banka pieņem lēmumu par aizliegumu krājaizdevu sabiedrībai uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai krājaizdevu sabiedrībai, ja tās plānotā darbība apdraud vai varētu apdraudēt šīs krājaizdevu sabiedrības vai visa krājaizdevu sabiedrību sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus vai sniegt finanšu pakalpojumus.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma (administratīvā akta) apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

30

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025. 2.1 un 2.2 daļu piemēro ar 01.10.2025. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu)

24.2 pants. Ārpakalpojuma sniegšanas vispārīgie noteikumi

(1) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības grāmatvedības kārtošanu, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstīšanu, vai cits pakalpojums, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojuma vai tā būtiska elementa sniegšanu.

(2) Ārpakalpojumus krājaizdevu sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē.

(3) Krājaizdevu sabiedrība nedrīkst deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam saskaņā ar likumu vai krājaizdevu sabiedrības statūtiem noteiktos krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī:

1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu;

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

3) kreditēšanas pakalpojuma sniegšanu.

(4) Ja krājaizdevu sabiedrība vēlas kā ārpakalpojumu deleģēt grāmatvedības kārtošanu, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstīšanu, tā pirms ārpakalpojuma saņemšanas iesniedz Latvijas Bankai pamatotu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma procedūru un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju.

(5) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk ārpakalpojuma sniegšanu krājaizdevu sabiedrībai, ja tā 30 dienu laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Latvijas Bankas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu.

(6) Ja krājaizdevu sabiedrība vēlas deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šā panta ceturtajā daļā neminētu ārpakalpojumu, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu, tā vienlaikus ar ārpakalpojuma sniegšanas uzsākšanu iesniedz Latvijas Bankai informāciju par plānoto ārpakalpojuma veidu un ārpakalpojuma sniedzēju.

(61) Vairākas krājaizdevu sabiedrības ir tiesīgas vienoties, lai saņemtu ārpakalpojumu no viena un tā paša ārpakalpojumu sniedzēja. Ārpakalpojuma līgumu paraksta visas krājaizdevu sabiedrības, kuras noslēdz ārpakalpojuma līgumu. Krājaizdevu sabiedrības var deleģēt vienu krājaizdevu sabiedrību, kas iesniedz Latvijas Bankai informāciju par plānoto ārpakalpojuma veidu un ārpakalpojuma sniedzēju, ievērojot šā panta nosacījumus.

(7) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo krājaizdevu sabiedrību no likumā vai līgumā noteiktās atbildības. Krājaizdevu sabiedrība ir atbildīga par ārpakalpojuma sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo.

31

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

24.3 pants. Ārpakalpojumu reglamentējošie dokumenti

(1) Ārpakalpojuma saņemšanas tiesiskais pamats ir līgums, kurā ietver:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti;

3) krājaizdevu sabiedrības un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus, tai skaitā:

a) krājaizdevu sabiedrības tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) krājaizdevu sabiedrības tiesības dot ārpakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) krājaizdevu sabiedrības tiesības iesniegt ārpakalpojuma sniedzējam pamatotu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja krājaizdevu sabiedrība konstatējusi, ka ārpakalpojuma sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti,

d) ārpakalpojuma sniedzēja pienākumu nodrošināt krājaizdevu sabiedrībai iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

e) ārpakalpojuma sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc krājaizdevu sabiedrības pamatota rakstveida pieprasījuma saņemšanas;

4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai.

(2) Krājaizdevu sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma procedūru, kurā nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā pieņem lēmumus par ārpakalpojuma saņemšanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) kārtību, kādā notiek sadarbība ar ārpakalpojuma sniedzēju, par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) krājaizdevu sabiedrības rīcību gadījumos, kad ārpakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojuma sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, arī iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai.

32

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

24.4 pants. Ārpakalpojuma uzraudzība

(1) Latvijas Banka pieņem lēmumu aizliegt krājaizdevu sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot krājaizdevu sabiedrības darbību, kā arī var aizskart krājaizdevu sabiedrības biedru likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot krājaizdevu sabiedrības atbildīgo personu iespējas veikt normatīvajos aktos, krājaizdevu sabiedrības statūtos vai citos krājaizdevu sabiedrības iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par paredzēto krājaizdevu sabiedrības un ārpakalpojuma sniedzēja sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai krājaizdevu sabiedrība novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Latvijas Bankas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai krājaizdevu sabiedrība izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai krājaizdevu sabiedrība nekavējoties izbeidz ārpakalpojuma līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka:

1) krājaizdevu sabiedrība neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) krājaizdevu sabiedrība neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) ārpakalpojuma sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kuri apdraud vai var apdraudēt krājaizdevu sabiedrības saistību izpildi;

4) ir iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(4) Ja krājaizdevu sabiedrība konstatē, ka ārpakalpojuma sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līguma prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku.

(5) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo krājaizdevu sabiedrību un tās atbildīgās personas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(6) Grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma procedūrā, krājaizdevu sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par aizliegumu krājaizdevu sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

33

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums septītajā daļā par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)