6. pants

Rīcības

virzieni un uzdevumi

Atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajām prioritātēm politikas

mērķa un apakšmērķu sasniegšanai ir noteikti pieci rīcības

virzieni - kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai,

sabiedrības līdzdalība kultūras procesos, kultūras mantojuma

ilgtspēja, kultūras un radošo nozaru attīstība un kultūra un

izglītība. Katra rīcības virziena ietvaros ir noteikti konkrēti

uzdevumi, kuru īstenošana nodrošinās kultūrpolitikas rezultātu un

rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Savukārt konkrēti pasākumi

pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai nākamajos gados tiks

iekļauti kultūrpolitikas pamatnostādņu īstenošanas plānā

2022.-2024.gadam.

Ieviešot pasākumus uzdevumu kultūrpolitikas jomā izpildei, tie

ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā un

gadījumos, kur publiskā finansējuma piešķīrums ir kvalificējams

kā komercdarbības atbalsts, jāpiemēro komercdarbības atbalsta

kontroles normas.

6.1. Kultūras piedāvājuma pieejamība

sabiedrībai

Kā aprakstīts kultūrpolitikas prioritāšu raksturojumā

pamatnostādņu 4.nodaļā, kultūras piedāvājuma pieejamības jomā ir

risināma virkne specifisku jautājumu gan attiecībā uz kultūras

patēriņa šķēršļu mazināšanu, gan auditoriju attīstību jaunu

kultūras patēriņa paradumu veidošanai. Lai identificētu kultūras

patēriņa šķēršļus un iespējas auditoriju attīstībai, KM veiktajos

pētījumos63 ir veikta analīze par atsevišķu

sabiedrības grupu (jaunieši, ģimenes ar bērniem, personas ar

funkcionāliem traucējumiem u.c.) problēmām un vajadzībām kultūras

piedāvājuma izmantošanā, ņemot vērā, ka katrai sabiedrības

grupai, kas šobrīd ir mazāk aktīva kultūras patēriņā, ir savi

iemesli, kāpēc tā ne tik aktīvi piedalās kultūras patēriņā, līdz

ar to nepieciešami arī atšķirīgi risinājumi to aktīvākai

iesaistei.

2020.gadā veiktajā KM pētījumā64 secināts, ka

iedzīvotāji dažādus kultūras pakalpojumus piedzīvo aizvien

atšķirīgākos kontekstos, ne vienmēr tos asociējot ar konkrētu

kultūras apakšnozari vai pat ar jēdzienu "kultūra".

Laika gaitā, dažādām kultūras piedāvājuma formām sintezējoties ar

citām laika pavadīšanas iespējām un kļūstot bez maksas pieejamām

internetā, kļūst aizvien grūtāk noteikt reālo kultūras patēriņu.

Vienlaikus, izmantojot kvalitatīvās pētniecības metodes, ir

iespējams noteikt potenciālos risinājumus, ar kuriem kultūras

patēriņu ir iespējams stimulēt.

Lai identificētu risinājumus kultūras piedāvājuma pieejamības

attīstībai, pirmkārt ir jāņem vērā to grupu, kuras kultūras

patēriņā šobrīd ir mazāk aktīvas, sociāli demogrāfiskais profils.

Saskaņā ar KM veiktajiem pētījumiem65 kultūras

patēriņu būtiski ietekmē materiālā nodrošinātība, dzīvesvieta, kā

arī vecums un tautība. Tāpat nozīmīgs faktors ir nepilngadīgu

bērnu esamība ģimenē (palielinās ar bērniem saistītu aktivitāšu

apmeklēšana, vienlaikus samazinoties citām aktivitātēm). Pētījumu

dati liecina, ka aktīvākie kultūras piedāvājuma patēriņa ziņā ir

cilvēki 15-34 gadu vecumā, augstāko izglītību ieguvušie, cilvēki

ar augstākiem ienākumiem, kā arī pilsētās (galvenokārt Rīgā)

dzīvojošie. Savukārt mazaktīvi biežāk ir 55-74 gadīgie, cilvēki

ar zemiem ienākumiem, lauku teritorijās dzīvojošie un

cittautieši. 2018.gada pētījumā konstatēts, ka kultūras

piedāvājuma izmantošanas aktivitāte samazinājusies gados jaunāku

iedzīvotāju (īpaši 25-34 gadīgo), vidējo izglītību ieguvušo,

iedzīvotāju, kuri dzīvo vieni, kā arī Kurzemes, Zemgales un

Vidzemes iedzīvotāju vidū. Savukārt kultūras patēriņš

palielinājies 45-64 gadīgo vidū, trīs cilvēku mājsaimniecībās, kā

arī krievu tautības iedzīvotāju mērķgrupā.

2020.gadā veiktajā pētījumā66 secināts, ka Covid-19

infekcijas izraisītās krīzes ietekmē kultūras patēriņu krasi

samazinājuši vai pilnībā pārtraukuši tie cilvēki, kuru vidū šis

patēriņš jau līdz šim ir bijis zemāks, bet aktīvie kultūras

patērētāji centušies to saglabāt. Identificēts salīdzinoši augsts

kultūras patēriņš jauniešu vidū, kas attīstāms ar šai mērķgrupai

piemērotiem kultūras pakalpojumiem.

Saskaņā ar Eurofound datiem67 to Latvijas

iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir problemātiski izmantot kino,

teātra un kultūras centru piedāvājumu to piekļūstamības,

attāluma, darba laika vai citu iemeslu dēļ, ir 32%. Lai gan šis

rādītājs ir zemāks nekā Eiropas Savienības valstu vidējais (36%),

tas liecina, ka aptuveni katram trešajam valsts iedzīvotājam

pieejamība kultūras piedāvājumam ir ierobežota. Turklāt

atsevišķās mērķgrupās Latvijas rādītājs ir izteikti augsts -

65 un vecāku iedzīvotāju mērķgrupā tas ir 41%, zemu ienākumu

mērķgrupā - 46%.

Kā faktorus, kas veicinātu plašāku kultūras piedāvājuma

izmantošanu68, iedzīvotāji visbiežāk min vairāk brīvā

laika (51%), vairāk līdzekļu norišu apmeklēšanai (48%), vairāk

bezmaksas norišu (45%), vairāk norišu tuvāk dzīvesvietai (23%),

kompānija, ar ko kopā apmeklēt norises (23%), kā arī plašāka

informācija par norisēm (16%). Savukārt aptaujājot kultūras

organizācijas, kā būtiskākie iemesli, kuru dēļ iedzīvotāji

kultūras norises Latvijā neapmeklē biežāk, tiek nosaukti slinkums

apmeklēt norises (60%), pārāk daudz dažādu iespēju brīvā laika

pavadīšanai un pārāk plaša kultūras norišu izvēle (56%),

intereses trūkums par kultūru (55%), līdzekļu trūkums (51%),

laika trūkums (51%) un attālums līdz kultūras norisei (49%).

Lai gan kultūrpolitikas īstenošanas ietvaros nav iespējams

tieši ietekmēt visus kultūras patēriņa ierobežojošos faktorus

(piemēram, sabiedrības kopējo labklājību, sabiedriskā transporta

pieejamību u.c.), ir iespējams risināt atsevišķus uzdevumus, kas

saistīti ar kultūras piedāvājuma ekonomisko un reģionālo

pieejamību, kā arī fizisko un digitālo piekļūstamību. Savukārt ar

auditoriju attīstības pasākumiem, proti, konkrētām auditorijām

piemērotu kultūras pakalpojumu attīstīšanu, ir iespējams mainīt

tādus kultūras patēriņu ierobežojošos faktorus kā intereses

trūkums par kultūru, laika trūkums un kultūras piedāvājuma

pārlieka daudzveidība (proti, radot konkrētajai auditorijai

piemērotu piedāvājumu, paaugstināsies arī konkrētās auditorijas

ieinteresētība to izmantot, neņemot vērā ārējos ierobežojošos

faktorus).

Kultūras piedāvājuma ekonomiskā

pieejamība

Ekonomiskais faktors ir viens no būtiskākajiem kultūras

patēriņu ietekmējošajiem iemesliem, it īpaši attiecībā uz

atsevišķām kultūras formām (opera, teātris, koncerti, izstādes,

kino, literatūra). Kultūras piedāvājuma izmantošanas izmaksas

veido ne tikai pakalpojuma cena, bet arī transporta izdevumi,

viesnīcas izmaksas, biļešu iegāde visai ģimenei, papildu izdevumi

bērnu pieskatīšanai. KM veikto pētījumu dati liek secināt, ka

iedzīvotāju tēriņi kultūrai (gan reālie, gan vēlamie) korelē ar

iedzīvotāju interesi par kultūru, taču galvenokārt ir atkarīgi no

reālā ienākumu līmeņa. Piemēram, 2020.gada pētījuma69

dati liecina, ka Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes laikā

vēlme un iespējas tērēt līdzekļus kultūras norisēm samazinājās

arī tajā sabiedrības daļā, kurai ir augsta interese par

kultūru.

Līdz ar to secināms, ka ar kultūras patēriņu saistītās

izmaksas ir objektīvs šķērslis kultūras piedāvājuma pieejamībai,

kuru nevar atrisināt tikai stimulējot cilvēku interesi par

kultūru, līdz ar to kultūrpolitikas ietvaros ir jārisina

jautājums par to, kā atsevišķus kultūras pakalpojumus padarīt

pieejamus arī tai Latvijas iedzīvotāju daļai, kura nevar tos

atļauties izmantot, tostarp cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Kultūras piedāvājuma reģionālā

pieejamība

Objektīvs šķērslis plašākam kultūras patēriņam ir arī attālums

no cilvēka dzīvesvietas līdz kultūras pakalpojuma saņemšanas

vietai. Iedzīvotājiem nozīmīgākā kultūras pakalpojumu saņemšanas

vieta ir respondentu dzīves vieta (pilsēta vai pagasts).

Visplašāko kultūras piedāvājuma tīklu nodrošina bibliotēkas, kā

arī kultūras centri. Rīga turpina būt nozīmīgākais kultūras

pasākumu apmeklēšanas galamērķis, bet Jūrmala saglabā otras

populārākās vietas statusu. Pēc reģionālo koncertzāļu izveides ir

pieaudzis kultūras pasākumu apmeklējums reģionos - kultūras

pasākumus reģionos 2018.gadā vismaz reizi apmeklēja 57% Latvijas

iedzīvotāju70. Profesionālās mākslas pieejamību

reģionos stimulē arī valsts un pašvaldību reģionālo profesionālo

teātru un koncertorganizāciju darbība.

2018.gadā veiktā pētījuma71 ietvaros secināts, ka

motivācija apmeklēt interesējošu kultūras pasākumu sāk būtiski

samazināties pie attāluma apmēram vienas stundas brauciena

robežās. Tas nozīmē, ka motivācija pārvarēt attālumu uz

pasākumiem, par kuriem cilvēkam nav īpašas intereses, būs vēl

mazāka - un distances nozīme lielāka.

Ar attālumu saistītie šķēršļi nav tikai ģeogrāfiskā distance

vai ceļam patērētais laiks, bet arī ceļošanas izmaksas, piemērota

transporta trūkums, nepiemēroti kultūras pasākuma norises laiki,

kā arī pievilcīgākas kultūras piedāvājuma alternatīvas tuvāk pie

dzīvesvietas. Tas ļauj secināt, ka medijos maz reklamētiem un

izziņotiem pasākumiem, vai tiem pasākumiem, kuros nepiedalās

populāri mākslinieki, būtu jānotiek pēc iespējas tuvu pie

iedzīvotāju dzīvesvietām, kamēr populārāku mākslinieku pasākumi

varētu notikt arī aptuveni stundas brauciena attālumā.

Iepriekš minētais ļauj secināt, ka viens no risinājumiem

kultūras piedāvājuma pieejamības paplašināšanai ir t.s.

"kultūras pakalpojumu groza" koncepcijas pārskatīšana,

nosakot kultūras pakalpojumu grupas, kas sniedzamas iedzīvotājiem

noteiktā attālumā no dzīvesvietas, un valsts un pašvaldību

atbildības jomas kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Tāpat kultūras piedāvājuma pieejamības paplašināšanā jāizskata

iespēja efektīvi izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas,

tostarp izmantojot to, ka ar Eiropas Savienības

līdzfinansējumu72 kultūras centri ir apgādāti ar

modernu aprīkojumu audiovizuālā satura demonstrēšanai.

Kultūras piedāvājuma

piekļūstamība

Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar

invaliditāti tiesībām73, nosakot, ka dalībvalstis

apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar

invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un

pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes

dēļ, tostarp iespēju robežās nodrošināt arī kultūras tiesības. LM

2020.gadā pasūtītajā pētījumā "Apvienoto Nāciju

Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

ieviešanas izvērtējums"74 konstatēts, ka,

aplūkojot situācijas izmaiņas dažādās sabiedrības dzīves jomās,

salīdzinot ar 2015.gadu, redzams, ka visbiežāk personas ar

invaliditāti pamanījušas uzlabojumus tieši kultūras pakalpojumu

piekļūstamībā.

Starp prioritāri risināmiem jautājumiem jāmin kultūras

infrastruktūras izmantošanas iespējas personām ar dažādiem

funkcionāliem traucējumiem - 2014.gadā veiktā

pētījumā75 konstatēts, ka 30% bibliotēku un 29% muzeju

nav piekļūstami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, savukārt

cilvēkiem ar redzes traucējumiem nav piekļūstami 49% bibliotēku,

teātru, kultūras namu un kinoteātru. Cilvēkiem ar kustību

traucējumiem faktiski vispār nav piekļūstamas arhīvu lasītavas.

Lai gan pēdējos gados šiem jautājumiem pievērsta lielāka

uzmanība, atsevišķi piekļūstamības aspekti ir risināti maz,

piemēram, attiecībā uz teātra izrāžu piekļūstamību cilvēkiem ar

dzirdes traucējumiem, muzeju apmeklējuma pieredzi cilvēkiem ar

redzes traucējumiem, vai kultūras piedāvājumu cilvēkiem ar garīga

rakstura traucējumiem. Plānotajos risinājumos ietverama arī

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 par

produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām76

nosacījumu ieviešana attiecībā uz e-grāmatu un audiovizuālo

mediju pakalpojumu piekļūstamību. Nozīmīgs potenciāls kultūras

satura pielāgošanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir

arī digitālajām tehnoloģijām, kas ļauj veidot ērtāk lietojamu

digitālo saturu.

Auditoriju attīstība

2020.gada pētījumā77 tika gūts apstiprinājums tam,

ka daļai sabiedrības nozīmīgs šķērslis, lai izmantotu kādu

kultūras piedāvājumu, ir cilvēku trūkums, ar ko kopā apmeklēt

kultūras pasākums. Tas galvenokārt attiecas uz tādām kultūras

piedāvājuma formām kā pilsētas svētki vai kultūrvēsturisku vietu

apmeklējums. Pētījumā apstiprināts, ka gan draugi, gan ģimene

bieži ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izmanto kādu kultūras

piedāvājumu. Turklāt secināts, ka iedzīvotāji nereti konkrētu

kultūras piedāvājumu izmanto pēc draugu ieteikuma, kā arī

atbalstot ģimeni vai draugus (piemēram, ja viņi dzied korī vai

uzstājas amatierteātrī).

Pētījuma dati liecina, ka būtiska loma brīvā laika pavadīšanā

ir iespējai socializēties, pavadīt laiku ar draugiem vai ģimeni,

kultūras piedāvājuma izmantošanu iekļaut citās brīvā laika

pavadīšanas formās (piemēram, ceļošanā pa Latviju, laika

pavadīšanā ar ģimeni, pastaigās). Līdz ar to ir iespējams runāt

par kultūras organizāciju lomām sabiedrībā un to pakāpeniskām

pārmaiņām, kļūstot par vietām, kur ne tikai var iegūt konkrētu

kultūras pakalpojumu (paņemt grāmatu, noskatīties izrādi,

noklausīties koncertu, aplūkot izstādi), bet arī uzturēties,

satikties, diskutēt, radoši kopdarboties, izglītoties u.tml.

Iedzīvotāju interese par dažādām papildu aktivitātēm norāda uz

sabiedrībā pastāvošu pieprasījumu pēc plašāka kultūras

organizāciju darba tieši sociālo un sabiedrisko lomu aspektā -

sniegt ieguldījumu mūžizglītībā, saturīga brīvā laika pavadīšanā,

socializācijā un sociālajā integrācijā, attīstot mūžizglītības

piedāvājumu kā iekļaujošas izglītošanās un socializēšanās formu.

Kultūras piedāvājuma izmantošana varētu nevis konkurēt ar citām

brīvā laika pavadīšanas formām, bet kļūt par vienu no aktīva

brīvā laika pavadīšanas sastāvdaļām, kultūras organizācijām un

citu nozaru pārstāvjiem kļūstot par sadarbības partneriem kopīga

piedāvājuma veidošanā.

Analizējot pētījumu78 datus, iezīmējas vairākas

iedzīvotāju grupas, tostarp grupas ar augstu sociālās atstumtības

risku, kuru kultūras patēriņa palielināšanai nepieciešami

specifiski risinājumi. Starp šādām grupām minami cilvēki ar

funkcionāliem traucējumiem, mazākumtautību pārstāvji un

imigranti, kā arī bērni un jaunieši.

