6. pants

1Rīcības

2virzieni un uzdevumi

3Atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajām prioritātēm politikas

4mērķa un apakšmērķu sasniegšanai ir noteikti pieci rīcības

5virzieni - kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai,

6sabiedrības līdzdalība kultūras procesos, kultūras mantojuma

7ilgtspēja, kultūras un radošo nozaru attīstība un kultūra un

8izglītība. Katra rīcības virziena ietvaros ir noteikti konkrēti

9uzdevumi, kuru īstenošana nodrošinās kultūrpolitikas rezultātu un

10rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Savukārt konkrēti pasākumi

11pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai nākamajos gados tiks

12iekļauti kultūrpolitikas pamatnostādņu īstenošanas plānā

132022.-2024.gadam.

14Ieviešot pasākumus uzdevumu kultūrpolitikas jomā izpildei, tie

15ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā un

16gadījumos, kur publiskā finansējuma piešķīrums ir kvalificējams

17kā komercdarbības atbalsts, jāpiemēro komercdarbības atbalsta

18kontroles normas.

196.1. Kultūras piedāvājuma pieejamība

20sabiedrībai

21Kā aprakstīts kultūrpolitikas prioritāšu raksturojumā

22pamatnostādņu 4.nodaļā, kultūras piedāvājuma pieejamības jomā ir

23risināma virkne specifisku jautājumu gan attiecībā uz kultūras

24patēriņa šķēršļu mazināšanu, gan auditoriju attīstību jaunu

25kultūras patēriņa paradumu veidošanai. Lai identificētu kultūras

26patēriņa šķēršļus un iespējas auditoriju attīstībai, KM veiktajos

27pētījumos63 ir veikta analīze par atsevišķu

28sabiedrības grupu (jaunieši, ģimenes ar bērniem, personas ar

29funkcionāliem traucējumiem u.c.) problēmām un vajadzībām kultūras

30piedāvājuma izmantošanā, ņemot vērā, ka katrai sabiedrības

31grupai, kas šobrīd ir mazāk aktīva kultūras patēriņā, ir savi

32iemesli, kāpēc tā ne tik aktīvi piedalās kultūras patēriņā, līdz

33ar to nepieciešami arī atšķirīgi risinājumi to aktīvākai

34iesaistei.

352020.gadā veiktajā KM pētījumā64 secināts, ka

36iedzīvotāji dažādus kultūras pakalpojumus piedzīvo aizvien

37atšķirīgākos kontekstos, ne vienmēr tos asociējot ar konkrētu

38kultūras apakšnozari vai pat ar jēdzienu "kultūra".

39Laika gaitā, dažādām kultūras piedāvājuma formām sintezējoties ar

40citām laika pavadīšanas iespējām un kļūstot bez maksas pieejamām

41internetā, kļūst aizvien grūtāk noteikt reālo kultūras patēriņu.

42Vienlaikus, izmantojot kvalitatīvās pētniecības metodes, ir

43iespējams noteikt potenciālos risinājumus, ar kuriem kultūras

44patēriņu ir iespējams stimulēt.

45Lai identificētu risinājumus kultūras piedāvājuma pieejamības

46attīstībai, pirmkārt ir jāņem vērā to grupu, kuras kultūras

47patēriņā šobrīd ir mazāk aktīvas, sociāli demogrāfiskais profils.

48Saskaņā ar KM veiktajiem pētījumiem65 kultūras

49patēriņu būtiski ietekmē materiālā nodrošinātība, dzīvesvieta, kā

50arī vecums un tautība. Tāpat nozīmīgs faktors ir nepilngadīgu

51bērnu esamība ģimenē (palielinās ar bērniem saistītu aktivitāšu

52apmeklēšana, vienlaikus samazinoties citām aktivitātēm). Pētījumu

53dati liecina, ka aktīvākie kultūras piedāvājuma patēriņa ziņā ir

54cilvēki 15-34 gadu vecumā, augstāko izglītību ieguvušie, cilvēki

55ar augstākiem ienākumiem, kā arī pilsētās (galvenokārt Rīgā)

56dzīvojošie. Savukārt mazaktīvi biežāk ir 55-74 gadīgie, cilvēki

57ar zemiem ienākumiem, lauku teritorijās dzīvojošie un

58cittautieši. 2018.gada pētījumā konstatēts, ka kultūras

59piedāvājuma izmantošanas aktivitāte samazinājusies gados jaunāku

60iedzīvotāju (īpaši 25-34 gadīgo), vidējo izglītību ieguvušo,

61iedzīvotāju, kuri dzīvo vieni, kā arī Kurzemes, Zemgales un

62Vidzemes iedzīvotāju vidū. Savukārt kultūras patēriņš

63palielinājies 45-64 gadīgo vidū, trīs cilvēku mājsaimniecībās, kā

64arī krievu tautības iedzīvotāju mērķgrupā.

