106. pants
(1) Latvijas Bankai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības, minēto sabiedrību meitas sabiedrību darbību un minēto sabiedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamās funkcijas veicošu citu ar šīm sabiedrībām saistītu personu vai šo sabiedrību pilnvarotu pārstāvju darbību.

(2) Latvijas Bankai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pieprasīt no šā panta pirmajā daļā minētajām personām Latvijas Bankas funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, iepazīties ar šā panta pirmajā daļā minēto personu dokumentāciju, pārbaudīt grāmatvedības datus un reģistrus un saņemt to izrakstus vai kopijas, saņemt no šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem paskaidrojumus, informāciju par komercsabiedrībām, kurās konsolidācijas grupai ir ieguldījumi, vai iztaujāt ikvienu citu personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par pārbaudāmo subjektu.

(3) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)

(4) Kredītiestādēm, kredītiestāžu meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrībām, attīstības finanšu institūcijai Attīstības finanšu institūcijas likuma izpratnē un apdrošinātājiem ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu. Kredītiestādēm šajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības savstarpēji apmainīties ar ziņām par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.

(5) Lai izvērtētu klienta — patērētāja — spēju atmaksāt kredītu, klienta galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības vai pārvaldīt savu kredītrisku, kredītiestādes, kredītiestāžu meitas sabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības, kā arī kapitālsabiedrības, kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajam apmainās ar ziņām par klientu, klienta galvinieku, viņu saistībām un šo saistību izpildes gaitu.

(6) Lai izvērtētu klienta — juridiskās personas — spēju atmaksāt kredītu, klienta galvinieka — juridiskās personas — spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības vai slēgt citu darījumu ar kredītrisku vai pārvaldītu kredītrisku, kredītiestādes ar kredītinformācijas biroju starpniecību apmainās ar informāciju ar citām juridiskajām personām, kuras nav minētas šā panta ceturtajā daļā un kuras slēdz darījumus ar kredītrisku ar citām juridiskajām personām, par klienta vai klienta galvinieka saistībām un šo saistību izpildes gaitu.

238

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002., 11.12.2003., 28.10.2004., 22.02.2007., 17.05.2007., 23.12.2010., 24.04.2014., 25.10.2018., 23.09.2021., 08.06.2023. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.)

106.1 pants. Kredītiestādes, kredītiestādes filiāles un tādas komercsabiedrības dalību Kredītu reģistrā, kurai ir ciešas attiecības ar kredītiestādi, nosaka Kredītu reģistra likums.

239

(24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

106.2 pants. (1) Par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu, kā arī ES regulas Nr. 575/2013 un ES regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem ikviena persona var ziņot Latvijas Bankai.

(2) Latvijas Banka izveido un uztur drošu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

1) kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par pārkāpumiem;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību — tādas personas datu aizsardzību, kura ziņo par pārkāpumu, kā arī tādas fiziskās personas datu aizsardzību, par kuru ir aizdomas, ka tā izdarījusi pārkāpumu;

3) noteikumus par konfidencialitātes nodrošināšanu personai, kura ziņo par pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad šādu ziņu izpaušanu paredz Latvijas Republikas normatīvie akti.

(3) Kārtību, kādā tiek ziņots par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu, kā arī ES regulas Nr. 575/2013 un ES regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem, un kārtību, kādā Latvijas Bankā saņemtie ziņojumi tiek apstrādāti, nosaka Latvijas Bankas noteikumi.

(4) Ziņošana, kuru saskaņā ar šā panta pirmo un piekto daļu var veikt kredītiestādes darbinieki, nav uzskatāma par līgumā un jebkurā normatīvajā aktā noteiktā informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu, un personu nevar saukt pie atbildības par šādu ziņošanu. Pret kredītiestādes darbiniekiem, kuri ziņo par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem kredītiestādē, šādas ziņošanas dēļ nedrīkst vērst diskriminējošas vai citas netaisnīgas darbības.

(5) Kredītiestāde izstrādā procedūru, saskaņā ar kuru izveido neatkarīgu un speciālu iekšējo kanālu ziņošanai par pārkāpumu, un nodrošina, ka kredītiestādes darbinieki var ziņot par iespējamiem vai faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu, kā arī ES regulas Nr. 575/2013 un ES regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem. Kredītiestādes izstrādātā procedūra par iekšējā kanāla izveidošanu ziņošanai par pārkāpumu nodrošina šā panta otrās daļas 2. un 3. punktā, kā arī ceturtajā daļā noteikto prasību ievērošanu.

240

(19.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu)