58. pants
Atbrīvošana no kriminālatbildības

(1) No kriminālatbildības var atbrīvot personu, kas izdarījusi maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu.

(2) Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi un persona pēdējā gada laikā nav tikusi atbrīvota no kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, noslēdzot izlīgumu, un pilnīgi novērsusi ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu.

(3) No kriminālatbildības var atbrīvot apsūdzēto, kurš būtiski palīdzējis atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja šī cita persona par šo noziegumu saukta pie kriminālatbildības. Šis nosacījums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti šā likuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 176., 190.1, 251., 252. un 253.1 pantā, vai personai, kura pati izveidojusi vai vadījusi organizētu grupu vai bandu.

(4) Personu no kriminālatbildības var atbrīvot arī šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos.

(5) No kriminālatbildības personu var atbrīvot, ja konstatē, ka nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

(6) Personu var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā noziedzīgu nodarījumu izdarījusi laikā, kad bija pakļauta cilvēku tirdzniecībai un tika piespiesta to izdarīt.

63

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002., 28.09.2005., 21.05.2009., 21.10.2010., 13.12.2012., 11.06.2020. un 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2022.)

58.1 pants. Nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības

(1) Personu, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu un kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī pret kuru pēdējo piecu gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var atbrīvot no kriminālatbildības nosacīti, ja, ņemot vērā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzēto raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūta pārliecība, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus.

(11) Prokurors likumā noteiktajā kārtībā var atbrīvot no kriminālatbildības nosacīti arī personu, kuru apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī pret kuru pēdējo piecu gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kura būtiski palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par viņas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja šī cita persona par šo noziegumu saukta pie kriminālatbildības. Šis nosacījums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti šā likuma 125., 159., 160., 176., 190.1, 251., 252. un 253.1 pantā, vai personai, kura pati bijusi nozieguma organizētāja.

(2) Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nolemj neturpināt personas kriminālvajāšanu par šo nodarījumu, ja pārbaudes laikā tā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpildīs uzliktos pienākumus, kā arī gadījumā, ja noslēgts izlīgums, izpildīs tā nosacījumus.

(3) Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors personai nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem. Pārbaudes laiks sākas ar prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienu.

(4) Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors personai ar tās piekrišanu var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

21) (izslēgts ar 07.04.2022. likumu);

3) periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties šīs iestādes noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumos saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem;

31) (izslēgts ar 07.04.2022. likumu);

4) atturēties no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem;

5) periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības;

6) noteiktā termiņā iemaksāt garantijas naudu.

(41) Garantijas naudas apmēru prokurors nosaka, ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.

(5) Ja persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, pārbaudes laikā izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai neizpilda uzliktos pienākumus vai izlīguma nosacījumus, tās kriminālvajāšana tiek turpināta. Šādos gadījumos iemaksātā garantijas nauda ieskaitāma valsts budžetā.

64

(20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003., 27.05.2004., 21.06.2007., 21.05.2009., 16.06.2009., 15.05.2014., 17.12.2020., 07.04.2022. un 19.03.2026. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2026.)