13. pants
(1) Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, iepriekš konsultējoties ar nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestādēm, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli, izstrādā grupas noregulējuma plānu.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā grupa ir reģistrējusi meitas sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles.

(3) Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus, kas veicami attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību;

2) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas komercdarbību veic dalībvalstī;

3) šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētajām sabiedrībām;

4) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību ārpus dalībvalstīm.

(4) Grupas noregulējuma plānu izstrādā, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šā likuma 12.pantu. Noregulējuma plānā katrai grupai iekļauj noregulējamās vienības un noregulējamās grupas.

(5) Grupas noregulējuma plānā norāda:

1) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz noregulējamām vienībām saskaņā ar šā likuma 11. panta otro daļu, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajām grupas sabiedrībām, mātes sabiedrību un meitas sabiedrībām;

2) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz katras noregulējamās grupas noregulējamām vienībām, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām grupas vienībām, kas pieder pie tās pašas noregulējamās grupas, un citām noregulējamām grupām;

3) izvērtējumu par to, kā noregulējuma instrumentu varētu izmantot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras veic komercdarbību dalībvalstīs, lai saskaņotā veidā varētu piemērot noregulējuma instrumentus un izmantot noregulējuma tiesības, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešajai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas darbības jomas, darbības, ko veic vairākas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības vai atsevišķas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai noregulējamās grupas, kā arī norāda iespējamos šķēršļus saskaņotam noregulējumam;

4) informāciju par sadarbību ar ārvalstu attiecīgajām valsts iestādēm un noregulējuma ietekmi dalībvalstīs, ja grupā ietilpst ārvalstīs reģistrētas sabiedrības;

5) informāciju par pasākumiem, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir konstatēta atbilstība noregulējuma veikšanas nosacījumiem;

6) informāciju par citiem pasākumiem grupas noregulēšanai (par katrā noregulējamā grupā ietilpstošām iestādēm vai finanšu sabiedrībām);

7) informāciju par grupas noregulējuma darbību finansēšanas avotiem un gadījumiem, kad būtu nepieciešama vienošanās par finansēšanas kārtību un principiem attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem attiecībā uz šo finansējumu.

(6) Grupas noregulējuma plānā neparedz valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu un centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi. Principus attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem nosaka, pamatojoties uz taisnīgiem kritērijiem un ņemot vērā izstrādāto finansēšanas plānu un tā ietekmi uz finanšu stabilitāti visās iesaistītajās dalībvalstīs.

(7) Grupas noregulējamības izvērtējums tiek izstrādāts vienlaikus ar aktualizēto grupas noregulējuma plānu. Grupas noregulējuma plānā iekļauj detalizēti izstrādātu aprakstu par noregulējamības novērtējumu.

(8) Grupas noregulējuma plānam nedrīkst būt nesamērīga ietekme nevienā dalībvalstī.

14

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021., 25.04.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.)