Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam "Kultūrvalsts"

1Kultūrpolitikas teritoriālā perspektīva

2Saīsinājumu

3saraksts

4ANO Apvienoto Nāciju organizācija

5ĀM Ārlietu ministrija

6CSP Centrālā statistikas pārvalde

7EM Ekonomikas ministrija

8EK Eiropas Komisija

9ICOMOS Starptautiskā ievērojamu vietu un pieminekļu padome

10IKP Iekšzemes kopprodukts

11IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

12IZM Izglītības un zinātnes ministrija

13JVLMA Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

14KISC Kultūras informācijas sistēmu centrs

15KM Kultūras ministrija

16LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

17LKA Latvijas Kultūras akadēmija

18LM Labklājības ministrija

19LMA Latvijas Mākslas akadēmija

20LNA Latvijas Nacionālais arhīvs

21LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka

22LNerB Latvijas Neredzīgo bibliotēka

23LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs

24MK Ministru kabinets

25NAP2027 Latvijas Nacionālais attīstības plāns

262021.-2027.gadam

27NKMP Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

28NVO Nevalstiskās organizācijas

29PVN Pievienotās vērtības nodoklis

30RIS3 Viedās specializācijas stratēģija

31SIF Sabiedrības integrācijas fonds

32UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras

33organizācija

34VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

35ministrija

36VKKF Valsts kultūrkapitāla fonds

37VM Veselības ministrija

38VNĪ VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

1Rīcības

2virzieni un uzdevumi

3Atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajām prioritātēm politikas

4mērķa un apakšmērķu sasniegšanai ir noteikti pieci rīcības

5virzieni - kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai,

6sabiedrības līdzdalība kultūras procesos, kultūras mantojuma

7ilgtspēja, kultūras un radošo nozaru attīstība un kultūra un

8izglītība. Katra rīcības virziena ietvaros ir noteikti konkrēti

9uzdevumi, kuru īstenošana nodrošinās kultūrpolitikas rezultātu un

10rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Savukārt konkrēti pasākumi

11pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai nākamajos gados tiks

12iekļauti kultūrpolitikas pamatnostādņu īstenošanas plānā

132022.-2024.gadam.

14Ieviešot pasākumus uzdevumu kultūrpolitikas jomā izpildei, tie

15ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā un

16gadījumos, kur publiskā finansējuma piešķīrums ir kvalificējams

17kā komercdarbības atbalsts, jāpiemēro komercdarbības atbalsta

18kontroles normas.

196.1. Kultūras piedāvājuma pieejamība

20sabiedrībai

21Kā aprakstīts kultūrpolitikas prioritāšu raksturojumā

22pamatnostādņu 4.nodaļā, kultūras piedāvājuma pieejamības jomā ir

23risināma virkne specifisku jautājumu gan attiecībā uz kultūras

24patēriņa šķēršļu mazināšanu, gan auditoriju attīstību jaunu

25kultūras patēriņa paradumu veidošanai. Lai identificētu kultūras

26patēriņa šķēršļus un iespējas auditoriju attīstībai, KM veiktajos

27pētījumos63 ir veikta analīze par atsevišķu

28sabiedrības grupu (jaunieši, ģimenes ar bērniem, personas ar

29funkcionāliem traucējumiem u.c.) problēmām un vajadzībām kultūras

30piedāvājuma izmantošanā, ņemot vērā, ka katrai sabiedrības

31grupai, kas šobrīd ir mazāk aktīva kultūras patēriņā, ir savi

32iemesli, kāpēc tā ne tik aktīvi piedalās kultūras patēriņā, līdz

33ar to nepieciešami arī atšķirīgi risinājumi to aktīvākai

34iesaistei.

352020.gadā veiktajā KM pētījumā64 secināts, ka

36iedzīvotāji dažādus kultūras pakalpojumus piedzīvo aizvien

37atšķirīgākos kontekstos, ne vienmēr tos asociējot ar konkrētu

38kultūras apakšnozari vai pat ar jēdzienu "kultūra".

39Laika gaitā, dažādām kultūras piedāvājuma formām sintezējoties ar

40citām laika pavadīšanas iespējām un kļūstot bez maksas pieejamām

41internetā, kļūst aizvien grūtāk noteikt reālo kultūras patēriņu.

42Vienlaikus, izmantojot kvalitatīvās pētniecības metodes, ir

43iespējams noteikt potenciālos risinājumus, ar kuriem kultūras

44patēriņu ir iespējams stimulēt.

45Lai identificētu risinājumus kultūras piedāvājuma pieejamības

46attīstībai, pirmkārt ir jāņem vērā to grupu, kuras kultūras

47patēriņā šobrīd ir mazāk aktīvas, sociāli demogrāfiskais profils.

