Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums 20. pants — (1) Ja, ievērojot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu, Latvijas Banka konstatē, ka pastāv būtiski šķēršļi minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamībai, tad Latvijas Banka to rakstveidā paziņo attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles.

(2) Noregulējuma plāna izstrāde tiek apturēta līdz brīdim, kad Latvijas Banka ir apstiprinājusi pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu īstenot vienu vai vairākus šā panta astotajā daļā minētos pasākumus.

(3) Četru mēnešu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā informē Latvijas Banku par veicamajiem pasākumiem paziņojumā norādīto būtisko šķēršļu novēršanai.

(4) Divu nedēļu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā paziņo Latvijas Bankai par iespējamiem pasākumiem (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem tiks nodrošināts tas, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai 61. pantam un kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja būtiskā šķēršļa iemesls ir kāds no šādiem apstākļiem:

1) iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteiktajai kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja to ievēro papildus katrai no Kredītiestāžu likuma 35.27 panta sestās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām prasībām, bet neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kad tā ņemta vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 60. un 60.1 panta prasībām un aprēķināta atbilstoši šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktam;

2) iestāde vai finanšu sabiedrība neatbilst Regulas Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētajām prasībām vai šā likuma 60. un 60.1 pantā minētajām prasībām.

(5) Nosakot šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli.

(6) Latvijas Banka novērtē, vai ar šā panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst konstatēto būtisko šķērsli.

(7) Ja Latvijas Banka konstatē, ka ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem nav iespējams novērst noregulējamības šķēršļus, tā nosaka alternatīvus pasākumus un pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība mēneša laikā tos iekļauj noregulējuma plānā. Nosakot alternatīvos pasākumus, Latvijas Banka norāda, kāpēc noregulējamības šķēršļus nav iespējams novērst ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem un kāpēc nosakāmi alternatīvi pasākumi. Latvijas Banka ņem vērā arī iespējamos draudus, ko minētie noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei, un pasākumu ietekmi uz iestādes vai finanšu sabiedrības darbību, stabilitāti un tās spēju dot ieguldījumu ekonomikā.

(8) Latvijas Banka, izpildot šā panta septītajā daļā noteikto, ir tiesīga:

1) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība pārskata grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskata to neesību, vai sagatavo pakalpojumu līgumus, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju izpildi;

2) pieprasīt, lai iestāde un finanšu sabiedrība ierobežo tās riska darījumu maksimālo apmēru;

3) pieprasīt specifisku vai regulāru papildu informāciju noregulējuma mērķiem;

4) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība atsavina konkrētus aktīvus;

5) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai izbeidz konkrētas sāktās un plānotās darbības;

6) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai novērš jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu;

7) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai grupas sabiedrības, kurās iestādei vai finanšu sabiedrībai, vai grupas sabiedrībai ir līdzdalība, juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un organizatoriski nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;

8) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība, vai mātes sabiedrība izveido dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību;

9) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība iesniedz plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un — attiecīgā gadījumā — kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā;

91) pieprasīt, lai šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētā iestāde — ieguldījumu brokeru sabiedrība — un 2. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk — Regula Nr. 2019/2033) 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, iesniedz plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šā likuma 60.2 vai 61. panta prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5;

10) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu šā likuma 60.2 vai 61. panta prasību izpildi;

11) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai veikt citus pasākumus, lai atbilstu minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai saskaņā ar šā likuma 60.2 vai 61. pantu, tostarp jo īpaši censties uzsākt atkārtotas sarunas par jebkādām atbilstīgajām saistībām, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka ikviens noregulējuma iestādes lēmums par minēto saistību vai instrumentu norakstīšanu vai konvertēšanu tiktu realizēts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām saistībām vai instrumentiem;

12) lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šā likuma 60.2 vai 61. pantam, pieprasīt minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt termiņa profilu pašu kapitāla instrumentiem pēc tam, kad ir saņemta uzraudzības iestādes piekrišana, un atbilstīgajām saistībām, kas minētas šā likuma 59.1 pantā un 61. panta sestās daļas 1. punktā;

13) ja iestāde vai finanšu sabiedrība ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, — pieprasīt, lai attiecīgā jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība izveido atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu iestādi, kā arī, ja nepieciešams, sekmētu iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējumu un novērstu to, ka noregulējuma instrumentu un tiesību piemērošana negatīvi ietekmē to grupas daļu, kura nav tieši saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.

(9) Pirms šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas Latvijas Banka pienācīgi izvērtē minēto pasākumu iespējamo ietekmi uz konkrēto iestādi vai finanšu sabiedrību, finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu un finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs (katrā atsevišķi un visās kopumā).

(10) Iestādei vai finanšu sabiedrībai viena mēneša laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai attiecīgā pasākuma izpildes plānu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)