Vairogs101. pants
(1) Latvijas Banka uzraudzības procesa kārtību nosaka saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Latvijas Banka katru gadu sagatavo uzraudzības pārbaužu programmu, kurā norāda:
1) Latvijas Bankas likumā, šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto Latvijas Bankas funkciju un pienākumu veikšanai paredzētos pasākumus un tiem nepieciešamos resursus;
2) plānotos uzraudzības pasākumus, kas piemērojami:
a) kredītiestādēm, kurās veikto šā likuma 101.3 panta 4.1 daļas 5. un 6.punktā minēto stresa testu rezultāti vai kuru novērtējums, ko veikusi Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 101.3 pantu, norāda uz riskiem, kas būtiski apdraud attiecīgās kredītiestādes finanšu stabilitāti, vai uz šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu vai Latvijas Bankas izdoto noteikumu prasību pārkāpumiem;
b) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu);
c) citām kredītiestādēm pēc Latvijas Bankas ieskatiem;
3) kredītiestādes, kurām paredzēts noteikt pastiprinātu uzraudzību, un tām piemērojamos pasākumus;
4) kredītiestāžu klātienes pārbaužu plānu, atsevišķi norādot plānotās klātienes pārbaudes kredītiestāžu filiālēs citās dalībvalstīs, kredītiestāžu meitas sabiedrībās un kredītiestādes mātes sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai šādas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības citā meitas sabiedrībā.
(2) Ja saskaņā ar šā likuma 101.3 pantu veiktā novērtējumā konstatēta tāda nepieciešamība, Latvijas Banka ir tiesīga veikt šādus pasākumus:
1) palielināt kredītiestādes klātienes pārbaužu skaitu vai biežumu;
2) norīkot pilnvarotu personu pastāvīgi atrasties kredītiestādē;
3) pieprasīt, lai kredītiestāde iesniedz papildu pārskatus vai sniedz pārskatus biežāk;
4) veikt kredītiestādes operatīvo, stratēģisko vai biznesa plānu papildu vai biežākas pārbaudes;
5) veikt mērķa pārbaudes, lai kontrolētu noteiktus riskus, kuru iestāšanās ir sagaidāma.
212
(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankas likums" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), kā arī otrās daļas ievaddaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)
101.1 pants. Latvijas Bankai ir tiesības neatļaut kredītiestādei nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud kredītiestādes finansiālo stabilitāti, vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.
213
(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)
101.2 pants. (1) Ja kredītiestāde plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, tā ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu. Tam pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstu.
(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas Latvijas Banka ne vēlāk kā 30 dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas risku pārvaldīšanu un tā ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību.
(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par plānoto finanšu pakalpojumu vai tā sniegšanas kārtību, lai novērtētu attiecīgā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību un risku pārvaldīšanas kvalitāti.
(4) Latvijas Banka pieņem lēmumu par aizliegumu kredītiestādei uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai kredītiestādei, ja tās plānotā darbība apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus vai sniegt finanšu pakalpojumus.
(5) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.
214
(28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums piektajā daļā par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)
101.3 pants. (1) Latvijas Banka pārbauda kredītiestādes stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības, un novērtē:
1) kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus;
2) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu);
3) riskus, kas konstatēti stresa testēšanas procesā, ņemot vērā veikto operāciju (darījumu) apjomu, dažādību un sarežģītību;
4) riskus, kas konstatēti digitālās darbības noturības testēšanā saskaņā ar Regulas Nr. 2022/2554 IV nodaļu.
(2) Latvijas Banka nosaka šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma apjomu un regularitāti atkarībā no kredītiestādes lieluma, sistēmiskā nozīmīguma, veikto operāciju (darījumu) apjoma, dažādības un sarežģītības, kā arī ņemot vērā proporcionalitātes principu atbilstoši Latvijas Bankas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem. Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata un atjauno šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā iekļauto informāciju par uzraudzības pārbaužu programmā iekļautām kredītiestādēm.
(21) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu, Latvijas Banka kredītiestādēm ar līdzīgu riska profilu (līdzīgu biznesa modeli vai riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu) var piemērot vienotu metodoloģiju, kas var ietvert uz risku orientētus kritērijus un kvantitatīvus rādītājus, ļauj pienācīgi ņemt vērā katras kredītiestādes pakļautību tās darbībai piemītošiem specifiskiem riskiem un neietekmē kredītiestādei saskaņā ar šā likuma 36.3 panta ceturto daļu un šā panta 4.4 daļu un 4.7 daļas 2. punktu noteikto pasākumu specifiskumu. Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par vienotas metodoloģijas izmantošanu.