652020.gadā veiktajā pētījumā66 secināts, ka Covid-19

66infekcijas izraisītās krīzes ietekmē kultūras patēriņu krasi

67samazinājuši vai pilnībā pārtraukuši tie cilvēki, kuru vidū šis

68patēriņš jau līdz šim ir bijis zemāks, bet aktīvie kultūras

69patērētāji centušies to saglabāt. Identificēts salīdzinoši augsts

70kultūras patēriņš jauniešu vidū, kas attīstāms ar šai mērķgrupai

71piemērotiem kultūras pakalpojumiem.

72Saskaņā ar Eurofound datiem67 to Latvijas

73iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir problemātiski izmantot kino,

74teātra un kultūras centru piedāvājumu to piekļūstamības,

75attāluma, darba laika vai citu iemeslu dēļ, ir 32%. Lai gan šis

76rādītājs ir zemāks nekā Eiropas Savienības valstu vidējais (36%),

77tas liecina, ka aptuveni katram trešajam valsts iedzīvotājam

78pieejamība kultūras piedāvājumam ir ierobežota. Turklāt

79atsevišķās mērķgrupās Latvijas rādītājs ir izteikti augsts -

8065 un vecāku iedzīvotāju mērķgrupā tas ir 41%, zemu ienākumu

81mērķgrupā - 46%.

82Kā faktorus, kas veicinātu plašāku kultūras piedāvājuma

83izmantošanu68, iedzīvotāji visbiežāk min vairāk brīvā

84laika (51%), vairāk līdzekļu norišu apmeklēšanai (48%), vairāk

85bezmaksas norišu (45%), vairāk norišu tuvāk dzīvesvietai (23%),

86kompānija, ar ko kopā apmeklēt norises (23%), kā arī plašāka

87informācija par norisēm (16%). Savukārt aptaujājot kultūras

88organizācijas, kā būtiskākie iemesli, kuru dēļ iedzīvotāji

89kultūras norises Latvijā neapmeklē biežāk, tiek nosaukti slinkums

90apmeklēt norises (60%), pārāk daudz dažādu iespēju brīvā laika

91pavadīšanai un pārāk plaša kultūras norišu izvēle (56%),

92intereses trūkums par kultūru (55%), līdzekļu trūkums (51%),

93laika trūkums (51%) un attālums līdz kultūras norisei (49%).

94Lai gan kultūrpolitikas īstenošanas ietvaros nav iespējams

95tieši ietekmēt visus kultūras patēriņa ierobežojošos faktorus

96(piemēram, sabiedrības kopējo labklājību, sabiedriskā transporta

97pieejamību u.c.), ir iespējams risināt atsevišķus uzdevumus, kas

98saistīti ar kultūras piedāvājuma ekonomisko un reģionālo

99pieejamību, kā arī fizisko un digitālo piekļūstamību. Savukārt ar

100auditoriju attīstības pasākumiem, proti, konkrētām auditorijām

101piemērotu kultūras pakalpojumu attīstīšanu, ir iespējams mainīt

102tādus kultūras patēriņu ierobežojošos faktorus kā intereses

103trūkums par kultūru, laika trūkums un kultūras piedāvājuma

104pārlieka daudzveidība (proti, radot konkrētajai auditorijai

105piemērotu piedāvājumu, paaugstināsies arī konkrētās auditorijas

106ieinteresētība to izmantot, neņemot vērā ārējos ierobežojošos

107faktorus).