KM veiktajos pētījumos79 noskaidrots, ka ar

būtiskām problēmām kultūras izmantošanā saskaras gan Latvijas

mazākumtautību pārstāvji, gan imigranti (tostarp īslaicīgie

imigranti, kas Latvijā atrodas, piemēram, darba vai mācību

nolūkos). 2015.gadā pētījumā80 noskaidrots, ka

kultūras un izklaides pasākumus bieži apmeklē 22%, dažreiz - 71%,

bet šādus pasākumus neapmeklē 7% no visiem šajā pētījumā

aptaujātajiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Attiecībā uz šīm

iedzīvotāju grupām būtiskākais šķērslis ir latviešu valodas

prasmes, kā arī piemērota kultūras piedāvājuma trūkums. Šo

problēmu risināšanai būtu iespējams gan plašāk izplatīt

informāciju par kultūras piedāvājumu svešvalodās, gan arī

attīstot kultūras pakalpojumu daudzvalodību, piemēram, veidojot

daudzvalodu muzeju audio gidus un nodrošinot teātra izrāžu

subtitrēšanu, kas vienlaikus veicinātu arī starptautiskās

auditorijas piesaisti.

Kultūras piedāvājuma veidošana mazākumtautību pārstāvjiem

galvenokārt ir privātā kultūras sektora rokās, valstij

iesaistoties vien atsevišķās aktivitātes, piemēram, nodrošinot

valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Mihaila Čehova

Rīgas Krievu teātris" darbību, kā arī sabiedrības

integrācijas politikas ietvaros atbalstot mazākumtautību kultūru

nevalstisko organizāciju aktivitātes. Tas ļauj secināt, ka

attiecībā uz mazākumtautību pārstāvju kultūras patēriņu pastāv

potenciāls attīstīt jaunus veidus šo iedzīvotāju kultūras

patēriņa stimulēšanai.

Kā minēts apkārtējās vides faktoru analīzē81,

būtiska daļa Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju dzīvo ārpus Latvijas

robežām. Pētījumu dati liecina, ka tikai 23% diasporā dzīvojošo

regulāri seko līdzi kultūras norisēm Latvijā. Vienlaikus

identificēts, ka ievērojamam skaitam diasporas pārstāvju interesē

Latvijā tapusī profesionālā māksla: gandrīz puse respondentu

vēlas mītnes zemē redzēt latviešu teātra izrādes (43%) un filmas

(42%). Pēc Diasporas likuma82 pieņemšanas kultūras

pieejamība diasporā dzīvojošajiem gan ir uzlabojusies, taču vēl

joprojām nav vērtējama kā pietiekama. Līdz ar to ir jāvērtē

iespējas attīstīt jaunus pasākumus Latvijas kultūras piedāvājuma

plašākai pieejamībai diasporā un to iekļaušanai nākamajos plānos

darbam ar diasporu.

Salīdzinot jauniešu paradumus kultūras patēriņa83

kontekstā ar visu iedzīvotāju kopējiem rādītājiem, secināms, ka

jaunieši ir izteikti aktīvāki kultūras patēriņā - kultūras norišu

apmeklēšana jauniešu vidū ir par 7% populārāka brīvā laika

pavadīšanas forma nekā citās vecuma grupās, un katrs trešais

jaunietis novērtē, ka viens no viņa iemīļotākajiem brīvā laika

pavadīšanas veidiem ir kultūras norišu apmeklēšana. Vienlaikus

esošais kultūras piedāvājums ne vienmēr atbilst jauniešu vēlmēm

un pieprasījumam - salīdzinoši plašs kultūras piedāvājums ir

bērniem vecumā no 5-10 gadiem, bet nepietiekams ir piedāvājums

pusaudžiem.

Pētījumu84 dati liecina, ka tikpat būtiska loma kā

objektīvo šķēršļu (piedāvājuma izmantošanas izmaksas un attālums,

piekļūstamība u.c.) novēršanai kultūras patēriņa paplašināšanā ir

kultūras piedāvājuma saturam. 2014.gada aptaujas

dati85 liecina, ka tikai katrs ceturtais iedzīvotājs,

pieaugot labklājībai, vairāk līdzekļu atvēlētu tieši kultūras

patēriņam. Turklāt lielākā daļa to iedzīvotāju, kuri labprāt

ieguldītu papildu finanšu līdzekļus kultūras patēriņā, jau šobrīd

ir aktīvi kultūras patērētāji. Kad respondenti tiek lūgti norādīt

iemeslus, kādēļ tie neapmeklē konkrētas kultūras norises (teātra

izrādes, operu, koncertus), salīdzinoši biežāk kā iemesls tiek

minēts fakts, ka neinteresē konkrētā norise. Līdz ar to var

secināt, ka būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju kultūras

patēriņa aktivitāti, ir personīgā interese par kultūru un

konkrētām tās izpausmēm. Sekojoši ilgtermiņā ir būtiski sekmēt

iedzīvotāju interesi par kultūru kopumā un konkrētu norišu

apmeklēšanu, tādējādi audzējot to auditorijas daļu, kura,

pieaugot labklājībai, būs ieinteresēta un gatava savus ienākumus

tērēt kultūras patēriņam, nevis citur. Vienlaikus uzmanība

jāpievērš arī kultūras piedāvājuma izmantošanas izmaksu

atbilstībai patērētāju finansiālajām iespējām, kultūras

organizācijām veidojot iedzīvotājiem draudzīgu kultūras

pakalpojumu cenu politiku, kas respektē dažādu sabiedrības grupu

atšķirīgo finansiālo nodrošinājumu.

Jāņem vērā, ka sabiedrības interese par dažādām kultūras

piedāvājuma formām ir mainīga un šīs izmaiņas ne vienmēr

izskaidro konkrēti ar attiecīgo kultūras apakšnozari saistīti

faktori. 2020.gada pētījuma rezultāti86 liecina, ka

indivīda priekšstati par to, kādas kultūras apakšnozares viņu

interesē vai neinteresē, ne vienmēr ļauj prognozēt šī cilvēka

attieksmi pret konkrētu kultūras norisi pēc tās pieredzēšanas. Ja

kultūras norise ir īpaši spilgta vai citādi veiksmīga, par savu

apmeklējumu gandarīti būs arī tie apmeklētāji, kuri par attiecīgo

kultūras apakšnozari ir bijuši skeptiski vai vispār nav domājuši.

Pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē

personalizētas, aizraujošas, stāstos balstītas kultūras norises.

Šādas norises aizrauj ne tikai cilvēkus ar lielu interesi par

kultūru, bet arī cilvēkus, kuriem šī interese ir vidēja vai arī

tās nav vispār. Pētījumā atklājas tendence par atmiņā paliekošām

kultūras pieredzēm uzskatīt norises, kurās tiek izmantotas

jaunas, agrāk nepieredzētas metodes, mūsdienīgas tehniskās

iespējas, kā arī sintezēti vairāki brīvā laika pavadīšanas veidi.

Tas nozīmē, ka kultūras piedāvājumu nevar veidot tikai atbilstoši

cilvēku priekšstatiem par savām kultūras vajadzībām un izteikto

interesi par kultūras apakšnozarēm un kultūras piedāvājuma

formām. Personalizētu, iesaistošu, izglītojošu, inovatīvu

kultūras piedāvājuma formātu izmantošanai, tostarp "Latvijas

skolas somas" programmas ietvaros, ir nozīmīgs potenciāls

jaunu auditoriju piesaistei. Līdz ar to ir nepieciešams

mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai radītu veiksmīgas, vērtīgas

kultūras pieredzes dažādās kultūras apakšnozarēs, attīstītu

mūsdienu kultūras un laikmetīgās mākslas piedāvājumu un veidotu

jaunas, sabiedrības attīstībai aktuālas kultūras piedāvājuma

tēmas un kultūras izpausmju formas, tādējādi paplašinot

iedzīvotāju izpratni un interesi par daudzveidīgām kultūras

norisēm.

2018.gadā veiktais pētījums87 liecina, ka liela

daļa (77%) kultūras organizāciju jau ir veikušas kādas pārmaiņas

savā darbā ar auditoriju. Veiktās pārmaiņas visbiežāk saistītas

ar mārketinga aktivitāšu paplašināšanu (29%), biļešu cenu

izmaiņām (20%), darbības stratēģijas izmaiņām (16%), darba apjoma

palielināšanu (14%) un aktīvāku darbību sociālajos tīklos un

internetā (13%).

Eiropas kultūras galvaspilsēta

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā stimulēt lielas

sabiedrības daļas kultūras piedāvājuma patēriņu, ir organizēt

plašas, liela mēroga integrētas kultūras programmas, piemēram,

"Rīga 800", "Latvijas valsts simtgade",

"Eiropas kultūras galvaspilsēta". Eiropas kultūras

galvaspilsēta ir viena no nozīmīgākajām ES iniciatīvām kultūras

nozarē, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

lēmumu88 katru gadu tiek organizēta divās ES valstīs

un katru trešo gadu vienā ES kandidātvalstī vai iespējamā

kandidātvalstī. Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls Latvijas

pilsētai pirmo reizi tika piešķirts 2014.gadā un par to kļuva

Rīga. 2027.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu atkal kļūs

kāda Latvijas pilsēta. Pēc konkursa pirmās kārtas noslēgšanās uz

Eiropas kultūras galvaspilsētas organizēšanu 2027.gadā pretendē

Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera.

Iniciatīvas pamatā ir īpaši norises gadam veidota kultūras

programma, kas izceļ unikālas kultūras vērtības, jaunas radošas

idejas, kā arī Eiropas kultūras daudzveidību, kopīgo kultūras

mantojumu, vēsturi un aktuālās tēmas. Iniciatīvas plašais tvērums

rada nozīmīgu ietekmi kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā,

rūpējoties gan par plašu kultūras pieejamību ikvienam, gan

iniciatīvas sagatavošanā un norisē iesaistot iedzīvotājus un

radot jaunas ilgtspējīgas iespējas īpaši jauniešiem,

brīvprātīgajiem, atstumtām un nelabvēlīgā situācijā esošām

sabiedrības grupām. Piesaistot lielu starptautisko interesi,

Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšana sniedz iespējas

izstrādāt ilgtspējīgu kultūras nozares attīstības stratēģiju

pilsētā un tās apkārtnē, kas vienlaikus labvēlīgi iespaido

tūrisma nozari un radošo industriju attīstību89.

Tādējādi Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšana

2027.gadā kļūs par vienu no nozīmīgākajiem kultūras piedāvājuma

attīstības stimuliem pamatnostādņu īstenošanas otrajā posmā, it

īpaši reģionālajā kontekstā.

Rezumējot augstāk aprakstīto, kultūras patēriņa veicināšanai

ir identificējama virkne uzdevumu, kuru izpilde vērsta gan uz

objektīvi pastāvošo kultūras patēriņu ierobežojošo šķēršļu

mazināšanu, gan uz auditorijas attīstības pasākumu īstenošanu.

Ņemot vērā, ka nav iespējams strikti nošķirt pasākumus, kas

vērsti uz kultūras patēriņa šķēršļu samazināšanu (piemēram,

ekonomiskie un reģionālie pieejamības šķēršļi ir cieši savā

starpā saistīti), un auditorijas attīstības pasākumus (piemēram,

jaunu kultūras piedāvājumu jauniešiem ir iespējams un pat

nepieciešams veidot tādā veidā, lai tas būtu ekonomiski,

reģionāli un fiziski pieejams), šajā rīcības virzienā uzdevumi

primāri veidoti atbilstoši mērķauditorijām, kuru kultūras

vajadzību apmierināšanai tie paredzēti, un auditorijas

paplašināšanas metodēm.

1.

rīcības virziens. Kultūras piedāvājuma pieejamība

sabiedrībai

Nr. p.

k.

Uzdevums

Izpildes

termiņš

(gads)

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Sasaiste

ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

1.1.

Nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos

(NAP2027 [367], [368], [369], [406])

2022.-2027.

KM (LNKC, NKMP, LNA),

bibliotēkas, muzeji, kultūras centri, kultūras

kapitālsabiedrības

Pašvaldības, NVO, VARAM,

muzeju un bibliotēku dibinātāji

PR1

RR1

RR2

1.2.

Nodrošināt kultūras piedāvājuma

pieejamību diasporai (NAP2027 [367], [368], [406])

2022.-2027.

KM

ĀM, NVO

PR1

RR1

RR2

1.3.

Nodrošināt kultūras piedāvājumu bērniem un jauniešiem

(NAP2027 [367], [368], [406])

2022.-2027.

KM (VKKF), bibliotēkas,

muzeji, kultūras centri, kultūras kapitālsabiedrības

Pašvaldības, NVO,

muzeju un bibliotēku

dibinātāji

PR1

RR1

RR2

1.4.

Nodrošināt kultūras piedāvājumu

mazākumtautībām un ārvalstu pilsoņiem (NAP2027 [367], [368],

[406])

2022.-2027.

KM, LNA, bibliotēkas, muzeji,

kultūras centri, kultūras kapitālsabiedrības

Pašvaldības, NVO, muzeju un

bibliotēku dibinātāji

PR1

RR1

RR2

1.5.

Nodrošināt kultūras piekļūstamību cilvēkiem ar

funkcionāliem traucējumiem (NAP2027 [367], [368], [369])

2022.-2027.

KM, LNerB, LNA, bibliotēkas,

muzeji, kultūras centri, kultūras kapitālsabiedrības

Pašvaldības, NVO, LM, muzeju

un bibliotēku dibinātāji

PR1

RR1

RR2

1.6.

Nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību un

piekļūstamību digitālajā vidē (NAP2027 [317], [367],

[368])

2022.-2027.

KM (LNB, LNerB, LNA, KISC),

bibliotēkas, muzeji, kultūras kapitālsabiedrības

VKKF, VARAM, NVO,

pašvaldības, muzeju un bibliotēku dibinātāji

PR1

RR1

RR2

1.7.

Nodrošināt kultūras piedāvājuma popularizāciju (NAP2027

[368])

2022.-2027.

KM (VKKF)

Pašvaldības, NVO, kultūras

kapitālsabiedrības

PR1

RR1

RR2

6.2. Sabiedrības līdzdalība kultūras

procesos

Kā minēts kultūrpolitikas prioritāšu aprakstā, sabiedrības

aktīvai iesaistei kultūras procesos ir tieša korelācija ar

kultūras patēriņa aktivitāti, kā arī būtisks pienesums saliedētas

un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanā. Kopumā Latvijā

sabiedriski aktīvi ir 63% iedzīvotāju. 10% Latvijas iedzīvotāju

ir iesaistīti amatiermākslā (koris, skatuvisko tautas deju

kolektīvs, amatierteātris u.c.) un 28% ir radoši aktīvi

(fotografē, filmē, nodarbojas ar amatniecību vai rokdarbiem,

glezno, spēlē mūzikas instrumentus u.c.) (jāuzsver, ka šīs grupas

savstarpēji var pārklāties). 37% Latvijas iedzīvotāju nepiedalās

nekādās aktivitātēs - ne kultūras, ne brīvā laika vai

sabiedriskās, kas vērtējams kā salīdzinoši augsts neaktīvo

iedzīvotāju īpatsvars90.

Līdz ar to šajā rīcības virzienā ir iekļauti uzdevumi, kuru

mērķis ir veicināt sabiedrības plašāku un aktīvāku iesaisti

kultūras procesos, tostarp rosinot iedzīvotāju iesaisti

amatiermākslā, it īpaši Dziesmu un deju svētku kustībā,

mākslinieciskās pašizpausmes aktivitātēs un materiālā un

nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un ilgtspējīgā

izmantošanā.

Amatiermāksla

Amatiermāksla ir tradicionālākā sabiedrības līdzdalības

kultūras procesos forma, kuras nozīmīgākā - lai arī ne vienīgā -

manifestācija ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas nodrošināšanā

iesaistītie amatiermākslas kolektīvi - kori, deju kopas, vokālie

ansambļi, pūtēju orķestri, tautas teātri u.c. Dziesmu un deju

svētku tradīcijas nepārtrauktība Latvijā iespējama tikai

pateicoties plašai dažādu vecuma grupu iedzīvotāju aktīvai un

radošai iesaistei svētku sagatavošanā, norisē un svētku

starpposma pasākumos. 2017.gadā veiktā Baltijas valstu

iedzīvotāju aptauja par iesaistīšanos Dziesmu un deju svētku

kustībā91 atklāj, ka kādā savas dzīves posmā 54%

Latvijas iedzīvotāju ir nodarbojušies ar dejošanu, 43% ar

dziedāšanu, 34% ar amatniecību vai rokdarbiem, 24% piedalījušies

amatierteātrī, 24% spēlējuši mūzikas instrumentu un 22%

darbojušies vizuālās mākslas jomā. Tie iedzīvotāji, kuri

pirmsskolas un skolas laikā, kā arī dažādos dzīves posmos

iesaistījušies šajās aktivitātēs, aktīvāk iesaistās arī Dziesmu

un deju svētku kustībā, kas ir nozīmīgākā un apjomīgākā

līdzdalības kultūras procesos prakse Latvijā. Kopumā Dziesmu un

deju svētku tradīcijā šobrīd aktīvi (kā dalībnieki vai

organizatori) ir iesaistīti 38% Latvijas iedzīvotāju. Kā

dalībnieki Dziesmu un deju svētkos jebkad savā mūžā piedalījušies

vai gatavojas piedalīties nākamajos svētkos 29% Latvijas

iedzīvotāju, visbiežāk kā koru dalībnieki.