(3) Pamatojoties uz veikto pārbaudi un novērtējumu, Latvijas Banka lemj, vai kredītiestādes stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un vai kredītiestādes likviditāte un pašu kapitāls ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai.
(31) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto pārbaužu un novērtēšanas procesa organizāciju.
(32) Ja, veicot pārbaudi, jo īpaši novērtējot kredītiestādes darbību, pārvaldības kārtību vai biznesa modeli, Latvijas Bankai rodas pamatotas aizdomas, ka darījumos vai darbībās iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu vai ka pastāv šāds paaugstināts risks, Latvijas Banka par to nekavējoties ziņo Eiropas Banku iestādei. Ja pastāv paaugstināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska iespējamība, Latvijas Banka nekavējoties paziņo Eiropas Banku iestādei savu novērtējumu, kā arī piemēro šajā likumā paredzētos pasākumus un darbības.
(4) Latvijas Banka nekavējoties informē Eiropas Banku iestādi, ja šajā pantā minētās pārbaudes un novērtējuma rezultātā konstatēts, ka kredītiestāde var radīt sistēmisku risku.
(41) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā papildus kredītriska, operacionālā riska un tirgus risku novērtējumam izvērtē vismaz:
1) kredītiestādes pārvaldību, korporatīvo kultūru un vērtības, valdes un padomes locekļu spēju pildīt savus pienākumus;
2) kredītiestādes komercdarbības modeli;
3) kredītiestādes pakļautību likviditātes riskam, likviditātes riska pārvaldīšanu, ieskaitot alternatīvo scenāriju analīzi, likviditātes riska mazināšanas pasākumu pārvaldīšanu, īpaši likviditātes rezervju apmēru, sastāvu un tajās iekļauto aktīvu kvalitāti, spēkā esošos rīcības plānus ārkārtas situācijām;
4) (izslēgts ar 29.04.2021. likumu);
5) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, — saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus;
6) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, — saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus;
7) kredītiestādes pakļautību koncentrācijas riskam un tā pārvaldīšanu, ieskaitot atbilstību ES regulas Nr. 575/2013 prasībām attiecībā uz lielo riska darījumu ierobežojumiem;
8) kredītiestādes riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu;
9) diversifikācijas efektu ietekmi un to iekļaušanu risku mērīšanas sistēmā;
10) iespēju, ka kredītiestādei var rasties būtiski zaudējumi netirdzniecības portfeļa riska darījumu procentu likmju riska dēļ, un apsvērumus par iespējamiem šādu zaudējumu rašanās apstākļiem;
11) kredītiestādes pakļautību pārmērīgas sviras riskam;
12) citus kredītiestādei būtiskus riskus;
13) kredītiestādes ieviestās kārtības un procedūras stabilitāti, piemērotību un piemērošanu atlikušā riska pārvaldīšanai ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē, kas saistīts ar atzītu kredītriska mazināšanas metožu izmantošanu;
14) apmēru, kādā kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams attiecībā pret vērtspapīrotiem aktīviem, ņemot vērā darījuma ekonomisko būtību, tostarp panākto riska pārneses pakāpi.
(42) Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā veic kredītiestāžu stresa testēšanu, kuras rezultātus ņem vērā novērtējumā, kas tiek veikts saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām. Stresa testēšanas metodoloģija atbilst Eiropas Banku iestādes vadlīnijās noteiktajai.