48Saskaņā ar KM veiktajiem pētījumiem65 kultūras

49patēriņu būtiski ietekmē materiālā nodrošinātība, dzīvesvieta, kā

50arī vecums un tautība. Tāpat nozīmīgs faktors ir nepilngadīgu

51bērnu esamība ģimenē (palielinās ar bērniem saistītu aktivitāšu

52apmeklēšana, vienlaikus samazinoties citām aktivitātēm). Pētījumu

53dati liecina, ka aktīvākie kultūras piedāvājuma patēriņa ziņā ir

54cilvēki 15-34 gadu vecumā, augstāko izglītību ieguvušie, cilvēki

55ar augstākiem ienākumiem, kā arī pilsētās (galvenokārt Rīgā)

56dzīvojošie. Savukārt mazaktīvi biežāk ir 55-74 gadīgie, cilvēki

57ar zemiem ienākumiem, lauku teritorijās dzīvojošie un

58cittautieši. 2018.gada pētījumā konstatēts, ka kultūras

59piedāvājuma izmantošanas aktivitāte samazinājusies gados jaunāku

60iedzīvotāju (īpaši 25-34 gadīgo), vidējo izglītību ieguvušo,

61iedzīvotāju, kuri dzīvo vieni, kā arī Kurzemes, Zemgales un

62Vidzemes iedzīvotāju vidū. Savukārt kultūras patēriņš

63palielinājies 45-64 gadīgo vidū, trīs cilvēku mājsaimniecībās, kā

64arī krievu tautības iedzīvotāju mērķgrupā.

652020.gadā veiktajā pētījumā66 secināts, ka Covid-19

66infekcijas izraisītās krīzes ietekmē kultūras patēriņu krasi

67samazinājuši vai pilnībā pārtraukuši tie cilvēki, kuru vidū šis

68patēriņš jau līdz šim ir bijis zemāks, bet aktīvie kultūras

69patērētāji centušies to saglabāt. Identificēts salīdzinoši augsts

70kultūras patēriņš jauniešu vidū, kas attīstāms ar šai mērķgrupai

71piemērotiem kultūras pakalpojumiem.

72Saskaņā ar Eurofound datiem67 to Latvijas

73iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir problemātiski izmantot kino,

74teātra un kultūras centru piedāvājumu to piekļūstamības,

75attāluma, darba laika vai citu iemeslu dēļ, ir 32%. Lai gan šis

76rādītājs ir zemāks nekā Eiropas Savienības valstu vidējais (36%),

77tas liecina, ka aptuveni katram trešajam valsts iedzīvotājam

78pieejamība kultūras piedāvājumam ir ierobežota. Turklāt

79atsevišķās mērķgrupās Latvijas rādītājs ir izteikti augsts -

8065 un vecāku iedzīvotāju mērķgrupā tas ir 41%, zemu ienākumu

81mērķgrupā - 46%.

82Kā faktorus, kas veicinātu plašāku kultūras piedāvājuma

83izmantošanu68, iedzīvotāji visbiežāk min vairāk brīvā

84laika (51%), vairāk līdzekļu norišu apmeklēšanai (48%), vairāk

85bezmaksas norišu (45%), vairāk norišu tuvāk dzīvesvietai (23%),

86kompānija, ar ko kopā apmeklēt norises (23%), kā arī plašāka

87informācija par norisēm (16%). Savukārt aptaujājot kultūras

88organizācijas, kā būtiskākie iemesli, kuru dēļ iedzīvotāji

89kultūras norises Latvijā neapmeklē biežāk, tiek nosaukti slinkums

90apmeklēt norises (60%), pārāk daudz dažādu iespēju brīvā laika

91pavadīšanai un pārāk plaša kultūras norišu izvēle (56%),

92intereses trūkums par kultūru (55%), līdzekļu trūkums (51%),

93laika trūkums (51%) un attālums līdz kultūras norisei (49%).

94Lai gan kultūrpolitikas īstenošanas ietvaros nav iespējams

95tieši ietekmēt visus kultūras patēriņa ierobežojošos faktorus

96(piemēram, sabiedrības kopējo labklājību, sabiedriskā transporta

97pieejamību u.c.), ir iespējams risināt atsevišķus uzdevumus, kas

98saistīti ar kultūras piedāvājuma ekonomisko un reģionālo

99pieejamību, kā arī fizisko un digitālo piekļūstamību. Savukārt ar

100auditoriju attīstības pasākumiem, proti, konkrētām auditorijām

101piemērotu kultūras pakalpojumu attīstīšanu, ir iespējams mainīt

102tādus kultūras patēriņu ierobežojošos faktorus kā intereses

103trūkums par kultūru, laika trūkums un kultūras piedāvājuma

104pārlieka daudzveidība (proti, radot konkrētajai auditorijai

105piemērotu piedāvājumu, paaugstināsies arī konkrētās auditorijas

106ieinteresētība to izmantot, neņemot vērā ārējos ierobežojošos

107faktorus).

