499. pantsPierādījumu pārbaudes neizdarīšana
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana
1(1) Tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu tikai ar nosacījumu, ka:
21) apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā;
32) tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu;
43) apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.
5(2) Pirms izlemt jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa noskaidro prokurora, personas, kas īsteno aizstāvību, cietušā un viņa pārstāvja, un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests, viedokli par to, kā arī izskaidro viņiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas. Ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par kompensācijas apmēru.
6(21) Ja kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, nepiekrīt pieņēmumam par mantas noziedzīgo izcelsmi un tas neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par rīcību ar mantu.
7(3) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa pārbauda apsūdzētā personu raksturojošos datus un pāriet pie tiesas debatēm.
8(4) Pēc tiesas debatēm tiesa noklausās apsūdzētā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu. Šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem. Apelācijas instances tiesas nolēmums nav pārsūdzams.
9553
10(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 20.12.2012., 22.06.2017. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
Pierādījumu pārbaudes kārtība
1(1) Pierādījumu pārbaudi tiesa uzsāk, uzaicinot apsūdzēto, viņa aizstāvi, cietušo un viņa pārstāvi uzdot jautājumus personām, kuras bija nopratinātas pirmstiesas procesā un kuras uzaicināja tiesa. Pēc tam personai, kura tiesā sniedz liecību, jautājumus var uzdot prokurors. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu. Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, ar tiesas atļauju ir tiesības uzdot jautājumus personām, kuras tiesā sniedz liecību, attiecībā uz mantu. Pēc prokurora lūguma uzaicinātajām personām pirmais jautājumus uzdod prokurors. Pēc tam pārbauda citus prokurora iesniegtos pierādījumus.
2(2) Pēc prokurora norādīto pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku, kura mantai uzlikts arests, apsūdzētā vai viņa aizstāvja norādītos lieciniekus, kuri nebija nopratināti pirmstiesas procesā, un pārbauda citus viņa iesniegtos pierādījumus.
3(3) Apsūdzētā vai viņa aizstāvja uzaicinātajām personām un kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam pirmais jautājumus uzdod apsūdzētais un viņa aizstāvis, citi apsūdzētie un viņu aizstāvji.
4(4) Tiesa var uzdot jautājumus jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.
5(5) Tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā un viņa aizstāvja lūguma var noteikt citu pierādījumu pārbaudes kārtību.
6(6) Ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, tikai tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja motivēta lūguma drīkst iepazīties ar tiem operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, lietas materiālos un nolēmumā norādot, ka šie materiāli ir izvērtēti.
7(7) Ja krimināllieta tiek saņemta jaunai izskatīšanai no apelācijas vai kasācijas instances tiesas vai krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna, iepriekš tiesā nopratinātos lieciniekus, cietušos, ekspertus un speciālistus uzaicina pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja lūguma.
8554
9(19.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.