(43) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
(44) Piemērojot šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus un ES regulas Nr. 575/2013 attiecīgās prasības, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde:
1) nodrošina papildu pašu kapitālu, kas pārsniedz ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 101.16 panta noteikumiem;
2) pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas veicami šā likuma 34.1, 34.2 vai 36.2 panta prasību izpildei;
3) izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai plānu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu prasību ievērošanas atjaunošanai, nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus, kā arī pilnveido tās iesniegto plānu attiecībā uz tajā noteiktajām darbības jomām un pasākumu izpildes termiņiem;
4) pašu kapitāla aprēķina vajadzībām piemēro speciālu uzkrājumu vai aktīvu atzīšanas un vērtēšanas politiku;
5) sašaurina vai ierobežo komercdarbību vai operāciju (darījumu) apjomu, atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud tās stabilitāti;
6) samazina tās darbībai (tostarp darbībām, kas nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem), produktiem vai sistēmām piemītošos riskus;
7) nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku atalgojuma mainīgajai daļai, kurš izteikts procentos no tīrajiem ieņēmumiem un ļauj kredītiestādei uzturēt stabilu kapitāla bāzi;
8) novirza peļņu pēc nodokļu nomaksas pašu kapitāla stiprināšanai;
9) samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem, ja tas nerada saistību neizpildi;
10) sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai skaitā pārskatus par kredītiestādes pašu kapitālu, likviditāti un sviras rādītāju, ja attiecīgā prasība ir lietderīga un samērīga ar pārskatos iekļaujamās informācijas pieprasīšanas mērķi, kā arī ja pieprasītā informācija nav dublējoša. Jebkāda papildu informācija, ko var pieprasīt no kredītiestādes par uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, uzraudzības procesa kārtību, Latvijas Bankas veikto stresa testēšanu, regulārajām pārbaudēm attiecībā uz atļaujām izmantot iekšējās pieejas un par kredītiestādei piemērojamiem ierobežojumiem saskaņā ar šā likuma 113. panta pirmo daļu, ir uzskatāma par dublējošu, ja tāda pati vai pēc būtības tāda pati informācija jau ir sniegta Latvijas Bankai citādā veidā vai ja tā tādu var sagatavot pati. Latvijas Banka nav tiesīga pieprasīt no kredītiestādes papildu informāciju, ja tā attiecīgu informāciju iepriekš ir saņēmusi atšķirīgā formātā vai detalizācijas pakāpē un ja minētais atšķirīgais formāts vai detalizācijas pakāpe Latvijas Bankai neliedz sagatavot tikpat kvalitatīvu un ticamu informāciju kā tā, kas būtu sagatavota, izmantojot pieprasīto papildu informāciju, kura tiktu sniegta citādā veidā;
11) pilnveido tos pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinā iekļautos modelēšanas un parametru pieņēmumus, kas atšķiras no tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktiem modelēšanas un parametru pieņēmumiem procentu likmju riska pārvaldīšanai netirdzniecības portfelī.
(45) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
(46) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
(47) Pamatojoties uz atbilstoši šā panta prasībām veikto kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku novērtējumu un ņemot vērā kredītiestādes komercdarbības modeli un šā likuma 34.1 un 34.2 pantā noteikto risku pārvaldīšanas organizācijui, Latvijas Banka izvērtē nepieciešamību noteikt kredītiestādēm šādas īpašas likviditātes prasības:
1) pieprasīt no kredītiestādēm papildu pārskatus par likviditātes pozīcijām vai noteikt, ka pārskati sniedzami biežāk, nekā noteikts ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā vai citos normatīvajos aktos;
2) noteikt kredītiestādēm citas īpašas likviditātes prasības, tostarp arī ierobežojumus aktīvu un saistību termiņstruktūras nesabalansētībai.
(48) Pieņemot lēmumu par īpašu likviditātes prasību noteikšanu un sankciju piemērošanu, pamatojoties uz atbilstoši šā panta prasībām veikto kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku novērtējumu un ņemot vērā kredītiestādes biznesa modeli, šā likuma 34.1 un 34.2 pantā noteikto risku pārvaldīšanas organizāciju un iespējamo sistēmisko likviditātes risku, kas var apdraudēt Latvijas Republikas finanšu tirgus integritāti, Latvijas Banka izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti un ņem vērā kredītiestādes likviditātes rādītāju atšķirību no šajā likumā vai ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā noteiktajām likviditātes vai stabila finansējuma prasībām.
(5) Latvijas Banka nosaka Eiropas Banku iestādes vadlīnijām atbilstošu kārtību, kādā:
1) kredītiestāde pārvalda, tai skaitā identificē, novērtē, analizē un uzrauga procentu likmju risku netirdzniecības portfelī;
2) kredītiestāde novērtē un pārrauga kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī;
3) aprēķināms kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem;
4) nosaka, ka kredītiestādes īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī nav apmierinošas saskaņā ar šā likuma 49.2 panta prasībām;
5) aprēķināms kredītiestādes neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no diviem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(6) Ja šā panta piektās daļas 3. punktā minētais aprēķins liecina, ka kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskā vērtība samazināsies par 15 procentiem vai vairāk no pirmā līmeņa kapitāla sakarā ar pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm atbilstoši šā panta piektās daļas 3. punktam, vai ja konstatēts neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no diviem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm atbilstoši šā panta piektās daļas 5. punktam, Latvijas Banka īsteno vienu vai vairākus pasākumus saskaņā ar šā panta 4.4 daļu, izņemot gadījumu, kad tā, piemērojot šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus, uzskata, ka kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī.