108Kultūras piedāvājuma ekonomiskā

109pieejamība

110Ekonomiskais faktors ir viens no būtiskākajiem kultūras

111patēriņu ietekmējošajiem iemesliem, it īpaši attiecībā uz

112atsevišķām kultūras formām (opera, teātris, koncerti, izstādes,

113kino, literatūra). Kultūras piedāvājuma izmantošanas izmaksas

114veido ne tikai pakalpojuma cena, bet arī transporta izdevumi,

115viesnīcas izmaksas, biļešu iegāde visai ģimenei, papildu izdevumi

116bērnu pieskatīšanai. KM veikto pētījumu dati liek secināt, ka

117iedzīvotāju tēriņi kultūrai (gan reālie, gan vēlamie) korelē ar

118iedzīvotāju interesi par kultūru, taču galvenokārt ir atkarīgi no

119reālā ienākumu līmeņa. Piemēram, 2020.gada pētījuma69

120dati liecina, ka Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes laikā

121vēlme un iespējas tērēt līdzekļus kultūras norisēm samazinājās

122arī tajā sabiedrības daļā, kurai ir augsta interese par

123kultūru.

124Līdz ar to secināms, ka ar kultūras patēriņu saistītās

125izmaksas ir objektīvs šķērslis kultūras piedāvājuma pieejamībai,

126kuru nevar atrisināt tikai stimulējot cilvēku interesi par

127kultūru, līdz ar to kultūrpolitikas ietvaros ir jārisina

128jautājums par to, kā atsevišķus kultūras pakalpojumus padarīt

129pieejamus arī tai Latvijas iedzīvotāju daļai, kura nevar tos

130atļauties izmantot, tostarp cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

131Kultūras piedāvājuma reģionālā

132pieejamība

133Objektīvs šķērslis plašākam kultūras patēriņam ir arī attālums

134no cilvēka dzīvesvietas līdz kultūras pakalpojuma saņemšanas

135vietai. Iedzīvotājiem nozīmīgākā kultūras pakalpojumu saņemšanas

136vieta ir respondentu dzīves vieta (pilsēta vai pagasts).

137Visplašāko kultūras piedāvājuma tīklu nodrošina bibliotēkas, kā

138arī kultūras centri. Rīga turpina būt nozīmīgākais kultūras

139pasākumu apmeklēšanas galamērķis, bet Jūrmala saglabā otras

140populārākās vietas statusu. Pēc reģionālo koncertzāļu izveides ir

141pieaudzis kultūras pasākumu apmeklējums reģionos - kultūras

142pasākumus reģionos 2018.gadā vismaz reizi apmeklēja 57% Latvijas

143iedzīvotāju70. Profesionālās mākslas pieejamību

144reģionos stimulē arī valsts un pašvaldību reģionālo profesionālo

145teātru un koncertorganizāciju darbība.

1462018.gadā veiktā pētījuma71 ietvaros secināts, ka

147motivācija apmeklēt interesējošu kultūras pasākumu sāk būtiski

148samazināties pie attāluma apmēram vienas stundas brauciena

149robežās. Tas nozīmē, ka motivācija pārvarēt attālumu uz

150pasākumiem, par kuriem cilvēkam nav īpašas intereses, būs vēl

151mazāka - un distances nozīme lielāka.

152Ar attālumu saistītie šķēršļi nav tikai ģeogrāfiskā distance

153vai ceļam patērētais laiks, bet arī ceļošanas izmaksas, piemērota

154transporta trūkums, nepiemēroti kultūras pasākuma norises laiki,

155kā arī pievilcīgākas kultūras piedāvājuma alternatīvas tuvāk pie

156dzīvesvietas. Tas ļauj secināt, ka medijos maz reklamētiem un

157izziņotiem pasākumiem, vai tiem pasākumiem, kuros nepiedalās

158populāri mākslinieki, būtu jānotiek pēc iespējas tuvu pie

159iedzīvotāju dzīvesvietām, kamēr populārāku mākslinieku pasākumi

160varētu notikt arī aptuveni stundas brauciena attālumā.

161Iepriekš minētais ļauj secināt, ka viens no risinājumiem

162kultūras piedāvājuma pieejamības paplašināšanai ir t.s.

163"kultūras pakalpojumu groza" koncepcijas pārskatīšana,

164nosakot kultūras pakalpojumu grupas, kas sniedzamas iedzīvotājiem

165noteiktā attālumā no dzīvesvietas, un valsts un pašvaldību

166atbildības jomas kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

167Tāpat kultūras piedāvājuma pieejamības paplašināšanā jāizskata

168iespēja efektīvi izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas,

169tostarp izmantojot to, ka ar Eiropas Savienības

170līdzfinansējumu72 kultūras centri ir apgādāti ar

171modernu aprīkojumu audiovizuālā satura demonstrēšanai.

172Kultūras piedāvājuma

173piekļūstamība

174Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar

175invaliditāti tiesībām73, nosakot, ka dalībvalstis

176apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar

177invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un

178pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes

179dēļ, tostarp iespēju robežās nodrošināt arī kultūras tiesības. LM

1802020.gadā pasūtītajā pētījumā "Apvienoto Nāciju

181Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

182ieviešanas izvērtējums"74 konstatēts, ka,

183aplūkojot situācijas izmaiņas dažādās sabiedrības dzīves jomās,

184salīdzinot ar 2015.gadu, redzams, ka visbiežāk personas ar

185invaliditāti pamanījušas uzlabojumus tieši kultūras pakalpojumu

186piekļūstamībā.