108Kultūras piedāvājuma ekonomiskā

109pieejamība

110Ekonomiskais faktors ir viens no būtiskākajiem kultūras

111patēriņu ietekmējošajiem iemesliem, it īpaši attiecībā uz

112atsevišķām kultūras formām (opera, teātris, koncerti, izstādes,

113kino, literatūra). Kultūras piedāvājuma izmantošanas izmaksas

114veido ne tikai pakalpojuma cena, bet arī transporta izdevumi,

115viesnīcas izmaksas, biļešu iegāde visai ģimenei, papildu izdevumi

116bērnu pieskatīšanai. KM veikto pētījumu dati liek secināt, ka

117iedzīvotāju tēriņi kultūrai (gan reālie, gan vēlamie) korelē ar

118iedzīvotāju interesi par kultūru, taču galvenokārt ir atkarīgi no

119reālā ienākumu līmeņa. Piemēram, 2020.gada pētījuma69

120dati liecina, ka Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes laikā

121vēlme un iespējas tērēt līdzekļus kultūras norisēm samazinājās

122arī tajā sabiedrības daļā, kurai ir augsta interese par

123kultūru.

124Līdz ar to secināms, ka ar kultūras patēriņu saistītās

125izmaksas ir objektīvs šķērslis kultūras piedāvājuma pieejamībai,

126kuru nevar atrisināt tikai stimulējot cilvēku interesi par

127kultūru, līdz ar to kultūrpolitikas ietvaros ir jārisina

128jautājums par to, kā atsevišķus kultūras pakalpojumus padarīt

129pieejamus arī tai Latvijas iedzīvotāju daļai, kura nevar tos

130atļauties izmantot, tostarp cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

131Kultūras piedāvājuma reģionālā

132pieejamība

133Objektīvs šķērslis plašākam kultūras patēriņam ir arī attālums

134no cilvēka dzīvesvietas līdz kultūras pakalpojuma saņemšanas

135vietai. Iedzīvotājiem nozīmīgākā kultūras pakalpojumu saņemšanas

136vieta ir respondentu dzīves vieta (pilsēta vai pagasts).

137Visplašāko kultūras piedāvājuma tīklu nodrošina bibliotēkas, kā

138arī kultūras centri. Rīga turpina būt nozīmīgākais kultūras

139pasākumu apmeklēšanas galamērķis, bet Jūrmala saglabā otras

140populārākās vietas statusu. Pēc reģionālo koncertzāļu izveides ir

141pieaudzis kultūras pasākumu apmeklējums reģionos - kultūras

142pasākumus reģionos 2018.gadā vismaz reizi apmeklēja 57% Latvijas

143iedzīvotāju70. Profesionālās mākslas pieejamību

144reģionos stimulē arī valsts un pašvaldību reģionālo profesionālo

145teātru un koncertorganizāciju darbība.

1462018.gadā veiktā pētījuma71 ietvaros secināts, ka

147motivācija apmeklēt interesējošu kultūras pasākumu sāk būtiski

148samazināties pie attāluma apmēram vienas stundas brauciena

149robežās. Tas nozīmē, ka motivācija pārvarēt attālumu uz

150pasākumiem, par kuriem cilvēkam nav īpašas intereses, būs vēl

151mazāka - un distances nozīme lielāka.

152Ar attālumu saistītie šķēršļi nav tikai ģeogrāfiskā distance

153vai ceļam patērētais laiks, bet arī ceļošanas izmaksas, piemērota

154transporta trūkums, nepiemēroti kultūras pasākuma norises laiki,

155kā arī pievilcīgākas kultūras piedāvājuma alternatīvas tuvāk pie

156dzīvesvietas. Tas ļauj secināt, ka medijos maz reklamētiem un

157izziņotiem pasākumiem, vai tiem pasākumiem, kuros nepiedalās

158populāri mākslinieki, būtu jānotiek pēc iespējas tuvu pie

159iedzīvotāju dzīvesvietām, kamēr populārāku mākslinieku pasākumi

160varētu notikt arī aptuveni stundas brauciena attālumā.

161Iepriekš minētais ļauj secināt, ka viens no risinājumiem

162kultūras piedāvājuma pieejamības paplašināšanai ir t.s.

163"kultūras pakalpojumu groza" koncepcijas pārskatīšana,

164nosakot kultūras pakalpojumu grupas, kas sniedzamas iedzīvotājiem

165noteiktā attālumā no dzīvesvietas, un valsts un pašvaldību

166atbildības jomas kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

167Tāpat kultūras piedāvājuma pieejamības paplašināšanā jāizskata

168iespēja efektīvi izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas,

169tostarp izmantojot to, ka ar Eiropas Savienības

170līdzfinansējumu72 kultūras centri ir apgādāti ar

171modernu aprīkojumu audiovizuālā satura demonstrēšanai.

