110. pants
(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

249

110.1 pants. (1) Informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes darbību un tās klienta darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu, ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no dalībvalstu un ārvalstu izveidotajām institucionālajām vienībām saņemtā informācija un kredītiestāžu uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu. Šādai informācijai par kredītiestādi un tās klientu, kā arī kredītiestādes darbību un tās klienta darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja kredītiestādei vai tās klientam ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija, vai kredītiestāde vai tās klients (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju:

1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts kredītiestādes maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās kredītiestādes finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Latvijas Banka sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu kredītiestādes darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības institūcijas;

4) par personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai,

b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības,

c) ja Latvijas Banka nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieka uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai atbilstoši kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, kā arī izpaust atklātībā (publicēt savā tīmekļvietnē) Latvijas Bankas veikto stresa testu rezultātus un no kredītiestādes tās uzraudzības vajadzībām pārskatu veidā saņemto informāciju par kredītiestādi, tās darbību un finanšu rādītājiem, kas nepārsniedz saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 un kredītiestādes gada pārskatā atklājamās informācijas apmēru.

(4) Latvijas Banka saskaņā ar šā panta trešo, septīto un devīto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu dibināšanu un darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu kredītiestāžu darbības uzraudzībā, īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, pārvaldību un grāmatvedības organizāciju, un iekšējās kontroles mehānismiem;

2) lai piemērotu likumā noteiktos administratīvos pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādes informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Latvijas Bankas sniegto informāciju minētajām institūcijām tās ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā un devītajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai.

(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām;

2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus;

3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka vai īsteno makrouzraudzības politiku;

4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

5) dalībvalstu līgumiskajām vai institucionālajām klientu aizsardzības sistēmām;

6) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas kredītiestāžu maksātnespējas, likvidācijas un citu dalībvalstu tiesību aktos noteiktās līdzīgās procedūrās;

7) personām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu finanšu pārskatu obligātajām revīzijām;

8) dalībvalsts institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai;

9) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām;

10) kompetentajām institūcijām, valsts institūcijām vai institucionālajām vienībām, kas ir atbildīgas par noteikumu piemērošanu attiecībā uz darbību strukturālu nodalīšanu banku grupā.

(8) Latvijas Banka paziņo Eiropas Banku iestādei par valsts institūcijām un institucionālajām vienībām, kuras var saņemt ierobežotas pieejamības informāciju pārraudzības vai uzraudzības funkciju izpildei vai kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā.

(9) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalsts institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(10) Ja rodas ārkārtas situācija, nelabvēlīgi notikumi vai stāvoklis, kad finanšu tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgus pienācīgu darbību, likviditāti un integritāti un finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Eiropas Savienībā vai kādā no dalībvalstīm, Latvijas Banka dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai pēc attiecīga pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju, kas šīm institūcijām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītās likviditātes nodrošināšanai, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai.

(11) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu veikšanai;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumu veikšanai;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(12) Latvijas Banka šā panta vienpadsmitajā daļā minētajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju, ievērojot šā panta trīspadsmitajā daļā noteikto, sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem tiesību aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu, apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos tiesību aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(13) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Latvijas Bankas telpās.

250

(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)