187Starp prioritāri risināmiem jautājumiem jāmin kultūras

188infrastruktūras izmantošanas iespējas personām ar dažādiem

189funkcionāliem traucējumiem - 2014.gadā veiktā

190pētījumā75 konstatēts, ka 30% bibliotēku un 29% muzeju

191nav piekļūstami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, savukārt

192cilvēkiem ar redzes traucējumiem nav piekļūstami 49% bibliotēku,

193teātru, kultūras namu un kinoteātru. Cilvēkiem ar kustību

194traucējumiem faktiski vispār nav piekļūstamas arhīvu lasītavas.

195Lai gan pēdējos gados šiem jautājumiem pievērsta lielāka

196uzmanība, atsevišķi piekļūstamības aspekti ir risināti maz,

197piemēram, attiecībā uz teātra izrāžu piekļūstamību cilvēkiem ar

198dzirdes traucējumiem, muzeju apmeklējuma pieredzi cilvēkiem ar

199redzes traucējumiem, vai kultūras piedāvājumu cilvēkiem ar garīga

200rakstura traucējumiem. Plānotajos risinājumos ietverama arī

201Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 par

202produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām76

203nosacījumu ieviešana attiecībā uz e-grāmatu un audiovizuālo

204mediju pakalpojumu piekļūstamību. Nozīmīgs potenciāls kultūras

205satura pielāgošanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir

206arī digitālajām tehnoloģijām, kas ļauj veidot ērtāk lietojamu

207digitālo saturu.

208Auditoriju attīstība

2092020.gada pētījumā77 tika gūts apstiprinājums tam,

210ka daļai sabiedrības nozīmīgs šķērslis, lai izmantotu kādu

211kultūras piedāvājumu, ir cilvēku trūkums, ar ko kopā apmeklēt

212kultūras pasākums. Tas galvenokārt attiecas uz tādām kultūras

213piedāvājuma formām kā pilsētas svētki vai kultūrvēsturisku vietu

214apmeklējums. Pētījumā apstiprināts, ka gan draugi, gan ģimene

215bieži ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izmanto kādu kultūras

216piedāvājumu. Turklāt secināts, ka iedzīvotāji nereti konkrētu

217kultūras piedāvājumu izmanto pēc draugu ieteikuma, kā arī

218atbalstot ģimeni vai draugus (piemēram, ja viņi dzied korī vai

219uzstājas amatierteātrī).

220Pētījuma dati liecina, ka būtiska loma brīvā laika pavadīšanā

221ir iespējai socializēties, pavadīt laiku ar draugiem vai ģimeni,

222kultūras piedāvājuma izmantošanu iekļaut citās brīvā laika

223pavadīšanas formās (piemēram, ceļošanā pa Latviju, laika

224pavadīšanā ar ģimeni, pastaigās). Līdz ar to ir iespējams runāt

225par kultūras organizāciju lomām sabiedrībā un to pakāpeniskām

226pārmaiņām, kļūstot par vietām, kur ne tikai var iegūt konkrētu

227kultūras pakalpojumu (paņemt grāmatu, noskatīties izrādi,

228noklausīties koncertu, aplūkot izstādi), bet arī uzturēties,

229satikties, diskutēt, radoši kopdarboties, izglītoties u.tml.

230Iedzīvotāju interese par dažādām papildu aktivitātēm norāda uz

231sabiedrībā pastāvošu pieprasījumu pēc plašāka kultūras

232organizāciju darba tieši sociālo un sabiedrisko lomu aspektā -

233sniegt ieguldījumu mūžizglītībā, saturīga brīvā laika pavadīšanā,

234socializācijā un sociālajā integrācijā, attīstot mūžizglītības

235piedāvājumu kā iekļaujošas izglītošanās un socializēšanās formu.

236Kultūras piedāvājuma izmantošana varētu nevis konkurēt ar citām

237brīvā laika pavadīšanas formām, bet kļūt par vienu no aktīva

238brīvā laika pavadīšanas sastāvdaļām, kultūras organizācijām un

239citu nozaru pārstāvjiem kļūstot par sadarbības partneriem kopīga

240piedāvājuma veidošanā.

241Analizējot pētījumu78 datus, iezīmējas vairākas

242iedzīvotāju grupas, tostarp grupas ar augstu sociālās atstumtības

243risku, kuru kultūras patēriņa palielināšanai nepieciešami

244specifiski risinājumi. Starp šādām grupām minami cilvēki ar

245funkcionāliem traucējumiem, mazākumtautību pārstāvji un

246imigranti, kā arī bērni un jaunieši.