No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nekad nav piedalījušies

Dziesmu un deju svētkos, 37% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka

gribētu to darīt, taču viņiem tam nav brīvā laika (24%) vai

trūkst laika piedalīties kolektīva ikdienas mēģinājumos (18%). Kā

šķēršļus dalībai Dziesmu un deju svētkos Latvijas iedzīvotāji min

zemus ienākumus (33%), atbilstošu prasmju un spēju trūkumu (28%)

un dzīves vietas atrašanās vietu (18%). Kā ieguvumus no dalības

Dziesmu un deju svētkos iedzīvotāji min nostiprinātu kopības

sajūtu ar visu Latvijas tautu (43%), spilgtas emocijas, ko

nesniedz nekas cits (40%), nostiprinātu nacionālas piederības un

piederības savai valstij sajūtu (26%), unikālu pieredzi (15%) un

jauniegūtus draugus un paziņas (15%). Lai novērtētu iedzīvotāju

uzskatus par Dziesmu un deju svētku lomu, aptaujā tika analizētas

vairāku apgalvojumu vidējās vērtības 5 ballu skalā -

apgalvojums "Dziesmu un deju svētkos man ir iespēja būt kopā

ar savu tautu" tika novērtēts visaugstāk (vidēji 4,2

balles), tam sekoja apgalvojums "Dziesmu un deju svētkos es

varu apliecināt savu nacionālo piederību" (vidēji

4 balles), kas ļauj secināt, ka Dziesmu un deju svētkiem ir

būtiska loma nacionālās identitātes un piederības izjūtas valstij

stiprināšanā.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju pastāvīgu iesaisti amatiermākslā,

ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar amatiermākslas pieejamību

un to darbības kvalitāti, tostarp pārskatot valsts

līdzfinansējuma apjomu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem.

Radošā pašizpausme

Aizvien izplatītākas, it īpaši jauniešu vidū, kļūst

amatiermākslas formas, kas nav saistītas ar Dziesmu un deju

svētku tradīciju - piedalīšanās mūsdienu dejas formu kolektīvos,

popmūzikas kolektīvos, individuālas radošās pašizpausmes formas

kā fotografēšana u.c. Kultūrpolitikā šīm sabiedrības līdzdalības

kultūrā formām līdz šim pievērsts salīdzinoši mazāk uzmanības,

neraugoties uz to, ka tajās iesaistīta lielāka sabiedrības daļa

kā Dziesmu un deju svētku kustībā. Atsevišķām radošās

pašizpausmes jomām, piemēram, teātra un foto mākslai, ir senas

tradīcijas un labas pašorganizēšanās prasmes, kā arī aktīva

nevalstisko organizāciju iesaiste un spēcīgs pašvaldību atbalsts,

taču to nevar attiecināt uz visām kultūras apakšnozarēm. Līdz ar

to ir nepieciešams paplašināt sabiedrības līdzdalības iespējas

šajās radošo pašizpausmju formās, it īpaši pusaudžiem un

jauniešiem, kuri vēlas attīstīt savas prasmes mūsdienu kultūras

izpausmēs - piemēram, populārajā mūzikā, laikmetīgajā dejā,

teātrī, cirkā un vizuālajā mākslā -, it īpaši ņemot vērā, ka

līdzdalībai kultūrā vienlaikus nereti ir arī nozīmīga sociālā

ietekme.

Sabiedrības iesaiste nemateriālā un

materiālā kultūras mantojuma saglabāšanā

Nepārvērtējama loma sabiedrības līdzdalībai ir nemateriālā

kultūras mantojuma jomā, kas aptver tradicionālo amata prasmju,

amatniecības un kopienu kultūras savdabības saglabāšanu un

attīstīšanu, kā arī Dziesmu un deju svētku tradīciju kā vienu no

nemateriālās kultūras vērtībām, kas iekļauta UNESCO

Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma

sarakstā92. Sabiedrības iesaiste nemateriālā kultūras

mantojuma saglabāšanā un ilgtspējā, tostarp tautas tradīciju un

latviskās dzīvesziņas kopšanā, bagātina Latvijas kultūrtelpas

reģionālo daudzveidību un attīsta nacionālās, reģionālās un

lokālās piederības sajūtu. Tajā nereti sakņojas arī jaunas

radošās uzņēmējdarbības iniciatīvas - tūrisma piedāvājums, jauni

produkti un pakalpojumi, kas balstīti vietējā nemateriālajā

kultūras mantojumā.

Būtiska loma šajā procesā ir pašvaldību kultūras centriem, to

sadarbībai ar citām kultūras institūcijām un citām pašvaldības

iestādēm. Līdz ar to jau tuvākajā laikā ir jāpabeidz

likumprojekta "Kultūras centru likums"93

izstrāde un plašākā kontekstā - kultūras centru lomu un funkciju

pārskatīšana, tostarp administratīvi teritoriālās reformas

kontekstā. Arī Latviešu vēsturisko zemju likuma94

iedzīvināšana nav iedomājama bez aktīvas iedzīvotāju iesaistes

kultūras un sabiedriskajos procesos.

Kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā būtiska loma to

saglabāšanā un izmantošanā ir mantojuma kopienu iesaistei, kas

veicina kultūras pieminekļu izmantošanas ilgtspēju.

Aktivizējoties apkaimju kopienām, aizvien biežāk pilsētvides

jautājumi tiek aktualizēti arī kultūras kontekstā, tostarp

sabiedrības iesaiste ir kritiski svarīga iniciatīvas

"Jaunais Eiropas Bauhaus" pasākumu īstenošanā,

lai veidotu kvalitatīvu un ilgtspējīgu vidi nākotnē. Tāpat

nozīmīga ir sabiedrības iesaiste Nacionālā muzeju krājuma

komplektācijā, komunikācijā un izpētē, mērķtiecīgi uzrunājot un

iesaistot kopienas. Līdz ar to ir nepieciešams attīstīt jaunas

sadarbības formas ar materiālā un nemateriālā mantojuma kopienām

un sniegt tām nepieciešamo atbalstu, tostarp attīstot digitālas

līdzdalības un koprades iespējas, piemēram, novadpētniecības

jomā.

2.

rīcības virziens. Sabiedrības līdzdalība kultūras

procesos

Nr. p.

k.

Uzdevums

Izpildes

termiņš

(gads)

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Sasaiste

ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

2.1.

Veicināt sabiedrības iesaisti amatiermākslā (NAP2027

[367], [370], [406])

2022.-2027.

KM (LNKC), kultūras

centri

Pašvaldības, NVO

PR2

RR4

2.2.

Veicināt sabiedrības radošo pašizpausmi (NAP2027 [367],

[371])

2022.-2027.

KM (LNKC)

Pašvaldības, NVO

PR2

RR3

2.3.

Veicināt sabiedrības iesaisti materiālā un nemateriālā

kultūras mantojuma saglabāšanā un ilgtspējā (NAP2027

[370])

2022.-2027.

KM (LNKC, NKMP, LNA)

muzeji

Pašvaldības, NVO, UNESCO

LNK

PR2

RR3

6.3. Kultūras mantojuma

ilgtspēja

Kultūras mantojums - kultūras pieminekļi, mantojuma vienības,

ko glabā t.s. "atmiņas institūcijas" (bibliotēkas,

arhīvi un muzeji), nemateriālais kultūras mantojums, kā arī

plašākā izpratnē latviskās tradīcijas un dzīvesziņa - ir Latvijas

kultūras pamats, kas veido mūsdienu Latvijas kultūras identitāti.

No iepriekšējām paaudzēm saņemtajam kultūras mantojumam piemīt

gan pašvērtība, kuras saglabāšana nākamajām paaudzēm ir valsts

uzdevumus, gan potenciāls tā izmantošanai kā jauna kultūras

piedāvājuma veidošanai, tā izmantošanai saimnieciskajā darbībā un

reģionu attīstībā.

Šajā rīcības virzienā ir iekļauti uzdevumi, kas vērsti uz

kultūras pieminekļu kā autentisku kultūrvides elementu

saglabāšanu un to potenciāla izmantošanu, "atmiņas

institūciju" darbības nodrošināšanu un attīstību un

nemateriālā mantojuma vērtību saglabāšanu un popularizēšanu,

īpašu uzmanību pievēršot Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā

UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma

sarakstā iekļautas vērtības ilgtspējai.

Kultūras pieminekļu saglabāšana un

potenciāla izmantošana

Kultūras pieminekļiem piemīt būtisks, bieži vien neizmantots

potenciāls gan reģionālajai attīstībai un tūrismam, gan kopienu

dzīves kvalitātes uzlabošanai, gan pētniecībai un izglītībai, gan

nacionālās, reģionālās un lokālās identitātes stiprināšanai. Līdz

ar to pamatnostādnes paredz virkni pasākumu, ar kuru palīdzību

plānots sekmēt gan kultūras mantojuma saglabāšanu nākotnes

paaudzēm, gan kultūras mantojuma potenciāla atraisīšanu.

Atsevišķi pasākumi vērsti uz kultūras mantojuma nelikumīgas

aprites ierobežošanu globalizācijas un starptautiskās vides

izaicinājumu kontekstā. Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus

ieguldījumiem, kuru mērķis ir sekmēt kultūras pieminekļu

atjaunošanu un līdz ar to arī reģionu sociāli ekonomiskā

potenciāla stiprināšanu, jātiecas uz to, lai veiktie darbi

atbilstu ICOMOS izstrādātajiem kvalitātes principiem. Sakrālā

mantojuma saglabāšanas finansēšanas programmai ir jānodrošina

prognozējama finansējuma pēctecība. Nepieciešams attīstīt

atbalsta instrumentus uzņēmējdarbības projektiem, kuru mērķis ir

palīdzēt kultūras pieminekļu īpašniekiem atjaunot kultūras

pieminekļus un attīstīt tajos jaunus pakalpojumus (piemēram,

muižu atjaunošana, ierīkojot viesnīcas vai telpas kultūras un

sadzīves pasākumiem).

Nākamajos gados būtiski ir noslēgt kultūras pieminekļu

aizsardzības sistēmas pārveidi, izveidojot trīs aizsardzības

līmeņu sistēmu (vietējas nozīmes, reģionālas nozīmes un valsts

nozīmes kultūras pieminekļi), pārskatīt valsts atbildību par

nozīmīgāko kultūrvēstures liecību uzturēšanu un izmantošanu,

turpināt kultūras pieminekļu digitalizācijas procesu, turpināt

palīdzēt kultūras pieminekļu saimniekiem un lietotājiem

kvalitatīvi saglabāt to rīcībā esošās vērtības, kā arī novērst

kultūrvēsturisko vērtību degradējošas aktivitātes un veicināt

sabiedrības izpratni par Latvijas kultūrvēsturiskās vides nozīmi.

Svarīgi novērtēt Latvijas kultūras mantojumu kā pasaules kultūras

mantojuma daļu, stiprinot Latvijas vērtību reprezentāciju UNESCO

Pasaules mantojuma sarakstā un programmas "Pasaules

atmiņa" starptautiskajā reģistrā, lai veicinātu šo vērtību

aizsardzību un Latvijas tēla atpazīstamību.

Nemateriālā kultūras mantojuma

vērtību saglabāšana un popularizēšana

Pēc Nemateriālā kultūras mantojuma likuma pieņemšanas

2016.gadā un Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta

izveides gadu vēlāk nemateriālais kultūras mantojums Latvijā ir

ieņēmis līdztiesīgu vietu blakus citiem kultūras mantojuma

veidiem, nostiprinoties sabiedrības izpratnei par tā nozīmi un

vērtību, un aktīvi iesaistoties šo vērtību kopšanā un

popularizēšanā. Šobrīd Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma

sarakstā iekļautas 24 vērtības, tostarp Dziesmu un deju

svētku tradīcija, kā arī vairākas kultūrtelpas - suitu

kultūrtelpa, lībiešu kultūrtelpa, Rucavas tradicionālā

kultūrtelpa un Upītes kultūrtelpa. Domājams, ka līdz ar Latviešu

vēsturisko zemju likuma95 pieņemšanu sabiedrības

izpratne par t.s. "mazo" kultūrtelpu lomu Latvijas

kultūrtelpā kļūs vēl plašāka, tādējādi stimulējot arī citu

nemateriālā kultūras mantojuma vērtību apzināšanu, iekļaušanu

Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kopšanu un

popularizēšanu. Nozīmīga loma šī uzdevuma izpildē būs

"Kultūrvēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības

plānam", kuru paredzēts izstrādāt līdz 2022.gada 1.jūlijam

un kas var dot nozīmīgu impulsu kultūrtelpu attīstībai un tām

raksturīgo nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saglabāšanai un

popularizēšanai.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas

stiprināšana

Dziesmu un deju svētku tradīcija kā UNESCO Reprezentatīvajā

cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta

pasaules nozīmes nemateriālā kultūras mantojuma vērtība ir

unikāls Latvijas kultūras mantojums, kas cauri gadiem ir kalpojis

kā latviešu kultūrtelpas stūrakmens un latviskās identitātes

viens no būtiskākajiem elementiem. Dziesmu un deju svētku

tradīcija 2023.gadā svinēs savu 150.gadadienu, līdz ar to

2023.gada Dziesmu un deju svētki būs viens no svarīgākajiem

nacionālas nozīmes kultūras notikumiem pamatnostādņu darbības

periodā. Tradīcijas noturībā būtiska loma ir sabiedrības aktīvai

iesaistei amatiermākslas kustībā, savukārt tradīcijas kvalitātes

nodrošināšanai ir nepieciešama saskaņota valsts un pašvaldību,

galvenokārt pašvaldību kultūras centru, kuros darbojas 90%

Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto amatiermākslas

kolektīvu, saskaņota rīcība, lai nodrošinātu kolektīvus ar to

darbībai nepieciešamajiem resursiem, tostarp stiprinātu kolektīvu

vadītāju un speciālistu kapacitāti un veiktu nepieciešamos

ieguldījumus kolektīvu materiāli tehniskajā bāzē. Tradīcijas

vitalitātei būtiska ir arī mākslinieciskā jaunrade, kas papildina

amatiermākslas kolektīvu repertuāru ar augstvērtīgiem

jaundarbiem. Vienlaikus jāuzsver, ka Dziesmu un deju svētki

pasākumi, kas reizi piecos gados vieno visu Latvijas sabiedrību,

ir tikai aisberga redzamā daļa - tradīcijas ilgtspējai

svarīgākais ir ikdienas darbs, tostarp lokālie un reģionālie

starpsvētku pasākumi, kuru norisei nepieciešams pienācīgs

atbalsts.

Ievērojams skaits Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītu

amatiermākslas kolektīvu darbojas arī ārpus Latvijas, lielākā

daļa (72%) šo kolektīvu nav saistītas ar diasporas skolām,

biedrībām vai citām sabiedriskām organizācijām. Kopumā Dziesmu un

deju svētku kustībā ārpus Latvijas saskaņā ar 2014.gada aptaujas

datiem piedalījās 2% respondentu96. Dziesmu un deju

svētku tradīcijā iekļaujas arī mazākumtautību amatiermākslas

kolektīvi, kuru līdzdalība Dziesmu un deju svētku procesā

veicināta Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un

integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam īstenošanas

periodā97, tostarp kopš 2016. gada tiek

organizēts Latvijas mazākumtautību festivāls. Dziesmu un deju

svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanai ir nepieciešams arī

turpmāk sniegt un iespēju robežās paplašināt atbalstu gan

diasporas, gan mazākumtautību amatiermākslas kolektīviem, kas

iesaistās Dziesmu un deju svētku procesā.

Kultūras mantojuma institūciju

krājumi un pakalpojumi

Nozīmīgu pienesumu kultūras mantojuma saglabāšanā un

komunikācijā sabiedrībai sniedz t.s. "atmiņas

institūcijas" - arhīvi, bibliotēkas un muzeji, kuri gan

uzkrāj kultūras mantojuma vērtības, gan veic to izpēti un

popularizāciju, veidojot daudzveidīgus, kultūras mantojumā

balstītus pakalpojumus un iniciatīvas, kas veicina ne vien

konkrētu kultūras mantojuma elementu saglabāšanu, bet arī ar

mūsdienīgas interpretācijas un komunikācijas palīdzību rada rīkus

un pieejas vides, ekonomisko un sociālās iekļaušanas izaicinājumu

risināšanā.

Katrai no šīm nozarēm pamatnostādņu darbības periodā ir

risināmi nozīmīgi uzdevumi, kas saistīti gan ar krājuma

veidošanu, tostarp aizvien pieaugušo digitālo materiālu ienākšanu

krājumos, gan pakalpojumu attīstību. Risināmo jautājumu vidū ir

nozaru IKT pamatdarbības sistēmu attīstība, krājumu

digitalizācijas turpināšana un digitālo materiālu ilgtermiņa

saglabāšana, kā arī digitālo pakalpojumu attīstība. Krājumu

komunikācijas jomā nepieciešams attīstīt mantojuma institūciju

piedāvājumu sabiedrībai, gan veidojot jaunas ekspozīcijas,

izstādes un izglītojošas programmas, gan meklējot sabiedrības

aktuālas tēmas un komunikācijas formas, tostarp aktualizējot

latviešu valodas, tai skaitā rakstītā vārda, nozīmi Latvijas

kultūras vēsturē un tās ilgtspējas nodrošināšanā.

3.

rīcības virziens. Kultūras mantojuma ilgtspēja

Nr. p.

k.

Uzdevums

Izpildes termiņš

(gads)

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Sasaiste

ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

3.1.

