4. pants(1) Ņemot vērā ietekmi, kādu uz finanšu tirgiem, iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai uz tautsaimniecību varētu radīt iestādes iespējamās finanšu grūtības un šīs iestādes komercdarbības raksturs, apmērs, akcionāru vai dalībnieku sastāvs, juridiskā forma, riska profils un nozīmīgums finanšu sistēmā kopumā, Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei ir tiesīga noteikt atvieglojumus šādām prasībām:
(1) Ņemot vērā ietekmi, kādu uz finanšu tirgiem, iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai uz tautsaimniecību varētu radīt iestādes iespējamās finanšu grūtības un šīs iestādes komercdarbības raksturs, apmērs, akcionāru vai dalībnieku sastāvs, juridiskā forma, riska profils un nozīmīgums finanšu sistēmā kopumā, Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei ir tiesīga noteikt atvieglojumus šādām prasībām:
11) darbības atjaunošanas un noregulējuma plānu saturam un aktualizēšanas biežumam;
22) no iestādēm pieprasāmās informācijas saturam;
33) šajā likumā paredzētās noregulējamības izvērtēšanas detalizācijas pakāpei.
4(2) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu)
5(3) Iestādes, kuras ir pakļautas tiešai Eiropas Centrālās bankas uzraudzībai saskaņā ar Padomes 2013.gada 15.oktobra regulas (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību 6.panta 4.punktu vai kuras veido būtisku finanšu sistēmas daļu, izstrādā savus darbības atjaunošanas plānus, un tām piemēro individuālus noregulējuma plānus.
6(4) Iestāde veido būtisku finanšu sistēmas daļu, ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
71) iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz 30 000 000 000 euro;
82) iestādes aktīvu kopējās vērtības attiecība pret valsts iekšējo kopproduktu pārsniedz 20 procentus, ja vien tās aktīvu kopējā vērtība nav mazāka par 5 000 000 000 euro.
(1) Ikviena iestāde, kas neietilpst grupā, kurai piemēro konsolidēto uzraudzību, izstrādā un uztur darbības atjaunošanas plānu, kurā ir noteikti pasākumi, kas iestādei veicami, lai atjaunotu savu finansiālo stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās. Darbības atjaunošanas plānus uzskata par iekšējās kontroles sistēmas pamatelementiem Kredītiestāžu likuma 34.1 panta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta un ceturtās daļas izpratnē.
1(2) Iestādes darbības atjaunošanas plānu iesniedz Latvijas Bankai.
2(3) Iestādes pārskata savu darbības atjaunošanas plānu vismaz reizi gadā vai pēc tādām izmaiņām attiecīgās iestādes juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbības vai finanšu stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt darbības atjaunošanas plānu vai rada nepieciešamību izdarīt grozījumus darbības atjaunošanas plānā.
3(4) Darbības atjaunošanas plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalsta saņemšanu.
4(5) Darbības atjaunošanas plānā pēc Latvijas Bankas pieprasījuma iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde plānā aprakstītajos apstākļos var pieteikties centrālās bankas mehānisma izmantošanai, un identificē tos aktīvus, kuri tiks kvalificēti kā nodrošinājums.
5(6) Papildus Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām Latvijas Banka nosaka darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un šā plāna iesniegšanas kārtību.
6(7) Iestāde darbības atjaunošanas plānā iekļauj informāciju par iestādes finanšu stāvokļa rādītājiem, kuriem iestājoties veic plānā minētās atbilstošās atjaunošanas darbības. Iestāde nodrošina minēto rādītāju regulāru uzraudzību un kontroli.
7(8) (Izslēgta ar 16.02.2017. likumu)
8(9) Lēmumu veikt darbības atjaunošanas plānā minēto pasākumu iestāde nekavējoties paziņo Latvijas Bankai.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.