247KM veiktajos pētījumos79 noskaidrots, ka ar

248būtiskām problēmām kultūras izmantošanā saskaras gan Latvijas

249mazākumtautību pārstāvji, gan imigranti (tostarp īslaicīgie

250imigranti, kas Latvijā atrodas, piemēram, darba vai mācību

251nolūkos). 2015.gadā pētījumā80 noskaidrots, ka

252kultūras un izklaides pasākumus bieži apmeklē 22%, dažreiz - 71%,

253bet šādus pasākumus neapmeklē 7% no visiem šajā pētījumā

254aptaujātajiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Attiecībā uz šīm

255iedzīvotāju grupām būtiskākais šķērslis ir latviešu valodas

256prasmes, kā arī piemērota kultūras piedāvājuma trūkums. Šo

257problēmu risināšanai būtu iespējams gan plašāk izplatīt

258informāciju par kultūras piedāvājumu svešvalodās, gan arī

259attīstot kultūras pakalpojumu daudzvalodību, piemēram, veidojot

260daudzvalodu muzeju audio gidus un nodrošinot teātra izrāžu

261subtitrēšanu, kas vienlaikus veicinātu arī starptautiskās

262auditorijas piesaisti.

263Kultūras piedāvājuma veidošana mazākumtautību pārstāvjiem

264galvenokārt ir privātā kultūras sektora rokās, valstij

265iesaistoties vien atsevišķās aktivitātes, piemēram, nodrošinot

266valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Mihaila Čehova

267Rīgas Krievu teātris" darbību, kā arī sabiedrības

268integrācijas politikas ietvaros atbalstot mazākumtautību kultūru

269nevalstisko organizāciju aktivitātes. Tas ļauj secināt, ka

270attiecībā uz mazākumtautību pārstāvju kultūras patēriņu pastāv

271potenciāls attīstīt jaunus veidus šo iedzīvotāju kultūras

272patēriņa stimulēšanai.

273Kā minēts apkārtējās vides faktoru analīzē81,

274būtiska daļa Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju dzīvo ārpus Latvijas

275robežām. Pētījumu dati liecina, ka tikai 23% diasporā dzīvojošo

276regulāri seko līdzi kultūras norisēm Latvijā. Vienlaikus

277identificēts, ka ievērojamam skaitam diasporas pārstāvju interesē

278Latvijā tapusī profesionālā māksla: gandrīz puse respondentu

279vēlas mītnes zemē redzēt latviešu teātra izrādes (43%) un filmas

280(42%). Pēc Diasporas likuma82 pieņemšanas kultūras

281pieejamība diasporā dzīvojošajiem gan ir uzlabojusies, taču vēl

282joprojām nav vērtējama kā pietiekama. Līdz ar to ir jāvērtē

283iespējas attīstīt jaunus pasākumus Latvijas kultūras piedāvājuma

284plašākai pieejamībai diasporā un to iekļaušanai nākamajos plānos

285darbam ar diasporu.

286Salīdzinot jauniešu paradumus kultūras patēriņa83

287kontekstā ar visu iedzīvotāju kopējiem rādītājiem, secināms, ka

288jaunieši ir izteikti aktīvāki kultūras patēriņā - kultūras norišu

289apmeklēšana jauniešu vidū ir par 7% populārāka brīvā laika

290pavadīšanas forma nekā citās vecuma grupās, un katrs trešais

291jaunietis novērtē, ka viens no viņa iemīļotākajiem brīvā laika

292pavadīšanas veidiem ir kultūras norišu apmeklēšana. Vienlaikus

293esošais kultūras piedāvājums ne vienmēr atbilst jauniešu vēlmēm

294un pieprasījumam - salīdzinoši plašs kultūras piedāvājums ir

295bērniem vecumā no 5-10 gadiem, bet nepietiekams ir piedāvājums

296pusaudžiem.

297Pētījumu84 dati liecina, ka tikpat būtiska loma kā

298objektīvo šķēršļu (piedāvājuma izmantošanas izmaksas un attālums,

299piekļūstamība u.c.) novēršanai kultūras patēriņa paplašināšanā ir

300kultūras piedāvājuma saturam. 2014.gada aptaujas

301dati85 liecina, ka tikai katrs ceturtais iedzīvotājs,

302pieaugot labklājībai, vairāk līdzekļu atvēlētu tieši kultūras

303patēriņam. Turklāt lielākā daļa to iedzīvotāju, kuri labprāt

304ieguldītu papildu finanšu līdzekļus kultūras patēriņā, jau šobrīd

305ir aktīvi kultūras patērētāji. Kad respondenti tiek lūgti norādīt

306iemeslus, kādēļ tie neapmeklē konkrētas kultūras norises (teātra

307izrādes, operu, koncertus), salīdzinoši biežāk kā iemesls tiek

308minēts fakts, ka neinteresē konkrētā norise. Līdz ar to var

309secināt, ka būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju kultūras

310patēriņa aktivitāti, ir personīgā interese par kultūru un

311konkrētām tās izpausmēm. Sekojoši ilgtermiņā ir būtiski sekmēt

312iedzīvotāju interesi par kultūru kopumā un konkrētu norišu

313apmeklēšanu, tādējādi audzējot to auditorijas daļu, kura,

314pieaugot labklājībai, būs ieinteresēta un gatava savus ienākumus

315tērēt kultūras patēriņam, nevis citur. Vienlaikus uzmanība

316jāpievērš arī kultūras piedāvājuma izmantošanas izmaksu

317atbilstībai patērētāju finansiālajām iespējām, kultūras

318organizācijām veidojot iedzīvotājiem draudzīgu kultūras

319pakalpojumu cenu politiku, kas respektē dažādu sabiedrības grupu

320atšķirīgo finansiālo nodrošinājumu.

