76. pants
(1) Iestādes un finanšu sabiedrības, uzņemoties saistības, noslēgtajos līgumos iekļauj noteikumu, kas paredz, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, ja šādas saistības:

1) nav izslēgtas no saistībām atbilstoši šā likuma 54. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai;

2) nav fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu prasījumi virs garantētajā atlīdzībā izmaksājamās summas;

3) tiek regulētas ar ārvalstu tiesību aktiem;

4) ir radušās pēc šā likuma stāšanās spēkā.

(2) Ja iestādes vai finanšu sabiedrības minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir vienāda ar zaudējumu absorbcijas summu un iestādes vai finanšu sabiedrības saistības atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, bet noslēgtajos līgumos nav iekļauts noteikums par norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām un tās neieskaita minimālajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībā, Latvijas Banka var atļaut iestādei vai finanšu sabiedrībai neizpildīt šā panta pirmās daļas prasību.

(3) Iestādei vai finanšu sabiedrībai nav pienākuma nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ja Latvijas Republika ar attiecīgo ārvalsti ir noslēgusi nolīgumu par saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām vai ja šādas tiesības izriet no attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem.

(4) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība konstatē, ka noslēgtajos līgumos juridiski vai citādi nav iespējams iekļaut noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tā šo konstatējumu, norādot saistību kategoriju un konstatējuma pamatojumu, paziņo Latvijas Bankai. Iestāde vai finanšu sabiedrība sniedz Latvijas Bankai visu tās saprātīgā termiņā pieprasīto informāciju, lai Latvijas Banka varētu novērtēt, kā paziņojumā norādītās saistības ietekmē minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamību. Ar paziņojuma saņemšanas brīdi iestādes vai finanšu sabiedrības pienākums izpildīt šā panta pirmās daļas prasības tiek apturēts.

(5) Ja Latvijas Banka secina, ka noslēgtajos līgumos ir iespējams iekļaut noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tā pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība saprātīgā termiņā iekļauj līgumā šādu noteikumu. Latvijas Bankai ir tiesības uzdot iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt tās iepriekšējo praksi attiecībā uz noteikuma par norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām neiekļaušanu līgumos.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētās saistības neietver Kredītiestāžu likuma 139.3 pantā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. pantā minētos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, otrā līmeņa kapitāla instrumentus un parāda instrumentus, ja parāda instrumenti ir nenodrošinātas saistības, tostarp tām ir augstākas prioritātes līmenis nekā Kredītiestāžu likuma 139.3 panta 3.1 un 3.2 punktā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. panta ceturtajā daļā minētajām saistībām.

(7) Ja Latvijas Banka, veicot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu saskaņā ar šā likuma 17. un 18. pantu vai jebkurā citā laikā, konstatē, ka saistību kategorijā, kas ietver atbilstīgās saistības, to saistību apjoms, par kurām noslēgtajos līgumos saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav iekļauts nosacījums, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, kopā ar saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas atbilstoši šā likuma 54. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai vai kuras, visticamāk, tiks izslēgtas atbilstoši šā likuma 54. panta ceturtajai daļai, pārsniedz 10 procentus no minētās kategorijas apjoma, tā laikus novērtē šo apstākļu ietekmi uz minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamību, tostarp tādā gadījumā, ja, īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, var tikt neievēroti šā likuma 95. pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.

(8) Ja Latvijas Banka, pamatojoties uz šā panta septītajā daļā minēto novērtējumu, secina, ka saistības, kurās nav iekļauts šā panta pirmajā daļā minētais līguma noteikums, rada būtisku noregulējamības šķērsli, tā rīkojas atbilstoši šā likuma 20. pantā noteiktajai kārtībai.

(9) Saistības, attiecībā uz kurām iestāde vai finanšu sabiedrība līguma noteikumos nav iekļāvusi šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, vai attiecībā uz kurām minētā prasība saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav piemērojama, neieskaita minimālajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībā.

(10) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība sniedz juridiski pamatotu izvērtējumu par šā panta pirmajā daļā minētā noteikuma īstenošanas iespējamību.

(11) Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Banku iestādes vadlīnijās paredzētos nosacījumus, var noteikt iestādei vai finanšu sabiedrībai to saistību kategorijas, no kurām var izdarīt konstatējumu, ka juridisku vai citu iemeslu dēļ nav iespējams iekļaut līguma noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(12) Ja iestādei vai finanšu sabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, bet tas netika izdarīts, Latvijas Banka ir tiesīga attiecībā uz šīm saistībām īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

97

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)