29. pantsIzmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības
Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības
1(1) Izmeklētājam ir pienākums:
21) izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu;
32) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības;
421) (punkts stājas spēkā vienlaikus ar normatīvo aktu, kas nosaka kompetento institūciju, kura veic riska un aizsardzības faktoru novērtēšanu nepilngadīgajam, kuram ir tiesības uz aizstāvību, un tiks iekļauts uz attiecīga normatīvā akta spēkā stāšanās dienu. Sk. Pārejas noteikumu 68. punktu);
53) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;
64) izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko kriminālprocesa veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk;
75) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus;
86) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apturēt vai izbeigt kriminālprocesu.
9(2) Izmeklētājam ir tiesības:
101) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;
112) ierosināt uzraugošajam prokuroram lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu;
123) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus;
134) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus;
145) (izslēgts ar 19.09.2024. likumu);
156) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus;
167) pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo.
1731
18(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006., 12.03.2009., 20.06.2018. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
Izmeklēšanas grupas dalībnieks
1(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas vai virsprokurora lēmumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā.
2(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt procesuālās darbības un pieņemt procesuālos lēmumus, izņemot lēmumus par kriminālprocesa virzību, par drošības līdzekļu piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu, par aresta uzlikšanu vai atcelšanu mantai, kā arī par tās personas statusu vai statusa maiņu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.
3(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu pārsūdzēt.
4(4) Izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.
5(5) (Izslēgta ar 12.03.2009. likumu.)
632
7(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 18.02.2016. un 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2021.)
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.