Nodrošināt kultūras pieminekļu saglabāšanu, atjaunošanu

un ilgtspējīgu izmantošanu (NAP2027 [369], [370])

2022.-2027.

KM (NKMP)

Pašvaldības, FM (VNĪ)

PR3

RR11

3.2.

Nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma vērtību

saglabāšanu un popularizāciju (NAP2027 [370])

2022.-2027.

KM (LNKC)

Pašvaldības, NVO, UNESCO

LNK

PR3

RR7

3.3.

Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīciju (NAP2027

[367], [370], [406])

2022.-2027.

KM (LNKC)

Pašvaldības, NVO

PR3

RR4

3.4.

Nodrošināt kultūras mantojuma institūciju darbu un to

pakalpojumu attīstību (NAP2027 [369], [370])

2022.-2027.

KM (LNB, LNA, muzeji)

Pašvaldības, VM

PR3

RR5

RR6

6.4. Kultūras un radošo nozaru

attīstība

Lai kultūras un radošās nozares varētu īstenot pārējos rīcības

virzienos izvirzītos uzdevumus, tām ir nepieciešams nodrošinājums

to ilgtspējīgai darbībai, tostarp kvalitatīva fiziskā

infrastruktūra - ēkas un materiāli tehniskā bāze - un kvalificēti

darbinieki.

Jāņem vērā, ka kultūras piedāvājuma veidošanā ir iesaistītas

gan valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, gan

nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmumi un pašnodarbinātas

radošās personas, ar atšķirīgām vajadzībām to ilgtspējīgas

darbības nodrošināšanai. Katrai kultūras apakšnozarei ir

atšķirīga kultūras piedāvājuma veidošanas specifika, kas nosaka

atšķirīgas prasības attiecībā uz nepieciešamo materiāltehnisko

nodrošinājumu, personāla kvalifikāciju un atalgojumu. Taču,

neraugoties uz nozaru atšķirībām, ikviena kultūras pakalpojuma

kvalitāte ir tieši atkarīga no finanšu līdzekļu apjoma, kas

ieguldīti tā izveidē, materiāltehniskā nodrošinājuma, ar kura

palīdzību tas tapis, un piesaistītā personāla prasmēm, zināšanām,

enerģijas un talanta.

Kultūras organizāciju darbība kultūras mērķu sasniegšanā

nereti vienlaikus ir saistīta ar saimniecisko darbību. Lai gan

atsevišķās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumi pilnībā vai

lielā mērā tiek finansēti no valsts un pašvaldību dotācijām,

tādējādi nodrošinot to ekonomisko pieejamību sabiedrībai, daudzās

kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumu saņēmējiem - kultūras

norišu apmeklētājiem - būtiska pakalpojumu izveides un sniegšanas

izmaksu daļa ir jāsedz pašiem, tādējādi šie pakalpojumi

ekonomiski ir mazāk pieejami. Līdz ar to daudzām kultūras

pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām kultūras organizācijām, kā

arī radošajām personām, ir nepieciešams nodrošināt saimnieciskās

darbības veikšanas, kā arī privātā finansējuma piesaistes

iespējas, kas ļauj tām veidot un sniegt kvalitatīvus kultūras

pakalpojumus, sekmīgi darbojoties tirgus ekonomikas

apstākļos.

Kultūras un radošās nozares kultūras pakalpojumus sniedz arī

ārpus Latvijas robežām, vienlaikus gan veidojot Latvijas tēlu

pasaulē, gan eksportējot kultūras pakalpojumus. Līdz ar to kā

atsevišķs uzdevums šajā rīcības virzienā noteikta Latvijas

kultūras produktu un pakalpojumu starptautiskās konkurētspējas

paaugstināšana un eksportspējas atbalsta pasākumi.

Kultūras infrastruktūra

Lai arī kultūras infrastruktūras izveidē un uzlabošanā pēdējos

gados, piesaistot kā Eiropas Savienības līdzekļus98,

tā valsts un pašvaldību finansējumu, ir īstenota virkne nozīmīgu

projektu - renovēts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Daugavas

stadions un Mežaparka estrāde, uzbūvēts muzeju krātuvju komplekss

Pulka ielā u.c. -, daudzi kultūras infrastruktūras objekti vēl

gaida risinājumu. Nozīmīgākie projekti, kuru īstenošana ir nākamo

gadu prioritāte, ir nacionālā akustiskā koncertzāle un

laikmetīgās mākslas muzejs. Kultūras mantojuma jomā galvenā

prioritāte ir Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūra, kura

uzlabošanas programmu MK ir saskaņojis, apstiprinot konceptuālo

ziņojumu "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko

stāvokli un turpmāko rīcību"99. Kultūrizglītības

sektorā ir svarīgi īstenot infrastruktūras projektus, kuri

uzsākti jau iepriekšējos plānošanas periodos, un kuri ir vērsti

uz izcilību attīstību mākslinieciskajā jaunradē, kultūras

kapitāla attīstību un saglabāšanu, inovāciju veicināšanu,

atbilstoši kultūras nozares un radošo industriju

vajadzībām100.

Šobrīd uz pabeigšanu gaida virkne uzsāktu nacionālas nozīmes

kultūras organizāciju un kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras

celtniecības vai renovācijas projektu, tostarp Dziesmu svētku

estrādes Mežaparkā trešā kārta, Tabakas fabrikas kvartāls (LKA un

radošo industriju inkubatora infrastruktūra), Rīgas Cirka, Jaunā

Rīgas teātra, Dailes teātra, Valmieras drāmas teātra un Latvijas

Leļļu teātra, Latvijas Nacionālās operas un baleta, izstāžu zāles

"Arsenāls", profesionālās izglītības kompetences centra

"Nacionālā Mākslu vidusskola" un LMA jauno telpu

Kronvalda bulvārī 4 renovācijas projekti. Atsevišķu kultūras

infrastruktūras projektu īstenošanai 2021.gadā ir piesaistīti

22,5 milj. euro no finansējuma augstas gatavības

projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un

ekonomikas atlabšanu101. Indikatīvi 23,956 milj.

euro no Atveseļošanās fonda piešķīruma

Latvijai102 Energoefektivitātes uzlabošanas programmas

ietvaros paredzēts ieguldīt valsts īpašumā esošo ēku ar kultūras

funkciju energoefektivitātes uzlabošanai, paredzot iespēju

atbalstu piešķirt arī valstij piederošām vēsturiski vērtīgām

ēkām. Citu kultūras infrastruktūras projektu īstenošana plānota

ES daudzgadu budžeta, galvenokārt 5.1.1. specifiskā atbalsta

mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās

un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības

veicināšana pilsētu funkcionālajās

teritorijās"103, īstenošanas ietvaros. Ņemot vērā

būtisko plānoto investīciju apjomu un kultūras infrastruktūras

kritisko lomu augstvērtīga kultūras piedāvājuma sniegšanā,

kultūras infrastruktūras uzlabošana iekļauta kā atsevišķs

uzdevums kultūras un radošo nozaru darbības stiprināšanai.

Materiāltehniskais aprīkojums

Ne mazāka nozīme kā piemērotām telpām kultūras un

kultūrizglītības procesu īstenošanā ir kvalitatīvam

materiāltehniskajam nodrošinājumam: skatuves mākslas nav

iedomājamas bez moderna skatuves un audiovizuālā aprīkojuma,

koncertorganizācijas (un mūzikas izglītības iestādes) - bez

kvalitatīviem mūzikas instrumentiem. Kultūras mantojuma nozaru

institūciju funkciju izpildei nepieciešams piemērots

tehnoloģiskais aprīkojums mantojuma vērtību drošai ilglaicīgai

saglabāšanai, tostarp digitalizācijai un restaurācijai. Savukārt

no informācijas tehnoloģijām ir atkarīga visu kultūras un radošo

nozaru pilnvērtīga darbība, it īpaši attīstot kultūras

piedāvājumu digitālajā vidē, no kā izriet nepieciešamība veikt

investīcijas gan IKT infrastruktūrā, gan nozaru darbības

nodrošināšanai nepieciešamajās pamatdarbības sistēmās un atbalsta

sistēmās. Tāpēc šī rīcības virziena ietvaros izvirzīts uzdevums

stiprināt kultūras organizāciju un kultūrizglītības iestāžu

kapacitāti, veicot nepieciešamās investīcijas to

materiāltehniskajā aprīkojumā, tādējādi uzlabojot sniegto

kultūras pakalpojumu kvalitāti un konkurētspēju, tostarp

digitālajā vidē.

Kultūras un radošajās nozarēs

nodarbināto atalgojums

KM pēdējos gados ir panākusi būtisku atalgojuma pieaugumu

valsts pārvaldībā esošo kultūras iestāžu un kapitālsabiedrību

darbiniekiem, taču tas vēl joprojām atpaliek no vidējā atalgojuma

publiskajā sektorā. Līdz ar to KM ir iecerējusi turpināt

pakāpeniski palielināt valsts sektora kultūras organizācijās

nodarbināto atalgojumu. Vienlaikus ilgstoši neatrisināts ir

jautājums par pašvaldību kultūras iestāžu darbinieku atalgojumu -

ne visas pašvaldības ir spējušas sekot valsts sektora iniciatīvai

kultūras organizāciju darbinieku atalgojuma paaugstināšanā un

vienādas kvalifikācijas speciālistu atalgojums dažādās

pašvaldībās, tostarp pašvaldību muzejos, bibliotēkās un kultūra

centros, var būtiski atšķirties, kopumā atpaliekot no vidējā

atalgojuma publiskajā sektorā. Šī jautājuma turpmākā risināšanā

gan pozitīva, gan negatīva ietekme var būt administratīvi

teritoriālās reformas īstenošanai. Sadarbībā ar IZM jāturpina

ieviest pedagogu un pasniedzēju atalgojuma pieauguma modeli, kā

arī īstenot plānoto skolotāju slodzes aprēķina reformu, lai

kultūrizglītības sistēmā strādājošajiem nodrošinātu

konkurētspējīgu atalgojumu un taisnīgus atalgojuma aprēķina

nosacījumus, salīdzinot ar citās izglītības iestādēs

strādājošajiem.

Covid-19 infekcijas izraisītā krīze kultūras un radošajās

nozarēs, kas smagi ietekmēja kultūras un radošajās nozarēs

nodarbināto ienākumus, kā arī diskusijas ar kultūras un radošo

nozaru pārstāvjiem par 2020.gadā veiktajām izmaiņām iedzīvotāju

ienākumu nodokļu un sociālās apdrošināšanas likumdošanā, asi

izgaismoja radošo personu, kuras veic saimniecisko darbību kā

pašnodarbinātas personas vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, vai

arī saņem autoratlīdzību, ieņēmumu gūšanas problemātiku, tostarp

vājo sociālo aizsargātību. Nodokļu jomas normatīvā regulējuma

izmaiņu reālā ietekme uz kultūras un radošajās nozarēs

nodarbināto ieņēmumiem būs redzama tikai 2022.gadā, taču,

neraugoties uz to, ir jāturpina meklēt ilgtspējīgus strukturālus

risinājumus kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto atalgojuma

konkurētspējas un sociālās aizsargātības nodrošināšanai, dodot

radošajām personām iespējas gūt ieņēmumus no radošās darbības un

nodrošināt sev cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, lai celtu

kultūras un radošo nozaru profesiju prestižu un līdz ar to arī

kultūrizglītības prestižu, tādējādi ļaujot piesaistīt kultūras

nozarei jaunus talantus. Vienlaikus īpaša uzmanība pievēršama

atalgojuma atšķirībām kultūras un radošajās nozarēs starp

dzimumiem, ņemot vērā, ka CSP dati par 2020.gada 1.ceturksni

mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumu sektorā uzrāda 18,8%

atšķirību sieviešu un vīriešu darba samaksā.

Ņemot vērā, ka būtisku radošo personu ienākumu daļu veido

ienākumi no intelektuālā īpašuma, turpmākajos gados ir

nepieciešams turpināt pilnveidot normatīvo regulējumu

autortiesību jomā, tostarp pārņemot ES direktīvu 2019/790 par

autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā

tirgū104. Nepieciešams turpināt pilnveidot sabiedrības

izpratni par autortiesību jautājumiem, tostarp īstenojot

izglītojošus pasākumus un integrējot intelektuālā īpašuma

jautājumus vispārējās izglītības saturā, kā arī turpināt pašu

autoru izglītošanu par intelektuālā īpašuma tiesību pielietojumu

savu tiesību aizsardzībā, ņemot vērā to, ka jaunākie

pētījumi105 liecina, ka pašiem intelektuālā īpašuma

radītājiem vēl joprojām trūkst zināšanu par intelektuālā īpašuma

aizsardzības nodrošināšanas procesiem, lai aizsargātu savus

ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un palielinātu izaugsmes

kapitālu. Atbilstoši Tiesībaizsardzības iestāžu

kriminālizlūkošanas analītiskajam ziņojumam par 2020.gadu Latvijā

autortiesību un blakustiesību pārkāpumu skaits joprojām ir

saglabājies praktiski nemainīgs, līdz ar to nepieciešams turpināt

aktīvi vērsties pret autortiesību pārkāpumiem, tādējādi

nodrošinot, ka darbu autori saņem taisnīgu atlīdzību par savu

darbu izmantošanu.

Kultūras informācijas aprite

Kultūras un radošo nozaru kvalitatīvo attīstību būtiski

stimulē refleksija par kultūras un radošajās nozarēs

notiekošajiem procesiem un kvalitatīva kultūras norišu kritika.

Savukārt kultūras patēriņa stimulēšanā liela loma ir sabiedrības

informēšanā par kultūras aktualitātēm. No šiem apsvērumiem izriet

nepieciešamība gan stiprināt specializēto profesionālo kultūras

un radošo nozaru mediju kapacitāti, tostarp izvērtējot iespējas

atbalstīt jaunu kultūras mediju veidošanos tajās kultūras

apakšnozarēs, kurās tādu šobrīd nav, lai sniegtu kvalitatīvu

stimulu kultūras un radošo nozaru attīstībai, gan paplašināt

augstvērtīgas un visas kultūras apakšnozares aptverošas

informācijas pieejamību plašai sabiedrībai, tostarp izvērtējot

iespējas plašāk iekļaut kultūras saturu sabiedriskajā pasūtījumā.

Vienlaikus jāuzsver, ka mediji, it īpaši sabiedriskie mediji, kā

arī to digitālās platformas, ir nozīmīgi kultūras piedāvājuma

radītāji, kultūras satura un kultūras notikumu plašākas

pieejamības nodrošinātāji, laikmeta liecību iemūžinātāji un

būtiski sadarbības partneri daudzām radošajām nozarēm.

Nevalstisko organizāciju darbība

Pēdējā laikā daudzās kultūras apakšnozarēs nevalstiskās

organizācijas ir kļuvušas par nozīmīgiem spēlētājiem, gan

darbojoties kā kultūras norišu veidotāji, gan kā kultūras

apakšnozaru interešu aizstāvības organizācijas. Virknē kultūras

apakšnozaru, piemēram, laikmetīgajā vizuālajā mākslā un dejā, kā

arī dažādās starpdisciplinārās iniciatīvās un kultūras festivālu

organizēšanā, tieši NVO sektors, nepastāvot valsts kultūras

organizācijām šajās apakšnozarēs, veido centrālo asi. Nozīmīga

loma ir NVO, kas darbojas nemateriālā kultūras mantojuma jomā.

NVO bieži vien darbojas kā jaunu ideju ģeneratori un inovāciju

laboratorijas, kas aprobē jaunas pieejas un jaunus norišu

formātus, kā arī aktualizē sociāli nozīmīgas tēmas. Unikāla NVO

niša ir tādu kultūras iniciatīvu attīstība, kas ļauj uzrunāt

nozīmīgus kultūrpolitikas mērķauditorijas segmentus (skolēni,

mazākumtautības, diaspora, sociāli atstumtas grupas, seniori) un

nodrošināt to integrāciju kultūras procesos. Savukārt interešu

aizstāvības NVO ir svarīgi KM partneri kultūrpolitikas veidošanā

un īstenošanā, tostarp īpaši nozīmīga loma ir Latvijas Radošo

savienību padomei, kurai piešķirta formāla loma radošo personu

atbalsta programmas īstenošanā. Kultūras un radošo nozaru NVO ir

iespēja pretendēt uz VKKF finansējumu to pamatdarbības

nodrošināšanai. KM vairākām NVO ir deleģējusi atsevišķu valsts

funkciju izpildi. Taču kopumā valsts atbalsts NVO sektoram šobrīd

nevar tikt raksturots kā sistemātisks un pietiekams.

Saskaņā ar 2018.gadā KM veikto pētījumu106 no visām

šobrīd Latvijā reģistrētajām NVO (2018.gadā 23 008) kultūras

un radošajām nozarēm atbilst 3397 nevalstiskās organizācijas.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 38% kultūras un radošo nozaru

NVO, kas iesniegušas gada pārskatu, 2017.gada laikā nav

piesaistījušas finansējumu vai veikušas kādas aktivitātes,

savukārt 27% NVO nav ne darbinieku, ne ieņēmumu, līdz ar to

ceturtā daļa NVO nav uzskatāmas par aktīvām. Kultūras un radošo

nozaru NVO darbinieku skaits veido 25% no kopējā nevalstiskā

sektora darbinieku skaita, kas liecina, ka sektorā nodarbināts

proporcionāli liels darbinieku skaits. Kopējā ieņēmumu summa

visām 3397 kultūras un radošo nozaru NVO 2017.gadā veidoja

74,6 miljonus eiro jeb 17% no kopējiem NVO sektora ieņēmumiem,

tomēr tikai 5% kultūras un radošo nozaru NVO ieņēmumi pārsniedz

100 001 euro, kas norāda, ka tikai neliels skaits

kultūras un radošo nozaru NVO spēj piesaistīt vērā ņemamu

finansējumu organizācijas mērķu sasniegšanai.