321Jāņem vērā, ka sabiedrības interese par dažādām kultūras

322piedāvājuma formām ir mainīga un šīs izmaiņas ne vienmēr

323izskaidro konkrēti ar attiecīgo kultūras apakšnozari saistīti

324faktori. 2020.gada pētījuma rezultāti86 liecina, ka

325indivīda priekšstati par to, kādas kultūras apakšnozares viņu

326interesē vai neinteresē, ne vienmēr ļauj prognozēt šī cilvēka

327attieksmi pret konkrētu kultūras norisi pēc tās pieredzēšanas. Ja

328kultūras norise ir īpaši spilgta vai citādi veiksmīga, par savu

329apmeklējumu gandarīti būs arī tie apmeklētāji, kuri par attiecīgo

330kultūras apakšnozari ir bijuši skeptiski vai vispār nav domājuši.

331Pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē

332personalizētas, aizraujošas, stāstos balstītas kultūras norises.

333Šādas norises aizrauj ne tikai cilvēkus ar lielu interesi par

334kultūru, bet arī cilvēkus, kuriem šī interese ir vidēja vai arī

335tās nav vispār. Pētījumā atklājas tendence par atmiņā paliekošām

336kultūras pieredzēm uzskatīt norises, kurās tiek izmantotas

337jaunas, agrāk nepieredzētas metodes, mūsdienīgas tehniskās

338iespējas, kā arī sintezēti vairāki brīvā laika pavadīšanas veidi.

339Tas nozīmē, ka kultūras piedāvājumu nevar veidot tikai atbilstoši

340cilvēku priekšstatiem par savām kultūras vajadzībām un izteikto

341interesi par kultūras apakšnozarēm un kultūras piedāvājuma

342formām. Personalizētu, iesaistošu, izglītojošu, inovatīvu

343kultūras piedāvājuma formātu izmantošanai, tostarp "Latvijas

344skolas somas" programmas ietvaros, ir nozīmīgs potenciāls

345jaunu auditoriju piesaistei. Līdz ar to ir nepieciešams

346mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai radītu veiksmīgas, vērtīgas

347kultūras pieredzes dažādās kultūras apakšnozarēs, attīstītu

348mūsdienu kultūras un laikmetīgās mākslas piedāvājumu un veidotu

349jaunas, sabiedrības attīstībai aktuālas kultūras piedāvājuma

350tēmas un kultūras izpausmju formas, tādējādi paplašinot

351iedzīvotāju izpratni un interesi par daudzveidīgām kultūras

352norisēm.

3532018.gadā veiktais pētījums87 liecina, ka liela

354daļa (77%) kultūras organizāciju jau ir veikušas kādas pārmaiņas

355savā darbā ar auditoriju. Veiktās pārmaiņas visbiežāk saistītas

356ar mārketinga aktivitāšu paplašināšanu (29%), biļešu cenu

357izmaiņām (20%), darbības stratēģijas izmaiņām (16%), darba apjoma

358palielināšanu (14%) un aktīvāku darbību sociālajos tīklos un

359internetā (13%).

360Eiropas kultūras galvaspilsēta

361Viens no efektīvākajiem veidiem, kā stimulēt lielas

362sabiedrības daļas kultūras piedāvājuma patēriņu, ir organizēt

363plašas, liela mēroga integrētas kultūras programmas, piemēram,

364"Rīga 800", "Latvijas valsts simtgade",

365"Eiropas kultūras galvaspilsēta". Eiropas kultūras

366galvaspilsēta ir viena no nozīmīgākajām ES iniciatīvām kultūras

367nozarē, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

368lēmumu88 katru gadu tiek organizēta divās ES valstīs

369un katru trešo gadu vienā ES kandidātvalstī vai iespējamā

370kandidātvalstī. Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls Latvijas

371pilsētai pirmo reizi tika piešķirts 2014.gadā un par to kļuva

372Rīga. 2027.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu atkal kļūs

373kāda Latvijas pilsēta. Pēc konkursa pirmās kārtas noslēgšanās uz

374Eiropas kultūras galvaspilsētas organizēšanu 2027.gadā pretendē

375Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera.

376Iniciatīvas pamatā ir īpaši norises gadam veidota kultūras

377programma, kas izceļ unikālas kultūras vērtības, jaunas radošas

378idejas, kā arī Eiropas kultūras daudzveidību, kopīgo kultūras

379mantojumu, vēsturi un aktuālās tēmas. Iniciatīvas plašais tvērums

380rada nozīmīgu ietekmi kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā,

381rūpējoties gan par plašu kultūras pieejamību ikvienam, gan

382iniciatīvas sagatavošanā un norisē iesaistot iedzīvotājus un

383radot jaunas ilgtspējīgas iespējas īpaši jauniešiem,

384brīvprātīgajiem, atstumtām un nelabvēlīgā situācijā esošām

385sabiedrības grupām. Piesaistot lielu starptautisko interesi,

386Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšana sniedz iespējas

387izstrādāt ilgtspējīgu kultūras nozares attīstības stratēģiju

388pilsētā un tās apkārtnē, kas vienlaikus labvēlīgi iespaido

389tūrisma nozari un radošo industriju attīstību89.

