111. pants
Liecinieka pienākumi

(1) Lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām šāda procesuālā imunitāte noteikta Satversmē, šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.

(2) Lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un noteiktajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.

(3) Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

123

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

111.1 pants. Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības un pienākumi

(1) Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību pirmstiesas kriminālprocesā ir šādas tiesības:

1) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi pret pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2) iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu;

3) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

(2) Papildus tiesībām, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, pirmās instances tiesā ir šādas tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

4) izteikt savu viedokli par mantas izcelsmi;

5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma attiecībā uz mantas izcelsmi tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;

6) iesniegt pieteikumus attiecībā uz mantu;

7) uzstāties tiesas debatēs attiecībā uz mantu;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;

9) likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesas nolēmumu attiecībā uz mantu.

(3) Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā, kas skar tiesības rīkoties ar mantu kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, nosūta viņam saņemto apelācijas sūdzību vai protesta kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību vai protesta izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, apelācijas instances tiesā ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai atsaukt to.

(4) Ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā, kas skar tiesības rīkoties ar mantu kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, apelācijas instances tiesa nosūta viņam saņemto kasācijas sūdzību vai protesta kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību vai protesta izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, kasācijas instances tiesā ir tādas pašas tiesības kā apelācijas instances tiesā, kā arī tiesības iesniegt rakstveida iebildumus vai viedokli par citu personu sūdzībām, ciktāl tas attiecas uz viņa mantu.

(5) Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī informēt par tās maiņu. Ar šo paziņojumu kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(6) Aizskarto mantas īpašnieku var pārstāvēt jebkura pilngadīga fiziskā persona, pamatojoties uz aizskartā mantas īpašnieka pilnvarojumu, kuru noformē kā īpaši šim nolūkam izdotu notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja aizskartais mantas īpašnieks pilnvarojumu izteicis mutvārdos, procesa virzītājs to noformē rakstveidā. Šo pilnvaru paraksta aizskartais mantas īpašnieks un pārstāvis, bet procesa virzītājs apliecina pušu parakstus. Tiesas sēdē mutvārdos doto pilnvarojumu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(7) Aizskarto mantas īpašnieku, kurš ir juridiskā persona, var pārstāvēt fiziskās personas:

1) saskaņā ar likumā noteiktajām pilnvarām;

2) saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos;

3) uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(8) Advokāta kā pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis un īpaši šim nolūkam izdota pilnvara.

(9) Procesa virzītājs ir tiesīgs pieprasīt dokumentus, kas pamato pilnvaras devēja pārstāvības tiesības, ja aizskartais mantas īpašnieks ir juridiskā persona.

124

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2018. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)