Vairogs139. pants
(1) Izmaksu un parādu segšanas kārtību nosaka likvidators, ievērojot šā likuma 139.2, 139.3, 139.4, 139.5, 139.6 un 139.7 panta noteikumus.
(2) Kredītiestādes likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesā kreditoriem netiek veikta izmaksa par noguldījumiem, kuru noguldītājs kā klients nav identificēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām vai kamēr nav pabeigta klienta identifikācija un izpēte.
305
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018., 13.06.2019. un 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.)
139.1 pants. (Izslēgts ar 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.)
306
139.2 pants. Pēc maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu pamatsummu (bez procentiem) apmierināšanai šādās kārtās:
1) izmaksas noguldītājiem, kuriem saskaņā ar likumu pienākas garantētā atlīdzība segtā noguldījuma apmērā. Izmaksas nosaka segtā noguldījuma apmērā saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu. Ja noguldītājam kredītiestādē ir atvērti vairāki konti, tiek uzskatīts, ka noguldītājam ir viens noguldījums visu noguldījumu summas apmērā. Ja noguldītājs ir saņēmis garantēto atlīdzību segtā noguldījuma apmērā, viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un noguldījumu garantiju fonda prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs kārtas prasījumiem;
2) izmaksas noguldītājiem, kuri ir fiziskās personas, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē), noguldījuma daļas apmērā, kas pārsniedz segto noguldījumu, izņemot tos noguldījumus, kas piesaistīti, izmantojot Latvijā reģistrētas kredītiestādes filiāli, kura atrodas ārpus Eiropas Savienības;
3) darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējos trijos darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā minimālajā apmērā; attiecībā uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību — par visu nesamaksāto laikposmu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997. gada 1. janvārim, kā arī tad, ja bijušajam darbiniekam, kurš nav uzskatāms par apdrošināto personu saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", arodslimība, kuras cēlonis ir šā darbinieka veiktais darbs kaitīgos darba apstākļos līdz 1997. gada 1. janvārim, konstatēta pēc 1997. gada 1. janvāra; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā punktā minētajām izmaksām, vai Maksātnespējas kontroles dienesta prasījumi, ja tas ir apmierinājis iepriekšminētos prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";
4) nodokļi un citi maksājumi (parādi) valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī tie tranzītkredīti un procentu maksājumi par šo kredītu izmantošanu, kuri līdz maksātnespējas pasludināšanas dienai vai dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par kredītiestādes likvidāciju, ir atmaksāti kredītiestādei;
5) tie parādi kreditoriem, kuri izveidojušies, kredītiestādei pieņemot izpildei, bet neizpildot klienta maksājuma uzdevumus par naudas pārskaitīšanu valsts vai pašvaldības budžeta kontos;
6) valsts prasījumi par valsts garantēto kredītu atmaksāšanu.
307
(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2019.)
139.3 pants. Pēc šā likuma 139.2 pantā paredzēto kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās kārtās:
1) pārējie likumīgie kreditoru prasījumi (pamatsumma kopā ar procentiem), arī to kreditoru prasījumi, kuri kreditora statusu ieguvuši pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanas, ja tie saskaņā ar šo likumu nav pielīdzināmi šā likuma 139.2 pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem. Atliktie nodokļu maksājumi pēc maksājumu veikšanas šā likuma 139.2 pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem, atlikušie fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu prasījumi un darba algu parādi, kā arī citi no darba tiesiskajām attiecībām izrietoši maksājumi tiek pielīdzināti šīs kārtas prasījumiem. Ja kreditora noguldījums ir bijis apdrošināts un kreditors ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību, attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības (fonda) prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs kārtas prasījumiem. Šajā kārtā apmierina arī segto obligāciju prasījumus saskaņā ar Segto obligāciju likumu;
2) (izslēgts ar 28.02.2019. likumu);
3) kreditoru prasījumi, kuri pieteikti pēc noteiktā termiņa, izņemot neapmierinātos segto obligāciju prasījumus, kurus apmierina saskaņā ar šā panta 1. punktu arī tad, ja tie pieteikti pēc noteiktā termiņa, kā arī par nodokļu uzskaiti un kontroli atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju prasījumi;