390Tādējādi Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšana

3912027.gadā kļūs par vienu no nozīmīgākajiem kultūras piedāvājuma

392attīstības stimuliem pamatnostādņu īstenošanas otrajā posmā, it

393īpaši reģionālajā kontekstā.

394Rezumējot augstāk aprakstīto, kultūras patēriņa veicināšanai

395ir identificējama virkne uzdevumu, kuru izpilde vērsta gan uz

396objektīvi pastāvošo kultūras patēriņu ierobežojošo šķēršļu

397mazināšanu, gan uz auditorijas attīstības pasākumu īstenošanu.

398Ņemot vērā, ka nav iespējams strikti nošķirt pasākumus, kas

399vērsti uz kultūras patēriņa šķēršļu samazināšanu (piemēram,

400ekonomiskie un reģionālie pieejamības šķēršļi ir cieši savā

401starpā saistīti), un auditorijas attīstības pasākumus (piemēram,

402jaunu kultūras piedāvājumu jauniešiem ir iespējams un pat

403nepieciešams veidot tādā veidā, lai tas būtu ekonomiski,

404reģionāli un fiziski pieejams), šajā rīcības virzienā uzdevumi

405primāri veidoti atbilstoši mērķauditorijām, kuru kultūras

406vajadzību apmierināšanai tie paredzēti, un auditorijas

407paplašināšanas metodēm.

1Rīcības virziens. Kultūras

2piedāvājuma pieejamība sabiedrībai (NAP2027 [364],

3[377])

4Finansējums kopā

511 800

6031

710 786

8018

910 792

10958

112 968

12559

134 860

14476

151 874

16061

172 701

18788

195 701

20788

216 701

22788

23Pašvaldību budžets

24Privātais sektors

25Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības)

26budžets

27Vidēja termiņa budžeta ietvara

28likums, kopā

2911 800 031

3010 786 018

3110 792 958

322 968 559

334 860 476

341 874 061

352 701 788

365 701 788

376 701 788

38tajā skaitā*:

39valsts pamatfunkciju īstenošana

4011 039 915

4110 771 786

4210 771 786

430

442 621 880

451 701 788

462 701 788

475 701 788

486 701 788

49Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

50ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

51pasākumu īstenošana**

52760 116

5314 232

5421 172

552 968 559

562 238 596

57172 273

580

590

600

61Informatīvi

62Sadalījumā pa budžeta resoriem

63KOPĀ:

6411 800 031

6510 786 018

6610 792 958

672 968 559

684 860 476

691 874 061

702 701 788

715 701 788

726 701 788

73- valsts pamatfunkciju īstenošana

7411 039 915

7510 771 786

7610 771 786

770

782 621 880

791 701 788

802 701 788

815 701 788

826 701 788

83- Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

84ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

85pasākumu īstenošana**

86760 116

8714 232

8821 172

892 968 559

902 238 596

91172 273

920

930

940

1Rīcības virziens. Sabiedrības

2līdzdalība kultūras procesos (NAP2027 [366])

3Finansējums kopā

42 695

5380

61 195

7380

81 195

9380

100

117 651

12395

1311 348

14895

1511 348

16895

1711 348

18895

1911 348

20895

21Pašvaldību budžets

22Privātais sektors

23Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības)

24budžets

25Vidēja termiņa budžeta ietvara

26likums, kopā

272 695 380

281 195 380

291 195 380

300

317 651 395

3211 348 895

3311 348 895

3411 348 895

3511 348 895

36tajā skaitā*:

37valsts pamatfunkciju īstenošana

382 695 380

391 195 380

401 195 380

410

427 651 395

437 651 395

447 651 395

457 651 395

467 651 395

47Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

48ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

49pasākumu īstenošana**

500

510

520

530

540

553 697 500

563 697 500

573 697 500

583 697 500

59Informatīvi

60Sadalījumā pa budžeta resoriem

61KOPĀ:

622 695 380

631 195 380

641 195 380

650

667 651 395

6711 348 895

6811 348 895

6911 348 895

7011 348 895

71- valsts pamatfunkciju īstenošana

722 695 380

731 195 380

741 195 380

750

767 651 395

777 651 395

787 651 395

797 651 395

807 651 395

81- Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

82ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

83pasākumu īstenošana**

840

850

860

870

880

893 697 500

903 697 500

913 697 500

923 697 500

1Rīcības virziens. Kultūras

2mantojuma ilgtspēja (NAP2027 [370])

3Finansējums kopā

428 723

5501

629 237

7700

822 509

9541

100

117 227

12284

136 995

14764

156 910

16502

176 910

18502

199 210

20502

21Pašvaldību budžets

22Privātais sektors

23Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības)

24budžets

25Vidēja termiņa budžeta ietvara

26likums, kopā

2728 723 501

2829 237 700

2922 509 541

300

317 227 284

326 995 764

336 910 502

346 910 502

359 210 502

36tajā skaitā*:

37valsts pamatfunkciju īstenošana

3828 723 501

3929 237 700

4022 509 541

410

425 748 284

435 516 764

445 431 502

455 431 502

467 731 502

47Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

48ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

49pasākumu īstenošana**

500

510

520

530

541 479 000

551 479 000

561 479 000

571 479 000

581 479 000

59Informatīvi

60Sadalījumā pa budžeta resoriem

61KOPĀ:

6228 723 501

6329 237 700

6422 509 541

650

667 227 284

676 995 764

686 910 502

696 910 502

709 210 502

71- valsts pamatfunkciju īstenošana

7228 723 501

7329 237 700

7422 509 541

750

765 748 284

775 516 764

785 431 502

795 431 502

807 731 502

81- Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

82ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

83pasākumu īstenošana**

840

850

860

870

881 479 000

891 479 000

901 479 000

911 479 000

921 479 000

1Rīcības virziens. Kultūras un

2radošo nozaru attīstība (NAP2027 [376], [377], [378])

3Finansējums kopā

4102 716

5380

698 949

7165

8129 774

9893

104 500

11000

1253 545

13984

1473 051

15817

1662 457

17158

1867 107

19117

2068 280

21221

22Pašvaldību budžets

23Privātais sektors

24Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības)

25budžets

26Vidēja termiņa budžeta ietvara

27likums, kopā

28102 716 380

2998 949 165

30129 774 893

314 500 000

3253 545 984

3373 051 817

3462 457 158

3567 107 117

3668 280 221

37tajā skaitā*:

38valsts pamatfunkciju īstenošana

39102 716 380

4098 949 165

41101 119 268

420

4341 314 859

4467 320 692

4556 726 033

4661 375 992

4762 549 096

48Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

49ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

50pasākumu īstenošana**

510

520

5328 655 625

544 500 000

5512 231 125

565 731 125

575 731 125

585 731 125

595 731 125

60Informatīvi

61Sadalījumā pa budžeta resoriem

62KOPĀ:

63102 716 380

6498 949 165

65129 774 893

664 500 000

6753 545 984

6873 051 817

6962 457 158

7067 107 117

7168 280 221

72- valsts pamatfunkciju īstenošana

73102 716 380

7498 949 165

75101 119 268

760

7741 314 859

7867 320 692

7956 726 033

8061 375 992

8162 549 096

82- Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

83ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

84pasākumu īstenošana**

850

860

8728 655 625

884 500 000

8912 231 125

905 731 125

915 731 125

925 731 125

935 731 125

1Rīcības virziens. Kultūra un

2izglītība (NAP2027 [134], [135], [151], [371])

3Finansējums kopā

48 648

5014

65 141

7799

85 141

9799

100

116 209

12224

1310 764

14151

159 945

16999

1710 171

18446

195 400

20109

21Pašvaldību budžets

22Privātais sektors

23Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības)

24budžets

25Vidēja termiņa budžeta ietvara

26likums, kopā

278 648 014

285 141 799

295 141 799

300

316 209 224

3210 764 151

339 945 999

3410 171 446

355 400 109

36tajā skaitā*:

37valsts pamatfunkciju īstenošana

388 633 091

395 141 799

405 141 799

410

426 209 224

435 764 151

444 945 999

455 171 446

465 400 109

47Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

48ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

49pasākumu īstenošana**

5014 923

510

520

530

540

555 000 000

565 000 000

575 000 000

580

59Informatīvi

60Sadalījumā pa budžeta resoriem

61KOPĀ:

628 648 014

635 141 799

645 141 799

650

666 209 224

6710 764 151

689 945 999

6910 171 446

705 400 109

71- valsts pamatfunkciju īstenošana

728 633 091

735 141 799

745 141 799

750

766 209 224

775 764 151

784 945 999

795 171 446

805 400 109

81- Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

82ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

83pasākumu īstenošana**

8414 923

850

860

870

880

895 000 000

905 000 000

915 000 000

920

1Kultūras ministrija

2245 000

345 000

445 000

50

6400 000

7400 000

8400 000

9400 000

10400 000

11- valsts pamatfunkciju īstenošana

12245 000

1345 000

1445 000

150

16400 000

17400 000

18400 000

19400 000

20400 000

21- Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

22ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

23pasākumu īstenošana

240

250

260

270

280

290

300

310

320

33Papildus nepieciešamais finansējums nav ietverts likumā "Par

34vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam",

35uzdevumi var tikt īstenoti, ja valsts budžeta sagatavošanas

36procesā tiks atbalstīts Kultūras ministrijas iesniegtais

37prioritāro pasākumu pieteikums.

38Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk -

39ES fondi) 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanās un

40noturības mehānisma (turpmāk - ANM) finansējums kā pamatnostādņu

41projektā norādīto uzdevumu īstenošanai nepieciešamais finansējuma

42avots un tā apjoms var mainīties, ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav

43panākta konceptuāla vienošanās ar Eiropas Komisiju un Eiropas

44Padomi, kura apstiprinās ANM plānu, par plānotajām investīcijām

45no ES fondiem un ANM.