Līdz ar to, lai stiprinātu kultūras un radošo nozaru NVO

sektoru, ir nepieciešami piemēroti atbalsta instrumenti, kas

nodrošinātu nozīmīgāko NVO ilgtspēju, dodot garantijas ilgtermiņa

attīstībai. Kā kritiskākais atbalsta elements NVO atbalstam

vērtējams ieguldījums NVO darbiniekos, ņemot vērā, ka daudzām NVO

tieši algota darbaspēka trūkums (vismaz viena algota cilvēka

esamība organizācijā) neļauj kvalitatīvāk attīstīt to darbību,

liekot NVO meklēt īstermiņa risinājumus darbinieku algošanai

projektu ietvaros, kas pēc būtības nozīmē, ka katrs īstenotais

projekts vienlaikus tiek izmantots arī nākotnes projektu

priekšfinansēšanai. Tāpat nepieciešams turpināt diskusiju par

saimnieciskās darbības ierobežojumiem NVO sektorā un plašākām

ziedojumu piesaistes iespējām, kā arī izvērtēt NVO iesaistes

praksi valsts pārvaldes uzdevumu deleģējuma un līdzdalības līgumu

īstenošanā, kas ir viena no kultūrpolitikas īstenošanas

decentralizācijas metodēm.

Kultūras eksportspēja un

starptautiskā sadarbība

Lai arī kultūras piedāvājuma galvenā mērķauditorija ir

Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, kultūras piedāvājumam piemīt arī

nozīmīga starptautiskā dimensija. Padarot nacionālo kultūru

atpazīstamāku starptautiskā mērogā, tiek veidots gan ekonomiskais

ieguvums, gan sniegts pienesums Latvijas tēla veidošanā

starptautiskajā vidē un kultūras diplomātijas attīstībā.

Atsevišķām kultūras apakšnozarēm, kurās valodai kā izteiksmes

līdzeklim ir mazāka loma, it īpaši mūzikai, vizuālajai mākslai un

kino, kā arī dizainam un arhitektūrai, piemīt augsts

eksportspējas potenciāls, ko spilgti apliecina, piemēram,

Latvijas akadēmiskās mūzikas un kino nozares starptautiskie

panākumi. Pēdējos gados ievērojams progress sasniegts arī citu

kultūras apakšnozaru, piemēram, literatūras, starptautiskās

konkurētspējas paaugstināšanā. Citās jomās, piemēram, teātra un

dejas nozarēs, starptautiskās konkurētspējas potenciāls līdz šim

izmantots mazāk. Savukārt kultūras mantojuma nozarēm piemīt

būtisks tūrisma piesaistes potenciāls un atsevišķi kultūras

mantojuma objekti jau šobrīd ir starp populārākajām apskates

vietām Latvijā. Līdz ar to mērķtiecīgi risināmi gan jautājumi par

Latvijas kultūras produktu un pakalpojumu starptautiskās

konkurētspējas atbalstu, tostarp atbalstot Latvijas kultūras

organizāciju un institūciju dalību starptautiskos kultūras

forumos, gan Latvijas kultūras resursu izmantošanu tūrisma

piedāvājuma attīstībai.

Līdzās kultūras eksportspējai nozīmīga ir izpratnes

stiprināšana par Latvijas kultūru kā vēsturiski veidojušos

Eiropas kultūras daļu, kultūras nozares darbinieku

profesionalitātes stiprināšana starptautiskos sadarbības formātos

un kultūras institūciju kapacitātes celšana, iesaistoties

starptautisku organizāciju darbā. Ņemot vērā, ka kultūras

attīstība noris arī mijiedarbībā ar starptautisko vidi, ir

veicināmas starpvalstu kultūras apmaiņas, kultūras darbinieku un

organizāciju mobilitātes, kopražojumu un sadarbības projektu

iniciatīvas Baltijas, Ziemeļvalstu, Eiropas un pasaules mērogā,

tostarp īstenojot noslēgto starpvalstu līgumu par sadarbību

kultūras jomā izpildi un izvērtējot iespēju paplašināt to valstu

loku, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi. Vienlaikus attīstāma

un stiprināma Latvijas sadarbība ar UNESCO, tostarp sniedzot

nepieciešamo atbalstu Latvijas virzītajām nominācijām UNESCO

Pasaules mantojuma sarakstam un UNESCO Cilvēces nemateriālā

kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam, kas pozitīvu

UNESCO lēmumu gadījumā var veicināt Latvijas starptautisko

atpazīstamību un tūrisma piesaisti. Tāpat jāvērtē potenciāli

plašāka Latvijas iesaiste UNESCO starpvaldību struktūrās un

iespēja pievienoties tām UNESCO konvencijām kultūras jomā, kurām

Latvija pagaidām vēl nav pievienojusies.

Līdz šim maz izmantots ir diasporā mītošo Latvijas kultūras un

radošo nozaru profesionāļu potenciālais pienesums Latvijas

kultūras attīstībai. Saskaņā ar 2019.gada 3.decembrī notikušajā

radošās diasporas sadarbības forumā #radiLV prezentētā

Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantes Ilzes Upatnieces

pētījuma, kurā tika aptaujāti 177 Latvijas radošie profesionāļi

no 31 valsts, rezultātiem, tikai 18% respondentu nākamajos piecos

gados plāno atgriezties uz dzīvi Latvijā, taču gandrīz 87%

aptaujāto ir svarīgi iesaistīties Latvijas kultūras procesos, lai

saglabātu saikni ar Latviju (33%), lai ar savām zināšanām un

pieredzi būtu noderīgi jaunajiem mūziķiem, māksliniekiem un

citiem radošo profesiju pārstāvjiem (23%) un lai radoši

attīstītos (20%). 89% aptaujātie izrādīja interesi par neformālu

tīklošanos ar citiem ārvalstīs dzīvojošiem radošajiem

profesionāļiem no Latvijas. Līdz ar to nepieciešams meklēt

iespējas atbalstīt radošās diasporas iesaisti Latvijas kultūras

procesos un sadarbību ar Latvijas kultūras organizācijām, ka arī

radošo profesionāļu pašorganizāciju un iesaisti Latvijas kultūras

popularizēšanā ārvalstīs, tostarp izvērtējot iespēju īstenot

iniciatīvu "Kultūras vēstnieki", kas paredz diasporā

dzīvojošo iesaisti publiskās diplomātijas mērķu sasniegšanā.

Radošo industriju attīstība

Radošās industrijas ir specifiska kultūras apakšnozaru grupa,

kuru darbības rezultāts balstās individuālā vai kolektīvā radošā

darbībā un kuras rada produktus un pakalpojumus ar augstu

pievienoto vērtību, izmantojot intelektuālo īpašumu, kuriem

raksturīga funkcionalitāte, inovācija un potenciāls jaunu

darbavietu radīšanai un sabiedrības labbūtībai. Kultūrpolitikā

radošās industrijas ir tās kultūras apakšnozares un

saskarnozares, kas savā darbībā primāri izmanto uzņēmējdarbības

modeļus un paralēli kultūras kapitālam rada arī būtisku

ekonomisko pienesumu tautsaimniecībai.

Līdz Covid-19 infekcijas izraisītajai krīzei Latvijā kultūras

un radošo nozaru ekonomiskajai izaugsmei bija raksturīga

augšupejoša tendence. Ja 2016.gadā radošo uzņēmumu skaits valstī

saskaņā ar CSP datiem bija 12,9 tūkstoši, tad 2019.gadā to

skaits ir pieaudzis par 0,2%, neieskaitot saistītās nozares.

Kopējais apgrozījums kopš 2016.gada ir pieaudzis par 0,4%.

Kultūras un radošo nozaru un saistīto nozaru pakalpojumu un preču

eksports 2016.gadā veidoja 5,82%, savukārt 2019.gadā tie jau bija

14,62% no kopējā valsts eksporta apjoma.

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas atstāto ietekmi uz radošo

industriju darbību107, to attīstībai kā būtiskākie

minami šādi izaicinājumi un rīcības virzieni: atbalsts inovācijai

(tehnoloģiskajai un netehnoloģiskajai inovācijai), konkurētspējas

stiprināšana un atbalsts eksportam, kultūras un radošo nozaru

labvēlīgo pārneses efektu (crossovers effects) uz citām

nozarēm un nozaru ciešākas sadarbības stimulēšana ar mērķi radīt

inovatīvus risinājumus, eksperimentēšanas kultūras attīstīšana,

atbalsta mehānismi radošo industriju ekosistēmas dalībniekiem,

informācijas pieejamība un tīklošanās iespējas, radošo industriju

pienesums Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes seku pārvarēšanā,

kā arī nozares profesionāļu mūžizglītības sekmēšana. Eiropas

Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā turpināms

iepriekš sekmīgi īstenotais atbalsts radošo industriju biznesa

inkubatoram108.

Dizains pamatnostādņu kontekstā uztverams gan kā atsevišķa

patstāvīga apakšnozare radošo industriju grupā, gan kā

stratēģisks un taktisks starpnozaru rīks, kas orientēts uz

lietotāja vajadzību un problēmu risināšanu. Nenoteiktības un

neparedzamības laikmeta radītajos izaicinājumos dizainu raksturo

starpdisciplināra ietekme un spēja būt stratēģisku pārmaiņu

rosinātājam un virzītājspēkam tautsaimniecībā, izglītībā, zinātnē

un pētniecībā, publiskajā pārvaldībā, sociālajā, tostarp,

veselības aprūpes, epidemioloģiskās drošības un labklājības jomā,

vides un klimata krīzes jautājumu risināšanā, un citās jomās,

līdz ar to ir jāstimulē dizaina plašāks pielietojums visās

tautsaimniecības jomās.

4.

rīcības virziens. Kultūras un radošo nozaru attīstība

Nr. p.

k.

Uzdevums

Izpildes

termiņš

(gads)

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Sasaiste

ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

4.1.

Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas

attīstībai (NAP2027 [382])

2022.-2027.

KM (VKKF)

Pašvaldības, NVO

PR4

RR8

RR9

RR10

4.2.

Veikt ieguldījumus kultūras un radošo nozaru

infrastruktūrā (NAP2027 [282], [369], [380])

2022.-2027.

KM

FM (VNĪ), EM, VM,

Pašvaldības

PR4

RR8

RR11

4.3.

Veikt ieguldījumus kultūras un radošo nozaru

materiāltehniskajā nodrošinājumā (NAP2027 [369], [380])

2022.-2027.

KM

VARAM, Pašvaldības

PR4

RR8

4.4.

Paaugstināt kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto

atalgojumu un ieņēmumus (NAP2027 [223], [225], [382])

2022.-2027.

KM

FM, VM, VKKF, Pašvaldības,

NVO

PR4

RR9

4.5.

Stiprināt kultūras informācijas telpu (NAP2027 [368],

[409])

2022.-2027.

KM (VKKF)

PR4

RR8

4.6.

Sniegt atbalstu kultūras un radošo nozaru NVO sektora

darbībai (NAP2027 [381], [383])

2022.-2027.

KM (VKKF)

Pašvaldības, SIF

PR4

RR9

4.7.

Stiprināt kultūras un radošo nozaru eksportspēju un

starptautisko atpazīstamību Latvijas tēla veidošanā (NAP2027

[243], [383], [384])

2022.-2027.

KM

EM (LIAA), NVO

PR4

RR10

4.8.

Veicināt radošo industriju attīstību (NAP2027 [383],

[384])

2022.-2027.

KM

EM (LIAA)

PR4

RR10

6.5. Kultūra un izglītība

Kultūras un izglītības procesi ir savstarpēji nesaraujami

saistīti, ņemot vērā to, ka priekšnoteikums profesionālai

darbībai vairumā kultūras un radošo nozaru ir specifiskas

izglītības prasības, kā arī to, ka kultūras un mākslu klātbūtnei

visās izglītības pakāpēs ir būtiska ietekme uz personas vispusīgu

attīstību.

Kultūrizglītība - ar to saprotot izglītības programmu kopumu

kultūras un radošo industriju jomās trīs izglītības pakāpēs, no

profesionālās ievirzes izglītības līdz augstākajai izglītībai -,

kā arī pētniecība kultūras un mākslu jomās, ir nozīmīgs kultūras

un radošo nozaru attīstības resurss. No kultūrizglītības

sistēmas, kas sagatavo profesionāļus, speciālistus un

pedagoģiskos darbiniekus dažādās kultūras jomās, tostarp vizuāli

plastiskajā mākslā, audiovizuālajā mākslā un mediju mākslā,

mūzikas un skatuves mākslā, sekmīgas darbības ir atkarīgs, vai

turpmākajās desmitgadēs Latvijā būs pieejami kvalificēti

cilvēkresursi, kas nodrošinās nākotnes kultūras piedāvājuma

veidošanu un patēriņu.

Viens no kultūrizglītību raksturojošiem faktoriem - daudzu

kultūras un radošo nozaru nākotnes talantu izglītošana ir jāuzsāk

jau agrīnā vecumā un bez garantijas, ka izglītojamais rezultātā

pilnībā izmantos savu potenciālu. Vairākās kultūras un radošajās

nozarēs būtisks priekšnosacījums veiksmīgām mācībām augstākās

izglītības līmenī ir iepriekš apgūtas padziļinātas zināšanas un

prasmes, ko Latvijā piedāvā profesionālās ievirzes un

profesionālās vidējās izglītības programmas. Tas nozīmē, ka

augstas raudzes talantu attīstīšanai mākslu jomā var būt

nepieciešami pat piecpadsmit gadi (piemēram, mūzikā, klasiskajā

dejā un citās mākslās) mērķtiecīga darba kultūrizglītības

sistēmas trijās izglītības pakāpēs109. Līdz ar to, lai

augstākās izglītības pakāpes programmās izglītību iegūtu kultūras

un radošo nozaru attīstībai nepieciešamais izglītojamo skaits,

sākotnējās izglītības pakāpēs jāiesaista liels skaits

izglītojamo, lai savlaicīgi atklātu potenciālos talantus.

Vienlaikus jāņem vērā, ka katra izglītojamā potenciāls atraisās

individuāli, un proporcionāli liels audzēkņu skaits pārtrauc

mācības vai neturpina izglītību nākamajā izglītības līmenī,

mainoties interesēm vai zaudējot motivāciju, ņemot vērā mākslu

profesiju augsto komplicētību. Tāpēc svarīgi ir radīt labvēlīgus

priekšnosacījumus, lai mākslinieciski apdāvinātie bērni (un viņu

vecāki) izvēlētos attīstīt karjeru mākslu jomā.

Vienlaikus jāuzsver, ka valsts un pašvaldību investīcijas

mūzikas un mākslas izglītībā attiecībā uz tiem izglītojamiem, kas

nav piedalījušies visās trīs kultūrizglītības pakāpēs, noteikti

nav nelietderīgas. Ieguldījumi kultūrizglītībā ir nozīmīgi, jo,

pirmkārt, kultūras un radošo nozaru darbībā ir nepieciešamas ne

tikai starptautiska un nacionāla līmeņa zvaigznes, bet arī

koncertmeistari, repetitori, mūzikas skolotāji, amatiermākslas

kolektīvu vadītāji un daudzi citi nozares profesionāļi, kas

nodrošina kultūras procesu nepārtrauktību, un no kuru

profesionalitātes ir atkarīga to kvalitāte. Otrkārt, tie

izglītojamie, kuri savu profesionālo darbību nesaista ar kultūras

jomām, kļūst par nākotnes kultūras piedāvājuma patērētājiem, kas

spēj novērtēt piedāvājuma kvalitāti un daudzveidību, garantējot

nākotnes kultūras piedāvājuma auditoriju. Treškārt, ņemot vērā

kultūrizglītības starpdisciplināro un starpnozaru raksturu,

daudzi kultūrizglītības absolventi izvēlas turpināt izglītību un

attīstīt profesionālo karjeru jomās, kurās ir nepieciešams gan

attīstīts radošums, gan augsta precizitāte un disciplinētība,

iegūtās kompetences izmantojot gan iegūtajā specialitātē, gan

radniecīgās nozarēs un citās specialitātēs, tādējādi sniedzot

būtisku pienesumu sabiedrības kopējā intelektuālā kapitāla

attīstībā.

Kultūrizglītība, gatavojot kultūras un radošo nozaru

speciālistus ar ļoti specifiskām prasmēm un zināšanām, ir gan

izteikti vērsta uz nozari, gan vienlaikus sniedz plašas,

padziļinātas starpdisciplināras zināšanas. Līdz ar to

kultūrizglītības iestāžu absolventiem ir plašas iespējas

izvēlēties turpmāko karjeras ceļu atbilstoši interesēm.