172Kultūras piedāvājuma

173piekļūstamība

174Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar

175invaliditāti tiesībām73, nosakot, ka dalībvalstis

176apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar

177invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un

178pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes

179dēļ, tostarp iespēju robežās nodrošināt arī kultūras tiesības. LM

1802020.gadā pasūtītajā pētījumā "Apvienoto Nāciju

181Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

182ieviešanas izvērtējums"74 konstatēts, ka,

183aplūkojot situācijas izmaiņas dažādās sabiedrības dzīves jomās,

184salīdzinot ar 2015.gadu, redzams, ka visbiežāk personas ar

185invaliditāti pamanījušas uzlabojumus tieši kultūras pakalpojumu

186piekļūstamībā.

187Starp prioritāri risināmiem jautājumiem jāmin kultūras

188infrastruktūras izmantošanas iespējas personām ar dažādiem

189funkcionāliem traucējumiem - 2014.gadā veiktā

190pētījumā75 konstatēts, ka 30% bibliotēku un 29% muzeju

191nav piekļūstami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, savukārt

192cilvēkiem ar redzes traucējumiem nav piekļūstami 49% bibliotēku,

193teātru, kultūras namu un kinoteātru. Cilvēkiem ar kustību

194traucējumiem faktiski vispār nav piekļūstamas arhīvu lasītavas.

195Lai gan pēdējos gados šiem jautājumiem pievērsta lielāka

196uzmanība, atsevišķi piekļūstamības aspekti ir risināti maz,

197piemēram, attiecībā uz teātra izrāžu piekļūstamību cilvēkiem ar

198dzirdes traucējumiem, muzeju apmeklējuma pieredzi cilvēkiem ar

199redzes traucējumiem, vai kultūras piedāvājumu cilvēkiem ar garīga

200rakstura traucējumiem. Plānotajos risinājumos ietverama arī

201Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 par

202produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām76

203nosacījumu ieviešana attiecībā uz e-grāmatu un audiovizuālo

204mediju pakalpojumu piekļūstamību. Nozīmīgs potenciāls kultūras

205satura pielāgošanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir

206arī digitālajām tehnoloģijām, kas ļauj veidot ērtāk lietojamu

207digitālo saturu.

208Auditoriju attīstība

2092020.gada pētījumā77 tika gūts apstiprinājums tam,

210ka daļai sabiedrības nozīmīgs šķērslis, lai izmantotu kādu

211kultūras piedāvājumu, ir cilvēku trūkums, ar ko kopā apmeklēt

212kultūras pasākums. Tas galvenokārt attiecas uz tādām kultūras

213piedāvājuma formām kā pilsētas svētki vai kultūrvēsturisku vietu

214apmeklējums. Pētījumā apstiprināts, ka gan draugi, gan ģimene

215bieži ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izmanto kādu kultūras

216piedāvājumu. Turklāt secināts, ka iedzīvotāji nereti konkrētu

217kultūras piedāvājumu izmanto pēc draugu ieteikuma, kā arī

218atbalstot ģimeni vai draugus (piemēram, ja viņi dzied korī vai

219uzstājas amatierteātrī).

220Pētījuma dati liecina, ka būtiska loma brīvā laika pavadīšanā

221ir iespējai socializēties, pavadīt laiku ar draugiem vai ģimeni,

222kultūras piedāvājuma izmantošanu iekļaut citās brīvā laika

223pavadīšanas formās (piemēram, ceļošanā pa Latviju, laika

224pavadīšanā ar ģimeni, pastaigās). Līdz ar to ir iespējams runāt

225par kultūras organizāciju lomām sabiedrībā un to pakāpeniskām

226pārmaiņām, kļūstot par vietām, kur ne tikai var iegūt konkrētu

227kultūras pakalpojumu (paņemt grāmatu, noskatīties izrādi,

228noklausīties koncertu, aplūkot izstādi), bet arī uzturēties,

229satikties, diskutēt, radoši kopdarboties, izglītoties u.tml.

230Iedzīvotāju interese par dažādām papildu aktivitātēm norāda uz

231sabiedrībā pastāvošu pieprasījumu pēc plašāka kultūras

232organizāciju darba tieši sociālo un sabiedrisko lomu aspektā -

233sniegt ieguldījumu mūžizglītībā, saturīga brīvā laika pavadīšanā,

234socializācijā un sociālajā integrācijā, attīstot mūžizglītības

235piedāvājumu kā iekļaujošas izglītošanās un socializēšanās formu.

