43. pants
Izraidīšana no Latvijas Republikas

(1) Citas valsts pilsoni vai personu, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja citā valstī, var izraidīt no Latvijas Republikas, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņa atrašanās Latvijas Republikā.

(11) Izraidīšana no Latvijas Republikas nav piemērojama Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim, kā arī viņa laulātajam, bērniem līdz divdesmit viena gada vecumam, vecākiem vai personai, ar kuru viņš dzīvo kopā un ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība vai kura ir viņa apgādībā, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu un vainīgā personību, tā atrašanās Latvijas Republikā rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai. Ja šāda persona Latvijas Republikā ir uzturējusies iepriekšējos desmit gadus vai ir nepilngadīga, tad attiecībā uz to izraidīšana piemērojama tikai tad, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu un vainīgā personību, tā atrašanās Latvijas Republikā rada nopietnus draudus valsts drošībai. Izraidīšana no Latvijas Republikas nepilngadīgajam piemērojama arī tad, ja tā atbilst nepilngadīgā interesēm saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Šo sodu var piespriest kā papildsodu kopā ar brīvības atņemšanu vai naudas sodu, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no trim līdz desmit gadiem un izpildot to pēc pamatsoda izciešanas vai pēc atbrīvošanas no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā. Papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad persona izraidīta no Latvijas Republikas.

45

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007., 13.12.2012., 16.10.2014. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)