(61) Latvijas Banka piemēro šā panta prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasību piemērošanas līmenim.
(7) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)
(8) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana saistībā ar šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.
(9) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto lēmumu pieņemšanas principiem.
215
(22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 24.04.2014., 11.06.2015., 29.04.2021., 27.05.2021., 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.)
101.4 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
216
101.5 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
217
101.6 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
218
101.7 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
219
101.8 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
220
101.9 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
221
101.10 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
222
101.11 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
223
101.12 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
224
101.13 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
225
101.14 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
226
101.15 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
227
101.16 pants. (1) Latvijas Banka, pamatojoties uz šā likuma 101.3 panta pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes rezultātiem, pieprasa, lai kredītiestāde ievēro šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punkta prasību (nolūkā segt riskus, kas kredītiestādei rodas tās darbības dēļ, tostarp tos riskus, kuri atspoguļo konkrētu ekonomikas un tirgus norišu ietekmi uz kredītiestādes riska profilu) vismaz šādos gadījumos:
1) kredītiestāde ir pakļauta riskiem vai risku elementiem, kuri, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus, nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — ES regula 2017/2402) otrajā nodaļā noteiktajām prasībām;
2) kredītiestāde nav ievērojusi šā likuma 34.1, 34.2 vai 36.2 panta prasības vai ES regulas Nr. 575/2013 393. panta prasības, un ir pamats uzskatīt, ka citu uzraudzības pasākumu piemērošana vien nebūs pietiekama, lai nodrošinātu minēto prasību izpildi tādā laika periodā, ko Latvijas Banka atzīst par piemērotu;
3) kredītiestādes veiktās tirdzniecības portfeļa pozīciju vērtības korekcijas nav uzskatāmas par pietiekamām, lai kredītiestāde spētu pārdot šīs pozīcijas īsā laikā vai ierobežot ar šīm pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem funkcionējoša tirgus apstākļos;
4) pašu kapitāla prasības nav pietiekamas tādēļ, ka kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, vairs neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem;
5) kredītiestāde atkārtoti nespēj izveidot vai nodrošināt pietiekamu pirmā līmeņa pamata kapitāla līmeni, lai segtu saskaņā ar šā likuma 101.17 panta trešās daļas noteikumiem kredītiestādei paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību;
6) citās kredītiestādes darbībai specifiskās situācijās, kas, pēc Latvijas Bankas ieskatiem, rada būtiskas uzraudzības bažas.
(2) Riski vai risku elementi nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām, ja kredītiestādes darbībai piemītošo vai varbūtējo risku segšanai nepieciešamais kapitāls, kā arī šā kapitāla elementi un struktūra, ko Latvijas Banka, ņemot vērā tās veikto pārbaudi par kredītiestādes saskaņā ar šā likuma 36.2 panta pirmās daļas prasībām veikto novērtējumu, uzskata par pietiekamu, pārsniedz minētās ES regulu prasības.
(3) Šā panta otrās daļas izpratnē kapitāls ir uzskatāms par pietiekamu, ja tas sedz visus tādus riskus vai risku elementus, kuri ir identificēti kā būtiski saskaņā ar šā panta ceturto daļu veiktā novērtējuma rezultātā un kuri nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām. Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī var tikt uzskatīts par būtisku vismaz šā likuma 101.3 panta sestajā daļā minētajos gadījumos, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka, veicot šā likuma 101.3 panta pirmajā un trešajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu, secina, ka kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī.
(4) Latvijas Banka, ņemot vērā kredītiestādes riska profilu, novērtē tās pakļautību riskiem, tostarp novērtē:
1) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kuri ir izslēgti vai uz kuriem nav skaidri attiecinātas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības;
2) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības. Tie riski vai risku elementi, uz kuriem attiecas šajā likumā, Latvijas Bankas noteikumos vai ES regulā Nr. 575/2013 noteiktie pārejas perioda nosacījumi vai tiesības turpināt piemērot iepriekš spēkā bijušos nosacījumus, netiek uzskatīti par riskiem vai šādu risku elementiem, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības.