236Kultūras piedāvājuma izmantošana varētu nevis konkurēt ar citām

237brīvā laika pavadīšanas formām, bet kļūt par vienu no aktīva

238brīvā laika pavadīšanas sastāvdaļām, kultūras organizācijām un

239citu nozaru pārstāvjiem kļūstot par sadarbības partneriem kopīga

240piedāvājuma veidošanā.

241Analizējot pētījumu78 datus, iezīmējas vairākas

242iedzīvotāju grupas, tostarp grupas ar augstu sociālās atstumtības

243risku, kuru kultūras patēriņa palielināšanai nepieciešami

244specifiski risinājumi. Starp šādām grupām minami cilvēki ar

245funkcionāliem traucējumiem, mazākumtautību pārstāvji un

246imigranti, kā arī bērni un jaunieši.

247KM veiktajos pētījumos79 noskaidrots, ka ar

248būtiskām problēmām kultūras izmantošanā saskaras gan Latvijas

249mazākumtautību pārstāvji, gan imigranti (tostarp īslaicīgie

250imigranti, kas Latvijā atrodas, piemēram, darba vai mācību

251nolūkos). 2015.gadā pētījumā80 noskaidrots, ka

252kultūras un izklaides pasākumus bieži apmeklē 22%, dažreiz - 71%,

253bet šādus pasākumus neapmeklē 7% no visiem šajā pētījumā

254aptaujātajiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Attiecībā uz šīm

255iedzīvotāju grupām būtiskākais šķērslis ir latviešu valodas

256prasmes, kā arī piemērota kultūras piedāvājuma trūkums. Šo

257problēmu risināšanai būtu iespējams gan plašāk izplatīt

258informāciju par kultūras piedāvājumu svešvalodās, gan arī

259attīstot kultūras pakalpojumu daudzvalodību, piemēram, veidojot

260daudzvalodu muzeju audio gidus un nodrošinot teātra izrāžu

261subtitrēšanu, kas vienlaikus veicinātu arī starptautiskās

262auditorijas piesaisti.

263Kultūras piedāvājuma veidošana mazākumtautību pārstāvjiem

264galvenokārt ir privātā kultūras sektora rokās, valstij

265iesaistoties vien atsevišķās aktivitātes, piemēram, nodrošinot

266valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Mihaila Čehova

267Rīgas Krievu teātris" darbību, kā arī sabiedrības

268integrācijas politikas ietvaros atbalstot mazākumtautību kultūru

269nevalstisko organizāciju aktivitātes. Tas ļauj secināt, ka

270attiecībā uz mazākumtautību pārstāvju kultūras patēriņu pastāv

271potenciāls attīstīt jaunus veidus šo iedzīvotāju kultūras

272patēriņa stimulēšanai.

273Kā minēts apkārtējās vides faktoru analīzē81,

274būtiska daļa Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju dzīvo ārpus Latvijas

275robežām. Pētījumu dati liecina, ka tikai 23% diasporā dzīvojošo

276regulāri seko līdzi kultūras norisēm Latvijā. Vienlaikus

277identificēts, ka ievērojamam skaitam diasporas pārstāvju interesē

278Latvijā tapusī profesionālā māksla: gandrīz puse respondentu

279vēlas mītnes zemē redzēt latviešu teātra izrādes (43%) un filmas

280(42%). Pēc Diasporas likuma82 pieņemšanas kultūras

281pieejamība diasporā dzīvojošajiem gan ir uzlabojusies, taču vēl

282joprojām nav vērtējama kā pietiekama. Līdz ar to ir jāvērtē

283iespējas attīstīt jaunus pasākumus Latvijas kultūras piedāvājuma

284plašākai pieejamībai diasporā un to iekļaušanai nākamajos plānos

285darbam ar diasporu.

286Salīdzinot jauniešu paradumus kultūras patēriņa83

287kontekstā ar visu iedzīvotāju kopējiem rādītājiem, secināms, ka

288jaunieši ir izteikti aktīvāki kultūras patēriņā - kultūras norišu

289apmeklēšana jauniešu vidū ir par 7% populārāka brīvā laika

290pavadīšanas forma nekā citās vecuma grupās, un katrs trešais

291jaunietis novērtē, ka viens no viņa iemīļotākajiem brīvā laika

292pavadīšanas veidiem ir kultūras norišu apmeklēšana. Vienlaikus

293esošais kultūras piedāvājums ne vienmēr atbilst jauniešu vēlmēm

294un pieprasījumam - salīdzinoši plašs kultūras piedāvājums ir

295bērniem vecumā no 5-10 gadiem, bet nepietiekams ir piedāvājums

296pusaudžiem.