Kultūrizglītības iestāžu absolventi nereti, ņemot vērā specifisko

nodarbinātības struktūru kultūras un radošajās nozarēs, izvēlas

atšķirīgas nodarbinātības formas. Viņi gūst ieņēmumus arī kā

pašnodarbinātie un autoratlīdzību saņēmēji, vienlaikus strādājot

vairākus nepilnas slodzes darbus vai piedaloties kultūras un

radošo nozaru NVO projektos, kas būtiski apgrūtina informācijas

apkopošanu par kultūrizglītības sistēmas absolventu nodarbinātību

un ienākumiem.110 Šī iemesla dēļ darba tirgus un

nodarbinātības rādītāji nevar kalpot kā vienīgie indikatori

kultūras un radošo nozaru izglītojamo darba tirgus pieprasījuma

prognozēšanai un valsts budžeta vietu plānošanai, ņemot vērā, ka

kultūrizglītības iegūšana sekmē arī bērnu un jauniešu zināšanu

papildināšanu mākslas un kultūras jomās, veicina izcilības un

inovāciju attīstību, radošo domāšanu un personības daudzpusīgu

attīstību, kultūras kapitāla un kultūras mantojuma saglabāšanu un

attīstību, kā arī Dziesmu un deju svētku procesa pēctecību un

nepārtrauktību.111

Svarīgi ir turpināt kultūrizglītības profesionālās izglītības

kompetences centru attīstīšanu par izcilības centriem, lai tie

pilnvērtīgi varētu pildīt tiem noteiktās funkcijas, kā arī

attīstīt reģionālās mākslas un mūzikas vidusskolas, veicinot

talantu attīstību, īstenojot mācību procesa un vides

modernizāciju un digitalizāciju, kā arī ceļot pedagoga profesijas

prestižu. Sadarbībā ar IZM ir jāizvērtē profesionālās izglītības

kompetences centra statusa piešķiršanas un saglabāšanas kritēriji

un metodika, ņemot vērā kultūrizglītības profesionālās izglītības

kompetences centru specifiku, lai nodrošinātu jau izveidoto

kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetences centru

darbību un izvērtētu iespējas paplašināt kultūrizglītības

profesionālās izglītības kompetences centru tīklu. Vienlaikus

nepieciešams precizēt KM dibināto profesionālās vidējās

izglītības iestāžu metodiskā darba virzienus un veicināt

sadarbību ar IZM dibinātajām profesionālās vidējās izglītības

iestādēm kultūrizglītības jomā, metodisko virsvadību uzņemoties

LNKC un Kultūrizglītības padomei, tādējādi nodrošinot vienotu

jomas attīstību.

Daudzi nozīmīgi uzdevumi ir risināmi augstākās izglītības

jomā, tostarp nodrošinot pāreju uz jauno augstskolu pārvaldības

un finansēšanas modeli un īstenojot konkurētspējīgu, uz

cilvēkresursu attīstību vērstu kultūras un mākslu izglītības

procesu, attīstot profesionālās un akadēmiskās doktorantūras

studiju programmas, veicinot māksliniecisko jaunradi un

pētniecību, kā arī stimulējot izglītības internacionalizāciju un

atbilstību kultūras un radošo nozaru vajadzībām. Nozīmīgākā loma

kultūrpolitikas mērķu īstenošanai augstākās izglītības jomā ir

Kultūras ministrijas augstskolām - Latvijas Kultūras akadēmijai,

Latvijas Mākslas akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas

akadēmijai. Vienlaikus atsevišķās kultūras apakšnozarēs augstākās

izglītības programmas īsteno arī citas augstākās izglītības

iestādes, līdz ar to svarīga ir KM un IZM sekmīga sadarbība

augstākās izglītības politikas plānošanā un īstenošanā.

Lai vadītu kultūrizglītības sistēmas attīstību, būtiska loma

ir nepārtrauktai kultūras un radošo nozaru vajadzību analīzei,

nepieciešamības gadījumā veicot atbilstošas izmaiņas

kultūrizglītības sistēmas organizācijā un izglītības pakalpojuma

piedāvājumā. Vienlaikus kritiski svarīgi ir nodrošināt, ka

īstenotās izmaiņas tiek veiktas saskaņoti visās izglītības

pakāpēs (profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās un

augstākās), lai neradītu pārrāvumu kādā no izglītības posmiem.

Svarīgi ir veicināt modernu mācību līdzekļu, t.sk. digitālo

mācību līdzekļu, radīšanu. Mūsdienīgas izglītības attīstībai ir

pakāpeniski jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāaktualizē

vai jāizstrādā jauni kultūras un radošo nozaru profesiju

standarti vai profesionālās kvalifikācijas prasības, atbilstoši

papildinātajai kultūras un radošo industriju nozares

kvalifikācijas struktūrai. Koordinētai kultūrizglītības sistēmas

pārvaldībai ir iecerēts, ka KM Kultūrizglītības padomei,

kuras darbību koordinē LNKC, pēc plānotajām izmaiņām normatīvajā

regulējumā tiks noteiktas nozaru ekspertu padomes funkcijas, lai

sistemātiski pilnveidotu valsts pasūtījuma veidošanu

kultūrizglītības jomā un izglītības atbilstību kultūras nozares

un darba tirgus prasībām.

KM augstskolu un iestāžu pētniecības potenciālu parāda

2021.gadā publiskotie Latvijas zinātnisko institūciju

starptautiskā novērtējuma rezultāti112. Tajā trīs no

piecām visaugstāk novērtētajām zinātniskajām institūcijām

humanitārajās un mākslās zinātnēs ir KM dibinātas zinātniskās

institūcijas - LKA, LMA un LNB, kuras saņēma ļoti labu

novērtējumu, savukārt JVLMA saņēma labu novērtējumu. Līdz ar to

jāturpina stiprināt pētniecību kultūras un mākslu jomās, tostarp

īstenojot starpdisciplināras valsts pētījumu programmas un citus

pētījumus par Latvijas mākslas un kultūras vēsturi, mūsdienu

kultūras un mākslas procesiem, kultūras patēriņa tendencēm,

kultūras sociālo un ekonomisko ietekmi un ilgtspēju un citām

jomām. Īpaši aktuāli ir pētniecības jautājumi, kas saistīti ar

kultūras un radošo nozaru attīstības nosacījumu dziļāku izpratni

un datu uzkrāšanu nozares attīstības plānošanai.

Kultūras un radošo nozaru procesu kvalitātes nodrošināšanai

būtiska loma ir tajās nodarbināto mūžizglītības iespējām, proti,

iespējām nepārtraukti profesionāli pilnveidoties un uzlabot savas

prasmes un zināšanas, tostarp digitālās prasmes, līderības

prasmes un prasmes darbā ar dažādām kultūras pakalpojumu

mērķauditorijām. Šobrīd nozaru speciālistu profesionālās

pilnveides un tālākizglītības iespējas dažādās kultūras

apakšnozarēs ir atšķirīgas un fragmentētas, līdz ar to ir

nepieciešams attīstīt tālākizglītības, profesionālās

kvalifikācijas ieguves, profesionālās pilnveides un

pārkvalifikācijas iespēju plašāku pieejamību, sadarbojoties

augstskolām, profesionālās izglītības kompetences centriem,

kultūras organizācijām un NVO sektoram. Īpaši būtiski ir

nodrošināt kultūras un radošo nozaru speciālistu iespējas iegūt

un attīstīt pedagoģiskās kompetences, tādējādi plašāk iesaistot

nozares speciālistus kultūrizglītības darbā. Kultūras mantojuma

saglabāšanai nozīmīga loma ir restaurācijas nozares speciālistu

un amatnieku kvalifikācijai.

Ārpus kultūrizglītības sistēmas būtiska nozīme bērnu un

jauniešu vispusīgai attīstībā ir arī kultūras komponentei

vispārējās izglītības procesā, kas sniedz zināšanas un prasmes

kultūras un mākslu jomā (tostarp mūzikā, mākslā, dejā, dizainā un

citās jomās), veicina kultūras izpratni un pašizpausmi mākslā,

radošo domāšanu un personības daudzpusīgu attīstību, tostarp

STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts and

Mathematics jeb zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes,

māksla un matemātika) prasmju attīstību. Būtisku pienesumu bērnu

un jauniešu talantu un kultūras lietpratības pilnveidē sniedz arī

interešu izglītības sistēma, tostarp vokālās un instrumentālās

mūzikas, dejas un teātra mākslas kolektīvos, folkloras kopās,

vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņos, kas vienlaikus

garantē arī jaunās paaudzes līdzdalību Dziesmu un deju svētku

tradīcijas saglabāšanā un ilgtspējas nodrošināšanā.

Savukārt programma "Latvijas skolas soma" vispārējās

un profesionālās izglītības ietvaros veicina skolēnu mācīšanās

pieredzes paplašināšanu, kultūras izpratnes un pašizpausmes

mākslā lietpratības attīstību un pilsonisko līdzdalību. Caur šīm

aktivitātēm bērnos un pusaudžos veidojas izpratne par savām

interesēm un talantiem, par radošumu un kultūras daudzveidību. Šī

programma papildina mācību saturu un kompetenču pieejas efektīvu

īstenošanu, īpaši fokusējoties uz starpdisciplinaritāti, tostarp

STEAM jomās, un caurviju prasmēm, un akcentējot kultūras un

mākslas nozīmi valstiskās identitātes veidošanā un augstas

pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā. Turpināmas

arī lasīšanas veicināšanas programmas, kurām ir būtiska nozīme ne

tikai kultūrpolitikas kontekstā, bet arī nozīmīga ietekme uz

vispārējo izglītību un tās kvalitāti, proti, bez labām lasīšanas

prasmēm nav iespējama nevienas izglītības programmas sekmīga

īstenošana113. Attīstāmi ir arī pasākumi, kas ir

saistīti ar Latvijas kultūras kanonu, sniedzot ieskatu Latvijas

kultūras pasaulē caur daudzveidīgām vērtībām, kas aptver dažādas

kultūras nozares.

5.

rīcības virziens. Kultūra un izglītība

Nr. p.

k.

Uzdevums

Izpildes

termiņš

(gads)

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Sasaiste

ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju

5.1.

Stiprināt profesionālās ievirzes izglītību (NAP2027

[385])

2022.-2027.

KM (LNKC)

Pašvaldības, IZM

PR5

RR12

5.2.

Stiprināt profesionālo vidējo izglītību (NAP2027 [166],

[385])

2022.-2027.

KM (LNKC)

Pašvaldības,

IZM

PR5

RR13

5.3.

Stiprināt augstāko izglītību un pētniecību (NAP2027

[156], [371], [385])

2022.-2027.

KM (LKA, LKK, JVLMA,

LMA)

IZM

PR5

RR14

RR17

5.4.

Nodrošināt profesionālās pilnveides, kvalifikācijas

iegūšanas un tālākizglītības iespējas kultūras un radošajās

nozarēs nodarbinātajiem (NAP2027 [371], [172])

2022.-2027.

KM (LNKC, LNB, LKA, LKK,

JVLMA, LMA)

IZM

PR5

RR16

5.5.

Sniegt ieguldījumu vispārējās izglītības procesā

kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā attīstīšanai

(NAP2027 [153])

2022.-2027.

KM (LNKC)

IZM

PR5

RR15

7.

Kultūrpolitikas teritoriālā perspektīva

Kultūrpolitikas reģionālie aspekti integrēti visos piecos

pamatnostādņu rīcības virzienos - pirmkārt stimulējot

daudzveidīga kultūras piedāvājuma reģionālo pieejamību, otrkārt

sekmējot līdzdalību kultūras procesos visā Latvijas teritorijā,

treškārt veicinot kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu

Latvijas reģionu attīstībai, ceturtkārt stimulējot kultūras un

radošo nozaru attīstību reģionos un piektkārt nodrošinot

kultūrizglītības reģionālo pieejamību. Reģionālajā kontekstā

būtiska un attīstāma ir gan profesionālās mākslas pieejamība

reģionos, gan līdzsvarota kultūras mantojuma izmantošana, gan

vienlīdzīgas iespējas lietot digitālos kultūras pakalpojumus, gan

vietējā kultūrvidē balstītas radošo industriju iniciatīvas.

Īstenojot kultūrpolitiku, nodrošināma sasaiste ar Reģionālās

politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam114 un

plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto.

Lielākais izaicinājums, īstenojot kultūrpolitiku visā Latvijas

teritorijā, saistāms ar administratīvi teritoriālās reformas

rezultātiem, kuru ietekmi uz kultūras piedāvājuma pieejamību

reģionos šobrīd vēl nav iespējams novērtēt. No kultūrpolitikas

viedokļa kritiski svarīgi ir pēc iespējas saglabāt un attīstīt

Latvijā vēsturiski izveidojušos un līdzšinējās kultūrpolitikas

mērķtiecīgas īstenošanas ietvaros attīstīto kultūras organizāciju

tīklu un nodrošināt muzeju, bibliotēku, kultūras centru un

kultūrizglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas

iedzīvotājiem, attīstot gan kultūras infrastruktūru, gan

pakalpojumu saturu, gan kultūras piedāvājuma piekļūstamību.

Savukārt profesionālās mākslas pieejamībai reģionos svarīga ir

reģionālo koncertzāļu turpmāka augstvērtīga darbība.

Esošajam kultūras organizāciju tīklam ir nozīmīga

sociālekonomiskā ietekme uz reģionu attīstību, dzīves vides

kvalitāti un sabiedrības labbūtību. Mainoties administratīvi

teritoriālajai struktūrai un veidojot lielākas teritoriālās

vienības, kas vairumā gadījumu nozīmē attāluma palielināšanos

starp dzīvesvietu un administratīvi teritoriālās vienības centru,

kultūras organizācijām ir potenciāls attīstīties kā vietējo

kopienu centriem, pārsniedzot tām līdz šim noteiktās tikai

kultūras nozares funkciju robežas. Vienlaikus šādiem centriem ir

iespēja veicināt pašvaldības iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti,

radot apstākļus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai

administratīvajā teritorijā un ar novadpētniecisku aktivitāšu

palīdzību stiprinot lokālpatriotismu.

Tikpat svarīgi ir nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas

saglabāšanu un attīstību, rūpējoties par tās līdzsvarotu

attīstību visā Latvijā, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma

saglabāšanu, it īpaši mazajās kultūrtelpās, stiprinot katra

reģiona tradīciju savdabību. Šajā kontekstā īpaša uzmanība

pievēršama reģionu kultūras speciālistu - amatiermākslas

kolektīvu vadītāju, kultūras centru, bibliotēku un muzeju

speciālistu - piesaistei darbam reģionos, viņu kvalifikācijai un

motivācijai, tostarp risinot atalgojuma jautājumus, lai

nodrošinātu kultūras un radošo nozaru speciālistiem iespējas

saņemt vienlīdzīgu atalgojumu par savu darbu dažādos Latvijas

reģionos.

Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā kultūras

pieejamības un līdzdalības iespēju kultūrā pieejamības

saglabāšanai jāturpina iepriekšējā perioda kultūrpolitikas

pamatnostādnēs iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza

princips, kas paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta

piedāvājumu pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas

lieluma. Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka

pagasta līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem bibliotēku

pakalpojumiem, iespējām izmantot kultūrizglītības,

mākslinieciskās jaunrades, kultūras pasākumu un brīvā laika

pavadīšanas iespējas, piekļūt kultūrvēsturiskajam mantojumam,

iesaistīties Dziesmu un deju svētku procesā un radošajā

uzņēmējdarbībā. Novada līmenī pakalpojumu grozu papildina

profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas izglītības pieejamība,

profesionālās kultūrizglītības pieejamība un muzeju pakalpojumi,

valstspilsētu līmenī - arhīvu pakalpojumi, profesionālās mākslas

pieejamība (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs,

izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri),

kino pieejamība, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopums un

augstākās izglītības iespējas kultūras jomā.

1 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

"Radošā Latvija" (apstiprinātas ar MK 2014.gada

29.jūlija rīkojumu Nr.401). Turpmāk -

Radošā Latvija. Pieejamas:

https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/KM_dokumenti/Radosa_Latvija.pdf

2 MK 2020.gada 4.marta rīkojums Nr.95 "Par

nozaru politiku pamatnostādnēm 2021.-2027.gada plānošanas

periodam". Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/313037-par-nozaru-politiku-pamatnostadnem-2021-2027-gada-planosanas-periodam

3 MK 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.241

"Kultūras ministrijas nolikums". Pieejami:

https://likumi.lv/doc.php?id=74750

4 Latvijas Republikas Satversme (19.06.2014.

likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014.). Pieejama:

https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme

5 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija

2030.gadam (pieņemta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Turpmāk -

Stratēģija2030. Pieejama:

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_6.pdf

6 Latvijas Nacionālais attīstības plāns

2021.-2027.gadam (apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija Saeimas

lēmumu). Turpmāk - NAP2027. Pieejams:

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf

7 Latvijas Republikas Satversme (19.06.2014.

likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014.). Pieejama:

https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme

8 Radošā Latvija. Pieejama:

https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/KM_dokumenti/Radosa_Latvija.pdf

9 Informatīvais ziņojums "Par valsts

kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" (2014

- 2020) starpposma ietekmes izvērtējumu par periodu no 2014.

līdz 2016.gadam". Pieejams:

https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/kultura_timekli/KMZin_210817_RL_starpposms.pdf

10 LKA (2021). Kultūrpolitikas pamatnostādņu

"Radošā Latvija" (2014-2020) īstenošanas gala

novērtējums. Pieejams:

https://www.km.gov.lv/lv/media/17831/download

11 LKA, SIA "Analītisko pētījumu un

stratēģiju laboratorija", SIA "SKDS" (2020).

Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums (turpmāk -

2020.gada Kultūras patēriņa pētījums). Pieejams:

https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download

12 Jāņem vērā, ka pētījumā iekļauti dati par

kultūras patēriņu periodā no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada

oktobrim.

13 LKA, Pētījumu centrs "SKDS",

Biedrība "Culturelab" (2018). Kultūras patēriņa un

līdzdalības ietekmes pētījums (turpmāk - 2018.gada Kultūras

patēriņa pētījums). Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf

14 Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk -

CSP) (2020). Mājsaimniecību patēriņa tendences Latvijā

2019.gadā. Pieejams:

https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publication/2020-10/Nr_10_Majsaimniecibu_%20paterina_tendences_Latvija_2019_gada_%2820_00%29_LV.pdf

15 CSP. Iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un

dabiskās kustības galvenie rādītāji. Pieejams:

https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010

16 Eurostat (2020). Population on 1st

January by age, sex and type of projection. Pieejams:

https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/bookmark/2176a9e3-33b7-46de-ab31-d7116d2e334c?lang=en

17 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf

18 CSP. Imigrācija, emigrācija un saldo.

Pieejams:

https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/migracija

19 ĀM (2021). Diasporas politika Latvijā.

Pieejams:

https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/diasporas-politika/diasporas-politika-latvija

20 Plāns darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam

(apstiprināts ar MK 2021.gada 19.janvāra rīkojumu Nr.33).

Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/320368-par-planu-darbam-ar-diasporu-20212023-gadam

21 2020.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download

22 Jāuzsver, ka pētījums neļauj identificēt

legāli un nelegāli patērētā satura proporciju.

23 Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums,

pieņemts Saeimā 2017.gada 28.jūlijā, spēkā no 2018.gada

1.janvāra. Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/292700-uznemumu-ienakuma-nodokla-likums

24 Likums "Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli", pieņemts Saeimā 1993.gada 11.maijā, spēkā no

1994.gada 1.janvāra. Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodoklii

25 Likums "Par valsts sociālo

apdrošināšanu", pieņemts Saeimā 1997.gada 1.oktobrī, spēkā

no 1998.gada 1.janvāra. Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/45466-par-valsts-socialo-apdrosinasanu

26 Lai palīdzētu Latvijai labāk pielāgoties jau

notiekošajām klimata pārmaiņām, Ministru kabinets 2019.gada

17.jūlijā pieņēma rīkojumu Nr.380 "Par Latvijas

pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz

2030.gadam" (turpmāk - Plāns), atbilstoši kuram Plāna

4.stratēģiskais mērķis ir: "4. Latvijas daba un

kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu

negatīvā ietekme uz tām - mazināta", un Plāna 1.pielikumā

"Pasākumi plānā identificēto rīcības virzienu

īstenošanai" ir paredzēti arī pasākumi, kas saistīti ar

kultūrvēsturisko vērtību pasargāšanu no klimata pārmaiņu

ietekmes, tādējādi mazinot radītos zaudējumus, pieejams:

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467308

27 Latviešu vēsturisko zemju likums, pieņemts

Saeimā 2021.gada 16.jūnijā, spēkā no 2021.gada 1.jūlija.

Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums

28 Stratēģija2030. Pieejama:

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf

29 NAP2027. Pieejams:

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf

30 Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada

5.februāra rīkojumu Nr.72). Pieejamas:

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40490048

31 Reģionālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2019.gada 26.novembra

rīkojumu Nr.587 (prot. Nr54 63.§). Pieejamas:

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40477211

32 Valsts valodas politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 25.augusta

rīkojumu Nr.601). Pieejamas:

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492920

33 Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un

inovācijas pamatnostādnes 2020.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK

2021.gada 13.aprīļa rīkojumu Nr.246). Pieejamas:

https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam

34 Digitālās transformācijas pamatnostādnes

2020.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada 7.jūlija

rīkojumu Nr.490). Pieejamas:

https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

35 Izglītības attīstības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes

sabiedrībai" (apstiprinātas ar MK 2021.gada 22.jūnija

rīkojumu Nr.436). Pieejamas:

https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

36 Nacionālās industriālās politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021.gada

16.februāra rīkojumu Nr.93). Pieejamas:

https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam

37 Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata

plāns 2021.-2030.gadam (apstiprināts ar MK 2020.gada 4.februāra

rīkojumu Nr.46). Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam

38 Sociālās aizsardzības un darba tirgus

politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK

2021.gada 1.septembra rīkojumu Nr.616). Pieejamas:

https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

39 Bērnu, jaunatnes un ģimenes

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (izstrādē) Pieejamas:

https://www.lm.gov.lv/lv/bernu-jaunatnes-un-gimenes-pamatnostadnes-2021-2027-gadam

40 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Pieejami:

https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana-latvija/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki

41 UNESCO Konvencija par pasaules kultūras

un dabas mantojuma aizsardzību (Latvijas Republikas Saeima

pievienojusies konvencijai 1995.gada 10.janvārī). Pieejama:

https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/766

42 UNESCO Konvencija par kultūras priekšmetu

nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas

aizliegšanu un novēršanu (Latvijas Republikas Saeima

pievienojusies konvencijai 2019.gada 21.janvārī). Pieejama:

https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1858

43 Konvencija par fonogrammu producentu

aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu

(Latvijas Republikas Saeima pievienojusies konvencijai

2019.gada 21.janvārī). Pieejama:

https://likumi.lv/ta/id/42845-par-konvenciju-par-fonogrammu-producentu-aizsardzibu-pret-neatlautu-vinu-fonogrammu-pavairosanu

44 Konvencija par kultūras vērtību

aizsardzību bruņota konflikta gadījumā (1.protokols) (Latvijas

Republikas Saeima pievienojusies konvencijai 2003.gada

21.novembrī). Pieejama:

https://likumi.lv/ta/id/81259-par-konvenciju-par-kulturas-vertibu-aizsardzibu-brunota-konflikta-gadijuma-un-tas-protokolu

45 UNESCO Konvencija par nemateriālā

kultūras mantojuma saglabāšanu (Latvijas Republikas Saeima

pievienojusies konvencijai 2005.gada 14.janvārī). Pieejama:

https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1533

46 UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju

daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (Latvijas Republikas

Saeima pievienojusies konvencijai 2007.gada 24.maijā).

Pieejama:

https://likumi.lv/ta/id/157644-par-konvenciju-par-kulturas-izpausmju-daudzveidibas-aizsardzibu-un-veicinasanu

47 Eiropas Savienības Padomes Kultūras darba

plāns 2019-2022.gadam. Pieejams:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018XG1221(01)&from=EN

48 Eiropas Komisijas 2018.gada sagatavotais

paziņojums "Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai".

Pieejams:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0267&from=EN

49 2018.gada Davosas deklarācija. Pieejama:

https://davosdeclaration2018.ch/media/Davos_Declaration_2018-23.01.2018_lv.pdf

50 Konvencijas. Pieejams:

https://www.km.gov.lv/lv/konvencijas

51 Nemateriālā kultūras mantojuma likums, pieņemts

Saeimā 2016.gada 29.septembrī, spēkā no 2020.gada 1.decembra.

Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/285526-nemateriala-kulturas-mantojuma-likums

52 Dziesmu un deju svētku likums, pieņemts Saeimā

2005.gada 16.jūnijā, spēkā no 2005.gada 1.jūlija. Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/111203-dziesmu-un-deju-svetku-likums

53 Plāns darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam,

apstiprināts ar MK 2021.gada 19.janvāra rīkojumu Nr.33.

Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/320368-par-planu-darbam-ar-diasporu-20212023-gadam

54 Latviešu vēsturisko zemju likums, pieņemts

Saeimā 2021.gada 16.jūnijā, spēkā no 2021.gada 1.jūlija.

Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums

55 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu

likums, pieņemts Saeimā 2020.gada 10.jūnijā, spēkā no 2020.gada

23.jūnija. Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums

56 Informatīvais ziņojums "Par valsts

kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" (2014

- 2020) starpposma ietekmes izvērtējumu par periodu no 2014.

līdz 2016.gadam". Pieejams:

https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/kultura_timekli/KMZin_210817_RL_starpposms.pdf

57 NAP2027. Pieejams:

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf

58 Latviešu vēsturisko zemju likums, pieņemts

Saeimā 2021.gada 16.jūnijā, spēkā no 2021.gada 1.jūlija.

Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums

59 Eurostat (2017). Share of cultural

enterprises in the total number of enterprises in the

non-financial business economy. Pieejams:

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Culture_statistics_-_cultural_enterprises

60 KEA European Affairs (2020), Market Analysis

of the Cultural and Creative Sectors in Europe. Pieejams:

https://keanet.eu/new-market-analysis-of-the-cultural-and-creative-sectors-in-europe

61 Pieejams: https://kulturaskanons.lv/

62 NAP2027. Pieejams:

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf

63 2018. un 2020.gada Kultūras patēriņa un

līdzdalības ietekmes pētījumi, pētījums "Kultūras

pieejamība L atvijā: faktori un iespējamie

risinājumi" (2020). Pieejami:

https://www.km.gov.lv/lv/petijumi

64 Biedrība "Laikmetīgās kultūras

nevalstisko organizāciju asociācija", Domnīca

"Providus", biedrība "Ascendum" (2020).

Kultūras pieejamība Latvijā: faktori un iespējamie risinājumi

(turpmāk - Pētījums par kultūras pieejamību Latvijā). Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/kulturas20pieejamiba20latvija20-20faktori20un20iespejamie20risinajumi1.pdf

65 2018. un 2020.gada Kultūras patēriņa un

līdzdalības ietekmes pētījumi. Pieejami:

https://www.km.gov.lv/lv/petijumi

66 2020.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download

67 Eurofound. Eiropas dzīves kvalitātes

apsekojums - Datu vizualizācija. Pieejams:

https://www.eurofound.europa.eu/lv/data/european-quality-of-life-survey?locale=LV&dataSource=EQLS2017NC&media=png&width=740&question=Y16_Q56c&plot=crossCountry&countryGroup=linear&subset=Y16_HH2a&subsetValue=All&country=LV&countryB=EuropeanUnion

68 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf

69 2020.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download

70 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf

71 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf.

72 ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda

darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

2.2.1.specifiskā atbalsta mērķis "Nodrošināt publisko datu

atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un

privātā sektora mijiedarbību": Pieejams:

https://www.varam.gov.lv/lv/221-nodrosinat-publisko-datu-atkalizmantosanas-pieaugumu-un-efektivu-publiskas-parvaldes-un-privata-sektora-mijiedarbibu

73 ANO Konvencija par personu ar

invaliditāti tiesībām (Latvijas Republikas Saeima

pievienojusies konvencijai 2010.gada 1.martā). Pieejama:

https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630

74 Pētījums "Apvienoto Nāciju

Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

ieviešanas izvērtējums". Pieejams:

http://petijumi.mk.gov.lv/node/3249

75 Nodibinājums "Baltic Institute of

Social Sciences" (2015). ANO konvencijas par personu ar

invaliditāti tiesībām monitorings 2010-2014. Pašvaldību

aptaujas rezultāti. Pieejams:

https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/legacy/ANO_invaliditates_konvencija_Latvijas_pasvaldibu_aptauja_2015.pdf

76 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

(ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un

pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Pieejama:

https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2019/882/oj?locale=lv

77 Pētījums par kultūras pieejamību Latvijā.

Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/kulturas20pieejamiba20latvija20-20faktori20un20iespejamie20risinajumi1.pdf

78 2018. un 2020.gada Kultūras patēriņa un

līdzdalības ietekmes pētījumi. Pieejami:

https://www.km.gov.lv/lv/petijumi

79 Turpat.

80 Kļave, E., Šūpule, I., Zepa, B. (2015).

Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā. Pieejams:

https://www.sif.gov.lv/images/files/SIF/tres-valst-pils-port/Gramata_pilsonu_290615_web.pdf

81 ĀM (2015). Latvijas diaspora pasaulē.

Pieejams:

https://www.mfa.gov.lv/tautiesiem-arzemes/latvijas-diaspora-pasaule

82 Diasporas likums, pieņemts Saeimā

2018.gada 1.novembrī, spēkā no 2019.gada 1.janvāra. Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/302998-diasporas-likums

83 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf

84 2018. un 2020.gada Kultūras patēriņa un

līdzdalības ietekmes pētījumi. Pieejami:

https://www.km.gov.lv/lv/petijumi

85 Biedrība "Culturelab" (2014).

Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras

aktivitātēs 2007-2014: Pētījumu dati un statistika. Pieejams:

https://culturelablv.files.wordpress.com/2014/12/kulturas-paterins-web-versija-3-decembris.pdf

86 Pētījums par kultūras pieejamību Latvijā.

Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/kulturas20pieejamiba20latvija20-20faktori20un20iespejamie20risinajumi1.pdf

87 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf

88 Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr.

445/2014/ES (2014.gada 16.aprīlis), ar ko izveido Savienības

rīcību "Eiropas kultūras galvaspilsētas" no 2020.

līdz 2033.gadam un atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK. Pieejams:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32014D0445

89 Eiropas kultūras galvaspilsētas: Veiksmes

stratēģijas un ilgtermiņa ietekme. Pētījums. Pieejams:

https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2013/513985/IPOL-CULT_ET(2013)513985_EN.pdf

90 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf

91 LKA Zinātniskās pētniecības centrs

(2017). Pētījuma ziņojums "Baltijas valstu iedzīvotāju

aptauja par Dziesmu un deju svētkiem". Pieejams:

https://static.lka.edu.lv/media/cms_page_media/152/Iedzivotaju_aptauja_Dziesmu_svetki_2017_5YzpeC1.pdf

92 UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras

mantojuma reprezentatīvais saraksts. Pieejams:

https://latvijasdargumi.unesco.lv/lv/informacija-par-objektu/starptautiski-atziti-objekti/

93 Likumprojekts "Kultūras centru

likums", Nr.1296/Lp12. Pieejams:

https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/779801874C0276D3C225835200467331?OpenDocument

94 Latviešu vēsturisko zemju likums, pieņemts

Saeimā 2021.gada 16.jūnijā, spēkā no 2021.gada 1.jūlija.

Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums

95 Latviešu vēsturisko zemju likums, pieņemts

Saeimā 2021.gada 16.jūnijā, spēkā no 2021.gada 1.jūlija.

Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/324253-latviesu-vesturisko-zemju-likums

96 2018.gada Kultūras patēriņa pētījums.

Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf

97 Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās

sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm

2012.-2018.gadam. Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/238195-par-nacionalas-identitates-pilsoniskas-sabiedribas-un-integracijas-politikas-pamatnostadnem-2012-2018-gadam

98 ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas

perioda darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķis

"Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un

dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos

pakalpojumus" un 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķis

"Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot

teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu"

99 Konceptuālais ziņojums "Par Latvijas

Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko

rīcību", apstiprināts ar MK 2020.gada 4.decembra rīkojumu

Nr.737. Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/319265-par-konceptualo-zinojumu-par-latvijas-nacionala-arhiva-eku-kritisko-stavokli-un-turpmako-ricibu

100 SIA "CSE COE" (2020).

"Eiropas Savienības fondu ieguldījumu ietekmes

efektivitātes izvērtējums kultūrizglītības sektorā Kultūras

ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas finansētajās

profesionālās vidējās izglītības iestādēs un Kultūras

ministrijas finansētajās augstākās izglītības iestādēs".

Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/6284/download.

101 Informatīvais ziņojums "Par augstas

gatavības projektiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes

pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu" (apstiprināts MK

2021.gada 18.marta sēdē, protokols Nr. 28, 42.§). Pieejams:

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40499551&mode=mk&date=2021-03-18

102 Latvijas Atveseļošanas un noturības

mehānisma plāns (apstiprināts ar MK 2021.gada 28.aprīļa

rīkojumu Nr.292). Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu

103 Darbības programma Latvijai

2021.-2027.gadam (projekts). Pieejama:

https://www.esfondi.lv/upload/Planosana/fmprog_29042021_dp-3.docx

104 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

(ES) 2019/790 (2019.gada 17.aprīlis) par autortiesībām un

blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza

Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK. Pieejama:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32019L0790

105 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

Reģionu komitejai MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai

Eiropai. Pieejams:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0103&from=EN

106 LKA (2018). Pētījums par kultūras jomas

nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi. Pieejams:

https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/kultura_timekli/petijumi/ZIN%CC%A7OJUMS_NVO_final.pdf

107 CSP (2020). COVID-19 ietekme: radošās

industrijas. Pieejams:

https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/covid/7495-covid-19-ietekme-radosas-industrijas?themeCode=COVID

108 Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada

plānošanas perioda pasākums 1.2.3.1. "Atbalsts MVU

inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai"

109 Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās

pētniecības centrs (2017). "Pētījums par kultūrizglītības

īstenošanas pēctecību profesionālās ievirzes, profesionālās

vidējās izglītības, augstākās izglītības programmās un

sagatavoto speciālistu skaita atbilstību kultūras nozares un

radošo industriju darba tirgus prasībām". Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/kulturizglitibas_petijums_1_karta_20171.pdf

110 SIA "Analītisko pētījumu un

stratēģiju laboratorija" (2018). "Kultūrizglītība

Latvijā: pieejamība, pieprasījums, kvalitāte". Pieejams:

https://www.km.gov.lv/sites/km/files/kulturizglitibas_petijums_2_karta_20181.pdf

111 SIA "CSE COE" (2020).

"Eiropas Savienības fondu ieguldījumu ietekmes

efektivitātes izvērtējums kultūrizglītības sektorā Kultūras

ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas finansētajās

profesionālās vidējās izglītības iestādēs un Kultūras

ministrijas finansētajās augstākās izglītības iestādēs".

Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/6284/download

112 Technopolis Group (2021).

"International Evaluation of Scientific Institutions

Activity. Panel Report: Humanities". Pieejams:

https://www.izm.gov.lv/lv/media/10719/download

113 PIRLS pētījums, 2016. Mērķauditorija -

4.klase (10 gadīgie) Latvijas skolēni vērtē sevi kā vājus

lasītājus un ierindo 46. vietā 50 valstu konkurencē,

konstatēts, ka trūkst motivācijas lasīt. Pieejams:

http://timssandpirls.bc.edu/pirls2016/international-results/pirls/student-engagement-and-attitudes/students-like-reading/

PISA pētījums, 2018. mērķauditorija - 9.klase (15 gadīgie): 38%

skolēnu atzīst, ka nevar saprast sarežģītus tekstus, 30% nelasa

tekoši, 37% teksts jālasa vairākas reizes, lai saprastu, 22% ir

grūti atbildēt uz jautājumiem par tekstu, 4,8% laba

lasītprasme, zēnu sasniegumi lasītprasmē ir ievērojami zemāki

par meiteņu lasītprasmi.

Pieejams:

https://www.oecd.org/education/pisa-2018-results-volume-i-5f07c754-en.htm

114 Reģionālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2019.gada 26.novembra

rīkojumu Nr.587). Pieejamas:

https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

Kultūras ministrs

N. Puntulis

1.pielikums

Kultūrpolitikas pamatnostādnēm

2022.-2027.gadam

"Kultūrvalsts"

KULTŪRAS NOZARI

RAKSTUROJOŠIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI

1. zīmējums*

Mājsaimniecību

patēriņa izdevumu struktūra atpūtai un kultūrai, %

Dati: CSP

2. zīmējums*

Mājsaimniecību

patēriņa izdevumu struktūra, %

Dati: CSP

* 2017. un 2018. gadā Mājsaimniecību budžetu apsekojums netika

veikts.

3. zīmējums

Latvijas

Nacionālā arhīva apmeklējumu skaits, tūkst.

Dati: KM

4. zīmējums

Latvijas

Nacionālā arhīva glabāšanā pieņemto vienību skaits, tūkst.

Dati: KM

5. zīmējums

Bibliotēku

fizisko apmeklējumu skaits, tūkst.

Dati: LNB

6. zīmējums

Pašvaldību

publisko bibliotēku fizisko apmeklējumu skaits pa reģioniem,

tūkst.

Dati: KM

7. zīmējums

Bibliotēku

virtuālo apmeklējumu skaits, tūkst.

Dati: LNB

8. zīmējums

Pašvaldību

publisko bibliotēku virtuālo apmeklējumu skaits pa reģioniem,

tūkst.

Dati: KM

9. zīmējums

Latvijas

Nacionālās bibliotēkas izsniegums, tūkst.

Dati: LNB

* Elektroniskā krājuma izsnieguma uzskaite statistikā parādās

ar 2016.gadu.

10. zīmējums

Akreditēto

bibliotēku fiziskais izsniegums pa reģioniem, tūkst.

Dati: LNB

11. zīmējums

Akreditēto

bibliotēku elektronisko resursu izsniegums pa reģioniem,

tūkst.

Dati: LNB

* Elektroniskā krājuma izsnieguma uzskaite statistikā parādās

ar 2016.gadu.

12. zīmējums

Dokumentu skaits

bibliotēku krājumos gada beigās, tūkst.

Dati: LNB

13. zīmējums

Dokumentu skaits

pašvaldību publisko bibliotēku krājumos gada beigās pa reģioniem,

tūkst.

Dati: LNB

Akreditēto

valsts un pašvaldību muzeju apmeklējumu skaits, tūkst.

Dati:KM

14. zīmējums

Pašvaldību

muzeju apmeklējumu skaits pa reģioniem, tūkst.

Dati: KM

15. zīmējums

Muzeju krājumu

papildinājums, tūkst. vienību

Dati: KM

16. zīmējums

Pašvaldību

muzeju krājumu papildinājums pa reģioniem, tūkst. vienību

Dati: KM

17. zīmējums

Ārvalstu

vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie izdevumi, milj.

euro

Dati: CSP

18. zīmējums

Latvijā izdoto

oriģinālliteratūras izdevumu skaits attiecībā pret kopējo

literatūras izdevumu skaitu

Dati: LNB

19. zīmējums

Uzņēmumu skaits

radošo industriju nozarēs un saistītajās nozarēs, tūkst.

Dati: CSP

20. zīmējums

Nodarbināto

skaits radošo industriju nozarēs un saistītajās nozarēs,

tūkst.

Dati: CSP

21. zīmējums*

Radošo

industriju nozaru un saistīto nozaru apgrozījums, milj.

euro

Dati: CSP

22. zīmējums

Radošo

industriju nozaru un saistīto nozaru pievienotā vērtība, milj.

euro

Dati: CSP

23. zīmējums

Latvijā saražoto

filmu skaits

Dati: NKC

24. zīmējums

Filmu (Latvijas,

Eiropas, ASV, citu valstu) pirmizrāžu skaits

Dati: NKC

25. zīmējums

Nacionālo filmu

apmeklējumu statistika, tūkst.

Dati: NKC

26. zīmējums

LNOB un

koncertorganizāciju pasākumu apmeklējumu skaits, tūkst.

Dati: KM

27. zīmējums

Koncertu, izrāžu

skaits LNOB un valsts koncertorganizācijās

Dati: KM

* Valsts koncertorganizācijas: Latvijas Nacionālais

simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts

Akadēmiskais koris "Latvija", KREMERata Baltica,

Latvijas Koncerti

28. zīmējums

Apmeklējumu

skaits valsts teātros un Rīgas cirkā, tūkst.

Dati: KM

29. zīmējums

Izrāžu skaits

valsts teātros un Rīgas cirkā

Dati:KM

30. zīmējums

Kultūras

izglītības iestādēs studējošo skaits, tūkst.

Dati: VIIS, KM

* Rādītājā attēloti dati par KM finansētajām programmām.

31. zīmējums

Profesionālās

ievirzes kultūras izglītības iestādēs studējošo skaits

pa reģioniem

Dati: VIIS

* Rādītājā attēloti dati par KM finansētajām programmām.

32. zīmējums

Māksliniecisko

kolektīvu skaits

Dati: KM

33. zīmējums

Amatierkolektīvu

dalībnieku skaits uz 100 iedzīvotājiem

Dati: KM

34. zīmējums

Profesionālās un

amatiermākslas pasākumu apmeklējumu skaits kultūras centros,

tūkst.

Dati: KM

35. zīmējums

Kultūras

pasākumu apmeklējums gadā uz 100 iedzīvotājiem*

Dati: KM, CSP

* Kultūras pasākumu apmeklējumu kopējo skaitu veido dati par

pasākumu apmeklējumu kultūras centros, pašvaldību kultūras

pārvaldes institūcijās, teātros, Rīgas cirkā, Latvijas

Nacionālajā operā un baletā, valsts koncertorganizācijās,

nacionālo filmu apmeklējums un Dziesmu svētku apmeklējums.

36. zīmējums

Valsts un

pašvaldību kultūras iestāžu darbinieku kopējais skaits

Dati: KM

37. zīmējums

Valsts un

pašvaldību kultūras iestāžu darbinieku skaits reģionos

Dati: KM

38. zīmējums

Kultūras

ministrijas budžeta izdevumi ar mērķdotācijām, tūkst.

euro

Dati: KM

39. zīmējums

Kultūras

ministrijas budžeta izdevumi attiecībā pret IKP, %

Dati: KM, CSP

2.pielikums

Kultūrpolitikas pamatnostādnēm

2022.-2027.gadam

"Kultūrvalsts"

Pamatnostādnēs

lietoto terminu skaidrojums

Amatiermāksla - kultūras procesi un to rezultātā

radītais kultūras piedāvājums, kuru veido fiziskas personas -

autori vai izpildītāji -, kuras nav uzskatāmas par radošām

personām, un to apvienības. Amatiermākslā iesaistītie parasti

darbojas entuziasma vadīti, brīvajā laikā, nereti profesionālas

radošas personas vadībā, un visbiežāk nesaņemot atlīdzību par

radošo darbību.

Dokumentārais kultūras mantojums - kultūras mantojums,

kas aptver informāciju par cilvēces, kultūru un valodu

daudzveidību un vēsturē piedzīvoto pierakstītā, uzzīmētā, gravētā

vai jebkādi citādi dokumentāri fiksētā veidā uz jebkāda iespējamā

informācijas nesēja.

Kultūra - visu to īpašo garīgo, materiālo, intelektuālo

un emocionālo īpašību kopums, kas piemīt kādai sabiedrībai vai

sociālai grupai, un līdzās cilvēka radošā gara izpausmju

rezultātā radītajam ietver arī dzīves un līdzāspastāvēšanas

veidus, vērtību sistēmas, tradīcijas un uzskatus.

Kultūras apakšnozares - individuālās nozares, kas

ietilpst kultūras un radošajās nozarēs.

Kultūras mantojums - uzkrāto resursu kopums, kas

saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības,

indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību,

pārliecības, zināšanu un tradīciju atspoguļotājiem un paudējiem;

tas ietver arī vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu

mijiedarbībā, un prasmes, vērtības un rīcības modeļus, veidojot

kopīgu atmiņu un vienlaikus esot izpratnes, identitātes,

vienotības un radošuma avots.

Kultūras norises (kultūras patēriņa un līdzdalības

pētījumos arī "kultūras pasākumi") - sabiedrībai

pieejami publiski pasākumi ("Publisku izklaides un svētku

pasākumu drošības likuma" izpratnē), ar kuriem kultūras

vērtības vai kultūras mantojums tiek komunicēts sabiedrībai.

Kultūras organizācija - juridiska persona (valsts vai

pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, nevalstiska

organizācija, uzņēmums), kas darbojas kultūras un radošajās

nozarēs, īstenojot kultūras procesus un dodot ieguldījumu

kultūras saglabāšanā, attīstībā un komunikācijā.

Kultūras pakalpojumi - kultūras un radošo nozaru

pakalpojumi sabiedrībai, tostarp kultūras norises, ar kuriem

kultūras vērtības vai kultūras mantojums tiek padarīts pieejams

vai komunicēts sabiedrībai.

Kultūras patēriņš - sabiedrībai pieejamā kultūras

piedāvājuma izmantošana.

Kultūras piedāvājums - sabiedrībai pieejamā kultūras

mantojuma, kultūras vērtību un tajos balstīto pakalpojumu

kopums.

Kultūras pieejamība - sabiedrības iespējas izmantot

daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, kas iekļauj fiziskās

(infrastruktūras) pieejamības, digitālās pieejamības, ekonomiskās

pieejamības, funkcionālās pieejamības (pakalpojuma dizains, t.sk.

satura pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un cilvēkiem,

kas nepārvalda valodu, kurā tiek sniegts pakalpojums) un

saturiskās pieejamības (pakalpojuma atbilstība indivīda kultūras

vajadzībām) aspektus.

Kultūras pieminekļi - kultūras mantojums, kas aptver

kultūrvēsturiskas ainavas un teritorijas (senkapi, kapsētas,

parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības

vietas), ēku grupas un atsevišķas ēkas, kā arī mākslas darbus,

iekārtas un priekšmetus, kuriem ir vēsturiska, zinātniska,

mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība.

Kultūras procesi - kultūras un radošo nozaru īstenotās

aktivitātes, tostarp radošā darbība, kuru rezultātā tiek radītas

jaunas kultūras vērtības un pakalpojumi, vai izvērtētas,

interpretētas un atkārtoti izmantotas līdz šim radītās kultūras

vērtības un kultūras mantojums.

Kultūras un radošās nozares - cilvēka darbības jomu

kopums, kuru pamatresurss ir kultūras mantojums, kultūras

vērtības un individuālas vai kolektīvas radošās darbības

izpausmes; kultūras un radošās nozares saglabā kultūras mantojumu

un kultūras vērtības, sekmē to pārmantojamību un izmantošanu,

rada jaunas kultūras vērtības, un veido un sniedz kultūras

pakalpojumus, tādējādi attīstot un komunicējot kultūras

piedāvājumu sabiedrībai, kā arī mijiedarbībā ar citām

tautsaimniecības nozarēm iesaistoties ilgtspējas, izglītības,

sociālās iekļaušanas, sabiedrības saliedētības, drošības un citu

jautājumu risināšanā.

Kultūras vērtības - mākslinieciskas, rūpnieciskas vai

amatnieciskas radošās darbības rezultāti, kuru iespējamajai

komerciālajai vērtībai papildus piemīt arī simboliska nozīme un

kultūras vērtība, un kas rada vai var radīt intelektuālo īpašumu

neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar pastāvošo intelektuālā īpašuma

likumdošanu tām ir vai nav noteikta aizsardzība.

Kultūrizglītība (jeb kultūras un radošo nozaru

izglītība) - kultūras un radošo nozaru izglītības programmu

kopums, kas aptver akreditēto izglītības iestāžu īstenotās

programmas tematiskajā jomā "Mākslas" profesionālās

ievirzes, profesionālās un augstākās izglītības līmeņos. Plašākā

izpratnē kultūras un radošo nozaru izglītība ietver arī kultūras

nozaru speciālistu tālākizglītības un profesionālās pilnveides

programmas, interešu izglītības un neformālās izglītības

programmas, ar kultūras tēmām saistītos mācību priekšmetus

formālajā izglītībā, kā arī sabiedrības locekļu izglītošanos

kultūras jomā mūžizglītības ietvaros.

Kultūrvēsturiskais reģions, arī kultūrtelpa -

vēsturiski izveidojusies teritorija, ko no citām atšķir tai

piemītoša unikāla kultūras identitāte, kas izpaužas konkrētajai

teritorijai raksturīgā kultūras mantojumā.

Kultūrvide - vide, kas veidojusies cilvēka darbības

rezultātā un glabā šīs darbības pēdas - gan kultūras pieminekļus,

gan nemateriālas kultūras vērtības.

Kultūrvieta - publiska vieta iekštelpās vai ārtelpās,

kurā sabiedrībai tiek sniegti kultūras pakalpojumi vai īstenotas

kultūras norises.

Nemateriālais kultūras mantojums - kultūras mantojuma

daļa, kas atspoguļo kultūras tradīcijas un ir no paaudzes paaudzē

pārmantotas, apkārtējās vides noteiktas, mijiedarbībā ar vēsturi,

dabu un radošo darbību izstrādājušās zināšanas, prasmes, vērtības

un rīcības modeļi, tai skaitā mutvārdu tradīcijas un izpausmes,

spēles mākslas, paražas, rituāli, svētki, zināšanas par dabu un

Visumu, tradicionālās amatniecības prasmes, kā arī ar iepriekš

minēto saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un

kultūrtelpas.

Profesionālā māksla - kultūras procesi un to rezultātā

sabiedrībai pieejamais kultūras piedāvājums, kuru veido kultūras

organizācijas un radošās personas.

Radošā darbība - kultūras process, kura rezultātā tiek

radītas vai komunicētas kultūras vērtības.

Radošā persona - fiziska persona - autors vai

izpildītājs -, kas veic profesionālu radošu darbību kultūras un

radošajās nozarēs, radot un komunicējot kultūras vērtības un

dodot ieguldījumu kultūras attīstībā; radošajām personām parasti

ir radošās darbības specifikai atbilstoša izglītība un prasmes,

un tās saņem atlīdzību par radošo darbību.

Radošās industrijas - kultūras un radošās nozares, kas

rada tādus produktus un pakalpojumus, kuriem līdzās kultūras

vērtībai piemīt augsta pievienotā ekonomiskā un inovāciju vērtība

vai potenciāls, kā arī funkcionalitāte un pielietojamība citās

tautsaimniecības nozarēs, tostarp radot pievienoto kultūras

vērtību citu tautsaimniecības nozaru produktiem un

pakalpojumiem.

Pamatnostādņu

finansējums

Uzdevums

Plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu

finansējums52

Papildus finansējuma

avots

2022

2023

2024

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Finansējums kopā

154 583

306

145 310

062

169 414

571

7 468

559

79 494

363

104 034

688

93 364

342

101 239

748

100 941

515

Pašvaldību budžets

Privātais sektors

Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības)

budžets

Vidēja termiņa budžeta ietvara

likums, kopā

154 583

306

145 310

062

169 414

571

7 468

559

79 494

363

104 034

688

93 364

342

101 239

748

100 941

515

tajā skaitā*:

valsts pamatfunkciju īstenošana

153 808 267

145 295 830

140 737 774

0

63 545 642

87 954 790

77 456 717

85 332 123

90 033 890

Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

pasākumu īstenošana**

775 039

14 232

28 676 797

7 468 559

15 948 721

16 079 898

15 907 625

15 907 625

10 907 625

Informatīvi

Sadalījumā pa budžeta resoriem

KOPĀ:

154 583 306

145 310 062

169 414 571

7 468 559

79 494 363

104 034 688

93 364 342

101 239 748

100 941 515

- valsts pamatfunkciju īstenošana

153 808 267

145 295 830

140 737 774

0

63 545 642

87 954 790

77 456 717

85 332 123

90 033 890

- Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

pasākumu īstenošana**

775 039

14 232

28 676 797

7 468 559

15 948 721

16 079 898

15 907 625

15 907 625

10 907 625