38. pants
Brīvības atņemšana

(1) Brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā.

(2) Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no piecpadsmit dienām līdz divdesmit gadiem.

(21) Šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos par kriminālpārkāpumiem un noziegumiem, par kuriem šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, var noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem.

(3) Šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

(4) Brīvības atņemšanas laiks nosakāms gados, mēnešos un dienās.

39

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 13.12.2012., 25.09.2014. un 12.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 02.12.2015.)

38.1 pants. Probācijas uzraudzība

(1) Probācijas uzraudzība kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.

(2) Probācijas uzraudzību kā pamatsodu var piemērot šā likuma sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

(21) Ja tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā var piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda mazāk smaga vai smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, vai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

(22) Probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nepiemēro, ja:

1) noziegums izraisījis cilvēka nāvi;

2) noziegums izdarīts pret nepilngadīgo, lietojot vardarbību;

3) noziegums izdarīts organizētā grupā;

4) izdarīts kāds no šā likuma IX, IX1 vai X nodaļā paredzētajiem noziegumiem;

5) izdarīts šā likuma 159., 160., 195. vai 253.1 pantā paredzētais noziegums.

(3) Probācijas uzraudzību kā papildsodu var piemērot tikai kopā ar brīvības atņemšanu šā likuma sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos personai var piemērot probācijas uzraudzību kā papildsodu arī uz ilgāku laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam probācijas uzraudzību kā papildsodu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā, uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

(4) Notiesātais vai persona, kam probācijas uzraudzība noteikta ar prokurora priekšrakstu par sodu, probācijas uzraudzības laikā pilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus.

(5) Probācijas uzraudzību kā papildsoda izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Ja persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izpildes, probācijas uzraudzību kā papildsoda izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

(6) Tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas var samazināt probācijas uzraudzības termiņu vai atcelt probācijas uzraudzību, ja persona, kurai ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu noteikta probācijas uzraudzība, izcietusi pusi no noteiktā soda termiņa, ir priekšzīmīgi pildījusi kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus un sadarbojusies ar soda izpildes iestādi identificēto kriminogēna rakstura problēmu risināšanā un sociāli atbalstāmu mērķu sasniegšanā.

(7) Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu noteikta probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas aizstāj neizciesto soda laiku, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu, bet ne ilgāku par:

1) trim mēnešiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par kriminālpārkāpumu;

2) trim gadiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par mazāk smagu noziegumu;

3) pieciem gadiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

40

(17.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022., 13.06.2024. un 19.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2026.)