297Pētījumu84 dati liecina, ka tikpat būtiska loma kā

298objektīvo šķēršļu (piedāvājuma izmantošanas izmaksas un attālums,

299piekļūstamība u.c.) novēršanai kultūras patēriņa paplašināšanā ir

300kultūras piedāvājuma saturam. 2014.gada aptaujas

301dati85 liecina, ka tikai katrs ceturtais iedzīvotājs,

302pieaugot labklājībai, vairāk līdzekļu atvēlētu tieši kultūras

303patēriņam. Turklāt lielākā daļa to iedzīvotāju, kuri labprāt

304ieguldītu papildu finanšu līdzekļus kultūras patēriņā, jau šobrīd

305ir aktīvi kultūras patērētāji. Kad respondenti tiek lūgti norādīt

306iemeslus, kādēļ tie neapmeklē konkrētas kultūras norises (teātra

307izrādes, operu, koncertus), salīdzinoši biežāk kā iemesls tiek

308minēts fakts, ka neinteresē konkrētā norise. Līdz ar to var

309secināt, ka būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju kultūras

310patēriņa aktivitāti, ir personīgā interese par kultūru un

311konkrētām tās izpausmēm. Sekojoši ilgtermiņā ir būtiski sekmēt

312iedzīvotāju interesi par kultūru kopumā un konkrētu norišu

313apmeklēšanu, tādējādi audzējot to auditorijas daļu, kura,

314pieaugot labklājībai, būs ieinteresēta un gatava savus ienākumus

315tērēt kultūras patēriņam, nevis citur. Vienlaikus uzmanība

316jāpievērš arī kultūras piedāvājuma izmantošanas izmaksu

317atbilstībai patērētāju finansiālajām iespējām, kultūras

318organizācijām veidojot iedzīvotājiem draudzīgu kultūras

319pakalpojumu cenu politiku, kas respektē dažādu sabiedrības grupu

320atšķirīgo finansiālo nodrošinājumu.

321Jāņem vērā, ka sabiedrības interese par dažādām kultūras

322piedāvājuma formām ir mainīga un šīs izmaiņas ne vienmēr

323izskaidro konkrēti ar attiecīgo kultūras apakšnozari saistīti

324faktori. 2020.gada pētījuma rezultāti86 liecina, ka

325indivīda priekšstati par to, kādas kultūras apakšnozares viņu

326interesē vai neinteresē, ne vienmēr ļauj prognozēt šī cilvēka

327attieksmi pret konkrētu kultūras norisi pēc tās pieredzēšanas. Ja

328kultūras norise ir īpaši spilgta vai citādi veiksmīga, par savu

329apmeklējumu gandarīti būs arī tie apmeklētāji, kuri par attiecīgo

330kultūras apakšnozari ir bijuši skeptiski vai vispār nav domājuši.

331Pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē

332personalizētas, aizraujošas, stāstos balstītas kultūras norises.

333Šādas norises aizrauj ne tikai cilvēkus ar lielu interesi par

334kultūru, bet arī cilvēkus, kuriem šī interese ir vidēja vai arī

335tās nav vispār. Pētījumā atklājas tendence par atmiņā paliekošām

336kultūras pieredzēm uzskatīt norises, kurās tiek izmantotas

337jaunas, agrāk nepieredzētas metodes, mūsdienīgas tehniskās

338iespējas, kā arī sintezēti vairāki brīvā laika pavadīšanas veidi.

339Tas nozīmē, ka kultūras piedāvājumu nevar veidot tikai atbilstoši

340cilvēku priekšstatiem par savām kultūras vajadzībām un izteikto

341interesi par kultūras apakšnozarēm un kultūras piedāvājuma

342formām. Personalizētu, iesaistošu, izglītojošu, inovatīvu

343kultūras piedāvājuma formātu izmantošanai, tostarp "Latvijas

344skolas somas" programmas ietvaros, ir nozīmīgs potenciāls

345jaunu auditoriju piesaistei. Līdz ar to ir nepieciešams

346mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai radītu veiksmīgas, vērtīgas

347kultūras pieredzes dažādās kultūras apakšnozarēs, attīstītu

348mūsdienu kultūras un laikmetīgās mākslas piedāvājumu un veidotu

349jaunas, sabiedrības attīstībai aktuālas kultūras piedāvājuma

350tēmas un kultūras izpausmju formas, tādējādi paplašinot

351iedzīvotāju izpratni un interesi par daudzveidīgām kultūras

352norisēm.