(5) Ja Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, kas nav pietiekami segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu kapitāla līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām uzskata par pietiekamu, un ES regulas Nr. 575/2013 trešajā un ceturtajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām.
(6) Ja Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu kapitāla līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām uzskata par pietiekamu, un ES regulas Nr. 575/2013 trešajā un septītajā daļā noteiktajām prasībām.
(7) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Latvijas Banka pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nodrošina ar pašu kapitālu, kas atbilst šādām prasībām (ja Latvijas Banka saskaņā ar šā panta devīto daļu nav noteikusi citādi):
1) vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības izpilda ar pirmā līmeņa kapitālu;
2) vismaz trīs ceturtdaļas no šīs panta daļas 1. punktā minētā pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls.
(8) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Latvijas Banka pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, nodrošina ar pirmā līmeņa kapitālu (ja Latvijas Banka saskaņā ar šā panta devīto daļu nav noteikusi citādi).
(9) Latvijas Banka, ja nepieciešams, kā arī ņemot vērā kredītiestādes specifiskos apstākļus, ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitāla prasību ar augstāku pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa kapitāla daļu, nekā noteikts attiecīgi šā panta septītajā vai astotajā daļā.
(10) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu atbilstoši šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktam Latvijas Bankas pieprasīto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:
1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības;
2) šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību;
3) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks.
(11) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu Latvijas Bankas saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu pieprasīto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:
1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību;
2) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību;
3) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz pārmērīgas sviras risku.
(12) Latvijas Banka rakstveidā paziņo kredītiestādei tās pieņemto lēmumu par papildu pašu kapitāla prasības noteikšanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, to attiecīgi pamatojot. Latvijas Banka sagatavo pamatojumu, kas sniedz skaidru priekšstatu par novērtējumu, ko tā veikusi saskaņā ar šo pantu. Šā panta pirmās daļas 5. punktā minētajā gadījumā Latvijas Banka savā pamatojumā ietver īpašu skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ ieteicamā kapitāla rezerves prasības noteikšana vairs nav uzskatāma par piemērotu.
228
(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)
101.17 pants. (1) Latvijas Banka šā likuma 101.3 panta pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma ietvaros, tostarp ņemot vērā saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.2 daļu veiktās stresa testēšanas rezultātus, regulāri pārbauda kredītiestādes saskaņā ar šā likuma 36.2 panta 2.1 daļu noteikto pašu kapitāla līmeni. Pamatojoties uz minēto pārbaudi, Latvijas Banka nosaka kredītiestādei tādu kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu tā uzskata par kredītiestādei pietiekamu.
(2) Latvijas Banka nosaka kredītiestādei specifisku ieteicamā kapitāla rezerves prasību, ievērojot, ka:
1) ieteicamā kapitāla rezerves prasība ir pašu kapitāls, kas pārsniedz attiecīgo tā pašu kapitāla apmēru, kas nepieciešams saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešo, ceturto un septīto daļu, ES regulas 2017/2402 otro nodaļu, šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un attiecīgā gadījumā šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantu vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu un ir nepieciešams, lai sasniegtu kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu Latvijas Banka uzskata par kredītiestādei pietiekamu saskaņā ar šā panta pirmo daļu;
2) ieteicamā kapitāla rezerves prasība var segt riskus, uz kuriem attiecas saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu noteiktā papildu pašu kapitāla prasība, tikai tādā apmērā, kādā tā sedz to minēto risku aspektus, kas vēl nav segti saskaņā ar minēto papildu pašu kapitāla prasību.
(3) Latvijas Banka paziņo kredītiestādei saskaņā ar šā panta otro daļu tai noteikto specifisko ieteicamo kapitāla rezerves prasību, un kredītiestāde to nodrošina ar pirmā līmeņa pamata kapitālu.
(4) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:
1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības;
2) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks;
3) šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību.
(5) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:
1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību;
2) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku;
3) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību.
(6) Kredītiestāde, kura neievēro saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, bet ievēro ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu noteikto papildu pašu kapitāla prasību un attiecīgā gadījumā šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību nepiemēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā vai 35.35 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.
229
(29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)