31) prasījumi, kas izriet no parāda instrumenta, attiecībā uz kuru līgumā par instrumenta pamatsummu ir noteikta zemāka vērtība nekā tiem kreditoru prasījumiem, kas izriet no ES regulas Nr. 575/2013 72.a panta 2. punktā izslēgtajām saistībām;
32) prasījumi, kas izriet no parāda instrumenta, kura sākotnējais dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu vai prospektu ir vismaz viens gads, kurš nav uzskatāms par atvasinātu finanšu instrumentu, kurā nav ietverts atvasināts finanšu instruments un attiecībā uz kuru līgumā vai prospektā ir noteikta zemāka prioritāte nekā tiem kreditoru prasījumiem, kuri ir līdzīgi šā likuma 139.2 pantā un šā panta 1. un 3. punktā noteiktajiem. Parāda instrumentu ar mainīgu procentu likmi, kas nosakāma, pamatojoties uz finanšu tirgū vispāratzīti lietotu bāzes procentu likmi, un parāda instrumentu, kas nav izteikts emitenta valsts valūtā, ar nosacījumu, ka pamatsumma, atmaksas summa un procentu likme ir izteikta vienā un tajā pašā valūtā, neuzskata par tādu parāda instrumentu, kurā ietverts atvasināts finanšu instruments tikai šajā teikumā minēto pazīmju dēļ;
4) prasījumi, kas neizriet no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kurus kreditori aizdevuši kredītiestādei uz noteiktu laiku ar nosacījumu, ka pirms termiņa tos var pieprasīt vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā;
5) prasījumi, kas izriet no saistībām, kuras kredītiestāde, uz kuru attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 61. pantā noteiktais, emitējusi noregulējuma vienībai un kuras noregulējuma vienība nopirkusi tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību vai kuras kredītiestāde emitējusi tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējuma grupā, un kuras akcionārs ir nopircis;
6) prasījumi, kas izriet no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 63. panta nosacījumiem;
7) prasījumi, kas izriet no pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta nosacījumiem.
308
(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019., 29.04.2021. un 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.)
139.4 pants. Katras nākamās kreditoru kārtas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kreditoru kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja kredītiestādes naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas kārtas kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs kārtas ietvaros.
309
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
139.5 pants. Naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šā likuma 139.2 un 139.3 pantā minēto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti kredītiestādes akcionāriem proporcionāli katra ieguldījuma apmēram.
310
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
139.6 pants. Ja kredītiestādes likvidācijas procesā kreditori ir iesnieguši savus kreditoru prasījumus, pēc kredītiestādes maksātnespējas procesa pasludināšanas tie atkārtoti kreditoru prasījumus kredītiestādes likvidācijas procesā pieteiktajā apmērā neiesniedz.
311
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
139.7 pants. Ja tiesa kredītiestādes likvidācijas procesā pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu, administrators turpina apmierināt attiecīgās kārtas kreditoru prasījumus līdz likvidatora noteiktajam kreditoru prasījumu procentuālajam apmēram. Sasniedzot šā panta pirmajā teikumā noteikto prasījumu apmēru, administrators apmierina attiecīgo kārtu kreditoru prasījumus atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.
312
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
139.8 pants. Kredītiestādes likvidators ir tiesīgs turēt likvidējamās kredītiestādes naudas līdzekļus, tai skaitā likvidācijas procesā atgūtos naudas līdzekļus, likvidējamās kredītiestādes euro kontā Latvijas Bankā saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru likvidējamā kredītiestāde noslēgusi ar Latvijas Banku. Tikai likvidators ir tiesīgs šajā kontā ieskaitīt naudas līdzekļus no likvidējamās kredītiestādes konta dalībvalsts kredītiestādē un pārskaitīt no šā konta naudas līdzekļus uz likvidējamās kredītiestādes kontu dalībvalsts kredītiestādē. Likvidatoram ir tiesības turēt skaidru naudu kasē tādā apjomā, kāds nepieciešams likvidācijas procesa kārtējo izdevumu segšanai.
313
(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)