3532018.gadā veiktais pētījums87 liecina, ka liela

354daļa (77%) kultūras organizāciju jau ir veikušas kādas pārmaiņas

355savā darbā ar auditoriju. Veiktās pārmaiņas visbiežāk saistītas

356ar mārketinga aktivitāšu paplašināšanu (29%), biļešu cenu

357izmaiņām (20%), darbības stratēģijas izmaiņām (16%), darba apjoma

358palielināšanu (14%) un aktīvāku darbību sociālajos tīklos un

359internetā (13%).

360Eiropas kultūras galvaspilsēta

361Viens no efektīvākajiem veidiem, kā stimulēt lielas

362sabiedrības daļas kultūras piedāvājuma patēriņu, ir organizēt

363plašas, liela mēroga integrētas kultūras programmas, piemēram,

364"Rīga 800", "Latvijas valsts simtgade",

365"Eiropas kultūras galvaspilsēta". Eiropas kultūras

366galvaspilsēta ir viena no nozīmīgākajām ES iniciatīvām kultūras

367nozarē, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

368lēmumu88 katru gadu tiek organizēta divās ES valstīs

369un katru trešo gadu vienā ES kandidātvalstī vai iespējamā

370kandidātvalstī. Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls Latvijas

371pilsētai pirmo reizi tika piešķirts 2014.gadā un par to kļuva

372Rīga. 2027.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu atkal kļūs

373kāda Latvijas pilsēta. Pēc konkursa pirmās kārtas noslēgšanās uz

374Eiropas kultūras galvaspilsētas organizēšanu 2027.gadā pretendē

375Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera.

376Iniciatīvas pamatā ir īpaši norises gadam veidota kultūras

377programma, kas izceļ unikālas kultūras vērtības, jaunas radošas

378idejas, kā arī Eiropas kultūras daudzveidību, kopīgo kultūras

379mantojumu, vēsturi un aktuālās tēmas. Iniciatīvas plašais tvērums

380rada nozīmīgu ietekmi kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā,

381rūpējoties gan par plašu kultūras pieejamību ikvienam, gan

382iniciatīvas sagatavošanā un norisē iesaistot iedzīvotājus un

383radot jaunas ilgtspējīgas iespējas īpaši jauniešiem,

384brīvprātīgajiem, atstumtām un nelabvēlīgā situācijā esošām

385sabiedrības grupām. Piesaistot lielu starptautisko interesi,

386Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšana sniedz iespējas

387izstrādāt ilgtspējīgu kultūras nozares attīstības stratēģiju

388pilsētā un tās apkārtnē, kas vienlaikus labvēlīgi iespaido

389tūrisma nozari un radošo industriju attīstību89.

390Tādējādi Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšana

3912027.gadā kļūs par vienu no nozīmīgākajiem kultūras piedāvājuma

392attīstības stimuliem pamatnostādņu īstenošanas otrajā posmā, it

393īpaši reģionālajā kontekstā.

394Rezumējot augstāk aprakstīto, kultūras patēriņa veicināšanai

395ir identificējama virkne uzdevumu, kuru izpilde vērsta gan uz

396objektīvi pastāvošo kultūras patēriņu ierobežojošo šķēršļu

397mazināšanu, gan uz auditorijas attīstības pasākumu īstenošanu.

398Ņemot vērā, ka nav iespējams strikti nošķirt pasākumus, kas

399vērsti uz kultūras patēriņa šķēršļu samazināšanu (piemēram,

400ekonomiskie un reģionālie pieejamības šķēršļi ir cieši savā

401starpā saistīti), un auditorijas attīstības pasākumus (piemēram,

402jaunu kultūras piedāvājumu jauniešiem ir iespējams un pat

403nepieciešams veidot tādā veidā, lai tas būtu ekonomiski,

404reģionāli un fiziski pieejams), šajā rīcības virzienā uzdevumi

405primāri veidoti atbilstoši mērķauditorijām, kuru kultūras

406vajadzību apmierināšanai tie paredzēti, un auditorijas

407paplašināšanas metodēm.